2. 过失避免了知第二章
2. 避过失与觉悟——第二章
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
68
68.
2有时,诗人技艺高超,且普遍存在反对之声;
Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ;
3凭借对过错的计数而介入,扰乱了美德的正道。
Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
69
69.
5借此所说的反对,大抵存在我执的反驳;
Tena vuttavirodhāna, mavirodho yathā siyā;
6如此,烦恼的除去与觉悟之理,现今被表明引导。
Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
7其中,对相违义之避除,如
Tattha viruddhatthantarassa parihāro yathā
70
70.
9寻求成熟稻谷者,稻谷之见乃为欢喜;
Vindantaṃ pākasālīnaṃ, sālīnaṃ dassanā sukhaṃ;
10如此,云彩如何反而令众生得清凉安乐?
Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
11或如
Yathā vā
71
71.
13即使是象王那伽,乔达摩亦为大智者;
Vināyakopi nāgo si, gotamopi mahāmati;
14即使手持长矛,且未曾沾染污秽,我心依然属于你,我的主人。
Paṇītopi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
15对于内的,如
Ajha’tthassa yathā
72
72.
17没有如此品质的人,为何恶人能令世间欢喜?
Kathaṃ tādiguṇābhāve, lokaṃ toseti dujjano?
18所谓的“被破碎之物”究竟为何?只是貌似明亮而暗淡的残渣。
Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
73
73.
20谜语似的旋转之物,绝非坏秽物或污秽之物;
Pahelikāya māruḷhā, na hi duṭṭhā kiliṭṭhatā;
21被宠爱和安乐所环绕者难道会反过来伤害我们吗?
Piyā sukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
74
74.
23「双重」者,是不可作为目的之行,犹如污秽之步伐无义。
Yamake no payojeyya, kiliṭṭhapada micchite;
24于是「双重」被误认为像一切皆假之存在一般。
Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
25对于处所相违的,如
Desavirodhino yathā
75
75.
27以菩萨光明的性质,亦如泥土孕育莲花般而生。
Bodhisattappabhāvena , thalepi jalajānya’huṃ;
28如同清澈水流冲洗不净的污垢,任由烦恼浸染其间。
Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
29对于时间相违的,如
Kālavirodhino yathā
76
76.
31伟大的修行者,如圣者内心微风般柔和;
Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto;
32微风吹拂万物,如同摇动平等的花朵一般。
Sabbotukamayaṃ vāyi, dhunanto kusumaṃ samaṃ.
33如时相违者
Kalāvirodhino yathā
77
77.
35觉者心志内敛,即便具有五种至高无上德相;
Nimuggamānaso buddha, guṇe pañcasikhassapi;
36其精神虽有阻碍却不伤害任何众生,何人能敌抗于此?
Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
37如世间相违者
Lokavirodhino yathā
78
78.
39他遍览诸世界,如檀香般清凉;
Gaṇaye cakkavāḷaṃ so, candanāyapi sītalaṃ;
40觉悟者具七心,胸怀如满载炭火般庄严。
Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
41如理相违者
Ñāyavirodhino yathā
79
79.
43生死轮回虽有,然你已得超越;
Pariccattabhavopi tva, mupanītabhavo asi;
44无边德性之精髓,谨向圣者尊敬礼拜。
Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
45如圣教相违者
Āgamavirodhino yathā
80
80.
47言语未受他人控制,而是由语言识所调摄而生的努力;
Nevā’lapati kenā’pi, vacīviññattito yati;
48智慧明了的谬说,不应触及会生烦恼的恶法。
Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
49如所引导者
Neyyassa yathā
81
81.
51胡椒与檀香膏是胡椒的利益;
Marīcicandanā’lepa, lābhā sītamarīcino;
52这些皆洁白无瑕,方圆各方明亮无远。
Imā sabbāpi dhavalā, disā rocanti nibbharaṃ.
53或如
Yathā vā
82
82.
