智者品
1智者章
Paṇḍitakaṇḍa
3
3.
2正行是人类的精髓,良友与良师亦依此而立。
Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;
3父母是具足正行者,亦是多闻的论师。
Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.
4
4.
5懒惰者何以得技艺?无技艺者何以得财富?
Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;
6无财者何以得朋友?无友者何以得快乐?
Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;
7无乐者何以得功德?无功德者何以得福报?
Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.
5
5.
9既善思惟,又善言辞;
Sucintitacintī ceva, subhāsitabhāsīpi ca;
10行持善业者,是为智者,是为贤善之士。
Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.
6
6.
12如诗人吟咏,制作优美的歌颂;
Kaviheraññakā katvā, uttattaṃ satthakañcanaṃ;
13他们又以花环种种庄严悦目的饰品,作美丽之饰。
Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.
7
7.
15义理广博、易解与深奥兼具,且能恰当地忆持;
Bahuṃ lahuñca gahaṇaṃ, sammūpadhāraṇampi ca;
16既已受持便不忘失,此为具足明辨者的特征。
Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.
8
8.
18智者犹如不老不死者,当思惟明与义。
Ajarāmaraṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;
19犹如被死神揪住头发,应当修习于法。
Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.
9
9.
21没有财富能与技艺等同,盗贼也无法夺走技艺。
Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;
22在此世间,技艺是友伴;于他世,它带来安乐。
Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.
10
10.
24不应说:“嘴只是为了享用,为了言谈。”
Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;
25凡是飘过口际之风,乃至任何言辞,贤者皆视之为话。
Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.
11
11.
27愚者所称赞的,正是智者所呵责的。
Dummedhehi pasaṃsā ca, viññūhi garahā ca yā;
28若论愚者的赞扬,宁可受到智者的呵责。
Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.
12
12.
30对于深奥不可分别、带有义疏的佛陀教说,智者应当了知。
Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;
31应常受持教诲,如法恭敬奉行。
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
32是故,对于世尊所说深奥而具义的教法,智者;
Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;
33应常受持教诲,如法恭敬奉行。
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
13
13.
35若缺乏尊重与恭敬,实难获得法义之精髓;
Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;
36若失法义精髓者,即从正法退失。
Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.
14
14.
38而具足尊重与恭敬者,则与法义精髓相应。
Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;
39善护正法者,于正法而不退堕。
Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.
15
15.
41于诸法中善能辨别,称许此法为无上。
Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;
42常为滋养,价值无上,恒无灭尽。
Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.
16
16.
44纵使天资稍逊,亦因聪慧而善巧敏达;
Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
45如同吹旺微火,他振奋自身;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.
17
17.
47智者具足一切功德,愚人则唯有过患;
Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;
48因此,在千万愚昧之人中,唯有智者超群出众。
Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.
18
18.
50愚者嫉妒争斗,恶慧而无知;贤者则具足德行,远离过失。
Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;
51愚人看待智者时,犹如将沉重者与轻盈者视作无异。
Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.
19
19.
53只应说悦耳之语,任何时候绝不说刺耳之言;
Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
54说悦耳语者,卸下沉重负担;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
55并获得了财富,他因此心满意足。
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.
20
20.
57明成就戒律,由戒律而达安稳;
Vijjā dadāti vinayaṃ, vinayā yāti pattataṃ;
58从安稳处获得财富,由财富而成就法,由法而得安乐。
Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.
21
21.
60那些敬重长者的人,便是通达法者;
Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;
61现法中得称赞,来世生善趣。
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.
22
22.
63视他人妻子如母亲,视他人财物如土块;
Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;
64视一切众生如自己,能这般观者是为智者。
Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.
23
23.
66智者当善求进取,不应心生厌离;
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
67于诸善人所称赞、无有过失的诸善法中,
Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.
68智者当善求进取,不应心生厌离。
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
69我见自身确是如此,如其所愿,这般成就。
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
24
24.
71人应精勤努力,智者不应心生厌倦;
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
72于明智者所称叹的福德田中。
Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.
25
25.
