← 文献总目录

智者品

e1001n.nrf2 · 静态文献页 · 549 段 · 打开交互阅读器

智者章
Paṇḍitakaṇḍa
3
3.
2伦理乃是人类的根本,亦为朋友与老师的准则。
Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;
3父母同为伦理之源,是诵习戒律与戒律守护者。
Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.
4
4.
5懒惰之人何来精进?无能之人何得财富?
Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;
6贫乏者何以有朋友?无友者何以享乐?
Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;
7苦难者何以积功德?无功者何以受福报?
Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.
5
5.
9善思善虑之人,且言辞美好流畅者。
Sucintitacintī ceva, subhāsitabhāsīpi ca;
10作善业者,乃贤明善人。
Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.
6
6.
12如诗人吟咏,制作优美的歌颂;
Kaviheraññakā katvā, uttattaṃ satthakañcanaṃ;
13饰以花环与美丽装饰,令听者悦目欢心。
Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.
7
7.
15有多种轻巧与深奥义理,兼加恰当关联;
Bahuṃ lahuñca gahaṇaṃ, sammūpadhāraṇampi ca;
16结合而不混淆,此即明了明辨的特征。
Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.
8
8.
18智慧如同不生不灭,深入思惟于真理之义。
Ajarāmaraṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;
19好比头发所缠绕一样,死者将此法奉行于己身。
Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.
9
9.
21财富没有技艺同等重要,聪明人不应将技艺视为盗窃之物;
Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;
22在此世中技艺是朋友,在彼世则带来安乐。
Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.
10
10.
24有人说食用有益处,或有何用,不应仅凭口头言辞定论;
Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;
25无论是风响还是口中的杂音,贤者皆视为言语。
Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.
11
11.
27愚者所赞美的,智者必定厌恶之。
Dummedhehi pasaṃsā ca, viññūhi garahā ca yā;
28尊敬胜于智慧,若是轻慢愚昧者。
Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.
12
12.
30不思议的深义论说中,贤者应当听闻世尊言教;
Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;
31当常受持教诲,正确恭敬地奉行。
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
32故于深义论说中,持心坚定而深远,倾听世尊言教;
Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;
33当常受持教诲,正确恭敬地奉行。
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
13
13.
35缺乏尊敬与恭敬的,实难寻得法义的要旨;
Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;
36失去义理核心者,则舍弃正法。
Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.
14
14.
38虽有庄严庄重的辞句,若无义理核心聚集,
Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;
39善护正法者,由正法故不舍弃正法。
Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.
15
15.
41在诸法中能分辨,称许法为无上;
Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;
42常得食无缺,永不穷尽。
Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.
16
16.
44即使才能稍逊,亦因聪慧而工巧敏达;
Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
45如火焰聚合般,他令自心聚然燃起。
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.
17
17.
47智者具有一切美德,愚人则只有烦恼障蔽其心;
Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;
48因此,在千万愚者中,唯有智慧者独特卓越。
Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.
18
18.
50愚者彼此争斗,傲慢无知;贤者则具德,远离过失。
Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;
51愚者与智者相比,如同沉重者与轻巧者等同无异。
Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.
19
19.
53应当尊重他人,说话适当,绝不可轻慢任何人。
Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
54对他人说话时,承受沉重的负担;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
55又未得财物,因此显得贫乏无助。
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.
20
20.
57学问能给予戒律,戒律使人到达安稳的境地;
Vijjā dadāti vinayaṃ, vinayā yāti pattataṃ;
58安稳处收获财富,财富继而成就法,法带来安乐。
Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.
21
21.
60那些敬重年长长者的人,是法律的通达人;
Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;
61在正法中获得称赞,来生也得善趣。
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.
22
22.
63如母亲对他人之子女,无由因嫉而轻慢辱贱;
Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;
64唯有能如是自观一切众生者,此人乃为智者。
Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.
23
23.
66智者如若嗜污秽之人,不应生厌恶心;
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
67善于摄护不犯过之善法,即为智者所乐受持。
Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.
68智者如若嗜污秽之人,不应生厌恶心;
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
69我观自身也是这样,随所欲意而行之。
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
24
24.
