← 文献总目录

3. 复合品

e0813n.nrf3 · 静态文献页 · 116 段 · 打开交互阅读器

13. 复合词章
3. Samāsakaṇḍa
1复合词的定义等。
Samāsalakkhaṇādi
202202. 名词的复合即是“结合义”,此为本章主题。所谓复合,是指意义分离的诸词构成单一意义。所谓结合义,是指相互关联之义。
202. Nāmānaṃ samāso yuttatthotyadhikāro. Samāsoti bhinnatthānaṃ padāna mekatthatā. Yuttatthoti aññamaññasambandhattho.
3“或”字所指示的,应知为句义。
Vibhāsātyadhikātabbaṃ vākyatthaṃ.
4持业复合
Kammadhārayasamāsa
203203. 在“他是伟大的人,也是勇士”这句话中——
203. ‘‘Mahanto ca so vīro cā’’ti vākye –
6若二词同指一事,且同格,即成持业复合。
Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo.
7诸词虽生起因相异,然同于一事上生起,即成同格;当具有修饰与被修饰关系而处于同格的二词被复合时,此复合即是持业复合。
Bhinnappavattinimittā saddā ekasmiṃ vatthuni pavattā tulyādhikaraṇā, visesanavisesassabhūtā samānādhikaraṇā dve padā yadā samasyante, tadā so samāso kammadhārayo
8此处,这些复合词规则是通过名称(概念)来成立复合词的。
Nāma , idha vā samāsasuttāni saññādvārena samāsavidhāyakāni.
9未把握修饰语的认知,不会对特定事物生起,因此修饰语须前置;由于同格性已由复合词本身表达,那些为说明此义而使用、并超出复合词范畴的词语,依“已说之处不再使用”的原则,便不应用。余处亦然。
Aggahitavisesanā buddhi visessamhi na uppajjatīti visesanaṃ pubbaṃ hoti, samāseneva tulyādhikaraṇattassa vuttattā tappakāsanatthaṃ payuttā samāsato atirittā ca so iccete ‘‘vuttaṭṭhānamappayogo’’ti ñāyā nappayujjante. Evamaññatra.
10它们的格位词尾省略。
Tesaṃ vibhattiyo lopā ca.
11这些有结合义的复合词,其前词与后词的格位词尾会被删除;但借助“ca”字,有时则不删除。
Tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ pubbuttarapadānaṃ vibhattī lupyante, cakārena kvaci na.
12因此,当“大勇士”一词涉及色法时——
Tato mahanta vīra iti ca rūpappasaṅge –
13“本性”,即于其忆念之时(自然现起)。
Pakati cassa sarantassa.
14当格变化被省略时,对于以元音结尾的前分,以及作为复合词后分的此词,其原形即如此——故省略的元音应当复原。
Vibhattīsu luttāsu sarantassa pubbabhūtassa, parabhūtassa ca assa samāsapadassa pakati hotītīha luttākārā punānīyante.
15因此,当“大勇士”一复合词确立时——
Tato mahanta vīraiti ṭhite –
16“在同等格位且所指相同的词中,mahat(大)变为 mahā”——此即 mahantassa 变为 mahā。
‘‘Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade’’ti mahantassa mahā.
17Taddhita(派生)复合词,亦即那些称为 kitaka 者,以及在 nāmaṃ(名)、vāta(风)、vetu(旗)等词中的情形。
Taddhita samāsa kitakā nāmaṃvātavetunādīsu ca.
18Taddhita(派生词)等应视如名词,但 taveppabhuti(如是等)缘之后的情况除外。
Taddhitādayo nāmaṃ iva daṭṭhabbā taveppabhutipaccaye vajjetvā.
19因此,依 vatti(规则)与 icchā(意愿)而有 syādi(syā 等词尾),如 Mahāvīro(大勇士)、mahāvīrā 等。
Tato vatticchāya syādi. Mahāvīro, mahāvīrāiccādi.