74世间奋发精进者,当成就何等事?
Loke ussāhavantānaṃ, janānaṃ kimasādhiyaṃ;
75即使在大海之上,猿猴也能架起巨桥。
Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.
26
26.
77门第显赫又有何用?若人无有德行。
Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;
78纵非出身名门,通达教理者仍受诸天崇敬。
Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.
27
27.
80于杰出者中求勇士,于谋臣中求不轻躁。
Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
81于饮食中知所爱,于事起时识智者。
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.
28
28.
83具足美貌与青春,出身显赫家族。
Rūpayobbannasampannā , visālakulasambhavā;
84无智慧者不显光彩,犹如无香之树,何美可言?
Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.
29
29.
86智慧明澈者,其所了知之真义,超越言辞。
Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;
87犹如勇士光芒所映之影,其影虽现,终不能害。
Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.
30
30.
89失明者,谓失辩才之人;聋者,谓失聪之人;跛者,谓腿有疾者。
Aveyyākaraṇo tvandho, badhiro kosavajjito;
90怯懦者谓失勇力者,哑者谓失理智者。
Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.
31
31.
92智者了达种种法义,善能随顺他人开示;
Dhīro ca vividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;
93降伏一切怨敌已,如拘私耶得安乐。
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.
32
32.
95纵使大力者,其力犹如泥土,柔软之理难以达成;
Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;
96水融于水则成柔和,善语亦能化粗言。
Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.
33
33.
98所生之子,若不明达、不具法义,
Kottho puttena jātena, yo na vidū na dhammiko;
99盲眼又有何用?不过是眼之痛苦罢了。
Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.
34
34.
101以柔和战胜怨敌,以柔和制服刚强。
Mudunāva ripuṃ jeti, mudunā jeti dāruṇaṃ;
102柔和无不能成就之事,故以柔和而得胜。
No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.
35
35.
104由彼而生者,其族乃得昌盛。
Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;
105在轮回的迁流之中,有谁死去不再受生?
Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.
36
36.
107于布施、苦行与勇猛中,若不希求名声;
Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;
108于智慧与利得,唯略显增上自在。
Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.
37
37.
110独一具德之子堪称殊胜,纵有愚者百千,亦无实益;
Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;
111唯有一轮明月能破诸暗,星宿群集却无此力;
Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.
38
38.
113于诸福德之渡口如法树立,无论何方种种难行之苦行,终得成就。
Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;
114他的儿子得长寿,具足法行,清净圆满。
Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.
39
39.
116应当慈爱抚养五年,应当严厉训诫十年。
Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;
117儿子满十六岁时,应当像朋友般对待他。
Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.
40
40.
119宠爱多有祸患,训诫多有德益;
Lālane bahavo dosā, tālane bahavo guṇā;
120因此,对于儿子与学生,应当训导,不可溺爱;
Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.
41
41.
122有摩揭陀语、俗语及梵语;
Māgadhā pākatā ceva, sakkatavohāropi ca;
123于这些语言中,具慧、通达、心性坚稳的智者,当净化巴利语。
Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.
42
42.
125梵语、俗语,以及阿波布朗舍语与毕舍遮语;
Sakkataṃ pākatañceva-pabhaṃso ca pisācikī;
126摩揭陀语与修罗塞纳语,如是六种语言普被宣说。
Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.
43
43.
128檀香于此世间是清凉的,月亮亦因此而得清凉;
Candanaṃ sītalaṃ loke, candikā sītalā tato;
129然而善说之语,更胜檀香与月光。
Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.
44
44.
131适时说出的言语虽少,亦成善说。
Pattakāloditaṃ appaṃ, vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;
132饥饿时,纵是粗劣的食物,吃来也觉得甘美。
Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.
45
45.
134导师们虽然言语众多,但多话之人并不受敬重。
Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;
135对利益漠然处之,恰如所见的流水一般。
Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.
46
46.
137其庇护重如岩顶伞盖,继而示现于诸天;
Pāsāṇachattaṃ garukaṃ, tato devānācikkhanā;
138随后是对年长者的教诫,最后是佛陀的教法。
Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.