71人当努力进取,智者不应生厌倦之心;
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
72在善行福田中,于令人欢喜之处,以明智者为伴而行。
Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.
25
25.
74世间奋发有为者众,为成就何事而努力?
Loke ussāhavantānaṃ, janānaṃ kimasādhiyaṃ;
75如同大海中,猿猴们筑起坚固桥梁一般。
Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.
26
26.
77人虽出身世家广阔,若无德行便无益;
Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;
78即使非名门望族,仅凭德行,诸天护敬也当敬重。
Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.
27
27.
80在傲慢之中,勇士心生怨恨;谋士中则生无新奇之好奇心。
Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
81在喜爱饮食与衣着中,于自身出生时亦现智慧。
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.
28
28.
83具足光彩和仪表,出自显赫家族;
Rūpayobbannasampannā , visālakulasambhavā;
84无智慧者不显美丽,如无香气的树木,有何华美之可言?
Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.
29
29.
86说到透彻智慧,已知之义超越言辞;
Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;
87如勇士之光芒所投出之影,其影虽显现,却不能害人。
Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.
30
30.
89瞎者为无知之人,聋者为耳失聪者,瘸者为腿有疾者。
Aveyyākaraṇo tvandho, badhiro kosavajjito;
90怯懦者失勇力,哑者缺理智。
Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.
31
31.
92智者通达各种法义,能随顺他人之开示;
Dhīro ca vividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;
93善于待人以和气,仿若乡邻瓦萨而乐。
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.
32
32.
95纵使大力者,其力犹如泥土,柔软之理难以达成;
Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;
96水流归流水,善语难及粗俗言语。
Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.
33
33.
98由父亲所生之子,若不通达法义,则无法认识法;
Kottho puttena jātena, yo na vidū na dhammiko;
99以眼识之中,有何作用?若仅为眼识所困扰,则毫无益处。
Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.
34
34.
101如同柔弱能战胜敌人,柔弱亦能制服强暴;
Mudunāva ripuṃ jeti, mudunā jeti dāruṇaṃ;
102但无任何真正柔弱者,因而由柔弱而取胜。
No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.
35
35.
104由生而生者,其家族必当兴盛;
Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;
105在轮回变迁之中,谁能说他未曾生出?
Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.
36
36.
107对布施、苦修与英勇,若无被世人广知的名声;
Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;
108又在智慧与财富的获得上,唯独略有超出众人者;
Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.
37
37.
110优异的是独一的品德子孙,愚人虽多却无益;
Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;
111明月能驱除黑暗,星辰群却不能如此;
Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.
38
38.
113借着善根之处航行,虽苦修却艰难达成;
Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;
114他的子孙得长命,法行充满且清净。
Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.
39
39.
116抚养时五年,教导时十年;
Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;
117到了十六岁,当视如子女和朋友般相待;
Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.
40
40.
119抚养中多有过失,教导中多有优良;
Lālane bahavo dosā, tālane bahavo guṇā;
120因此儿子及学生,应置于教导而非仅抚养;
Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.
41
41.
122有摩揭陀语、萨咖语和梵语;
Māgadhā pākatā ceva, sakkatavohāropi ca;
123在这些语言中,能通达、智慧稳重者,可清洁巴利语。
Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.
42
42.
125如萨咖天帝身陷火焰般的烈热,为魔鬼所吞噬;
Sakkataṃ pākatañceva-pabhaṃso ca pisācikī;
126正如摩揭陀地区所流传的玛迦底语,诸多语言广为人知。
Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.
43
43.
128檀香在世间是清凉的,月亮因其清凉也为人所称赞;
Candanaṃ sītalaṃ loke, candikā sītalā tato;
129檀香和清凉的月亮,都能使言语美好良善。
Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.
44
44.
131叶片虽少,却生于光照之下,言语因此也变得美妙难得;
Pattakāloditaṃ appaṃ, vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;
132即使是饥饿的动物所喂食的,若味美味甘,也应被视为可口。
Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.
45
45.
134导师们虽然言语众多,却并非多言之人;
Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;
135他们并非期待利益,然而他们所见就如河水般流动不息。
Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.
46
46.