204204. 得者之持业释、依主释与并列释。
204. Kammadhārayo dvando ca, tappuriso ca lābhino.
21依主释的词依后词而成三性,多财释的词则依他词而成。
Tayo parapade liṅgaṃ, bahubbīhi padantare.
205205. 红且明者,名为“红明”(rattapaṭī);大且信者,名为“大信”(mahāsaddhā)。在此,若作“持业释想”,于前词唯作阳性时,则 ā 等后缀便会消失。
205. Rattā ca sā paṭī cāti rattapaṭī, mahantī ca sā saddhā cāti mahāsaddhā. Ettha ‘‘kammadhārayasaññe ce’’ti pubbapade pumeva kate āīpaccayānaṃ nivutti.
206既是青色又是莲花,故名青莲(nīluppala);如刀之刀,故名刀刀(satthisatthi);既是师又是主母,故名师主(satthisāmā);面容即月,故名面月(mukhacando)。
206. Nīlañca taṃ uppalañcāti nīluppalaṃ, satthīva satthi, satthi ca sā sāmā cāti satthisāmā. Mukhameva cando mukhacando.
24修饰语与被修饰语之间,随表达所需,有时修饰语置于后,如“刹帝利种姓者”等,其先后次序依意愿而定。
Visesanavisessānaṃ yathecchattā kvaci visesanaṃ paraṃ hoti, khattiyabhūtoiccādi, icchā ca yathātanti.
25以上二者皆为依主释复合词。
Ubhe tappurisa samāsa
207207. ‘na’音被省略。‘na suro’成为‘asuro’(非天)。
207. Nasaddā si, tassa lopo. Na suro asuro.
27在此,当作持业释成立时——“两者皆为依主释”,这便是依主释的得名。于“自己”的依主释中,na变为a。Na asso成为anasso(非马)。此处,依“元音前na变为ana”的规则,na变为ana。
Ettha kammadhāraye kate – ‘‘ubhe tappurisā’’ti tappurisasaññā. ‘‘Attannassa tappurise’’ti nassa a. Na asso anasso. Ettha ‘‘sare ana’’ti nassa ana.
208208. 将“名词的复合”这条规则分为两种时,有时意义不相应者也可构成复合词。例如,‘na puna geyyā’成为‘apunageyyā gāthā’(非复颂的偈颂)等。在此,与geyya(可歌咏者)相关的否定词na,虽意义不相应,也凭借与puna(再)的分离之力而被复合。
208. ‘‘Nāmānaṃ samāso’’ti sutte dvidhākate ayuttatthānampi kvaci samāso. Na puna geyyā apunageyyā gāthetyādi. Ettha geyyena sambandho na-saddo ayuttatthenāpi punena yogavibhāgabalā samasyate.
29数词复合词
Digusamāsa
209209. 三界被集合在一起,称为tilokaṃ(三界)。
209. Tayo lokā samāhaṭā tilokaṃ.
31此处,依“数词在前者,为数词复合词”的规则,该持业释得名数词复合词。依“数词复合词取单一性”的规则,它取得单一性及中性。
Ettha ‘‘saṅkhyāpubbo digū’’ti kammadhārayassa digusaññā. ‘Digussekattaṃ’’ti ekattaṃ, napuṃsakattañca.
32纯粹的依主释复合词。
Suddhatappurisasamāsa
210210. 即依主释。
210. Tappurisā tveva.
34āma等开头的词与后词(复合)。
Amādayo parapadehi.
35当以第二格等结尾的词与后面的名词复合时,该复合词即名为依主释。
Dutiyantādayo parapadehi nāmehi yadā samasyante, tadā so samāso tappuriso nāma.
36已去往村庄者,为已往村者。
Gāmaṃ gato gāmagato.
37在“看,婆私吒,村庄!提舍已去舍卫城”这句话中,由于具有三数(复数)的用法,故不成复合词。其他地方也应同样了知。
‘‘Passa vāsiṭṭha gāmaṃ, gato tisso sāvatthiṃ’’tya trāyuttatthatāya na samāso. Tathā ññatra ñeyyaṃ.
