贱民经
贱民经
Vasalasutta
1
1.
2嗔恚者即为执着者,
Kodhano upanāhīca,
3为恶口者的人也;
Pāpamakkhī ca yo naro;
4堕落见者,为妄想之人,
Vipannadiṭṭhī māyāvī,
5由此可知其乃所缚者。
Taṃ jaññā vasalo iti.
2
2.
7无论独子或次子,
Ekajaṃ vā dvijaṃ vāpi,
8若为战士,必伤害手足;
Yodha pāṇaṃ vihiṃsati;
9若于生命无有慈悲,
Yassa pāṇe dayā natthi,
10则谓之为奴隶。
Taṃ jaññā vasalo iti.
3
3.
12若有人杀害、掠夺,
Yo hanti uparundhati,
13村落、市集亦然;
Gāmāni nigamāni ca;
14若被称为抢劫者,
Niggāhako samaññāto,
15则谓之为奴隶。
Taṃ jaññā vasalo iti.
4
4.
17不论是在乡村,亦或是在王国中,
Gāme vā yadi vā raññe,
18别人所有而归于我者,
Yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;
19女比丘尼若取用他人未得之物,
Theyyā adinnaṃ ādeti,
20知之,则为奴婢。
Taṃ jaññā vasalo iti.
5
5.
22若有人持诸钱币,
Yo have iṇamādāya,
23被喊叫后便逃离;
Vuccamāno palāyati;
24此中无胜之意,
Na hi te iṇamatthīti,
25因此称为奴隶。
Taṃ jaññā vasalo iti.
6
6.
27战士略有畏惧之意,
Yodha kiñcikkhakamyatā,
28道路上遇见行人;
Pathasmiṃ vajataṃ janaṃ;
29虽欲杀害,犹抱怨怼;
Hantvā kiñcikkha mādeti;
30因此称为奴隶。
Taṃ jaññā vasalo iti.
7
7.
32若有人为自己辩护,亦为他人辩护,
Yo attahetu parahetu,
33又因财富而为此辩护,
Dhanahetu ca yo naro;
34若对他人见证时说谎,
Sakkhipuṭṭho musābrūti,
35此人应知为奴役之人。
Taṃ jaññā vasalo iti.
8
8.
37若有人在亲属或朋友面前,
Yo ñātīnaṃ sakhīnaṃ vā,
38持家中财物显现,
Dāresu paṭidissati;
39忽然立即有效力,
Sahasā sampiyena vā,
40认识此处者谓之依赖。
Taṃ jaññā vasalo iti.
9
9.
42无论是四母或父,
Yo 4 mātaraṃ pitaraṃ vā,
43年老或年幼,
Jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
44多子女不承担负担,
Pahusanto na bharati,
45认识此处者谓之依赖。
Taṃ jaññā vasalo iti.
10
10.
47凡有杀害母亲或父亲者,
Yo mātaraṃ pitaraṃ vā,
48杀害兄弟姐妹或祖父母者,
Bhātaraṃ bhaginiṃ sassuṃ;
49用言语发怒杀害者,
Hanti roseti vācāya,
50此人因贪欲而为奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
11
11.
52凡询问真义而安详者,
Yo atthaṃ pucchito santo,
53若非真理而训诫他人者,
Anattha manusāsati;
54秘密地谋议,
Paṭicchannena manteti,
55当知彼为贱民。
Taṃ jaññā vasalo iti.
12
12.
57凡造作恶业,
Yo katvā pāpakaṃ kammaṃ,
58愿无人知我;
Māmaṃ jaññāti icchati;
59凡行事隐密,
Yo paṭicchannakammanto,
60当知彼为贱民。
Taṃ jaññā vasalo iti.
13
13.
62若有人远赴他乡,
Yo ve parakulaṃ gantvā,
63食用洁净饮食,
Bhutvāna sucibhojanaṃ;
64却未礼敬来者,
Āgataṃ nappaṭipūjeti,
65则知此人如奴仆一般。
Taṃ jaññā vasalo iti.
14
14.
67若有人对沙门或婆罗门,
Yo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ,
68或其他行商之人,
Aññaṃ vāpi vaṇibbakaṃ;
69以妄语欺骗,
Musāvādena vañceti,
70由此被认为是奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
15
15.