137重如岩石的伞盖作为庇护,然后示现于诸天;
Pāsāṇachattaṃ garukaṃ, tato devānācikkhanā;
138随后是年长者的谆谆告诫,继而是佛陀的教法。
Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.
47
47.
140世间的人多轻于棉絮,但却性情浮躁;
Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;
141其追随者因而多不专心努力,疏忽对法的精进。
Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.
48
48.
143为了赞扬智者,处罚常由愚者执行;
Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;
144智者得到的赞誉,正如像黄金一般的美誉,唯有智者方能给予。
Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.
49
49.
146勇士在百人中出现,智者则是千人中出现;
Satesu jāyate sūro, sahassesu ca paṇḍito;
147在成百上千的人中,施与者是否出现皆有可能。
Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.
50
50.
149学识与王权从未有过平等之时;
Vidvattañca rājattañca, neva tulyaṃ kadācipi;
150在某地国王受敬重,但智者却普遍受到尊敬。
Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.
51
51.
152长寿是诸有情众生安乐的根本原因;
Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;
153反之,不真实者乃诸法之苦因,毫无疑义。
Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.
52
52.
155智者善人俱在之处,所有善良贤者众生皆集聚;
Paṇḍite sujane sante, sabbepi sujanā janā;
156如于一处香气馥郁,众皆充满芬芳。
Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.
53
53.
158自若谦恭者,即自家中尊贵之大士;
Attāva yadi vinīto, nijassitā mahājanā;
159诸法皆向谦逊而去,何有智者能灭此者乎。
Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.
54
54.
161身之诸性质,远离远处之间;
Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
162身为一时破坏,变化停留于存在。
Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.
55
55.
164水非饮之,树非食果;
Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;
165云某处非我之家,远方有百财宝。
Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.
56
56.
167真理亦复真理,臂肘举起而解脱;
Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;
168无益处,无所依凭,反倒堕入他方。
Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.
57
57.
170尽管以粗恶语相犯,心志亦不动摇;
Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;
171如同芦苇般纤细柔弱,难以搅动大海之水;
Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.
58
58.
173坚石如一块厚重之岩,虽受风吹亦不摇动;
Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;
174智者对毁谤与称赞,亦如上石不为所溺;
Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.
59
59.
176对法义之渴望若全无,任何解脱皆不存在;
Dhammatthakāmamokkhānaṃ , yassekopi na vijjati;
177如同无声之铃铛,那生命便毫无意义。
Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.
60
60.
179不生起任何业念,自舍精勤之意志;
Na kammamapi cintetvā, caje uyyogamattano;
180依凭精勤,油脂不可能从芝麻中获得。
Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.
61
61.
182正如单凭一只眼睛,不能成为战车之主;
Yathā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;
183同样,若无人作为之人,亦不能无由地产生业。
Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.
62
62.
185只有通过精勤,事功方能成就,并非随心所欲;
Uyyāmena hi sijjhanti, kāriyāni na manorathaṃ;
186正如狮王之声,不会进入猎物之穴。
Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.
63
63.
188受父母教诲的习习,才称得上是有德行的孩童;
Mātāpitu katābhyāso, guṇitameti bālako;
189只是胎生之身并不使子人成为贤者。
Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.
64
64.
191母亲是仇敌,父亲是仇敌,那种孩子不被教诲;
Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;
192他亦不能融于集会之中,正如鹭鸟不适于群鸭。
Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.
65
65.
194玻璃与黄金交融,发出如宝石般的光芒;
Kāco kañcanasaṃsaggo, dhatte marakatiṃ jutiṃ;
195同样,愚者虽处众人之中,终将堕入愚痴之境。
Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.
66
66.
197因此,应当真正尊重有文字技艺者,行事合乎利益与善法。
Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;
198应恭敬正确服侍,特别在起身等五个方面。
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
67
67.
200起身与服侍,以及清净侍奉,
Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;
201智慧者应当小心谨慎执持,恭敬而礼拜。
Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.
68
68.
203以谈话娱乐为由,时光就这样流逝于聪慧者身上;
Kābyasattha vinodena, kālo gacchati dhīmataṃ;
204而愚昧者却因恶习而沉迷,或因瞋恨之争执而懈怠。
Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.