211211. 被王所杀者:即被国王杀死之意。
211. Raññā hato rājahato.
39在增上义语中,以应作义之语尾来表示。
Kiccantehi bhīyo adhikatthavacane.
40词缀 tabba、anīya、ṇya、teyya、ricca 表示应作的含义。为表达赞叹与贬斥而寄寓其意义的词语,便是增上义语。例如“狗应舔之井”等。如同被狗所舔一样,井因水满而受赞叹;又因被它们残剩而受贬斥。
Tabba, anīya, ṇya, teyya, riccappaccayā kiccā. Thutinindatthamajjhāropitatthaṃ vacanaṃ adhikatthavacanaṃ. Soṇaleyyo kūpoiccādi. Soṇehi yathā liyhate, tathā puṇṇattā thuti. Tehi ucchiṭṭhattā nindā ca.
41以凝乳浇洒的食物称为凝乳食,单凭复合词即已表达浇洒的动作,此处并无不当之处。而“浇洒”一词的使用则见于前文。
Dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ, samāsapadeneva upasittakriyāya kathanā natthetthāyuttatthatā. Upasittasaddāppayogo pubbeva.
212212. 在具格中:以剑而起的争斗称为剑斗。
212. Karaṇe tu-asinā kalaho asikalaho.
213213. 应供养佛之物,名为佛所应供;此为他句,此处有格位省略。自句等亦复如是。
213. Buddhassa deyyaṃ buddhaddeyyaṃ, parassapadaṃ, ettha vibhatyalopo. Evaṃ attanopadamiccādi.
214由盗贼而生的恐惧,称为“盗贼恐惧”。同样地,系缚与解脱等也是如此。
214. Corasmā bhayaṃ corabhayaṃ. Evaṃ baddhanamuttoccādi.
215“王之子”即是王子。
215. Rañño putto rājaputto.
46“婆罗门的黑牙”:此处属格指向“牙”,因与“黑”没有关联,故不构成复合词。然而,当“那些牙是黑的”成为持业释时,属格指向“黑牙”,于是“婆罗门之黑牙”便成为复合词。
‘‘Brāhmaṇassa kaṇhā dantā’’ iccatra dantāpekkhā chaṭṭhīti kaṇhena sambandhābhāvā na samāso. Yadā tu kaṇhā ca te dantā ceti kammadhārayo, tadā chaṭṭhī kaṇhadantāpekkhāti brāhmaṇakaṇhadantāti samāso hoteva.
216216.“摩揭陀王的财富”——此处“王”为属格,其所待者为“财富”,而非“摩揭陀”。因为王正是以“摩揭陀”之称而被言说,故二者无别、无关联,因此王不与同位的摩揭陀构成复合词。因为此处存在两种关联。
216. ‘‘Rañño māgadhassa dhana’’ ntyatra raññoti chaṭṭhī dhana mapekkhate, na māgadhaṃ. Rājā eva māgadhasaddena vuccateti bhedābhāvā sambandhābhāvoti tulyādhikaraṇena māgadhena saha rājā na samasyate. Dviṭṭho hi sambandho.
48在“国王的马、人”这一表述中,“国王的马”与“国王的人”各自因有关联而有所待,故不构成复合词。然而,若以“马与人”作相违释,则成为“国王的马与人”,因为此时不再有待于他者。
Rañño asso puriso ce’’ tya tra rañño asso, rañño puriso ti ca paccekaṃ sambandhato sāpekkhatā atthīti na samāso. ‘‘Asso ca puriso cā’’ti dvande kate tu rājassapurisāti hoteva, aññānapekkhattā.
