2. 过失避免了知第二章
1第二章 过失之避除与理解
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
68
68.
2有时,凭借诗人的才华,这整个矛盾;
Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ;
3超越了所谓的过失,便进入功德之道。
Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
69
69.
5因此,为使所说的矛盾不再成为矛盾;
Tena vuttavirodhāna, mavirodho yathā siyā;
6如是,如今正导向过失的断除与觉了。
Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
8其中,对相违义之避除,如
Tattha viruddhatthantarassa parihāro yathā
70
70.
8享用熟稻者,见稻即生喜乐;
Vindantaṃ pākasālīnaṃ, sālīnaṃ dassanā sukhaṃ;
9这清澈的云,如何能令众生快乐?
Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
12或如
Yathā vā
71
71.
11纵使为象王,乔达摩亦是大智者。
Vināyakopi nāgo si, gotamopi mahāmati;
12纵使殊胜却已无味;主人啊,我心属于你,你即是我的归趣。
Paṇītopi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
16对于内在的,如下
Ajha’tthassa yathā
72
72.
14在没有如此功德的情况下,恶人如何能令世间欢喜?
Kathaṃ tādiguṇābhāve, lokaṃ toseti dujjano?
15萤火之光,岂能与余烬相比?
Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
73
73.
17猜谜之人,并非就是卑劣与染污;
Pahelikāya māruḷhā, na hi duṭṭhā kiliṭṭhatā;
18被可爱和安乐拥抱的人,难道不会拥抱我们吗?
Piyā sukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
74
74.
20他或对我们施展双关之语,以污秽不净之词行于邪途;
Yamake no payojeyya, kiliṭṭhapada micchite;
21于是,便以为那是在用双关语,仿佛这一切都由我所造作一般。
Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
26对于处所相违的,如
Desavirodhino yathā
75
75.
23凭借菩萨的威力,水中的生物也得以出现于陆地;
Bodhisattappabhāvena , thalepi jalajānya’huṃ;
24如同长久以来,将那烦恼垢染驱散于水中。
Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
30对于时间相违的,如
Kālavirodhino yathā
76
76.
26风虽具大威力,吹向牟尼却变得轻柔、和缓;
Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto;
27它于一切季节吹拂,平等地摇动群花。
Sabbotukamayaṃ vāyi, dhunanto kusumaṃ samaṃ.
34如时相违者
Kalāvirodhino yathā
77
77.
29佛陀之心已沉潜于功德,于五髻的功德中亦然。
Nimuggamānaso buddha, guṇe pañcasikhassapi;
30那琴音如此违逆,又怎会令任何人感到愉悦?
Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
38如世间相违者
Lokavirodhino yathā
78
78.
32他算尽轮围世界,更比栴檀清凉。
Gaṇaye cakkavāḷaṃ so, candanāyapi sītalaṃ;
33正觉者之心,为炽燃火炭所充满。
Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
42如理相违者
Ñāyavirodhino yathā
79
79.
35你虽已舍弃后有,却又被引入后有。
Pariccattabhavopi tva, mupanītabhavo asi;
36礼敬您,具足不可思议功德精髓的牟尼魁首!
Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
46如圣教相违者
Āgamavirodhino yathā
80
80.
38牟尼不以言语传达心意而说话;
Nevā’lapati kenā’pi, vacīviññattito yati;
39正知而妄语者,犯恶作。
Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
50如应被引导者
Neyyassa yathā
81
81.
41如阳焰般的栴檀香膏,是清凉阳焰的利养。
Marīcicandanā’lepa, lābhā sītamarīcino;
42所有一切洁白,诸方极尽闪耀。
Imā sabbāpi dhavalā, disā rocanti nibbharaṃ.
54或如
Yathā vā
82
82.
44魔罗,令心喜悦者,正是女子的妆饰与妩媚;
Manonurañjano māra, ṅganāsiṅgāravibbhamo;
45不为胜者所许,即是魔罗心中的火。
Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
58如同期待特殊性者
Visesanāpekkhassa yathā
83
83.