69
69.
206这六种不善行,男子应当摒弃,因其害于福德。
Cha dosā puriseneha, hātabbā bhūtimicchatā;
207嗜睡、懒惰、恐惧与嗔恚,以及嗜睡贪睡的习气,皆应断除。
Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.
208嗜睡、不善言谈、不规矩,此类人应当远离。
Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
209懒惰、嗔恚及无智,这三者为败坏之本。
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.
70
70.
211即使在无德众生当中,圣贤仍怀慈悲怜悯;
Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;
212因为月亮无法消除恶鬼之地的黑暗。
Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.
71
71.
214在无人有学问的地方,品行低劣者即使领众,也无权威可言;
Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;
215在无用之地,即便是浆果也会腐坏;
Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.
72
72.
217地方官吏不美好,人口牙齿、头发、指甲不修整;
Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;
218智者以此为识,绝不舍弃六处之地;
Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.
73
73.
220在他乡布施愚昧,实乃最难之事;
Paropadese paṇḍiccaṃ, sabbesaṃ sukarañhi kho;
221维持自身法行,谁敢轻忽其重?
Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.
74
74.
223勤勉持守者为贤圣所赞叹,善行福德者为智者所称许;
Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
224勤勉者于自己与他人二利皆能获得,智者亦然。
Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.
75
75.
226如同见到宝藏揭示者,观见者出手取用;
Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
227智者赞叹如是能积蓄宝藏者,称之为贤圣;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
228被称贤圣者,胜于不善者。
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
76
76.
230即便片刻能如实尊敬智慧者。
Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;
231如同舌头极其灵敏而迅捷,人亦能迅速领悟法。
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
77
77.
233具智慧的人难得出现,这样的贤士并非处处皆有;
Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;
234只有贤明者方能出生于幸福之家族,享有幸福福祉。
Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.
78
78.
236有人用荆棘与铁刀防护自己,即使获得保卫或者呼啸风声,贤人也必以谨慎精进来护卫自己。
Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
237安住于如此的谨慎与专注之中正是贤者。
Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
79
79.
239贤人应当熟练精通听闻,深思所闻的正法涵义,悉心揣摩。
Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;
240饭食必须充分煮熟,连供养也应当具足如此。
Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.
80
80.
242不应轻视微小,要在心中牢记。
Appakaṃ nātimaññeyya, citte sutaṃ nidhāpaye;
243如同淤泥上的水滴,长久方能充盈。
Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.
81
81.
245猿猴能行千由旬之远,千由旬者一万八千缕。
Gacchaṃ kipilliko yāti, yojanānaṃ satānipi;
246蚯蚓却不能行走,甚至不能迈开一步。
Agacchaṃ venayyoapi, padamekaṃ na gacchati.
82
82.
248象群中无珍珠,宝石散落于地亦非真宝。
Sele sele na maṇikaṃ, gaje gaje na muttikaṃ;
249树林中并无檀香,处处亦非智者所在。
Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.
83
83.
251智者具备善闻法,若闻则知义理所在;
Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;
252须以坚决勇猛的意志,如闻法者般前往其处。
Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.
84
84.
254于书籍中所获技能,于身中所藏财富,
Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;
255都在当时之所以然之事起时,非真正技能、非真正财富。
Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.
85
85.
257水以莲花为明,行为使人具家世品质。
Uppalena jalaṃ jaññā, kiriyāya kulaṃ naro;
258「比亚提」者,谓言语宛如三根草之度量。
Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.
259「洹伽」者,谓如莲花之度量。
Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,
260「俱伽」者,谓如戒律之度量。
Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;
261「比亚提」者,谓言辞所陈述之度量。
Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,
262乃指地面之度量,去除草芒之度。
Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –
86
86.
264不加观察而听闻,仅凭肤浅,多人误以为是真理于人间。
Appassuto sutaṃ appaṃ, bahuṃ maññati mānavā;
265如同青蛙停留在河谷之水中,仿佛蛙行于水井之中。
Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.
87
87.
267第一位应当掌握技艺,第二位应当积聚财富;
Paṭhame sippaṃ gaṇheyya, eseyya dutiye dhanaṃ;
268第三位当行持法义,此乃维护众生之法性。
Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.