49在“国王的老师之子”中,虽然“老师”有待于国王,却仍与“儿子”构成复合词,因为其义得以通晓。
‘‘Rañño garuputto’’ iccatra rājāpekkhinopi garuno
50“老师”与“儿子”构成复合词,因为能表达意义。而能表达意义正是复合词成立的依据。此处应解析为“老师的儿子”,余处亦然。
Puttena saha samāso, gamakattā. Gamakattampi samāsassa nibandhanaṃ. Tattha garuno puttoti viggaho, evamaññatra.
217217. 于色之想,名为色想。
217. Rūpe saññā rūpasaññā.
52有时用于贬抑:如井里的青蛙,称为“井蛙”;又如城里的乌鸦,称为“城鸦”等。此处通过譬喻表达贬抑。
Kvaci nindāyaṃ - kūpe maṇḍūko viya kūpamaṇḍūko. Evaṃ nagarakāko iccādi. Atropamāya nindā gamyate.
53“antevāsiko”等,为语尾变化的省略。
Antevāsiko tyādo vibhattyalopo.
54多财释复合词。
Bahubbīhisamāsa
218218. 若意义落在其他词上,则为多财释。
218.Aññapadatthesu bahubbīhi.
56当两个或多个名词复合时,其意义不在于开头的词,而在于其他词的意义,该复合词便名为多财释。
Appaṭhamantāna maññesaṃ padānaṃ atthesu dve vā bahūni vā nāmāni yadā samasyante, tadā so samāso bahubbīhi nāma.
57沙门来到的那个,即“沙门来到者”,指寺院。
Āgatā samaṇā yaṃ sā āgatasamaṇo, vihāro.
219219. 诸根已被他调伏者,即“诸根已调伏者”,指世尊。火已被他安置者,即“火已安置者”。或如“火已安置者”等,随其所欲,所形容者置于后。
219. Jitāni indriyāni yena so jitindriyo, bhagavā. Āhito aggi yena so āhitaggi. Agyāhito vātyādo yathecchaṃ visesanassa paratā.
220在工具格中:树被他砍断,故称“断树”,指斧头。
220. Karaṇe tu-chinno rukkho yena so chinnarukkho, pharasu.
221已缴纳税款者,称为“已纳税者”,指国王。
221. Dinno suṅko yassa so dinnasuṅko, rājā.
222人们从那里离开,故称“人已离去”,指村庄。
222. Niggatā janā yasmā so niggatajano, gāmo.
223具足十力者,称为十力者,即世尊。无有能与之等同者,称为无等者。此处,依‘attannassā’的构词解析,‘na’转为‘a’。
223. Dasa balāni yassa so dasabalo, bhagavā. Natthi samo yassa so asamo. Ettha ‘‘attannassā’’ti yogavibhāgena nassa a.
63具广长舌者,称为广长舌者;具大智慧者,称为大智慧者。这两句,根据‘若将阴性语词用作阳性’的规则,因转为阳性,前后分中的ī等词缀消失。
Pahūtā jivhā yassa so pahūtajivho, mahantī paññā yassa so mahāpañño. Dvīsu ‘‘itthiyambhāsitapumitthīpumāva ce’’ti pumbhāvātidesā pubbuttarapadesu āīppaccayānamabhāvo.
224依据‘某些复合词内部的词尾变为a’的规则,词尾变为a。以‘kāra’一词摄ā与i。阴性词以i、u结尾者,以及从tva等词缀构成者,也是如此。例如:眼大者,称为大眼者;现见法者,词缀省略。香气美好者,称为好香者。多岸者、多河者,指大海。此处依yadā等规则而缩短元音。多刺者。象群众多之林,称为多象林。
224. ‘‘Kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti antassa attaṃ. Kāraggahaṇena ā i ca. Itthiyamivaṇṇantā, tvantehi ca kappaccayopi. Yathā - visālaṃ akkhi yassa so visālakkho, paccakkhadhammā, silopo. Sobhano gandho yassa so sugandhi. Bahukantiko, bahunadiko, samuddo. Ettha yadādinā rasso. Bahukattuko. Mattā bahavo mātaṅgā yasmiṃ taṃ mattabahumātaṅgaṃ, vanaṃ.