47即使未曾冒犯,此人仍为此人之敌;
Apayātā’parādhampi, ayaṃ verī janaṃ jano;
48由嗔怒所染而紫红的双眼,更增注视。
Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
62如同劣义者
Hīnatthassa yathā
84
84.
50纵是微小恶行,智者亦当摧破其势力。
Appakānampi pāpānaṃ, pabhāvaṃ nāsaye budho;
51在没有光亮时,萤火虫也被视为光耀夺目之物。
Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
66如同非义(无益)
Anatthassa yathā
85
85.
53不应为了补足音步而在任何地方强行凑字,用以凑合。
Na pādapūraṇatthāya, padaṃ yojeyya katthaci,
54如我礼敬牟尼最胜莲花足。
Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
86
86.
56若对怖畏、嗔恚的称赞等,有如此差别;
Bhayakodhapasaṃsādi, viseso tādiso yadi;
57若过失可被宣说,则于彼处并非徒劳无义;
Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
73如同
Yathā
87
87.
59“蛇!蛇!且,尊者请从彼处退后。”
Sappo sappo! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato,
60你既然珍爱生命,为何还去接近它?
Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
77如同说恶语者
Bhaggarītino yathā
88
88.
62不论何等殊妙的色相,何等悦目迷人的容姿;
Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā;
63不论何等绰约的风姿,
Vilāsā’tisayo kopi,
64啊!佛陀盛会之涌现。
Aho! Buddhamaho’dayo.
89
89.
66无惑之章句,不杂而悦意;
Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ;
67词句安布浅近,诗王们交口赞叹。
Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
85如同
Yathā
90
90.
69双目如青莲花瓣,双唇似班度花般明丽可爱;
Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo;
70鼻如金钩,故这位胜者令人见即生喜。
Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
91
91.
72超越凡俗之性,以悦耳动听的言语为体;
Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ;
73由于以味为因,此韵律超越了村俗性。
Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃ ativattati.
92如同
Yathā
92
92.
75那欲贪贱民折磨着我,对我毫无悲悯;
Dunoti kāmacaṇḍālo, so maṃ sadaya niddayo;
76对于陷入这般不幸之人,快乐者又怎能漠然置之?
Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
93
93.
78对卑劣者的回避,如今不再被导向;
Yatihīnaparihāro, na pune’dāni nīyate;
79由于从此不再有听闻的怖畏,他们已思惟于下劣之中。
Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
99如同对已离欲者
Kamaccutassa yathā
94
94.
81你品行高尚,正因如此,对你生起虔诚。
Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi;
82请赐予我地方、村庄,或是美好的田地。
Desaṃ vā dehi gāmaṃ vā, khettaṃ vā mama sobhanaṃ.
103如同对过度言说者
Ativuttassa yathā
95
95.
84牟尼主月所生,荣光聚束之芒;
Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ;
85纵使整个虚空,也无伸展余地。
Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
96
96.
87心怀瞋怒者所说之语,有失义理,无可称赞;
Vākyaṃ byāpannacittānaṃ, apetatthaṃ aninditaṃ;
88因此,如同疯狂者等所说的话,在别处亦受呵责。
Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
110如同
Yathā
97
97.
90此汪洋大海虽可饮尽,然为衰老所迫者,其苦尤巨;
Samuddo pīyate so’ya, maha’majja jarāturo;
91这些云在轰鸣,宛如帝释心爱的伊罗婆那。
Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
98
98.
93柔和无违,由光辉之性所生;
Sukhumālā’virodhitta, dittabhāvappabhāvitaṃ;
94那粗暴的束缚,会染污过失。
Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃ saṃdūsayeyya taṃ.
117如同
Yathā
99
99.
96观见色之坏灭,倾听甜蜜音声;
Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ;
97善者与正自觉者适时游行,远离嬉戏。
Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
121如同离去者
Apakkamassa yathā
100
100.