88
88.
270在干燥寂静之处增长听闻,听闻即以智慧渐增;
Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;
271因智慧而知义理,所知之义带来安乐。
Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.
89
89.
273无有能与智慧相等的朋友,亦无有如病痛般的敌人;
Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;
274无所比等者是慈爱,无所等量者是力量。
Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.
90
90.
276勇士不应无益地涉入战场,
Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;
277智者或富商,甚至远行海外者,
Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.
91
91.
279忧虑财富失落,家庭紊乱不端;
Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;
280轻诈欺骗及侮辱,智者不当显扬。
Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.
92
92.
282不请教而误导他人,言辞繁多且无所问者,
Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;
283揭示自身之过失者,为三种劣人之一。
Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.
93
93.
285天鹅居于水中,不与乌鸦为伍;狮子本具美德,不与无德者同列;
Haṃso majjhe na kākānaṃ, sīho gunnaṃ na sobhate;
286骡子处于马群居中,愚人居于智者之间亦然。
Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.
94
94.
288符合情境顺适的言语,乃为自然顺情而悦人;
Pattānurūpakaṃ vākyaṃ, sabhāvānurūpaṃ piyaṃ;
289恰如其分符合自身本性的愤怒,能自知者是智者。
Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.
95
95.
291表相不正,语多冗杂,缺乏智慧而自显者。
Apparūpo bahuṃbhāso, appapañño pakāsako;
292不满的罐子会破裂,不受控制的牛群会流散。
Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.
96
96.
294国王对其财宝不感到满足,学者即使言辞华美也不满足。
Na titti rājā dhanamhi, paṇḍitopi subhāsite;
295眼睛虽爱观看,海洋中水也不会感到满足。
Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.
97
97.
297地位低下者是国王的子嗣,愚昧子嗣也可以是智者;
Hīnaputto rājamacco, bālaputto ca paṇḍito;
298财富虽多,不要认为人世间因此真实拥有。
Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.
98
98.
300学徒若因贪求技艺而贪取大量,那技艺就成了负累。
Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;
301如同愚人在睡梦中观物,讲说之事也不肯努力去作。
Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.
99
99.
303如同陶工不制陶罐,也不烧制坩锅;
Na bhijjetuṃ kumbhakāro, sobhetuṃ kumbha ghaṭati;
304亦如无法催促下水道的水流增长,无法使学徒快速成长。
Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.
100
100.
306财产耗尽时,人则衰弱如死去之人;
Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;
307愚昧者多话,如同疯癫且专注之人。
Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.
101一百零一。
101.
309以一株小树,盛开芳香之花,
Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;
310如同良善子孙使家族兴盛,遍满幽深林间。
Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.
102一百零二。
102.
312父辈虽嗜杀生,母则邪行不正;
Iṇakattā pitā sattu, mātā ca byabhicārinī;
313有美貌妻子嗜杀,子孙愚痴嗜害生者。
Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.
103
103.
315『性善恶灭知见者』,人们如何分别?
Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;
316盲人如何有把握于色相差别?
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.
104
104.
318处处正好如头等牛,善恶分别;
Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;
319为灭除故而作,勇猛何其更胜?
Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.
105
105.
321人若自甘堕落,则陷于堕落之中,
Nihīyati puriso nihīnasevī,
322其行为不曾停止,也不曾失去对同类的依赖;
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
323善行美德迅速显现为最上佳的名号,
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
324因此应当敬重自身的美德,向上提升。
Tasmā attano uttariṃ bhaje.
106
106.
326对于当前存在的法,他处处观察透彻,
Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;
327不动摇、不动摇,智者便能精进思惟。
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
107
107.
329欲念、瞋恚、恐惧、痴迷,违背正法者,
Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;
330他的名声增长如同满月般辉映。
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.
108
108.
332有智慧者具足戒德,勇猛且善于应对;
Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;
333远离喧嚣安住净心,获此荣耀称誉者当如是;
Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.
109
109.
335难得恰当的语句,难闻能造福的圣言;
Dullabhaṃ pākatikaṃ vākyaṃ, dullabho khemakaro suto;
336难得相似的出生,难得可亲爱的朋友。
Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.