72无论是沙门抑或婆罗门,
Yo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ,
73在饮食时间侍奉者;
Bhattakāle upaṭṭhitaṃ;
74若发怒或不施与,
Roseti vā na ca deti,
75由此被认为是奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
16
16.
77不安之人如战士般张扬,
Asantaṃ yodha pabrūti,
78被迷惑所缠绕纠结,
Mohena paliguṇṭhito;
79有所贪欲不自觉,
Kiñcanaṃ nijigīsāno,
80其心被此所制约。
Taṃ jaññā vasalo iti.
17
17.
82若有人自恃自己,
Yocattānaṃ samukkaṃse,
83则他人必定反对藐视。
Pareca mavajānāti;
84卑下者以自尊自大为恃,
Nihīno sena mānena,
85由此被知为世间奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
18
18.
87愤怒者与暴悍者,
Rosako kadarīyo ca,
88欲望强烈如蚊虫狡诈,
Pāpiccho maccharī saṭho;
89无羞耻、无惭愧者,
Ahirīko anottappī,
90由此亦被知为世间奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
19
19.
92若有人毁谤佛陀,
Yo buddhaṃ paribhāsati,
93或者毁谤佛陀的弟子,
Athavā tassa sāvakaṃ;
94或毁谤游方比丘或在家人,
Paribbajaṃ gahaṭṭhaṃ vā,
95则此人当被称为奴仆。
Taṃ jaññā vasalo iti.
20比丘们,具足以下八种恶行的居士应当被驱逐。这个居士因得不到比丘们的供养而滋生怨恨,因无法利养比丘们而生憎恶,因无适当住处而起怨恨,辱骂比丘,毁谤比丘,挑拨比丘们互相离间,毁谤佛语,毁谤法义,毁谤僧团。我告比丘们,具足此八恶行的居士,当令其驱逐。
Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi sampannāgatassa upāsakassa patto nikujjitabbo. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anāvāsāya parisakkati, bhikkhūnaṃ akkosati paribhāsati, bhikkhūbhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahi aṅgehi sampannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikujjituṃ.
20
20.
98若有人是不洁之人而心清净,
Yo anarahaṃ santo,
99阿拉汉知见如实分别,
Arahāti paṭijānāti;
100盗贼在世俗人众中,
Coro sabrahmake loke,
101被称为奴隶。
Taṃ jaññā vasalo iti.
21
21.
103这些人诚然被称为奴隶,
Ete kho vasalā vuttā,
104是我曾揭示的那些,
Mayā ye te pakāsitā;
105但凡夫之奴隶则非真实奴隶,
Na jaccā vasalo hoti,
106婆罗门不是由生而成。
Na jaccā hoti brāhmaṇo.
22
22.
108因业故而为奴役,
Kammunā vasalo hoti,
109因业故而为婆罗门。
Kammunā hoti brāhmaṇo.
23
23.
111应当由此亦能知晓,
Tadamināpi jānātha,
112如是的示现原因;
Yathāhetaṃ nidassanaṃ;
113贱民之子是奴隶,
Caṇḍālaputto sopāko,
114所谓『大象』者,名称由此而来。
Mātaṅgo iti vissuto.
24
24.
116此者达到至高无上的光荣,
So yasaṃ paramaṃ patto,
117大象的难得者亦如是;
Mātaṅgo yaṃ sudullabhaṃ;
118其来往服侍者众多,
Āgacchuṃ tassupaṭṭhānaṃ,
119有许多贵族及婆罗门。
Khattiyā brāhmaṇā bahū.
25
25.
121他攀升天道,
So devayānaṃ abhiruyha,
122他超越了污秽的广大正道;
Virajaṃ so mahāpathaṃ;
123断除了欲爱之染,
Kāmarāgaṃ virājetvā,
124得以升入梵天之境。
Brahmalokūpago ahu.
125用指甲挖掘山石,
Giriṃ nakhena khaṇasi,
126用牙齿咀嚼铁器;
Ayo dantebhi khādasi;
127显示出与生俱来的智慧,
Jātavedaṃ padahasi,
128谓其为师者。
Yo isiṃ paribhāsati.
129背部宽厚,颇为壮健,
Āvelitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ,
130双臂伸展,不动摇,
Bāhuṃ pasāreti akampaṇeyyaṃ;
131眼洁白如自己的,
Setāni akkhīni yathā matassa,
132何人为我作此子乎?
Ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.