1. 如来来到论
舍利史
Dhātuvaṃso
1礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
2一、如来到来之叙述
1. Tathāgatassāgamanakathā
3完全觉悟者所宣说的纯正法,具足正法与僧团,为无法比拟者,
Sambuddhamatulaṃ suddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ anuttaraṃ,
4礼敬毕竟,现以释示世间诸法缘起缘灭之理;
Namassitvā pavakkhāmi dhātuvaṃsappakāsanaṃ;
5祈愿往兰伽岛弘扬此法,
Tikkhattumagamā nātho laṅkādīpaṃ manoramaṃ,
6为众生谋福,愿佛法长远安住。
Sattānaṃ hitamicchanto sāsanassa ciraṭṭhitiṃ.
1其中,至高无上者、脱转轮回者,被称为“往兰伽岛弘法之主”。彼者究竟脱离轮回苦海,遣除烦恼,成就俗世与超俗的究竟安乐,是至高护法者。世尊宣示完全觉悟之佛、法、僧三宝真实本质,应当效法前往兰伽岛弘法。初次到彼时,先登觉场,面向东方而坐,驱除魔军,照破世俗黑暗。初禅中忆昔生,次禅中观灭亡临近,三禅末了,洞察因缘而通达知识,证悟具十力、四无畏,遍具众妙资质的无上智慧,坐于觉场之地,认真修习七七日,至第八七日,尊坐于无忧树下,深观法理,身体虽衰老而不萎,得随喜百千万天人所护,伴有大梵天祇及诸天随侍,授以教诲,施以佛陀智慧之眼,阅视天下。凭借五部众比丘及许多善知识之助力,起身前往拘尸那城,以别开生面的境界,十八万亿梵天供养之地,示现无上涅槃圣法轮,开转正法,贤劫五比丘悉皆被确立为阿拉汉,并赐予贤劫佛子脉轮,彼日夜间,为一贵族子授予初果圣者果位,翌日复授阿拉汉果,及其四十五位随侍得阿拉汉果,因而世界现有六十六阿拉汉诞生。尊者于是教示比丘弟子行脚修行,尔时自往乌鲁韦勒,跨过密林,入茶园,教化三十名贤童,批准其出家为比丘。又往乌鲁韦勒,居于茶园,现神迹千百,脚下如莲花盛开,身披缠绕茂密荆棘发饰,安住是处。后半段,他侍奉摩揭陀国王者拘尸那城大献祭。然其心怀愿望:“愿大沙门于此会中现神迹,令我获利无碍。”此意产生后,于上座中得知此想念,应声修正,持戒严格,享用简单食物。乃于满月供日礼至兰伽岛而去。
Tattha tikkhattumagamā nātho’ti anamatagge saṃsāravaṭṭe parināmetvā appatisaraṇabhāvappattānaṃ lokiyalokuttarasukhanipphādanabhāvena nātho patisaraṇa bhūto bhagavā buddhadhammasaṅgharatanattayamaggaṃ ācikkhanto laṅkādīpaṃ tikkhattuṃ gato. Tattha paṭhamagamane tāva bodhimaṇḍaṃ āruyha puratthīmābhimukho nisīditvā sūriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā, paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ anussaritvā majjhimayāme cutupapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā dasabalacatuvesārajjādi guṇapatimaṇḍitaṃ sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā bodhimaṇḍappadese anukkamena sattasattāhaṃ vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodhamūle nisinno dhammagambhirataṃ paccavekkhanena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassa brahmaparivārena sahampatimahābrahmunā āyācitadhammadesano hutvā buddhacakkhunā lokaṃ olokento pañcavaggiyānaṃ bhikkhunaṃ bahūpakārakaṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsīnaṃ puraṃ gantvā aññākoṇaḍaññappamukhe aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amataṃ pāyento dhammacakkaṃ pavattetvā pakkhassa pañcamiyaṃ pañcavaggiye sabbepi te arahante patiṭṭhāpetvā taṃ divasameva yasakulaputtassa rattibhāge sotāpattiphalaṃ datvā punadivase arahantaṃ datvā tassa sahāyake catupaññāsajane arahantaṃ pāpetvā evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu vutthavasso pavāretvā, ‘caratha bhikkhave cārika’ nti bhikkhu disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe bhaddavaggiye kumāre tiṃsajane vinetvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassento uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinento tattheva vihāsi. Aparabhāge aṅgamagadharaṭṭhavāsino uruvelakassapassa mahāyaññaṃ upaṭṭhāpesuṃ. So pana icchācārābhibhūto cintesi? ‘‘Sacāyaṃ mahāsamaṇo imassa samāgamassa majjhe pāṭihāriyaṃ kareyya lābhasakkāro me parihāyissati’’ti. Tassevaṃ pavattaajjhāsayaṃ ñatvā pātova uttarakuruto bhikkhaṃ āharitvā anotatte āhāraṃ paribhuñjitvā sāyanha samaye phussapuṇṇamīuposathadivase laṅkādīpassatthāya laṅkādīpamupāgami.
