← 文献总目录

愚恶人品

e1001n.nrf4 · 静态文献页 · 151 段 · 打开交互阅读器

1愚人恶人品
Bāladujjanakaṇḍa
206第二百零六节。
206.
2以身恶行等恶法具足的恶人,
Kāyaduccaritādīhi , sampanno pāpamānujo;
3被世尊、法主称为愚人,并广为称说。
Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.
207第二百零七节。
207.
5既常怀恶思惟,又常出粗恶语,
Ducintitacintī ceva, dubbhāsitabhāsīpi ca;
6且造作诸恶业,是为邪恶愚人。
Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.
208
208.
8不应过分亲近,亦勿生起轻慢与猜疑;
Atipiyo na kātabbo, khalo kotuhalaṃ karo;
9即便以头顶持而行,犹如半满之瓶,易晃而溢。
Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.
209
209.
11蛇为恶,恶人亦恶,恶人之恶更过于蛇。
Sappo duṭṭho khalo duṭṭho, sappā duṭṭhataro khalo;
12以善巧的谋略,那毒蛇般的恶人,如何能得调伏?
Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.
210二百一十
210.
14愚者自以为愚,智者反而敬重他。
Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;
15愚者却自认为智者,此人便被称为愚者。
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.
211二百一十一。
211.
17愚者视恶业为甘美,只要其恶果尚未成熟。
Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;
18当恶业成熟时,痛苦便会降临。
Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.
212二百一十二。
212.
20愚人虽强而有力,以粗暴方式攫取财富,并非善行。
Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
21身坏命终,愚痴者堕入地狱。
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.
213二百一十三。
213.
23家中有恶如鼠,林中有恶如猿;
Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;
24飞鸟之中,恶者莫如乌鸦;人群之中,恶者莫如婆罗门。
Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.
214
214.
26醒者夜长,倦者路长;
Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;
27不知正法者,轮回漫长。
Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
215
215.
29别人细如芝麻的过失,他看得一清二楚;
Tilamattaṃ paresañca, appadosañca passati;
30自己大如椰子的过失,愚者却浑然不觉。
Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.
216二百一十六。
216.
32莫令他人知自过,当应了知他过失;
Nattadosaṃ pare jaññā, jaññā dosaṃ parassatu;
33如龟收摄诸肢节,于他过失亦应观。
Guyho kummāva aṅgāni, paradosañca lakkhaye.
217二一七
217.
35对贪者,应以利益来把握;对顽固者,应凭合掌敬礼来调伏。
Luddhaṃ atthena gaṇheyya, thaddhaṃ añjalikammunā;
36以随顺其欲来引导愚痴者,以如实之法来教导智者。
Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.
218
218.
38就像优昙婆罗果,仅仅外表鲜红那般,
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;
39内中污秽充盈,恶人之心亦是如此。
Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.
219
219.
41愚者纵使终生亲近智者,
Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;
42却不能了知法,犹如汤匙尝不出羹汤的滋味。
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
220
220.
44若寻不得殊胜或与己同等的同伴,
Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano;
45即应坚定独行,因为愚人不可为伴。
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
221
221.
47于未生者、已死者、愚痴者,殊胜等法并非究竟。
Ajātamatamūḷhānaṃ , varamādayo na cantimo;
48本当一报还一报,却处处成为苦患之源。
Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.
222二百二十二。
222.
50不应与恶人结怨,亦不应与恶人为友。
Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;
51炽热时,炭火燃烧;严寒时,手即变黑。
Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.
223二百二十三
223.
53恶人纵有爱语,此非信赖之因;
Dujjano piyavādī ca, netaṃ vissāsakāraṇaṃ;
54舌端如蜜,心中却藏剧毒。
Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.
224
224.
56恶人即便以智慧为饰,亦当远离;
Dujjano parihātabbo, vijjāyālaṅkatopi ca;
57犹如宝饰毒蛇,如何不令人怖畏?
Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.
225
225.
59形如椰子者,虽为善人所见;
Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;
60另有些形如枣者,唯外悦意;
Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.
61譬如成熟之果,外唯多刺;
Yathāpi pana sapakkā, bahi kaṇṭakameva ca;
62其内充满甘露般的净妙,恰如善人之心。
Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.
63如同成熟的无花果,外表只是呈现红色;
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;
64内里却满是虫蛆,这正如恶人之心。
Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.
226
226.
66畏忌过失而不敢作为,这岂是丈夫之相?
Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;
67若因害怕消化不良,饮食岂不就断失了吗?
Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.
227二百二十七。
227.
69蛇类饮泥水,唯增其污秽;
Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;
70这正是对愚者的教导,徒生扰乱,绝非安宁之道。
Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.
228二二八
228.
72不应停留,也不应前往,任何时候都不应与恶人共处。
Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;
73恶人只会带来苦,他从未带来过安乐。
Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.
229二百二十九。
229.
75在愚人言说之处,未束缚者亦被束缚。
Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
76在智者言说之处,已束缚者亦得解脱。
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.
230二百三十。
230.
78如同攀上枯木,在大海中沉没;
Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;
79亲近懈怠者,善人之命亦随之沉没。
Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;
80因此,应当远离这懈怠且精进不足之人。
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
231
231.
82具足信心、戒律等功德者,是为善友,亦为善良之人;
Saddhāsīlādisampanno , sumitto sādhumānuso;
83明智而求上进者,应当亲近如此之友。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.
232
232.
85于布施等诸功德中最胜者,诚应结交为友,方为真正之友。
Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;
86如此之人,智者当以正直之心亲近,如护眼目。
Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.
333三百三十三。
333.
88作利益者是亲,虽为亲属而作损害者,实为害者。
Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;
89身内所生之病,是为损害;林间所得之药,方为利益。
Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.
234二百三十四。
234.
91于暗中破坏他人事,于当面却好言相向者;
Parokkhe kiccahantāraṃ, paccakkhe piyavādinaṃ;
92应舍离这样的朋友,犹如舍离口呈乳浆的毒罐。
Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.
135
135.
94财富耗尽时,朋友、妻子儿女与兄弟都会离弃;
Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;
95唯有富者,人们才去亲近——世间之中,财富即是至交。
Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.
236
236.
97生育时幼儿夭亡,亲戚遭遇灾难时;
Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;
98友人陷入危难时,妻室财尽衰败时。
Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.
237二百三十七。
237.
100于节日与灾祸中,于饥荒与敌战之际;
Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;
101仍能立于王门与坟场者,方为真正亲属。
Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.
238二百三十八。
238.
103不应信赖非友,乃至对朋友亦不应轻信。
Na 2 vissase amittassa, mittañcāpi na vissase;
104朋友一旦心生忿怒,便会显露一切过失。
Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.
239
239.
106母亲是朋友,父亲是朋友,他们的天性便是利益我们。
Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;
107除身体力行之外,亦有以善念利益他人者。
Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.
240
240.
109于危难中乃知朋友,于战斗中乃知勇士,于负债时乃知诚信者。
Āpadāsu mittaṃ jaññā, yuddhe sūraṃ iṇe suciṃ;
110于财富耗尽时乃知妻子,于患难中乃识亲属。
Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.
241
241.
112若有人想与曾经险恶之友重修旧好,
Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ, puna sandhātumicchati;
113他便会招来死亡,如同母骡怀胎一般。
Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.
242
242.
115余债、余火、余疾,同样如此;
Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;
116它会一再增长,因此不应令其余留。
Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.
243
243.
118面如莲花,言语如檀香清凉;
Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;
119不应亲近,心中却藏剧毒。
Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.
244
244.
121不应侍奉粗暴之主,亦不应侍奉悭吝之主;
Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;
122应当远离此主,不可再受其牵制。
Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.
245二百四十五。
245.
124应远离恶处与恶友,远离恶家及恶亲;
Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;
125应远离恶妻与恶仆,从远处完全避开。
Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.
246二百四十六。
246.
127言语清凉者朋友众多,言辞粗恶者鲜少友伴。
Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;
128此处当以日王、月王为譬喻。
Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.
247
247.
130遮止无利之事,而致力于有益之事。
Ahitā paṭisedho ca, hitesu ca payojanaṃ;
131在朋友遭遇不幸时不舍弃,这即是朋友的特征。
Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.
248
248.
133他可爱、可敬、值得亲近,善于交谈且能容忍言辞;
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
134他能作深奥之谈,亦不在不当之处加以督促;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
135智者希求利益,当亲近如是之友。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
136可爱、可敬、可亲近,能言谈且堪忍言语。
Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;
137能演说深奥之义,亦不于非时处劝诱放逸。
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.
138这些品德若存在于某人身上,
Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;
139于渴求朋友者而言,他是心怀利益、常起悲悯的朋友;
So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;
140即便不被敬重,也当亲近如是之人。
Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.
249
249.
142将关系视若亲生,如同家族世系相续;
Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;
143能于诸厄难中提供庇护者,应知朋友有四种。
Rakkhako byasanehi, mittaṃ ñeyyaṃ catubbidhaṃ.
250
250.
145『可爱』者,指受人喜爱;『尊敬』者,指被推崇;『可修习』者,指值得修行;『常行』者,指持久实践。
Piyo garu bhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo;
146“深奥”是指善于说法;“不偏执一处”则是说不局限于一端,能灵活运用。
Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;
147这样的朋友,为渴求友谊的人,即使终其一生也应当亲近奉事。
Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.
148可爱、可敬、应修习、常行等义,均同第145句。
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
149既能演说深奥法义,又不拘于一隅;这与第146句的意义相似。
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
150希求福利的智者,应亲近如是之友。
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.