110
110.
338得大义者,亦得智慧圆满;
Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;
339其行止不懈怠者,即为智者云。
Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.
111
111.
341智慧坚固如实观者,静默无惊扰,未加询问;
Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;
342虽闻美妙善言,如鼓声般反复响起。
Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.
112
112.
344未闻者谓明白者如鼓声,受问者则为被问。
Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;
345愚人既闻未闻,常多有彼多义诠译。
Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.
113
113.
347他人恶语如聋子,无视他人而不顾;
Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;
348跛者于他众女性间,看触难换而无心识。
Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.
349犹如有眼者为盲,听者犹如为聋。
Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;
350有智慧者,如同笨拙盲愚者,力强者却若软弱无能;
Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;
351当自身境况出现时,应当安卧沉寂正念安息。
Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.
114
114.
353当远离恶友,亲近善良之人;
Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
354应持守其教诲,持戒坐禅不动,得至究竟安乐。
Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
115
115.
356过于寒冷,过于酷热,过于炎热者,便是如此;
Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
357如此,在身体疲惫的情况下,对学童而言,正是意义所在。
Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.
116
116.
359若有人不将寒冷与酷热视为痛苦,执著于三种感受,
Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇābhiyyo na maññati;
360即使他尽行人之务,也难以安乐自在。
Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.
117
117.
362在彼境土,无有尊敬,亦无亲爱,无亲族相连;
Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;
363亦无智慧流传,彼处无人常住于一昼夜。
Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.
118
118.
365财富丰盛、闻名的国王,诸河众多有五;
Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;
366彼处无人识法,亦无人居止一昼夜。
Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.
119
119.
368天空的装饰是月亮,女人的装饰是丈夫;
Nabhassa bhūsanaṃ cando, nārīnaṃ bhūsanaṃ pati;
369国王是国土的装饰,智慧是万事万物的装饰。
Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.
120
120.
371若以利益为念而执著智慧,亦当舍弃智慧以求利益;
Sukhatthiko sace vijjaṃ, vijjatthiko caje sukhaṃ;
372既然利益和智慧难两全,从何处得益于智慧,从何处得智慧于利益?
Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.
121
121.
374『以小时间与微细分量』,『于知识之义得以成就』;
Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;
375『若无细小时间,何从知识之成?』、『若无微细分量,何来财富之聚?』。
Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.
122
122.
377『老师所示之足法』,『徒弟自当生起亲近护持』;
Ācariyā pādamādatte, pādaṃ sisso sajānanā;
378『足法为持戒行者所承』,『足法亦因时节变化而转移』。
Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.
123
123.
380法得胜,非法不得胜,真实成胜,虚妄无胜。
Dhammo jaye no adhammo, saccaṃ jayati nāsaccaṃ;
381宽恕得胜,忿怒不得胜,天神成胜,恶魔无胜。
Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.
124
124.
383手为饰物而施舍,真理为喉衬装;
Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;
384耳为饰物以听闻,饰物有何用处?
Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.
125
125.
386在外方者,财富为智慧之资;在烦恼中者,财富为心识。
Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;
387在他世者,财富为法;在一切处,财富为戒。
Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.
126
126.
389邻舍之处,灯为月;晨光时,灯为日;
Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;
390三界之中,灯为法;善子之家,灯为族之光。
Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.
127
127.
392唯有智者才能真正理解,愚昧之人则不能彻知。
Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;
393实无慧眼者,不识尊师之苦难。
Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.
128
128.
395若无自有的智慧,教主将为谁而行善?
Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;
396对无明眼者来说,镜子又有何用?
Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.
129
129.
398耕作者将作何事?在无流处何以?
Kiṃ karissanti vattāro, sotaṃ yattha na vijjate;
399于无树果之地,纺女将作何事?
Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.
130
130.
401埋藏于根基之下,包于瓦器中;
Mūḷhasidhassāpadesena, kunārībharaṇena ca;
402与恶兽相聚,智者亦因此消沉。
Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.
131
131.
404没有比自身更相称的爱,没有比财富更相称的财物;
Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;
405没有比智慧更相称的光辉,在此法中,此光辉为至上之殊胜。
Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.
132
132.