2于该岛南侧大河流域,长约三由旬之处,有一大龙族聚集的幽谷,幽谷中央高大土丘之上凝视空中,现地风昏暗,为其引起恐怖。骇怖者们惊恐地相问:“此行为何?”转头望去,遂见世尊端坐于空中。见得世尊,则离恐怖之境安住。世尊便告诫众生:
Tassa pana dīpassa mahāgaṅgāya dakkhiṇapasse āyāmato tiyojane puthulato ekayojanappamāṇe mahānāgavanuyyāne yakkhasamāgamassa majjhe tassa upari mahiyaṅgaṇathūpassa patiṭṭhānaṭṭhāne ākāseyeva ṭhīto vuṭṭhivātandhakāraṃ dassetvā tesaṃ bhayaṃ uppādesi. Te bhayena upaddutā ‘‘kassa nu kho imaṃ kamma’’nti ito cito olokento addasaṃsu bhagavantaṃ ākāse nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ abhayaṃ yāviṃsu. Tesaṃ bhagavā āha?
3「如果诸汝渴望无畏,且于我所坐之处,令诸汝得安稳。」诸众皆未得彼所坐之处。世尊即于所坐处取适当空间,令彼众畏怖消除,于所赐之地斩断碎革布,安然而坐。然世尊坐时亦展碎革布。诸夜叉恐惧不敢他往,周遍于海岸群居。师者凭其神通,于山岛间示现。于彼既立之处再次置放碎革布且折叠收纳。刹那之间,复有众天集聚。于众集会中演说法义。众多无量众生获无碍之法得安立于戒律。于须跋山,大须跋天已得入流者果,恭敬其当敬之世尊。世尊受其恭敬,以手抚其头,取发髻予之。赋诵后,绕行三岛,修持保护咒语,自复游至乌鲁维利山。其发髻由黄金缚结,置世尊坐处,建造镶嵌珍宝之塔,饰以琉璃宝石,焚香花环以供养而住。世尊般涅槃后,为沙利佛所亲近,已断烦恼的萨拉佛长老持神通,将佛舌置于印度蓝玉宝塔,安置起十二肘高的佛塔。天众名为天帝喜乐者次弟小无畏王子,见此极妙舍利塔,欢喜覆护,建三万塔以供养。其次,恶行国王大无畏覆护之,而造三十肘高袈裟塔。除佛舍利塔基座之主管人,应如此详悉其事。
‘‘Sace tumhe abhayaṃ icchatha mayhaṃ nisajjaṭṭhānassa okāsaṃ dethā’’ti. Sabbepi te tassa nisajjaṭṭhānaṃ adaṃsu. Bhagavā nisajjāya okāsaṃ gahetvā tesaṃ bhayaṃ vinodetvā tehi dinne bhumibhāge cammakhaṇḍaṃ pattharitvā nisīdi. Nisinnova pana bhagavā cammakhaṇḍaṃ pasāresi. Te yakkhā bhītatasitā aññattha gantuṃ asahamānā samantato sāgaratīre rāsibhūtā ahesuṃ. Satthā giridīpaṃ iddhānubhāvena āharitvā dassesi. Tesu tattha patiṭṭhitesu puna yathāṭṭhāneva ṭhapetvā pattharitacammakhaṇḍampi saṃkhipi. Tasmiṃ khaṇe tato tato devā sannipatiṃsu. Tesaṃ samāgame dhammaṃ desesi. Anekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhitā asaṅkheyyā ahesuṃ. Sumanakūṭe pana mahāsumanadevo sotāpattiphalaṃ patvā attano pūjanīyaṃ bhagavantaṃ yāci. Bhagavā tena yācito sīsaṃ pāṇinā parāmasitvā kesadhātuṃgahetvā tassa adāsi. Datvā ca pana laṅkādīpaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā parittaṃ katvā ārakkhaṃ saṃvidhāya puna uruvelameva āgato. So pana kesadhātuyo suvaṇṇacaṅgoṭakenādāya