47
47.
140世间之人轻如棉絮,而又性近轻浮;
Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;
141于是其弟子便放逸懈怠,于法疏忽。
Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.
48
48.
143为赞誉智者,愚者反施以杖罚;
Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;
144智者唯由智者所称誉,方如真金所涂饰。
Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.
49
49.
146百人中出一勇士,千人中出一智者。
Satesu jāyate sūro, sahassesu ca paṇḍito;
147而于百千万人中,慷慨施与者,或有或无。
Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.
50
50.
149学识与王权,绝无等同之时。
Vidvattañca rājattañca, neva tulyaṃ kadācipi;
150君王只在国境内受人敬重,智者则在一切处所普受恭敬。
Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.
51
51.
152善士们的长寿,是一切众生安乐的因缘;
Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;
153而不善者的一切,则是苦因,无可置疑。
Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.
52
52.
155智者与善人所在之处,众人皆成为贤善之士。
Paṇḍite sujane sante, sabbepi sujanā janā;
156当有精髓妙香生起时,一切树木皆成香木。
Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.
53
53.
158若自身已得调伏,依止之人亦皆成高士。
Attāva yadi vinīto, nijassitā mahājanā;
159一切已调御者,皆趣向寂静;智者岂能毁坏于此?
Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.
54
54.
161身体与诸功德,相距遥远,截然有别;
Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
162身体刹那即灭,功德住持至劫末。
Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.
55
55.
164河流不饮水,树木不食其果;
Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;
165云不为自己而降甘霖,善人的财富乃为利他。
Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.
56
56.
167一再称言‘真理!真理!’并举起手臂,即得解脱。
Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;
168既无自身利益,亦不成就他人之利。
Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.
57
57.
170善人之心,纵遭粗恶言辞,亦不为之所动。
Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;
171以草炬欲令海水变暖,亦无可能。
Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.
58
58.
173如同整块坚石,任风吹而不动摇;
Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;
174同样地,智者于毁誉之中,亦不动摇。
Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.
59
59.
176若人于法、义、欲乐及解脱,都无所得,则解脱不存。
Dhammatthakāmamokkhānaṃ , yassekopi na vijjati;
177如同公羊喉下的赘疣,那生命便毫无意义。
Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.
60
60.
179不应不思惟应作之事,便弃舍自身的精勤。
Na kammamapi cintetvā, caje uyyogamattano;
180不藉精勤之力,便不能从芝麻中取得油脂。
Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.
61
61.
182正如仅凭一个轮子,不能成为战车的主人;
Yathā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;
183同样地,若无人的努力,事业便无法成就。
Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.
62
62.
185唯以精勤,事业方能成就,并非随心所欲可得;
Uyyāmena hi sijjhanti, kāriyāni na manorathaṃ;
186正如睡着的狮子,野兽不敢进入其口。
Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.
63
63.
188依循父母的教导而修习,孩童方能具足德行。
Mātāpitu katābhyāso, guṇitameti bālako;
189儿子并非仅仅因出生,便成为贤者。
Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.
64
64.
191母亲是敌人,父亲是仇敌——这便是未受教诲的愚人。
Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;
192他在集会中黯然失色,犹如鹤立鹅群。
Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.
65
65.
194玻璃与黄金交融,发出如宝石般的光芒;
Kāco kañcanasaṃsaggo, dhatte marakatiṃ jutiṃ;
195同样,由于亲近善士,愚者也能走向通达。
Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.
66
66.
197因此,希求利益者,应当正确地精勤于文字的通达。
Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;
198应当以起身等五种方式,如法恭敬地侍奉师长。
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
67
67.
200奋起与承事,以及恭敬服侍;
Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;
201智者恭敬学习技艺,令师长欢喜。
Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.
68
68.
203智者以诗书消遣,时光便这样流逝;
Kābyasattha vinodena, kālo gacchati dhīmataṃ;
204愚者因放逸而沉迷,或因争执瞋恨而懈怠。
Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.
69
69.