407如同毒蛇、烈火和有名的战士;
Bhujaṅgamaṃ pāvakañca khattiyañca yasassinaṃ;
408比丘也应具足戒德,且确实如法行持。
Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.
133
133.
410因此,有智慧者应当精进,密切观照自心的利益;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
411于佛、法、比丘僧中应保持坚定的信心,称为稳重;
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.
134
134.
413品德高尚者应向上去修行,不应寝居懒散安逸;
Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;
414即使居住于宫殿的高楼上,鸦雀也无贵贱之分。
Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.
135
135.
416见未来恐怖,远而避之;
Anāgataṃ bhayaṃ disvā, dūrato parivajjaye;
417见现前恐怖,有智者则不惧。
Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.
136
136.
419不可亲近者,污秽者,污秽之家;
Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;
420形相污秽,习气污秽,疏忽则污秽方得保全。
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.
137
137.
422聪明人循序渐进,逐块逐块,刻刻时刻地学习;
Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
423就如工匠处理未熔的铜块,苦心研磨,去除脏污。
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
138
138.
425凡是该做的,他便说;不该做的,他绝不言;
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
426对那些未作之言,智者皆能辨明。
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
139
139.
428不正得力者,乘风而至,隐匿于天钵之下;
Visamaṃ sabhayaṃ ativāto, paṭicchannaṃ devanissitaṃ;
429途径与聚集,皆属寺院,应当远离回避。
Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.
140
140.
431夜惊者、迷惑者、狂妄者、妄慢者、懒惰者;
Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;
432多虑者与愚痴者,此等为害法之人。
Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.
141
141.
434嗔恚、极难调伏且愚昧,胆怯如羊般沉重;
Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko;
435妇人,须发稀疏且老迈,乃至第九童子亦如是。
Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.
142
142.
437世间有九十种人,彼等皆善变且不稳定;
Navate puggalā loke, ittarā calitā calā;
438此等人中所秘密思虑者,很快便会显露于世。
Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.
143
143.
440若有人不习学言辞,即便修习三藏典诵,
Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;
441也如森林中盲目之象,反复踌躇不定。
Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.
144
144.
443此为经典、界、种类及类别之教法,依名号与标志宣说,
Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;
444若在生命中坚立此法者,即为正作冠冕。
Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.
145
145.
446于真实义相的分别中,各自不同于常义相;
Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;
447彼因所识之义之种类,适合于三藏之理解;
So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.
146
146.
449彼能善于辨别言语义理,亦善于辞典之解释,
Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,
450其所欲,乃聚合于词藻装饰之恒常结合;
Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;
451即使在诗歌变化中,亦得于诗人众多之计算。
So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,
452摩嘎雅确实发现我的声誉非常清晰。
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
147一百四十七。
147.
454即使是香木树心甘情愿,也不会忘弃香气,
Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,
455即使是巨龙来到人门,也不会忘掉嬉戏之乐;
Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;
456虽然饮尽甘露蜜浆,也不会丢弃美味,
Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,
457痛苦之中,有智慧的人终不舍离法。
Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.
148
148.
459在财物与粮食的使用上,以及在学问获得上,
Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;
460在饮食起居的行为中,四种利益常常存在。
Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.
149
149.
462这种禀赋具备自然的智慧与听闻清净,
Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;
463然而愚痴的干扰恰是此中缚束的原因。
Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.
150一百五十。
150.
465应远离恶友,应亲近智者;
Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;
466当侍奉善友,当聆听至高法。
Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.
151一百五十一。
151.
468善业如善种,恶业如恶种;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
469种何因,收何果。
Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
152
152.
471韵律是偈颂之源,字母是其辅音。
Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyañjanaṃ;
472诗句非仅寄名之言,是诗人真实意念之表现。
Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.
153
153.
474因此,智者当护持自身成长,如同守护生命般珍重;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;
475应当敬重具智慧者,如同恭敬圣地之礼仪。
Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.
154一百五十四。
154.
477应当以坚定之心观察、听闻坚定者,与坚定者同住;
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;
478坚心者不说无益之语,行此语则令人欢喜。
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
155一百五十五。
155.