satthu nisinnaṭṭhāne nānāratanehi vicittaṃ thūpaṃ patiṭṭhāpetvā upari indanīlamaṇithūpikāhi pidahitvā gandhamālādīhi pūjento vihāsi. Parinibbute pana bhagavati sāriputtassa antevāsiko sarabhū nāma thero khīṇāsavo citakato iddhiyā tathāgatassa gīvaṭṭhiṃ ādāya tasmiṃ indanīlamaṇithūpe patiṭṭhāpetvā meghavaṇṇapāsāṇehi dvādasahatthaṃ thūpaṃ kārāpetvā gato. Tato devānampiyatissarañño bhātā cūḷābhayo nāma kumāro tamabbhutaṃ cetiyaṃ disvā abhippasanno taṃ paṭicchādento tiṃsahatthaṃ cetiyaṃ patiṭṭhāpesi. Puna duṭṭhagāmaṇī abhayamahārājā taṃ paṭicchādetvā asītihatthaṃ kañcukacetiyaṃ kārāpesi. Mahiyaṅgaṇa thūpassa patiṭṭhānādhikāro evaṃ vitthārato veditabbo?
4觉悟已成,正觉者于觉树根下,威猛如狮般的人,
Bodhiṃ patvāna sambuddho bodhimūle narāsabho
5端坐七日,未尝饮食。
Nisīditvāna sattāhaṃ pāṭihīraṃ tato akā.
6然后起立向北转身,尊者如铁床王,
Tato pubbuttare ṭhatvā pallaṅkā īsake jino
7以坚定眼神远望七日之久。
Animisena nettena sattāhaṃ taṃ udikkhayi.
8端详七日,眼光如宝石光芒闪耀。
Caṅkamitvāna sattāhaṃ cakkhame ratanāmaye
9胜者亲近所教导的至胜法,视之如宝库中最珍贵的宝物。
Vicinitvā jino dhammaṃ varaṃ so ratanāghare.
10在修习正定中,七天七夜不间断地专注拥有,
Ajapālamhi sattāhaṃ anubhosi samādhijaṃ
11并且在迦罗王城的园林中,得享无上的解脱安乐。
Ramme ca mucalindasmiṃ vimuttisukhamuttamaṃ.
12犹如国王居于宫殿之中,如同七夜一般宁静安住,
Rājāyatanamūlamhi sattarattindivaṃ vasī
13当时帝释天为导师献上甘甜的净水以供饮用。
Dantaponodakaṃ sakko adāsi satthuno tadā.
14四大世界护持者亲手制成石板,雕刻成四方形,作为教法的根基,导师立于其上安立教誓。
Catuhi lokapālehi silāpattaṃ samāhaṭaṃ catukkamekakaṃ katvā adhiṭṭhānena nāyako.
15当时商人们将搅拌后的蜜团香油献上。
Vāṇijehi tadā dinnaṃ manthañca madhupiṇḍikaṃ
16那时,圣者取过之后,进行了用餐的事务。
Tahiṃ pana gahetvāna bhattakiccaṃ akā jino.
17那时,众多鹰鸟——种类为鹅身鹰和牛头鹰——,都来依止他。
Gaṇhiṃsu saraṇaṃ tassa tapussabhallikā ubho
18这两类鹰鸟前往圣者所住之处,那是圣者所授予的栖息之地。
Saraṇaṃ agamuṃ te taṃ satthu dinnasiroruhā.
19他们前往圣者所在之国,修筑了佛塔,华美庄严。
Gantvāna te sakaṃ raṭṭhaṃ thūpaṃ katvā manoramaṃ
20两位异姓居士来到,向佛塔致敬并供养。
Namassiṃsu ca pūjesuṃ dvebhātikopāsakā.
21于是,此七十七年间,我称念导师为引导者吗?
Iti so sattasattāhaṃ vītināmesi nāyako?
22被梵天恳请,世尊开始转动法轮。
Brahmunā yācito satthā dhammacakkaṃ pavattituṃ.