206于此世间,希求福德者应当断除六种过失。
Cha dosā puriseneha, hātabbā bhūtimicchatā;
207昏睡、懒散、恐惧、瞋怒、懈怠与嗜眠——这些应被断除。
Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.
208嗜睡、好闲谈、不精进之人,应当远离。
Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
209懈怠、嗔恚与无智,是败亡之门。
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.
70
70.
211即使在无德行的众生中,善者仍施以悲悯。
Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;
212因为月亮无法驱散旃陀罗住处的黑暗。
Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.
71
71.
214在没有智者的地方,品行低劣者即便为首,也毫无权威可言;
Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;
215在无益之地,即便是蓖麻也会腐坏。
Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.
72
72.
217失位者不再光鲜,犹如人的牙齿、头发与指甲。
Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;
218智者如此了知后,便不舍弃自己的本位。
Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.
73
73.
220依他人教导而显聪慧,对任何人来说都是容易的。
Paropadese paṇḍiccaṃ, sabbesaṃ sukarañhi kho;
221于法中自精进者,何人敢轻视其重大?
Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.
74
74.
223智者于诸福德行中,赞叹不放逸;
Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
224不放逸之智者,成就二种利益。
Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.
75
75.
226若见有人能示宝藏,见其指出过失之处,
Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
227应亲近这般说呵责语的智者、贤者;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
228亲近如是之人,唯有胜益,而无损害。
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
76
76.
230即使仅片刻,有智者亲近明智之人。
Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;
231便能迅速了悟法义,犹如舌识美味一般。
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
77
77.
233人中智者难得,他并非随处而生;
Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;
234贤者生于何处,彼家族便得安乐与繁荣。
Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.
78
78.
236有人用荆棘与铁刀防护自己,即使获得保卫或者呼啸风声,贤人也必以谨慎精进来护卫自己。
Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
237连树叶也会散发香气,亲近贤者亦复如是。
Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
79
79.
239智者应善巧于所闻,探究之后,领会所闻的要义。
Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;
240锅中的饭食应当煮熟,盛装的器皿也应如此具备。
Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.
80
80.
242不应轻视微小的善法,应将所闻安置于心。
Appakaṃ nātimaññeyya, citte sutaṃ nidhāpaye;
243犹如蚁垤上的水滴,经久方能盈满。
Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.
81
81.
245蚂蚁爬行,亦能达百由旬之远。
Gacchaṃ kipilliko yāti, yojanānaṃ satānipi;
246止步不前的猎人,却连一步也迈不出。
Agacchaṃ venayyoapi, padamekaṃ na gacchati.
82
82.
248并非每块石头中都有宝石,并非每头大象中都有珍珠。
Sele sele na maṇikaṃ, gaje gaje na muttikaṃ;
249并非每片森林中都有檀香树,并非每个地方都有智者。
Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.
83
83.
251智者具备多闻,一闻即知义之所在。
Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;
252应如求法者,以大精进前往彼处。
Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.
84
84.
254书本中的技艺,他人手中的财富,
Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;
255当事到临头时,这些既非技艺,也非财富。
Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.
85
85.
257由莲花可知水,由行为可辨家世。
Uppalena jalaṃ jaññā, kiriyāya kulaṃ naro;
258“比亚提”(辩才)者,其量可从言语而知,犹如以草可测大地。
Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.
259“洹伽”(水)者,乃以莲花为度量。
Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,
260「俱伽」者,谓律之准量。
Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;
261「比亚提」者,谓所说言辞之量。
Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,
262地之量,即除却草芒之度。
Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –
86
86.
264少闻之人,所闻甚少,却自以为博,这些骄慢者。
Appassuto sutaṃ appaṃ, bahuṃ maññati mānavā;
265犹如未见印度河之水,而满足于井水的青蛙。
Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.
87
87.
267第一位应当掌握技艺,第二位应当积聚财富;
Paṭhame sippaṃ gaṇheyya, eseyya dutiye dhanaṃ;
268于第三时,当行正法;此即众生之法性。
Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.
88
88.