66同格复合。
Tulyādhikaraṇo.
225225. 肤色如黄金者,称为金色者。手执金刚者,称为金刚手者。胸有毛者,称为胸毛者。此处省略了格位词尾。
225. Suvaṇṇassa viya vaṇṇo yassa so suvaṇṇavaṇṇo. Vajiraṃ pāṇimhi yassa so vajirapāṇi. Urasi lomāni yassa so urasilomo. Ettha vibhatyalopo.
66“于诸义中”:因理解为多数,有时也涵盖以第一格结尾者。与因俱起者,称为有因者;依“yadā”等规则,“saha”变为“sa”。
‘‘Atthesū’’ti bahuttaggahaṇena kvaci paṭhamantānampi. Saha hetunā yo vattate so sahetuko, ‘‘yadā’’ dinā sahassa so.
226226. “七或八”即七八个月,此处或为另一词义,或为音声之义。南方与东方之间的方位,即称为东南方。
226. Satta vā aṭṭha vā sattaṭṭha, māsā, etthaññapadattho vā saddassattho. Dakkhiṇassā ca pubbassā ca disāya yaṃ antarālaṃ, sā dakkhiṇapubbā, disā.
70异格复合。
Bhinnādhikaraṇo.
68“不以第一格结尾者”是什么意思?即佛陀所宣说之法。
Appaṭhamantānanti kiṃ, desito buddhena yo dhammo.
69相违释。
Dvandasamāsa
227名词的集合称为相违释。
227.Nāmānaṃ samuccayo dvando.
71“集合”意为聚合,指具有同一格位变化的名词之聚合,此即名为相违释。该规则涉及复数范畴。
Samuccayo , ti piṇḍīkaraṇaṃ ekavibhattikānaṃ nāmānaṃ yo samuccayo, so dvando nāma, idaṃ suttaṃ bahuvacanavisayaṃ.
72月亮与太阳合称“月日”。“站立”等词也是如此。
Cando ca sūriyo ca candasūriyā. Tiṭṭhanti tyādi-
73由于行为关联的共性,它们具有意义上的单一性,例如“男女”、“字母与词”等。
Kriyāsambandhasāmaññato atthetthāpekatthatā, evaṃ naranāriyo, akkharapadāni.
228同样,在相违释中,肢体、乐器、交通工具、军队支分、小生物、种种相违、异类等也是如此。
228.Tathā dvande pāṇi turiya yogga senaṅga khuddajantuka vividha viruddha visabhāgatthādīnañca.
75以种种方式相违者称为“种种相违”;同类者是相似;种种且同类者则称为“异类”。如同在带数释中,在相违释中,肢体等词也成一体,且为中性。
Vividhenākārena viruddhā vividhaviruddhā, sabhāgā sadisā, vividhā ca te sabhāgā ceti visabhāgā. Yathā digusamāse, tathā dvande pāṇyaṅgatthādīnaṃ ekattaṃ, napuṃsakattañca hoti.
76眼与耳、歌与乐、轭与犁、象与马、剑与盾、蝇与蚊、狼与鸮。
Cakkhusotaṃ, gītavāditaṃ, yuganaṅgalaṃ, hatthassaṃ, asicammaṃ, ḍaṃsamakasaṃ, kokālūkaṃ.
77名色:名以趣向为相,色以变坏为相。如是,这些诸法于相上为种种,于胜义上则为同类。
Nāmarūpaṃ , nāmaṃ namanalakkhaṇaṃ, rūpaṃ ruppanalakkhaṇaṃ. Evamete dhammā lakkhaṇato vividhā, paramatthato sabhāgā ca.
78以“等”字表示其余情形。譬如,性别相异者:如男女。以“等”字表示短音等:如婢与奴、钵与衣、恒河与娑那河。
Ādisaddenāññatthāpi . Yathā - bhinnaliṅgānaṃ - itthipumaṃ. Yadādinā rasso, dāsidāsaṃ, pattacīvaraṃ. Gaṅgāsoṇaṃ.