23于是,前往巴拉那西,转动法轮,
Tato bārāṇasiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattayi
24由乔达摩尼宣说法,得到了入流者果。
Koṇḍañño desite dhamme sotāpattiphalaṃ labhi.
25梵天有十八千万亿众天及无数无量天人,
Brahmāno’ṭṭhārasakoṭī devatā ca asaṅkhiyā
26在法轮转动时,获得了入流者的果位。
Sotāpattiphalaṃ pattā dhammacakke pavattite.
33已得行持中正果,于第二果为上乘,
Patto pāṭipade vappo bhaddiyo dutiye phalaṃ,
34第三果具大名,第四果名为阿沙基。
Tatiye ca mahānāmo assajī ca catutthīyaṃ.
35诸人皆集聚于此五亿五族之中,
Te sabbe sannipātetvā pañca’me pañcavaggiye,
36阐述无我之经,授以觉群之果。
Anattasuttaṃ desetvā bodhiyagga phalena te.
37得成觉者为五阿阇黎等圣人,
Bodhiṃ pāpetvā pañcāhe yasattherādike jane,
38继次于三十童子,列于正乘群中。
Tato maggantare tiṃsakumāre bhaddavaggiye.
39然后前往乌鲁维拉,那里乌鲁维拉被驯服,
Uruvelaṃ tato gantvā uruvelāya saññitaṃ,
40由不识其它处的乌鲁维拉人,驯服了乌鲁维拉那伽。
Uruvelenanuññāto uruvelanāgaṃ dami.
41胜利者以驯服之力降伏了那伽及其余众,
Taṃ taṃ damī jino nāgaṃ damanena urādigaṃ,
42他们见到如来降伏之威神也得了增长。
Tathāgataṃ nimantiṃsu disvā te pāṭihāriyaṃ.
43世尊当时住于此森林边缘圣地,
Idheva vanasaṇḍasmiṃ vihāretvā mahāmunī,
44我们全体以诚心虔敬侍奉他。
Upaṭṭhāhāmase sabbe niccabhattena taṃ mayaṃ.
45乌鲁维拉迦叶大师在众多弟子中侍奉佛陀,
Uruvelakassapassa mahāyaññe upaṭṭhite,
46他了知自己的内心动向与意愿行为,
Tassa’ttano nāgamane icchācāraṃ vijāniya.
47向北出城,担起行囊,成为最先迈步的比丘,
Uttarakuruto bhikkhaṃ haritvā dipaduttamo,
48无惧烈火炙烤,度过昼夜时分独自行进,
Anotattadahe bhutvā sāyanha samaye sayaṃ.
49在第九个月的满月之时觉悟成佛,
Bodhito navame māse phussapuṇṇamiyaṃ jino,
50为了净化兰卡岛而前往兰卡岛。
Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ laṅkādīpamupāgami.
51驯服魔王后,正觉者赐予其根本,遂成为其导师,
Yakkhe damitvā sambuddho dhātuṃ datvāna nāyako,
52前往乌鲁威罗,他在彼处安住林中,成为胜利者。
Gantvāna uruvelaṃ so vasī tattha vane jino.
53第一次行程之叙述完毕。
Paṭhamagamanakathā samattā.
27第二次出行时,觉者于第五年间住在祇园给孤独园大伽蓝,依靠着幼小无肚、大肚之母亲的亲族——那群龙族,凭依宝座,观见战斗再现之事。于是,身着袈裟,自主于阴历半月的戒日,前往龙岛,坐于其中战争的中央,俯视天际,制造黑暗。彼时,暗影笼罩,觉者随即显光,示现光明,为依止者们和合之因,像枝繁叶茂的果树般宣说法义。双方闻法欢喜,供养宝座予如来。世尊坐于宝座,饮用神水,心生欢喜,赞叹供养者。三亿众龙在供养处同持戒律。于此集会中,大肚之母的亲族中,名曰宝珠领主的龙王前来,请求觉者再为大家宣讲殊胜法义。觉者默然安住,默然答曰:「我至多祇园。」
Dutiyagamane pana bodhito pañcame vasse jetavanamahāvihāre vasanto cūḷodara’mahodarānaṃ mātulabhāgineyyānaṃ nāgānaṃ maṇipallaṅkaṃ nissāya saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ disvā sayaṃ pattacīvaramādāya cittamāsassa kāḷapakkhe uposathadivase nāgadīpaṃ gantvā tesaṃ saṅgāmamajjhe ākāse nisinno andhakāraṃ akāsi. Te andhakārābhibhūte samassāsetvā ālokaṃ dassetvā attano saraṇabhūtānaṃ tesaṃ sāmaggikaraṇatthaṃ phalabharitarukkhaṃ cālento viya dhammaṃ desesi. Te ubhopi dhamme pasīditvā tampi pallaṅkaṃ tathāgatassa adaṃsu. Bhagavā pallaṅke nisinno dibbannapānehi santappito bhattānumodanaṃ katvā asītikoṭiyo nāge saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Tasmiṃ samāgame mahodarassa mātulo maṇiakkhiko nāma nāgarājā bhagavantaṃ puna kalyāṇidesamāgamanatthaṃ. Ayāci. Bhagavā pana tuṇhībhāvena adhivāsetvā ‘‘jetavanameva gato.