55心悦之魔为忧愁,若为色欲装饰而虚荣;
Manonurañjano māra, ṅganāsiṅgāravibbhamo;
56被正知所征服,魔的心中之火已被熄灭。
Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
57如同期待特殊性者
Visesanāpekkhassa yathā
83
83.
59此人为彼类之敌人,即使并未行越法之罪,仍是仇敌。
Apayātā’parādhampi, ayaṃ verī janaṃ jano;
60因其心中充满愤怒与忿恨,眼睛因此更加锐利与凶恶。
Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
61如同劣义者
Hīnatthassa yathā
84
84.
63智者不会因恶人微弱的威势而销灭其本性;
Appakānampi pāpānaṃ, pabhāvaṃ nāsaye budho;
64即便这些恶人未显锋芒如利刃,然其言说却如被腐蚀的钝刃。
Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
65如同非义者
Anatthassa yathā
85
85.
67并非为填满足迹而在某处留步,
Na pādapūraṇatthāya, padaṃ yojeyya katthaci,
68如同向圣尊致敬时,我甘愿承受脚下之泥泞污秽。
Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
86
86.
70恐怖、嗔恨等,此类特殊若存在,
Bhayakodhapasaṃsādi, viseso tādiso yadi;
71欲求描述时,如是的烦恼,并非杂乱无章而成。
Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
72如同
Yathā
87
87.
74善哉善哉!看哪,应当由此而回避此身,
Sappo sappo! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato,
75若你渴望生存,何以还会接近它?
Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
76如同破坏韵律者
Bhaggarītino yathā
88
88.
78有些人对色相极端执着,其光彩照人悦目,
Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā;
79其华美极致,亦是如此,
Vilāsā’tisayo kopi,
80啊!佛陀是伟大的觉者。
Aho! Buddhamaho’dayo.
89
89.
82断除无明所缚的桎梏,不受欲念所染净,心美妙无瑕;
Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ;
83立足广大无可逾越,众多诗人赞叹称颂。
Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
84如同
Yathā
90
90.
86双眼如蓝莲华绽放,双唇如纽扣般可爱;
Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo;
87鼻如金钩所钩引,此为慈爱显现的觉者。
Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
91
91.
89超越尘世村落的限制,受爱语言巧妙安排所摄受;
Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ;
90由于情欲之缘,束缚超过了村落的范围。
Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃ ativattati.
91如同
Yathā
92
92.
93欲望之贪心消磨着他,他对我怀有怜悯之心;
Dunoti kāmacaṇḍālo, so maṃ sadaya niddayo;
94即便已经陷入这种堕落之中,快乐之人又何以能对你保持平静呢?
Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
93
93.
96对修行者的放弃,不得再度为他而引导;
Yatihīnaparihāro, na pune’dāni nīyate;
97因为他已经不再生起忧苦,这是他所思虑向下的缘起。
Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
98如同离欲者
Kamaccutassa yathā
94
94.
100你之品行高尚广大,由此缘故,虔诚专注于你。
Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi;
101愿将乡土、村庄,乃至田地,看作我美好的所有。
Desaṃ vā dehi gāmaṃ vā, khettaṃ vā mama sobhanaṃ.
102如同超越所说者
Ativuttassa yathā
95
95.
104出自圣者、氏族公主,光辉灿烂如明月般;
Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ;
105空间虽满一切而无余地,不容有碍于自由活动。
Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
96
96.
107言语流露出纷乱心念,违背正理而不可称誉;
Vākyaṃ byāpannacittānaṃ, apetatthaṃ aninditaṃ;
108因此无节制等心所,这种言说在他处被人所不齿。
Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
109如同
Yathā
97
97.
111海洋既被喜爱,却因浑浊腐朽而诱发病痛;
Samuddo pīyate so’ya, maha’majja jarāturo;
112这象群沉稳安详,亲爱于萨咖的迦楼罗王。
Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
98
98.
114细微如丝,未受抵触,显现及其本性清楚明白;
Sukhumālā’virodhitta, dittabhāvappabhāvitaṃ;
115若有粗猛的束缚,将会制造障碍;若有过失,则令人厌烦。
Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃ saṃdūsayeyya taṃ.