270渴求听闻,令所闻增长;所闻,则令智慧增长。
Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;
271依智慧而了知义理,了知义理则带来安乐。
Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.
89
89.
273没有能与智慧相比的朋友,也没有可与病痛相比的敌人。
Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;
274没有能与利益相比的慈爱,也没有可与业力相比的力量。
Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.
90
90.
276勇士不应不持刀剑而赴战场。
Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;
277犹如智者或商主,远赴异国他乡者,
Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.
91
91.
279财富丧尽心生忧,家中复有诸恶行;
Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;
280欺诈与轻辱之事,智者不应自张扬。
Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.
92
92.
282不请自说、引人入歧途者,不待问而多言者,
Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;
283宣扬自身德行的人,是三种劣人之一。
Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.
93
93.
285天鹅在乌鸦群中不显其美,狮子在牛群中不彰其威;
Haṃso majjhe na kākānaṃ, sīho gunnaṃ na sobhate;
286马处于驴群之中,智者处于愚人之中。
Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.
94
94.
288言语合乎场合,自然令人喜爱;
Pattānurūpakaṃ vākyaṃ, sabhāvānurūpaṃ piyaṃ;
289愤怒恰如其分,能知此者是智者。
Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.
95
95.
291貌陋多言,无智好炫。
Apparūpo bahuṃbhāso, appapañño pakāsako;
292罐未满则晃荡,牛少乳则躁动。
Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.
96
96.
294国王于财富无厌足,智者于善说无厌足。
Na titti rājā dhanamhi, paṇḍitopi subhāsite;
295眼睛虽爱观赏,大海之水亦无餍足。
Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.
97
97.
297卑贱之子可成王臣,愚痴之子亦可成智者。
Hīnaputto rājamacco, bālaputto ca paṇḍito;
298无财之人虽得众多财物,切莫以为众生便真实拥有。
Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.
98
98.
300学徒若因贪求技艺而多所取著,那技艺反成他的负累。
Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;
301犹如哑巴在梦中所见,欲说亦不能。
Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.
99
99.
303陶工制作器皿,不为毁坏,乃为令其美观。
Na bhijjetuṃ kumbhakāro, sobhetuṃ kumbha ghaṭati;
304正如无法催促水渠中的水流增长,也不能强求弟子迅速成长。
Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.
100
100.
306无财者耗尽元气,无力者如同遭击杀之人;
Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;
307无慧者好发空谈,如疯癫者自命专注。
Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.
101一百零一。
101.
309一棵开花的妙树,芬芳馥郁,
Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;
310令整片山林遍满香气,恰如善子使家族馨香远闻。
Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.
102一百零二。
102.
312父为负债之敌,母则邪行不正;
Iṇakattā pitā sattu, mātā ca byabhicārinī;
313美貌妻子是敌,子为敌且愚痴。
Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.
103
103.
315了知善、恶、灭之人,众生如何加以分别?
Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;
316盲人又如何能把握色相的差别?
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.
104
104.
318于一切处,恰如商队之导首,方能辨别功德与过失。
Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;
319为毁坏而造作,还有比这更愚痴的勇猛吗?
Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.
105
105.
321亲近卑劣者,人便趋下劣,
Nihīyati puriso nihīnasevī,
322亲近同等者,则永不退堕;
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
323善德迅速生起,成为最上的典范。
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
324因此,应当修习超越自我的殊胜之道。
Tasmā attano uttariṃ bhaje.
106
106.
326对于现前诸法,他于每一处皆洞察无遗。
Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;
327不可移动、不可动摇,智者应以此不断修习其心。
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
107
107.
329因贪欲、瞋恚、恐惧、愚痴而违背正法者,
Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;
330他的名声日益增盛,犹如白半月的月亮渐趋圆满。
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.
108
108.
332智者具足戒德,柔和而善辩;
Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;
333谦和柔顺、不刚愎者,能得称誉。
Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.
109
109.
335如实的言语难得,能予安稳的教言亦难闻;
Dullabhaṃ pākatikaṃ vākyaṃ, dullabho khemakaro suto;
336相配的妻子难得,可亲的朋友亦难得。
Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.