55于是他奉命前往龙岛,
Evañhi so nāgadīpaṃ upeto,
56以慈悲庄严,智慧广大,成为魔王之主,
Mārābhibhu sabbavidu sumedho;
57驯服龙族,心怀慈悲与庄严。
Dametva nāge karuṇāyupeto,
58到达祇园安住的圣人王。
Gantvā vasī jetavane munindo.
59第二次行程之叙述完毕。
Dutiyagamanakathā samattā.
28世尊在第三次远行时,于第八个雨季住持祇园大寺。有言:我涅槃后,这塔庙将在铜叶岛上立住,成为众多比丘、比丘尼、近事男、近事女等圣众所尊奉的圣地,燃持皈依三宝之火不灭。我的四块舍利中,有一块分别为南眼藏、额藏和耶玛村的居民拥有,另一块则由一座楼阁守护,还有许多舍利与众多僧院道场皆将建成。佛法僧三宝的信众必将众多坚定。由此理由,世尊往锡兰岛,至达彼处后,思忖应当来访。于是召请阿难长老,说:阿难,向四种彻达的五百位已断烦恼比丘们传达此意,我们应同往。阿难长老于咖毕拉瓦图之咖梨郡向五百五百位断尽烦恼比丘报告。他们披着破坏烦恼的袈裟,顶礼如来,合掌恭敬。世尊时居于名为沙拉拉的香楼亭(不远处为楚色尼蓝鸾、莲花、荷花、水疏、白莲、青草池塘,合计一万朵),配有殊胜楼梯,置有观鸟亭,环境清幽,设多种树木,花、草、水果错落有致,景色极其迷人。在此处,得大德者、名为苏摩诺的大龙王,率领一万六千名龙子龙女围绕,观瞻如来金色光辉和形相庄严,内心生欢喜。他建立了自己的母龙明达纳达,在其所立的龙榻上行要,供养世尊。在池边坐禅。世尊集会后,近现代同行人等围绕苏摩诺龙王聚集。龙王命令抽取鲜花,并备上遮阳的莲叶蒲扇,为护卫世尊。在烈日如金山照耀之时,世尊端庄着袈裟,升空而去。比丘众亦相继披袈裟升空,护卫世尊。世尊与五百断烦恼比丘们于维萨卡满月的斋戒日,来到显著寺院中心,坐于最上乘的如来宝座上,与众比丘共处。
Tatiyagamane pana bodhito aṭṭhame vasse jetavanamahāvihāre viharanto bhagavā? ‘‘Mama parinibbānato pacchā tambapaṇṇidīpe sāsanaṃ patiṭṭhahissati, so dīpo bahu bhikkhubhikkhunīupāsakopāsikādi ariyagaṇasevito kāsāvapajjoto bhavissati, mayhaṃ catunnaṃ dāṭhādhātunaṃ antare ekā dāṭhā ca dakkhiṇaakkhadhātu ca nalāṭadhātu ca rāmagāmavāsīhi laddho ekakoṭṭhāso ca aññe bahusarīradhātu ca kesadhātuyo ca tattheva patiṭṭhahissanti anekāni saṅghārāmasahassāni ca. Buddhadhammasaṅgharatane patiṭṭhitasaddho mahājano bhavissati. Tasmā laṅkādīpaṃ gantvā tattha samāpattiṃ samāpajjitvā āgantuṃ vaṭṭatī ‘‘ti cintetvā ānandattheraṃ āmantesi? ‘‘Ānanda catupaṭisambhidappattānaṃ pañcasatamahākhīṇāsavānaṃ bhikkhūnaṃ paṭivedesi. Amhehi saddhiṃ gantabba ‘‘nti. Ānandatthero kapilavatthukoḷiya nagaravāsīnaṃ pañcasatamahākhīṇāsavānaṃ bhikkhūnaṃ paṭivedesi. Te paṭiveditā pañcasatakhīṇāsavā pattacīvaradhārā hutvā satthāraṃ vanditvā añjaliṃ paggayha namassamānā aṭṭhaṃsu. Satthuno pana salalāya nāma gandhakuṭiyā avidūre rattasetanīluppalakumudapadumapuṇḍarīkasatapattasahassapattajalajehi sogandhika nānāpupphehi sañcannā,subhasopānā, pasāditasamatittikakākapeyyasuramaṇīyasītalamadhurodakā suphullapupphaphaladhārita nānāvidhavicittasālasalalacampakāsokarukkhānāgarukkhādīhi susajjitabhūmipadesā accantaramaṇiyā pokkharaṇī atthi. Tattha adhivattho mahānubhāvo sumanonāma nāgarājā soḷasasahassamattāhi nāgamāṇavikāhi parivuto mahantaṃ sirisampattiṃ anubhavamāno tathāgatassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā mahantaṃ sukhasomanassaṃ anubhavamāno attano mātaraṃ nandanāgamānavikaṃ garuṭṭhāne ṭhapetvā tassā veyyāvaccaṃ kurumāno tasmiṃyeva pokkharaṇiṃ ajjhāvasati. Satthā pana attano gamanaṃ saṃvidhānānantare sumanaṃ nāgarājānaṃ avidure ṭhitaṃ āmantetvā saparivāro