← 文献总目录

6. 动词章

e0802n.nrf6 · 静态文献页 · 435 段 · 打开交互阅读器

1第六,动词章。
6. Ākhyātakappa
2第一品。
Paṭhamakaṇḍa
1(迦)
(Ka)
2动词之海,以现在时、过去时、未来时为其波浪。
Ākhyātasāgaramathajjatanītaraṅgaṃ ,
3以词根为水,以动词变化、人称、时态为鱼;
Dhātujjalaṃ vikaraṇāgamakālamīnaṃ;
4以省略、词缀、辅音为岸,以意义之分别为此岸,
Lopānubandhariyamatthavibhāgatīraṃ,
5智者与诗人,以广博智慧之船渡越。
Dhīrā taranti kavino puthubuddhināvā.
6(佉)
(Kha)
7此为种种行所围绕、所标示,
Vicittasaṅkhāraparikkhitaṃ imaṃ,
8乃是广大无余的动词之声;
Ākhyātasaddaṃ vipulaṃ asesato;
9礼敬正自觉者、行境无边际者之后,
Paṇamya sambuddhamanantagocaraṃ,
10请听我宣说彼善行之境。
Sugocaraṃ yaṃ vadato suṇātha me.
11(伽)
(Ga)
12在增上、吉祥、已成就以及限定等义中,
Adhikāre maṅgale ceva, nipphanne cāvadhāraṇe;
13以及在无间与执取等义中,则使用“atha”一词。
Anantare ca pādāne, athasaddo pavattati.
416416, 429. 然后,在六种变格词尾中,前面的那些属于“为他者语”(parassapada)。
416, 429.Atha pubbāni vibhattīnaṃ cha parassapadāni.
15那么,在所有变格词尾中,凡是前面的六个词尾,即称为“为他者语”(parassapada)。
Atha sabbāsaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni pubbakāni cha padāni, tāni tāni parassapadasaññāni honti.
16那是什么呢?即:ti anti, si tha, mi ma。
Taṃ yathā? Ti anti, si tha, mi ma.
17说“为他者语”有何意义呢?在主动语态(kattari)中,使用的便是为他者语。
Parassapadamiccanena kvattho? Kattari parassapadaṃ.
407407, 439. 这些为“为己语”(attanopada)。
407, 439.Parāṇyattanopadāni.
19于一切变格词尾中,凡属后方六个词尾者,他们即名为“为己语”(attanopada)。
Sabbāsaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni parāni cha padāni. Tāni tāni attanopadasaññāni honti.
20具体指哪些?即:te ante、se vhe、e mhe。
Taṃ yathā? Te ante, se vhe, e mhe.
21“为自者语”有什么含义呢?为自者语用于被动语态和被动意义。
Attanopadamiccanena kvattho? Attanopadāni bhāve ca kammani.
408408, 431. 初、中、上人称各有两个。
408, 431.Dve dve paṭhama majjhimuttamapurisā.
23在所有这些变格词尾中,他称词尾与自称词尾各有两个,分别称为初人称、中人称和上人称词尾。
Tāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ parassapadānaṃ, attanopadānañca dve dve padāni paṭhamamajjhimuttamapurisasaññāni honti.
24这是怎样的呢?以 ti、anti 等为语尾的是第三人称,以 si、tha 为语尾的是第二人称,以 mi、ma 为语尾的是第一人称。Attanopadāna 语尾也是如此:ante 为第三人称,se、vhe 为第二人称,e、mhe 为第一人称。于一切处皆如此。
Taṃ yathā? Ti anti iti paṭhamapurisā, si tha iti majjhimapurisā, mi ma iti uttamapurisā. Attanopadānampi te ante iti paṭhamapurisā, se vhe iti majjhimapurisā, e mhe iti uttamapurisā. Evaṃ sabbattha.
25初、中、上人称有何用途?当名词被使用时,若处于同格关系,则名词为初人称,tumhe(你们)为中人称,amhe(我们)为上人称。
Paṭhamamajjhimuttamapurisamiccanena kvattho? Nāmamhi payujjamānepi tulyādhikaraṇe paṭhamo, tumhe majjhimo, amhe uttamo.
409409, 441。于众人单一称呼中,为第三人称。
409, 441.Sabbesamekābhidhāne paro puriso.