480聪慧之人能引导,不执于不正之法;
Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
481坚心者安乐自在,正说无怒无恼。
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
482他了解律仪,正因此而与众善会。
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
156一百五十六。
156.
484倘若得善巧的同道,
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
485同道同行,善于修行且稳重;
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
486以正念战胜诸种险难,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
487应当依此正念而行。
Careyya tenattamano satimā.
157
157.
489若无得善友相助,
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
490共行如法,行为端正;
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
491虽战胜诸王国土,
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
492却独自行动如猛虎般孤独。
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
158
158.
494忧愁之所无数,恐怖之所百有;
Sokaṭṭhānasahassāni , bhayaṭṭhānasatāni ca;
495每日每日,愚痴者衰减,贤者不然。
Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.
159
159.
497水滴持久落于瓦瓶上,
Jalabindunipātena, cirena pūrate ghaṭo;
498如是诸智慧,并法与财富亦然增积。
Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.
160
160.
500智慧者虽然遭受苦难,却不会陷入悲伤沮丧。
Paṇḍitā dukkhaṃ patvāna, na bhavanti visādino;
501如同夜晚进入月亮的面容,智慧者何曾再给他带来什么呢?
Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.
161
161.
503他们观察到快速的东西,能辨识束缚力量的车轮;
Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;
504他们能识别凶恶的牛和有智慧的语言者。
Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.
162
162.
506用意念思惟的业,言语上却不显露;
Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;
507此因为其功德不生,非他标示之所致。
Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.
163
163.
509无勤习则毒害智慧,非正当所获则饮食有毒;
Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;
510猥陋之众会如毒,年老如毒,亦如稚嫩之妇女有毒。
Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.
511四种五种污垢,生成后饮水。
Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;
512不宜轻率懈怠的修学行住,适合守律严谨的比丘修习。
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
164
164.
514那人即使是牲畜,却具德受敬重;
Yassa eso pasutopi, guṇavā pujjate naro;
515如同净洁的弓箭若无用,岂能有何作为?
Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.
165
165.
517嫉妒怀恨而不满足,易怒且恒常忧虑者,
Issī dayī asaṃtuṭṭho, kodhano niccasaṅkīto;
518追随他人福报而活,属六类受苦者之列。
Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.
166
166.
520具有广大慈心众生,能承受许多教诲;
Sumahantāni sattānī, dhārayantā bahussutā;
521然因贪欲与无明而心生疑惑,失入恶劣时期。
Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.
167
167.
523彼等居于河岸、破井及丛林沼泽之处;
Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;
524并非诸人皆无所语,口中亦当有言语。
Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.
168
168.
526一切皆由耳所闻,一切皆由眼所见;
Sabbaṃ suṇāti sotena, sabbaṃ passati cakkhunā;
527然有智慧者见闻之后,绝非全都表露于口。
Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.
169
169.
529即使是愚者,亦当以善良端正的心性教化之。
Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;
530太阳的领域有什么不可知之处呢?这是如光明之灯的明现。
Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.
170一百七十。
170.
532因此,智者精进精严,亲自自观;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;
533正确而详审地思维法门,如此方得清净。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
171一百七十一。
171.
535何以故?因那种由生死轮转而来的、母子的相续者。
Kiṃ tena jātujātena, mātuyobbannahārinā;
536如同旌旗不会自己升起,乃有人将旌旗竖立一样。
Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.
172
172.
538正确地逐次辨明,并在字词上仔细考察;
Sammā upaparikkhitvā, akkharesu padesu ca;
539盗贼行窃是致残者,正如师父自成盗贼的合作者。
Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.
173
173.
541以威严驯服牵制,教导恶徒,不使他们生起骄慢。
Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;
542眼根之所造作的光明,如同猫头鹰眼睛所致的昏暗一样。
Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.
174一百七十四。
174.
544世间极难得以见闻人口,智慧又极为难得;
Narattaṃ dullabhaṃ loke, vijjā tatra sudullabhā;
545诗才亦极难得,寿命在其中极为罕见。
Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.
175一百七十五。
175.
547众生众多,其灭亡必然随后紧随其后。
Yebhuyyena hi sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;
548依赖于此法门的引导,智者才得以存在。
Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.