āgacchā hīti āha. So sādhuti sampaṭicchitvā attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā supuppītacampakarukkhaṃ tathāgatassa sūriyaraṃsinivāraṇatthaṃ chattaṃ katvā gaṇhi. Atha bhagavā ravirasmipatthaṭasuvaṇṇapabbato viya virocamāno attano pattacīvaramādāya ākāsaṃ abbhūggañchi. Satthāraṃ parivāretvā ṭhītā te pañcasatakhīṇāsavāpi sakaṃ sakaṃ pattacīvaramādāya ākāsaṃ uggantvā satthāraṃ parivārayiṃsu. Satthā pañcasatakhīṇāsavaparivuto visākhapuṇṇamuposathadivase kalyāṇiyaṃ gantvā mahārahe maṇḍapamajjhe paññattavara buddhāsane pañcasatakhīṇāsavaparivuto hutvā nisīdi.
29此时,名为宝石眼的龙王,聚集诸天众,向世尊所率的比丘僧伽供养诸天神食,安顿于一隅。世尊赞许后,显露于须弥山形之处,立于山脚间多足印迹的地方,日间修习多时长静止,地面震动,山河溪流震颤。即使诸天众放弃守护而退出,地面仍颤动。继而天子维萨罗鲁多受世尊嘱托守护,修成止息禅定,地面依旧震撼。然后,地天护持者诸天踵事增华,又入禅定。地面仍震。此时,地护持神护卫入禅定,至摩里车斋坛处,五百比丘比邻同聚入禅。诸地依然震动。又有泥迦天护守,在迦叉耶村入禅定,地面持续震动。复有摩迦萨天护守,在大寺斋场入禅定,地面依然震动。名为宝石带的龙女来敬礼世尊,称其子为龙王苏摩诺。她言:汝子已在铜叶岛南方泽邦附近,通过入定及督持龙众后,达到佛陀面前,法难接近难得,愿听佛教导、集朝诸龙,享受富饶荣华。是以汝当守护此地。世尊闻知,赋予其高贵殊胜的异相,狮吼声震撼如青壮狮子,雷霆怒云如玺印宝珠坠落,八支法轮具足之声消散,随说妙法甘露为慈悲安乐,开导资深长老舍利弗、目连等十万大优婆塞广大弟子,悉听此甘露法语而悦纳。吾无法于他处久住,唯愿汝守护此地。世尊言毕,起身升空,前往祇园。
Atha maṇiakkhiko nāma nāgarājā buddhapamukhaṃ bhikkhu saṅghaṃ anekehi dibbehi khajjabhojjehi santappetvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassa bhattānumodanaṃ katvā sumanakuṭe padalañchanaṃ dassetvā tasmiṃ pabbatapāde anekapādapākiṇṇabhūmippadese nisinno divāvihāraṃ katvā tato vuṭṭhāya dīghavāpicetiyaṭṭhāne samāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā satavāraṃ sahassavāraṃ saṅkampi. Tattha mahāsenaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhatthāya nivattetvā tato vuṭṭhāya mahāthūpaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavi tatheva kampi. Tatrāpi visālarūpa devaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya ṭhapetvā tato vuṭṭhāya thūpārāma cetiyaṭṭhāne tatheva nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Mahāpathavī tatheva kampi. Tattha ca pathavipāla devaputtaṃ ārakkhatthāya. Nivattetvā tato vuṭṭhāya maricavaṭṭicetiyaṭṭhānaṃ gantvā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ samāpattiṃ appayi. Pathavi tatheva kampi. Tasmiṃ ṭhāne indakadevaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya ṭhapesi. Tato vuṭṭhāya kācaragāmacetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. (Tasmiṃ ṭhāne mahāghosa devaputtaṃ ārakkhaṃ gaṇhanatthāya niyyādesi) etasmiṃ mahācetiyaṭṭhāne mahāghosaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhaṃ gahaṇatthāya nivattetvā tato vuṭṭhāya tissamahāvihāracetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. Tattha maṇimekhalaṃ nāma devadhītaraṃ ārakkhaṃ gāhāpetvā tato