27当以同一称呼统指初、中、上三人时,应取他人称。
Sabbesaṃ tiṇṇaṃ paṭhamamajjhimuttama purisānaṃ ekābhidhāne paro puriso gahetabbo.
28他读,你读,你们读。他煮,你煮,你们煮。同样地,在其余变格词尾中,亦应配合他人称。
So ca paṭhati, tvañca paṭhasi, tumhe paṭhatha. So ca pacati, tvañca pacasi. Tumhe pacatha. Evaṃ sesāsu vibhattīsu paro puriso yojetabbo.
410410, 432。即使在使用名词时,若为同格,则为初人称。
410, 432.Nāmamhi payujjamānepi tulyādhikaraṇe paṭhamo.
30即便名词被使用或未被使用,若处于同一语法关系,则为第三人称。
Nāmamhi payujjamānepi appayujjamānepi tulyādhikaraṇe paṭhamapuriso hoti.
31他去,他们去。
So gacchati, te gacchanti.
32即便名词未被使用时——他去,他们去。
Appayujjamānepi – gacchati, gacchanti.
33“同格”是何义?即:“你被天授所杀。”
Tulyādhikaraṇeti kimatthaṃ? Tena haññase tvaṃ devadattena.
411411, 436。你们为中人称。
411, 436.Tumhe majjhimo.
35无论是否在句中出现,在同等语法关系中,“你们”都属中称。
Tumhe payujjamānepi appayujjamānepi tulyādhikaraṇe majjhimapuriso hoti.
36你走,你们走。
Tvaṃ yāsi, tumhe yātha.
37即便不使用时,也是如此——yāsi, yātha。
Appayujjamānepi – yāsi, yātha.
38“同一语法关系”的目的为何?例如:Tayā paccate odano(饭被你煮)。
Tulyādhikaraṇeti kimatthaṃ? Tayā paccate odano.
412412, 437. 我等为上称。
412, 437.Amheuttamo.
40我等无论被使用还是未被使用,在同等语法关系中都属上称。
Amhe payujjamānepi appayujjamānepi tulyādhikaraṇe uttamapuriso hoti.
41我供养,我们供养。
Ahaṃ yajāmi, mayaṃ yajāma.
42在不加变化使用时亦然:yajāmi、yajāma。
Appayujjamānepi – yajāmi, yajāma.
43“同一语法关系”的用意为何?例如:Mayā ijjate buddho(佛陀为我所敬奉)。
Tulyādhikaraṇeti kimatthaṃ? Mayā ijjate buddho.
413413、427. 时节。
413, 427.Kāle.
45“时节”一词,应理解为表“所关涉”之义。
‘‘Kāle’’ iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
414414, 428. 现在式表示当下。
414, 428.Vattamānā paccuppanne.
47于现在时,为现在式词尾。
Paccuppanne kāle vattamānāvibhatti hoti.
48前往华氏城,进入舍卫城。
Pāṭaliputtaṃ gacchati, sāvatthiṃ pavisati.
415415、451。于命令、教敕,非无间时,为第五格。
415, 451.Āṇatyā siṭṭhe’nuttakāle pañcamī.
50于命令义与祝愿义,非无间时,为第五格语尾。
Āṇatyatthe ca āsīsatthe ca anuttakāle pañcamī vibhatti hoti.
51应行善业,愿你安乐。
Karotu kusalaṃ, sukhaṃ te hotu.
416在‘允许’与‘假设’之义中,为第七格。
416, 454.Anumatiparikappatthesu sattamī.
53在‘允许’义与‘假设’义中,且非无间时,用第七格语尾。
Anumatyatthe ca parikappatthe ca anuttakāle sattamī vibhatti hoti.
54你可以去,我该做什么呢?
Tvaṃ gaccheyyāsi, kimahaṃ kareyyāmi.
417417、460。在非现前的过去,为隐没式。
417, 460.Apaccakkhe parokkhātīte.
56在非现前的过去时,为隐没式语尾。
Apaccakkhe atīte kāle parokkhāvibhatti hoti.
57于梦中疲惫,古人是这样说的。
Supine kilamāha, evaṃ kila porāṇāhu.
418418、456。从昨日起,于现前之事,用昨日式。
418, 456.Hiyyopabhuti paccakkhe hiyyattanī.