99修习、布施与戒律,于此已正成就;
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha;
100涅槃、财富、天界等,无疑是成就之资具。
Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
101
101.
102若所阐述的某种殊胜境界,如是存在;
Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi;
103于未阐述者,绝无违越次第的过失。
Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
128如
Yathā
102
102.
105善、不善与无记之中,于所作等诸法,最后者为无记;
Kusalā’kusalaṃ abyā, kata’miccesu pacchimaṃ;
106无记并非明显,前二者则为明显。
Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
103
103.
108虽有那样的因缘存在,具德者亦不彰显其功德;
Saguṇānā’vikaraṇe, kāraṇe sati tādise;
109宣说真实义者,绝无不合宜、卑劣之过。
Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
104
104.
111应知所谓合宜,于世间以恭敬而著称;
Ocityaṃ nāma viññeyyaṃ, loke vikhyāta mādarā;
112由此教示所生的,乃善人与诗人中之魁杰。
Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
105
105.
114了知合宜的威力后,应远离不合宜。
Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare;
115由此,对于不合宜者的滋养,
Tato’cityassa sampose,
116若已造作,便成为滋味的滋养。
Rasaposo siyā kate.
142如
Yathā
106一百零六。
106.
118那位征服者,对于逼近的魔军与近在眼前的胜利庆典,
Yo mārasena māsanna, māsannavijayu’ssavo;
119甚至不将其放在眼里,愿那位胜者赐予你们胜利。
Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
107一百零七
107.
121始业、作者等,对次第的超越与跨越;
Āraddhakattukammādi, kamā’tikkamalaṅghane;
122此名为‘破坏’之矛盾,于一切处皆无所得归宿。
Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
149如
Yathā
108一百零八。
108.
124善人之智与愚痴妇人之间,信赖不会生起;
Sujana’ññāna mitthīnaṃ, vissāso no’papajjate;
125如对长角兽的信赖、疾病、河流与王族一般。
Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
153如
Yathā
109一百零九。
109.
127于已施设之药为清净,于佛等三宝亦清净;
Bhesajje vihite suddha, buddhādiratanattaye;
128应常于善人及功德中,修习净信。
Pasāda mācare niccaṃ, sajjane saguṇepi ca.
157有疑者如
Sasaṃsayassa yathā
110一百一十。
110.
130牟尼主如明月,以渴仰法味之眼遍照世间;众人如已入道者,见其光芒而得满足。
Munindacandimā’loka, rasa lola vilocano;
131众人如入道者,因见其光芒而得满足。
Jano’vakkantapantho’va, raṃsidassanapīṇito.
111一百一十一。
111.
133凡因怀疑,或以嬉戏等缘由,
Saṃsayāye’va yaṃkiñci, yadi kīḷādihetunā;
134若有所施为,亦不为过,唯与疑惑相应而已。
Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
164如
Yathā
112
112.
136当你从自家前往师尊的第二住处时,
Yāte dutiyaṃ nilayaṃ, garumhi sakagehato;
137我们必能获得以读诵等为始的安乐。
Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
113
113.
139“这位吉祥的姊妹,即是彼之……”如这些等。
Subhagā bhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ;
140并非所有的诗人都称它为‘村俗’。
Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
114一一四
114.
142拙劣的庄严消逝之时,善美的庄严便次第生起;
Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo;
143在庄严品中,将变得明了。
Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
115一百一十五。
115.
145为远离过失,有此殊胜教导。
Dose parīharitu mesa varo’padeso,
146依随师教而随行,我作此说;
Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ;
147由对诸师之殊胜净信,方悟此义;
Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā,
148希求声誉者,应远离他人之过失。
Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.
179如是僧护大寺主所造《善觉庄严》中
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
180名为「过失避免之悟解」
Dosaparihārāvabodho nāma
181第二品。
Dutiyo paricchedo.