116如同
Yathā
99
99.
118观看形色的变化,倾听甘美的语音;
Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ;
119他们行走端正,是觉者的善类,时间中勇猛不懈。
Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
120如同离去者
Apakkamassa yathā
100
100.
122修习、布施、戒律,皆为正当成就之法;
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha;
123涅槃、享受、天界诸物,皆为修行资具,毫无疑惑。
Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
101
101.
125若所阐述者有某种特殊,亦如是存在;
Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi;
126而未阐述者绝无缺失,亦无违犯戒律之过。
Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
127如
Yathā
102
102.
129善、恶、不动三者,不作余外,其后法也。
Kusalā’kusalaṃ abyā, kata’miccesu pacchimaṃ;
130无定义者为成熟,成熟者为第一、第二成熟。
Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
103
103.
132具德之事无变易,依止于此有念等因;
Saguṇānā’vikaraṇe, kāraṇe sati tādise;
133不生污秽及失误,无失真理之破坏者。
Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
104
104.
135所谓善巧者,应当认识,在世间中广为人知的是懈怠;
Ocityaṃ nāma viññeyyaṃ, loke vikhyāta mādarā;
136由此善巧而生的,是善人以及聪慧的贤士。
Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
105
105.
138善巧的威力在于,能除去无心者的无智;
Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare;
139继而使不善巧者获得欢迎,
Tato’cityassa sampose,
140在众人中得到享受、受人恩惠。
Rasaposo siyā kate.
141如
Yathā
106一百零六。
106.
143世尊所说:『无论谁被魔强力所压制,难以战胜;
Yo mārasena māsanna, māsannavijayu’ssavo;
144甚至被野牛所轻视,也不配因野牛而得胜,唯有胜者方得胜利。』
Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
107一百零七。
107.
146开始努力精进的行为,越过欲乐的污秽障碍;
Āraddhakattukammādi, kamā’tikkamalaṅghane;
147这是与称为重负相反的方向,永远无处找到归宿。
Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
148如
Yathā
108一百零八。
108.
150善知者不信赖无明与谬误,
Sujana’ññāna mitthīnaṃ, vissāso no’papajjate;
151正如信不束缚的毒蛇,及王族之河。
Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
152如
Yathā
109一百零九。
109.
154以净药制成,归属于佛及诸宝;
Bhesajje vihite suddha, buddhādiratanattaye;
155常持庄严恭敬,无论贤善同伴亦如是。
Pasāda mācare niccaṃ, sajjane saguṇepi ca.
156有疑者如
Sasaṃsayassa yathā
110一百一十。
110.
158尊者如月明净,眼光渴望滋味;
Munindacandimā’loka, rasa lola vilocano;
159如同迷途者,因喜见色受困扰。
Jano’vakkantapantho’va, raṃsidassanapīṇito.
111一百一十一。
111.
161凡因怀疑而行为诡辩,
Saṃsayāye’va yaṃkiñci, yadi kīḷādihetunā;
162如同沾水者,无罪但满疑惑。
Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
163如
Yathā
112
112.
165如是者,第二清净所,在家严肃庄重者,
Yāte dutiyaṃ nilayaṃ, garumhi sakagehato;
166恒当获得安乐,以灭除苦为先起。
Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
113
113.
168这位吉祥的尊女,今夜以此种种为念,
Subhagā bhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ;
169并非无归宿,如众多诗人皆已明示。
Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
114一百一十四。
114.
171不善之饰破除之后,美好之饰即随之而至;
Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo;
172于饰品的分别辨析之中,昭显现前将至。
Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
115一百一十五。
115.
174违犯戒戒者应被避免,非戒者不可受犯;
Dose parīharitu mesa varo’padeso,
175此皆由随顺于师法而行,故制为此如是。
Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ;
176『识知』者,为重重障碍中更为难除者,
Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā,
177若欲清净者,应当断除此最为烦恼者。
Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.
178如是僧护大师所造《善觉庄严》中
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
179名为「过失避免之觉悟」
Dosaparihārāvabodho nāma
180第二品。
Dutiyo paricchedo.