110
110.
338成就广大义利,亦证得明智;
Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;
339无慢而不固执地行持者,他被称为智者。
Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.
111
111.
341多闻而坚固的智者,未被询问时便默然安住;
Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;
342虽具足善妙之说,亦如钟鼓等,被敲击时才发声。
Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.
112
112.
344智者未蒙问时如鼓,已蒙问时则如云降雨。
Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;
345愚者不管被问还是没被问,总对种种事情滔滔不绝地自夸。
Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.
113
113.
347对别人的毁谤如聋者,对别人的过失如盲者;
Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;
348对他人的妻女如跛者,于恶邪思择中无动于心。
Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.
349有眼如盲,有耳如聋。
Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;
350有慧如哑,有力如弱。
Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;
351当事缘现前时,却如死尸般偃卧。
Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.
114
114.
353远离恶友,亲近善士;
Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
354应安住于其教诫,希求不动摇的安乐。
Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
115
115.
356过于寒冷,过于酷热,过于迟晚——这便是。
Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
357如是,若行仪放逸,诸义利便于学童身上流逝。
Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.
116
116.
359若人不将寒暑视如草芥,
Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇābhiyyo na maññati;
360他行人之事时,便不会失去安乐。
Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.
117
117.
362在那方国土,既无尊敬,亦无亲爱,亦无亲族;
Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;
363也无任何智慧与承传,不应在此停留一日;
Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.
118
118.
365富裕者、多闻者、国王、河流与应远离之物,谓此五种。
Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;
366在无人识法之处,一日也不应居留。
Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.
119
119.
368月亮是天空的装饰,丈夫是女人的装饰;
Nabhassa bhūsanaṃ cando, nārīnaṃ bhūsanaṃ pati;
369国王是大地的装饰,智慧是万物的装饰。
Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.
120
120.
371若人追求安乐,当舍弃智慧;若人追求智慧,当舍弃安乐。
Sukhatthiko sace vijjaṃ, vijjatthiko caje sukhaṃ;
372追求安乐之人,智慧从何而来?追求智慧之人,安乐从何而来?
Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.
121
121.
374当于刹那与顷刻之间,成就智慧与真实义。
Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;
375若不舍刹那之暇,智慧从何而生?若不舍纤毫之施,财富何由积聚?
Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.
122
122.
377师授足法,弟子以慧领受;
Ācariyā pādamādatte, pādaṃ sisso sajānanā;
378足法由同梵行者共持,足法依修行次第渐成。
Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.
123
123.
380法者得胜,非法者不胜;真实者得胜,虚妄者不胜。
Dhammo jaye no adhammo, saccaṃ jayati nāsaccaṃ;
381忍辱得胜,忿怒不胜;天神得胜,恶魔不胜。
Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.
124
124.
383布施是手的庄严,真实是喉的庄严。
Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;
384听闻是耳之庄严,余饰何用?
Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.
125
125.
386处异域,知识为财;逢患难,智慧为财。
Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;
387于他世,法是财;于一切处,戒是财。
Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.
126
126.
389黄昏时分,月为灯;清晨之际,日为灯。
Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;
390三界之中,法为灯;善子之家,族之灯。
Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.
127
127.
392唯有智者才能真正理解,愚昧之人则不能彻知。
Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;
393不孕的女子,确实不知分娩的剧痛。
Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.
128
128.
395自身若没有智慧,教法又能为他带来什么?
Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;
396对眼目失明者来说,镜子又有何用?
Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.
129
129.
398在无流之处,播种者又能做什么?
Kiṃ karissanti vattāro, sotaṃ yattha na vijjate;
399在不毛之地,染衣匠又能做什么?
Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.
130
130.
401以愚者的成就为借口,以恶女的装束为饰;
Mūḷhasidhassāpadesena, kunārībharaṇena ca;
402与恶人相交,智者亦会沉沦。
Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.
131
131.
404没有能与自爱相比的爱,没有能与谷物相比的财富。
Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;
405没有能与智慧媲美的光辉,雨水则是湖泊中最为殊胜的。
Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.