79数目有限者:如三与四。
Saṅkhyāparimāṇānaṃ - tikacatukkaṃ.
80“工匠”指竹匠与车匠。
Sippīnaṃ - veṇarathakāraṃ.
81“猎师”指捕鸟人与猎鹿人。
Luddakānaṃ - sākuntika māgavikaṃ.
82“无足类”即无味者。
Appāṇijātīnaṃ - ārasatthi.
83独一诵习婆罗门,即迦塔迦拉巴等。
Ekajjhāyanabrāhmaṇānaṃ - kaṭhakālāpaṃ iccādi.
229229. 树木、草、畜生、财物、谷物、国土等,亦有别论。
229.Vibhāsā rukkha tiṇa pasu dhana dhañña janapadādīnañca.
85在相违释中,树木等或成一体,或成中性。
Dvande rukkhādīnaṃ ekattaṃ napuṃsakattañca vā hoti.
86例如:达瓦树与佉地罗树(单数)、达瓦树与佉地罗树(复数);文阇草与波婆阇草(单数)、文阇草与波婆阇草(复数);山羊与绵羊(单数)、山羊与绵羊(复数);黄金与金饰(单数)、黄金与金饰(复数);稻与麦(单数)、稻与麦(复数)。
Dhavakhadiraṃ, dhavakhadirā, muñjapabbajaṃ, muñjapabbajā, ajeḷakaṃ, ajeḷakā, hiraññasuvaṇṇaṃ, hiraññasuvaṇṇāni, sāliyavaṃ, sāliyavā.
87迦尸国与拘萨罗国(单数)、迦尸国与拘萨罗国(复数)。
Kāsikosalaṃ kāsikosalā.
88通过“等”字,于其他(情况)也是如此。例如,对于常相违且不可调和者——善与不善(单数)、善与不善(复数)。
Ādisaddena aññesupi vā. Yathā – niccavirodhīnamaddabbānaṃ - kusalākusalaṃ, kusalākusalāni.
89鸟类词:“苍鹭与鹤”(单数)、“苍鹭与鹤”(复数)。
Sakuṇīnaṃ - bakabalākaṃ, bakabalākā.
90调味品词:“酪与酥”(单数)、“酪与酥”(复数)。
Byañjanānaṃ - dadhighataṃ, dadhighatāni.
91方位词:“东方与西方”(单数)、“东方与西方”(复数)等。
Disānaṃ - pubbāparaṃ, pubbāparā iccādi.
92不变复合词。
Abyayībhāvasamāsa
230“adhi”加于“itthi”之上,词尾消失。由于“adhi”与“itthi”有同一所依关系,因此“itthi”亦在其中。因为此复合词是常恒的,故以“所依之女性”作为别词来解释。当“adhi itthiyanti”如是成立时——
230. Adhisaddā smiṃ, tassa lopo. Adhisaddena tulyādhikaraṇattā itthisaddāpismiṃ. Niccasamāsattā ādhārabhūtāyamitthiyanti padantarena viggaho. Adhi itthiyanti ṭhite –
94以接词前缀为先的不变复合词。
Upasagganipātapubbako abyayībhāvo.
95以加前缀等起首的词,当它在词义解释等关系中构成复合时,便成为不变复合词。
Upasaggādipubbako saddo vibhatyatthādīsu samāso hoti, abyayībhāvasañño ca.
96“它是中性语基”,是说不变复合词取中性语基,且依 yadādi(等)之例,为单数形式。
‘‘So napuṃsakaliṅgo’’ti abyayībhāvo napuṃsakaliṅgo, yadādinā ekavacano ca.
97“中性词中元音为短音”,是说(其中的元音)取短音。
‘‘Saro rasso napuṃsake’’ti rasso.
98以及由其他(语基)发生脱落。
Aññasmā lopo ca.