59从昨日起,于过去时中,无论现前或非现前之事,皆用昨日式语尾。
Hiyyopabhuti atīte kāle paccakkhe vā apaccakkhe vā hiyyattanī vibhatti hoti.
60他走上了那条路,他们也走上了那条路。
So agamā maggaṃ, te agamū maggaṃ.
419第419、469条:近处今日式。
419, 469.Samīpe’jjatanī.
62从今日起,涉及过去时间时,无论对象现前与否,若处于近处,则使用今日式语尾。
Ajjappabhuti atīte kāle paccakkhe vā apaccakkhe vā samīpe ajjatanīvibhatti hoti.
63他走了那条路,他们也走了那条路。
So maggaṃ agamī, te maggaṃ agamuṃ.
420当与mā连用时,也用于一切时。
420, 471.Māyoge sabbakāle ca.
65当与mā连用时,这些过去式、现在式的语尾便可用于一切时。
Hiyyattanīajjatanīiccetā vibhattiyo yadā māyogā, tadā sabbakāle ca honti.
66不要走,不要说,不要走,不要说。
Mā gamā, mā vacā, mā gamī, mā vacī.
67以‘ca’字之采用,第五种语尾亦出现。不要走。
Caggahaṇena pañcamīvibhattipi hoti. Mā gacchāhi.
421第421、473条。于未来时,用未来式。
421, 473.Anāgate bhavissantī.
69在未来时中,有未来式语尾。
Anāgate kāle bhavissantī vibhatti hoti.
70他将去、将作。他们将去、将作。
So gacchissati, karissati. Te gacchissanti, karissanti.
422于行为已过去之过去时,名为“时之超越”(kālātipatti)。
422, 475.Kriyātipanne’tīte kālātipatti.
72当动作恰已过去时,过去时中即有“时之超越”语尾。
Kriyātipannamatte atīte kāle kālātipatti vibhatti hoti.
73他若得到那辆车,便会前往;他们若得到那辆车,便会前往。
So ce taṃ yānaṃ alabhissā, agacchissā. Te ce taṃ yānaṃ alabhissaṃsu, agacchissaṃsu.
423423, 426.现在时(Vattamānā)的词尾如下:〔第三人称〕单数 -ti、复数 -anti;〔第二人称〕单数 -si、复数 -tha;〔第一人称〕单数 -mi、复数 -ma;〔中间态第三人称〕单数 -te、复数 -ante;〔中间态第二人称〕单数 -se、复数 -vhe;〔中间态第一人称〕单数 -e、复数 -mhe。
423, 426.Vattamānā ti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe.
75“现在时”这一名称,是对 ti、anti、si、tha、mi、ma、te、ante、se、vhe、e、mhe 这十二个词形的称谓。
Vattamānā iccesā saññā hoti ti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
76称之为“现在时”,有何作用?乃是用以表示现在。
Vattamānā iccanena kvattho? Vattamānā paccuppanne.
424第424、450条:命令式(第五式)的词尾为:tu、antu;hi、tha;mi、ma;taṃ、antaṃ;ssu、vho;e、āmase。
424, 450.Pañcamī tu antu, hitha, mima, taṃ antaṃ, ssu vho, e āmase.
78“命令式”这一名称,适用于 tu、antu、hi、tha、mi、ma、taṃ、antaṃ、ssu、vho、e、āmase 这十二个词形。
Pañcamīiccesā saññā hoti tu antu, hi tha, mima, taṃ antaṃ, ssu vho, e āmase iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
79“命令式”这一名称的用途是什么?在表达命令、祈愿或催促之时,即为命令式。
Pañcamīiccanena kvattho? Āṇatyāsiṭṭhe, nuttakāle pañcamī.
425第425、453条:祈愿式(第七式)的词尾如下:eyya、eyyuṃ;eyyāsi、eyyātha;eyyāmi、eyyāma;etha、eraṃ;etho、eyyāvho;eyyaṃ、eyyāmhe。
425, 453.Sattamī eyya eyyuṃ, eyyā si eyyā tha, eyyāmi eyyāma, etha eraṃ, etho eyyāvho, eyyaṃ eyyāmhe.