132
132.
407如同毒蛇、烈火与享有名望的战士;
Bhujaṅgamaṃ pāvakañca khattiyañca yasassinaṃ;
408对待具足戒德的比丘,也应当如法行持。
Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.
133
133.
410因此,有智慧者应当精进,密切观照自心的利益;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
411智者应于佛、法、僧中安立净信,是为稳重。
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.
134
134.
413具德者当趋向最上,不应耽着高床,沉湎安逸。
Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;
414纵使栖居殿阁之顶,乌鸦岂能变成金翅鸟?
Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.
135
135.
416预见未来之怖畏,便当远避;
Anāgataṃ bhayaṃ disvā, dūrato parivajjaye;
417若见现前之怖畏,智者亦无所畏惧。
Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.
136
136.
419不诵习为咒语之垢,懈怠为家宅之垢;
Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;
420懈怠是容貌的污垢,放逸是守护者的污垢。
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.
137
137.
422智者渐次,于刹那刹那,一点一滴;
Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
423如金匠冶银,除去自身的垢秽。
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
138
138.
425他做什么,便说什么;他不做什么,便不说什么。
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
426光说不做的人,智者能清楚辨别。
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
139
139.
428险恶、可怖的狂风,隐蔽而依止于天。
Visamaṃ sabhayaṃ ativāto, paṭicchannaṃ devanissitaṃ;
429险途、争斗处、渡口,这些八处应当远离回避。
Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.
140
140.
431瞋怒者、愚蒙者、骄慢者、贪婪者、懈怠者,
Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;
432多虑者与愚痴者,这些人是坏法者。
Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.
141
141.
434贪染、嗔恚、愚痴,怯懦而贪求利养;
Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko;
435妇人、嗜欲者、黄门,以及第九种——童男。
Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.
142
142.
437世间有这九种人,皆为短暂、易变、动摇之辈。
Navate puggalā loke, ittarā calitā calā;
438他们秘密谋划之事,很快就会显露出来。
Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.
143
143.
440若不学习语义语法,纵使遍习三藏经典,
Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;
441亦如盲象行于林中,步步疑滞不前。
Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.
144
144.
443此教法开示经典、词根、品类等,依名目与性相而作训导。
Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;
444若此法安住于舌端,便成为声明师子。
Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.
145
145.
446善能分别声义相者,各各安住决定相。
Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;
447他依所应知之事类,能通达三藏;
So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.
146
146.
449他精通声明论典,亦善巧于难词辞书;
Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,
450恒常专精于诗律与修辞。
Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;
451纵使诗才有所不足,他仍得以列入诗人之中。
So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,
452目犍连尊者确实获得了显赫的声誉。
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
147一四七。
147.
454即使干枯的檀香树,也不舍弃它的香气;
Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,
455即使巨象来到人群当中,也不舍弃嬉游之乐;
Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;
456即使甘蔗送进了压榨机,也不失去它的甘甜。
Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,
457即使身处痛苦,有智慧的人也终不舍离法。
Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.
148
148.
459在财物与粮食的运用中,在学问与经典的修学中,
Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;
460在饮食与日常交往中,应恒常舍离羞怯。
Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.
149
149.
462本具的辩才与清净的多闻,
Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;
463而此中,明敏与精勤正是结缚的因。
Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.
150一百五十。
150.
465应远离恶友,亲近智者;
Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;
466应侍奉善士,听闻无上法。
Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.
151一五一。
151.
468行善者得善,行恶者得恶。
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
469种下怎样的种子,便收获怎样的果实。
Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
152
152.
471韵律是偈颂的因,字母是它的辅音。
Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyañjanaṃ;
472偈颂并非徒托虚名,实为诗人心意所依。
Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.
153
153.
474因此,智者明见自身之利;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;
475应当恭敬有智慧者,如礼敬圣地一般。
Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.
154一百五十四。
154.
477见智者,应闻智者,与智者共住;
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;
478与智者交谈,当如是行,且应乐此。
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
155一百五十五
155.