99以非a结尾的不变复合词,其后的一切语尾都会脱落。例如:adhitthi;所谓语尾之义,即所依处等。
Anakārantā abyayībhāvā parā sabbā vibhattī lujjare. Adhitthi, vibhattīnamattho ādhārādi.
100在此句中,adhi一词表示所依处,而adhitthi这个词,即表示在阴性中的这一意义。
Idhādhisaddo ādhārevattate, adhitthiiccetaṃ padaṃ itthiya miccetamatthaṃ vadati.
101“城市附近”称为upanagara(近城)。根据“以a结尾的不变复合词,语尾有时作aṃ”的规则,此处语尾即为aṃ。
Samīpaṃ nagarassa upanagaraṃ. ‘‘Aṃvibhattīnamakārantabyayībhāvā’’ti vibhattīnaṃ kvaci aṃ.
102“有时”指的是什么情况?例如upanagara(近城)一词。
Kvacīti kiṃ. Upanagare.
103“苍蝇之不存在”即nimmakkhika(无蝇),其中元音为短音。“不逾越长老之次第”即anuthera(次长老),“不超越能力”即yathāsatti(如力)。
Abhāvo makkhikānaṃ nimmakkhikaṃ rasso. Anupubbo therānaṃ anutheraṃ, anatikkamma sattiṃ yathāsatti.
104“凡诸佛,如佛”是辨别之义。
Ye ye buḍḍhā yathābuḍḍhaṃ, vicchāyaṃ.
105“尽形寿”即是限定生命之界限。
Yattako paricchedo jīvassa yāvajīvaṃ, avadhāraṇe.
106从山至田,即是“至山田”;就边际而言,那被遮止的界就是边界,其义为“除山之外”。
Ā pabbatā khettaṃ āpabbataṃ khettaṃ, mariyādāyaṃ, vajjamānā sīmā mariyādā, pabbataṃ vinātyattho.
107Ā jalantā sītaṃ(从燃烧至于寒冷)构成ājalanta-sīta(至燃寒)。在“abhi-方式”中,所被把持的界即为abhi-方式,其义为“与燃烧一起”。
Ā jalantā sītaṃ ājalantaṃ sītaṃ, abhividhimhi, gayhamānā sīmā abhividhi, jalantena sahetyattho.
108在“ā”的用法中,依“界、名”等所说,即便不依从格的规定,语句亦可成就。其余各处也是如此。
Āsaddayoge ‘‘dhātunāmā’’dinā apādānavidhāneneva vākyampi siddhaṃ. Tathāññatra.
231然而,“最上者、英雄、大英雄”等,因前一分词义并非主要,故非不变复合,唯是持业释。如是,殊胜之法为abhidhamma(阿毗达摩)。鄙劣之食为kadanna(劣食)。此处,在“kada, kussa”这一规则中,于sa音之前,kussa变为kada。
231. ‘‘Uttamo vīro pavīro’’ iccādo pana pubbapadatthappadhānattābhāvābyayībhāvābhāvo kammadhārayoeva. Evaṃ visiṭṭho dhammo abhidhammo. Kucchitaṃ annaṃ kadannaṃ. Etttha ‘‘kada kussā’’ti sare kussa kadādeso.
110“少量的盐”即“黑盐”,此处因“kā”应出现,故 kussa 变为 kā,又以复数语尾故,亦见于他处。鄙劣之人是“kāpurisa”或“kupurisa”,诸如“asura”等。
Appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ, ettha ‘‘kāppatthesu cā’’ti kussa kā, bahuvacanenāññatrāpi kvaci. Kucchito puriso kāpuriso, kupuriso vā, evamasurādi.
111以前分、后分或二者之外的其他词义为主要者,为不变复合。
Pubbaparūbhayamaññapadattha - ppadhānābyayībhāva samāso;
112应知持业释与依主释为二种,及相违释与多财释。
Kammadhārayaka tappurisā dve, dvendo ca bahubbīhi ca ñeyyā.
116复合词。
Samāso.