nāgamahāvihāracetiyaṭṭhāne tatheva samāpattiṃ samāpajji. Pathavi tatheva kampi. Tasmimpi mahindaṃ nāma devaputtaṃ ārakkhaṃ gahaṇatthāya ṭhapesi. Tato vuṭṭhāya mahāgaṅgāya dakkhiṇadisābhāge seru nāma dahassa ante varāha nāma soṇḍimatthake atimanoramaṃ udakabubbuḷakelāsakūṭapaṭibhāgaṃ cetiyaṃ patiṭṭhahissatī’ti pañcasatakhīṇāsavehi saddhiṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Bahalaghanamahāpathavi paribbhamitakumbhakāracakkaṃ viya pabhintamadamahā hatthināgassa kuñcanādakaraṇaṃ viya ucchukoṭṭana yanta-mukhasaddo viya (ca) satavāraṃ sahassavāraṃ nadamānā somanassappattā viya sakalalaṅkādīpaṃ unnādaṃ kurumānā saṃkampi. Tato vuṭṭhāya sumananāgarañño hatthesu ṭhita campakarukkhato pupphāni ādāya tattha pūjetvā punappunaṃ taṃ olokesi. So satthāraṃ vanditvā mayā bhante kiṃ kattabbanti pucchi. Imassa ṭhānassa ārakkhaṃ karohīti āha. So taṃ sutvā bhante tumhākaṃ gandhakuṭiṃ mama ārakkhaṃ karontassa rūpasobhaggappattaṃ asītyānubyañjanabyāmappabhādvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittaṃ dassanānuttariyabhūtaṃ passantassa manosilātale sīhanādaṃ nadanto taruṇasīho viya gajjanto pāvussakamahāmegho viya ākāsagaṅgaṃ otaranto viya ratanadāmaṃ ganthento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgataṃ savanīyasaraṃ vissajjetvā bramhaghosaṃ nicchārento nānānayehi vicittakathaṃ kathayamānānaṃ savanānurittayabhūtaṃ saṃsāraṇṇavanimuggānaṃ tāraṇasamatthaṃ madhura dhammadesanaṃ suṇantassa, ñāṇiddhiyā koṭippatte sāriputtamoggallānādayo asītimahāsāvake passantassa, tattheva mayhaṃ vasanaṃ ruccati. Na sakkomi aññattha tumhehi vinā vasitunti āha. Bhagavā tassa kathaṃ sutvā nagarāja, imaṃ padesaṃ tayā ciraṃ vasitaṭṭhānaṃ. Kakusandhassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā, tvameva tasmiṃ kāle varaniddo nāma nāgarājā hutvā tassā dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ karonto ciraṃ vihāsi. Puna koṇāgamanassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā tvameva tasmiṃ kāle jayaseno nāma devaputto hutvā tassā dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā tattheva ciraṃ vihāsi. Puna kassapassa bhagavato dhātu imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhitā. Tvameva tasmiṃ kāle dīghasālo nāma nāgarājā hutvā tāya dhātuyā ārakkhaṃ gahetvā gandhamālādīhi pūjaṃ karonto vihāsi. Mayi pana parinibbute kākavaṇṇatissamahārājā mayhaṃ nalāṭadhātuṃ imasmiṃyeva ṭhāne patiṭṭhāpessati, tasmā tvaṃ imassa ṭhānassa ārakkhaṃ karohīti vatvā pañcasīlesu patiṭṭhāpetvā pañcasatakhīṇāsavehi saddhiṃ cetiyaṭṭhānaṃ padakkhiṇaṃ katvā tvaṃ appamatto hohīti vatvā ākāsaṃ uppatitvā jetavanameva gato.