480智者以正道引导,不执著于不正法。
Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
481善引导者更殊胜,如法而说无忿怒。
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
482他通达律仪,以此得遇善会,实为殊胜。
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
156一百五十六
156.
484若得善巧的同道,
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
485与同道同行,善住而坚定;
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
486战胜了一切险难,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
487依此喜悦,正念而行。
Careyya tenattamano satimā.
157
157.
489若不能得明慎之善友相伴,
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
490与坚固者同行,如法而住;
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
491纵如王者舍弃已征服的国土,
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
492却独自游行,犹如林中象王。
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
158
158.
494忧愁之处有千数,恐怖之处有百数;
Sokaṭṭhānasahassāni , bhayaṭṭhānasatāni ca;
495日复一日,它们侵入愚者,而不侵入智者。
Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.
159
159.
497水滴持久滴落,瓦罐渐次充盈。
Jalabindunipātena, cirena pūrate ghaṭo;
498如是,种种明、法与财富亦得积集。
Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.
160
160.
500智者虽遇苦难,亦不陷入消沉沮丧。
Paṇḍitā dukkhaṃ patvāna, na bhavanti visādino;
501月亮一旦落入罗睺之口,还能再给予我们什么呢?
Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.
161
161.
503凭速度便识得良马,凭载重便识得壮牛;
Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;
504凭产乳便识得母牛,凭言语便识得智者。
Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.
162
162.
506心中所思之业,不以言语表露。
Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;
507仅依他人表相行事,于此不能获得成就。
Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.
163
163.
509若不勤习,知识为毒;若未消化,饮食为毒。
Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;
510贫者的集会如毒,老者的少妻亦如毒。
Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.
511取四五团食,食已,然后饮水。
Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;
512这足以令精勤的比丘安稳而住。
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
164
164.
514纵是畜生,有德之人亦受尊敬;
Yassa eso pasutopi, guṇavā pujjate naro;
515竹弓虽极纯净,若无德用,又有何能?
Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.
165
165.
517嫉妒、怀恨、不知足,易怒且常怀忧虑者,
Issī dayī asaṃtuṭṭho, kodhano niccasaṅkīto;
518依他人福分而活,此六类,是受苦者。
Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.
166
166.
520至大之众生,承受众多教法;
Sumahantāni sattānī, dhārayantā bahussutā;
521即使是截断疑惑者,若被贪欲与无明所迷惑,也会陷入不幸。
Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.
167
167.
523他们住在河岸、破井与丛林沼泽之处;
Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;
524莫说“水等不存在”之语,口中之言亦当如此。
Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.
168
168.
526一切皆由耳所闻,一切皆由眼所见;
Sabbaṃ suṇāti sotena, sabbaṃ passati cakkhunā;
527智者并不将所见所闻,全部宣之于口。
Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.
169
169.
529即使是愚者所言,也当取其合理与高尚,具慧者正是如此行持。
Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;
530太阳的领域,有什么不被照亮?犹如明灯之照耀。
Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.
170一百七十
170.
532因此,智者善察己利;
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;
533如理思择诸法,由此便得清净。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
171一七一。
171.
535何以故?因那由出生而有、从母胎带来者——
Kiṃ tena jātujātena, mātuyobbannahārinā;
536犹如旌旗不会自行升于家族之顶,而是有人将它竖立。
Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.
172
172.
538正确审察之后,于字句上;
Sammā upaparikkhitvā, akkharesu padesu ca;
539弟子或为杀盗者,老师则成贼同谋;
Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.
173
173.
541调伏未调之利器,反令恶人生骄慢;
Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;
542眼根所造的光明,如同猫头鹰的眼所致昏暗一般。
Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.
174一百七十四。
174.
544人身于世间极为难得,于中智慧更属极难;
Narattaṃ dullabhaṃ loke, vijjā tatra sudullabhā;
545诗才此处已难得,寿命于此更极稀有。
Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.
175一百七十五。
175.
547当大多数众生面临毁灭之际,
Yebhuyyena hi sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;
548依此法门的引导,智者方能安住。
Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.