← 文献总目录

愚恶人品

e1001n.nrf4 · 静态文献页 · 151 段 · 打开交互阅读器

愚人恶人品
Bāladujjanakaṇḍa
206第二百零六节。
206.
2因行恶业等因缘具足之恶劣人子;
Kāyaduccaritādīhi , sampanno pāpamānujo;
3被世尊称为愚人,亦由法主广为宣扬。
Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.
207第二百零七节。
207.
5既多有恶念忧苦,又多行恶语坏语,
Ducintitacintī ceva, dubbhāsitabhāsīpi ca;
6且为恶恶业之作者,堕落之恶穷愚人。
Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.
208
208.
8不可过于亲近,切莫生起轻慢与猜疑;
Atipiyo na kātabbo, khalo kotuhalaṃ karo;
9即便顶礼而行,亦如满缸之瓶,易溢不稳。
Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.
209
209.
11言语有害,行为有害,言语行为更甚其害;
Sappo duṭṭho khalo duṭṭho, sappā duṭṭhataro khalo;
12以正思善谋此言语与行为,何法能消减其害?
Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.
210二百一十。
210.
14愚者自以为愚,智慧者反而敬重他;
Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;
15愚者却自视为智慧,这人便被称为愚者。
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.
211二百一十一。
211.
17愚者只以为甜蜜快乐,只要没有感知苦难,
Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;
18但当他感知苦难时,苦恼便随之而降。
Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.
212二百一十二。
212.
20不善而无力的愚人,不能轻易获得财富;
Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
21身坏心愚的愚痴者,必入恶趣地狱。
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.
213二百一十三。
213.
23家中邪恶如鼠,林中邪恶如猿;
Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;
24飞鸟中邪恶是乌鸦,人中邪恶是婆罗门。
Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.
214
214.
26长夜在醒着,远离睡眠有数十里之遥;
Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;
27愚痴者的轮回漫长,却不认识正法。
Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
215
215.
29醉酒者见别人过失,却不见自己过失;
Tilamattaṃ paresañca, appadosañca passati;
30连椰子壳的过失都看不到,没有觉悟。
Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.
216二百一十六。
216.
32不知他人之过者,愿觉知他人之过;
Nattadosaṃ pare jaññā, jaññā dosaṃ parassatu;
33隐瞒如愚痴之肢体,致外过得以灭除。
Guyho kummāva aṅgāni, paradosañca lakkhaye.
217二百一十七。
217.
35以利益为执着,持此粗重合掌;
Luddhaṃ atthena gaṇheyya, thaddhaṃ añjalikammunā;
36随欲而行愚钝,犹如实情之智者。
Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.
218
218.
38譬如榕树叶子,外表鲜艳如红色,
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;
39内里却腐烂不堪,恶人之心也是这样。
Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.
219
219.
41愚者终其一生虽敬重智者,
Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;
42却不解法理,如同蛰伏的毒蛇。
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
220
220.
44若行止不得胜解,虽欲安处亦难得安;
Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano;
45宜专恒行坚固法,愚人无有助伴同。
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
221
221.
47未生者谬妄者,无有过胜摄受方便;
Ajātamatamūḷhānaṃ , varamādayo na cantimo;
48反为苦患之本原,屡遭祸害难安宁。
Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.
222二百二十二。
222.
50与恶人同样地,不应结怨,也不应结朋友;
Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;
51炽热如炭火燃烧,寒冷则如寒冰侵蚀手部。
Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.
223二百二十三。
223.
53恶人虽口称爱语,但此非信赖之因;
Dujjano piyavādī ca, netaṃ vissāsakāraṇaṃ;
54如蜜存在于蜂巢中,然在心中却藏有剧毒的毒药。
Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.
224
224.
56恶劣者当被排斥,即使他具智慧为装饰;
Dujjano parihātabbo, vijjāyālaṅkatopi ca;
57如宝石般装饰的毒蛇,怎能不令人惧怕呢。
Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.
225
225.
59甘蔗状的,虽能为善人所喜见;
Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;
60他形如浆果,但仅在外表使人迷惑。
Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.
61譬如成熟的果实,其外面如同荆棘一般;
Yathāpi pana sapakkā, bahi kaṇṭakameva ca;
62内里充满了甘露般的美妙,正如贤良之人的心胸。
Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.
63譬如融熟的无花果果实,其外面如同亚卡之爪一般;
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;
64内里充满了污秽,正如恶劣之人的心肠。
Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.
226
226.
66恐惧于过失而不敢作为,这算得上是人的品性么?
Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;
67果真因惧怕饮食被夺,饮食才会失去。
Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.
227二百二十七。
227.
69饮用泥水的是蛇类,只是加剧污秽滋长;
Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;
70这正是愚人所教导的,绝非致安的善法。
Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.
228二百二十八。
228.
72不可停留,也不可前往,哪里会处得了与恶人同处?
Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;
73有恶人确实带来苦难,他从未带来过快乐。
Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.
229二百二十九。
229.
75被束缚者在愚人思维中陷于迷乱,犹如被缚缚着。
Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
76即使被束缚,有智慧者却能脱离,犹如光明者离开黑暗。
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.
230二百三十。
230.
78攀爬枯木,如同坐在大瓮之上;
Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;
79如是堕落堕入恶道者,善人之命仍然存在;
Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;
80故当远离堕落且精进不足者。
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
231
231.
82具足信心与戒律等功德者,品行端正且为善良之人;
Saddhāsīlādisampanno , sumitto sādhumānuso;
83应当亲近如此之友,渴望增长且善于识别真理者。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.
232
232.
85布施等多种功德中最为第一者,诚应结交朋友,实实在在称为朋友。
Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;
86诸如此类,应当像爱护自己眼睛一样,由智慧以心亲近保护。
Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.
333三百三十三。
333.
88行利他者为亲近之亲,行害者则为亲近之害。
Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;
89身生之病为害,正当利益则是森林中良药。
Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.
234二百三十四。
234.
91暗中发生的纠纷行为者,公开讲合宜言论者,
Parokkhe kiccahantāraṃ, paccakkhe piyavādinaṃ;
92应该弃绝这样的朋友,如同弃绝脏污坏桶和流脓的伤口。
Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.
135
135.
94贫穷者应当离弃朋友、儿女妻子与兄弟姊妹,
Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;
95富裕者才像是在世间的至交好友围绕侍奉一样。
Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.
236
236.
97因生育之时、亡失幼儿时,因亲戚散离时,
Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;
98又在友人遭遇灾难时,以及妻财衰败时。
Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.
237二百三十七。
237.
100节日鬻贩散绝,恶饥时畜众耗减,
Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;
101王门趋避寂静,立止者即为亲属。
Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.
238二百三十八。
238.
103不应信赖两人作为朋友,甚至连朋友本身也不可轻信;
Na 2 vissase amittassa, mittañcāpi na vissase;
104有时朋友愤怒时,会显露出全部的怨恨。
Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.
239
239.
106称母亲为朋友,称父亲为朋友,是因为他们的本性是利益我们的;
Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;
107除此之外,因其行为而为他人着想者,也被认为是用有益思想去对待他人。
Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.
240
240.
109处于危难之时,知晓朋友;战斗中勇猛,谨慎自持;
Āpadāsu mittaṃ jaññā, yuddhe sūraṃ iṇe suciṃ;
110妻子在财产减少之际,亲属在困厄之时,方显真实;
Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.
241
241.
112若有人欲重新结交恶劣之友,
Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ, puna sandhātumicchati;
113则如死者握持胚胎一般,必将走向死亡。
Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.
242
242.
115余烬、余薪、余疾皆如是,
Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;
116反复增长,因此不可使余留存在。
Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.
243
243.
118如同莲花之面,口中犹如檀香清凉,
Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;
119当护持此等,如若心中却有毒液。
Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.
244
244.
121不可侍奉粗恶的主,也不可侍奉喜欢吝啬的主;
Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;
122应该离开此主,且不可与其纠缠不放。
Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.
245二百四十五。
245.
124应远离恶行、恶意,远离恶劣的亲属;
Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;
125远离贪婪者和粗暴者,应当完全避开。
Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.
246二百四十六。
246.
127言语冷淡寡情,朋友众多而难克尽,言辞粗暴、不宽厚;
Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;
128此处当以太阳与月亮王比喻之。
Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.
247
247.
130有害的敌对行动,利益者所在的利益;
Ahitā paṭisedho ca, hitesu ca payojanaṃ;
131对毁灭的无所顾忌,正是朋友特征如此。
Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.
248
248.
133亲爱而受敬重者,应当培养,行为与语言皆具谨慎;
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
134又如何为深刻的说法而作,亦不在不当之处放逸?
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
135应当奉事如此朋友,既有利益且智慧周全。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
136亲爱且受敬重之性情宜养成,行为语言皆应稳定持守;
Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;
137又如何作深义之讲解,而不在不合适处妄为放逸?
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.
138于何处诸种位置,众生所在之处;
Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;
139朋友者,以亲近诸友、同情利益为本;
So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;
140即使心中不舍,也应如法与之相处。
Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.
249
249.
142因果相续联系,如同家族世系一般;
Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;
143护持朋友免于毁坏,应分别认识朋友的四种类别。
Rakkhako byasanehi, mittaṃ ñeyyaṃ catubbidhaṃ.
250
250.
145『可爱』者,指受人喜爱;『尊敬』者,指被推崇;『可修习』者,指值得修行;『常行』者,指持久实践。
Piyo garu bhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo;
146『深奥的』是谓善于说法;『不在偏处拘束』者,意指不局限于一端而灵活适用。
Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;
147『此友』者,以交友之欲为本,终其一生侍奉不懈。
Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.
148『可爱』『受尊敬』『可修习』『常行』之意,俱同第145句。
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
149『善于深奥说法』且『不拘一方』,与第146句意相似。
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
150应当侍奉此等友人,以亲近利益众生且智慧出众者为宜。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.