30此时龙王之母,名为因陀摩勒女龙,来敬礼世尊,告知:我子名为苏摩诺,居锡兰岛铜叶的南部泽邦近旁的水泽,领导千龙,觉照入定,带领龙众护卫世尊。今已临近,前往听闻佛法难得胜妙,守护者已至,愿久住于此。
Tassa pana nāgarañño mātā indamānavikā nāma āgantvā tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā, bhante mama putto sumano nāma nāgarājā kuhinti āha. Tava putto tambapaṇṇidīpe mahāvālukagaṅgāya dakkhiṇabhāge seru nāma dahassa samīpe varāha nāma soṇḍiyaṃ samādhi appitattā attano parivāre chakoṭimatte nāge gahetvā satthāraṃ vanditvā bhante ito paṭṭhāya tumhākaṃ dassanaṃ dullabhaṃ, khamatha meti accayaṃ desetvā mahatiṃ nāgasampattiṃ gahetvā puttassa sumananāgarājassa santikaṃ gantvā mahatiṃ issariyasampattiṃ anubhavanti tattheva ārakkhaṃ gahetvā ciraṃ vihāsi.
63此人智慧广大,声名远播,勇健英武,心存宽厚,
Mahāpañño mahāsaddho mahāvīro mahāisi,
64力大无边,具备众多伟大功德;
Mahābalena sampanno mahantaguṇabhusito;
65行至恒河流域之地,其心随众生而起忧愁,
Gantvāna tambapaṇṇiṃ so sattānuddayamānaso,
66又至波罗奈之岛,继而前往祇园所知之处。
Gantvā nāgavaraṃ dīpaṃ agā jetavanaṃ vidu.
67其极有智慧之本质,如秋实般丰盛,
Atisayamatisāro sāradānaṃ karonto,
68极受喜爱,观众生如一体之主宰;
Atiadhiramaṇiyo sabbalokekanetto;
69具有无量功德,通达诸众生最上之途,
Atiguṇadharaṇīyo sabbasatte tamaggaṃ,
70且具广大威势,如引领众生至善妙之岛。
Ativipuladayo tānetumāgā sudīpaṃ.
71第三次行程之叙述完毕。
Tatiyagamanakathā samattā.
31如是为尊者们悦闻所作,于此教法中,为了显扬圣者之庄严,编撰了世尊脉相传记,名为如来涅槃,此为第一品。
Iti ariyajanapasādanatthāya kate dhātuvaṃse tathāgatassa gamanaṃ nāma paṭhamo paricchedo.
32世尊到来时,心怀众生之安乐,慈悲善护如兰。
Āgantvā tambapaṇṇiṃ so sattānuddayamānaso
33其次,世尊前往名为那伽岛之地,去往阇耶多那尊贵静处。
Puna gantvā nāgadīpaṃ agā jetavanaṃ varaṃ
34此处智慧极深,善于辨识,盛夏时节花繁叶茂,宛如金色光辉。
Atisayamatisāro sāradāneka ratto
35更有庄严曼妙,妙趣无穷,乃世间第唯一华,使众皆悦服。
Atidhitiramaṇiyo sabbalokekanetto
36其妙德美,令人欢喜称赞,为安定一切法之极道。
Atiguṇaramaṇīyaṃ sabbasantekamaggaṃ
37因其广博众多,一切南方诸岛皆由此而来
Ativipuladayattā laṅkamāgā sudīpaṃ
79如此见于以僧伽罗语所作的《舍利史》中。
Iti sīhaḷabhāsāya kate dhātuvaṃse dissate.