81“第七式”这一名称,即指 eyya、eyyuṃ,eyyāsi、eyyātha,eyyāmi、eyyāma,etha、eraṃ,etho、eyyāvho,eyyaṃ、eyyāmhe 这十二种词形。
Sattamī iccesā saññā hoti eyya eyyuṃ, eyyāsi eyyātha, eyyāmi eyyāma, etha eraṃ, etho, eyyāvho, eyyaṃ eyyāmhe iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
82“第七式”这一名称有何作用?它用于表示允许与假设之义。
Sattamī iccanena kvattho? Anumatiparikappatthesu sattamī.
426426, 459. 不亲见过去时:其词尾有 au(第三人称复数),aṃ、mha(第一人称单、复数),ttha、re(第二、第三人称),ttho、vho(第二人称单、复数),iṃ、mhe(第一人称单、复数)。
426, 459.Parokkhā au ettha, aṃmha, tthare, ttho vho, iṃ mhe.
84“不亲见过去时”此称,适用于以下十二种词尾:a、u,aṃ、mha,ttha、re、ttho、vho,iṃ、mhe。
Parokkhā iccesā saññā hoti a u, ettha, aṃ mha, ttha re ttho vho, iṃ mhe iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
85“不亲见过去时”一词,其义为何?指不现前、不亲见的过去。
Parokkhā iccanena kvattho? Apaccakkhe parokkhātīte.
427427, 455。【昨日过去时】的词尾:ā、ū(第三人称单、复数),o、ttha(第二人称单、复数),aṃ、mhā(第一人称单、复数),ttha、tthuṃ(第二、第三人称),se、vhaṃ(第二人称单、复数),iṃ、mhase(第一人称单、复数)。
427, 455.Hiyyattanīāū, ottha, aṃmhā, tthatthuṃ, se vhaṃ, iṃ mhase.
87“昨日过去时”(Hiyyattanī)之名,即指以下十二种语尾:ā、ū;o、ttha;aṃ、mhā;ttha、tthuṃ;se、vhaṃ;iṃ、mhase。
Hiyyattanī iccesā saññā hoti ā ū, o ttha, aṃ mhā, ttha tthuṃ, se vhaṃ, iṃ mhase iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
88“昨日过去时”一词是何义?从昨日乃至现量可见之过去,即称“昨日过去时”。
Hiyyattanī iccanena kvattho? Hiyyopabhuti paccakkhe hiyyattanī.
428428、468。今过去时的语尾变化如下:第三人称单数ī、复数uṃ;第二人称单数o、复数ttha;第一人称单数iṃ、复数mhā;第三人称中间态单数ā、复数ū;第二人称中间态单数se、复数vhaṃ;第一人称中间态单数aṃ、复数mhe。
428, 468.Ajjatanī ī uṃ, o ttha, iṃ mhā, ā ū, se vhaṃ, aṃ mhe.
90‘今过去时’(Ajjatanī)这一名称,乃指以下十二种词尾:ī、uṃ,o、ttha,iṃ、mhā,ā、ū,se、vhaṃ,aṃ、mhe。
Ajjatanī iccesā saññā hoti ī uṃ, o ttha, iṃmhā, ā ū, sevhaṃ, aṃ mhe iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
91‘今过去时’此词有何意义?即‘近过去时’。
Ajjatanī iccanena kvattho? Samīpejjatanī.
429429, 472.【未来时】词尾变化为:(第三人称单数)ssati、(第三人称复数)ssanti;(第二人称单数)ssasi、(第二人称复数)ssatha;(第一人称单数)ssāmi、(第一人称复数)ssāma;(第三人称单数中间态)ssate、(第三人称复数中间态)ssante;(第二人称单数中间态)ssase、(第二人称复数中间态)ssavhe;(第一人称单数中间态)ssaṃ、(第一人称复数中间态)ssāmhe。
429, 472.Bhavissantī ssati ssanti, ssasi ssatha, ssāmi ssāma, ssate ssante, ssase ssavhe, ssaṃ ssāmhe.
93未来时(Bhavissantī)这一名称,适用于以下十二种词尾:ssati、ssanti,ssasi、ssatha,ssāmi、ssāma,ssate、ssante,ssase、ssavhe,ssaṃ、ssāmhe。
Bhavissantī iccesā saññā hoti ssati ssanti, ssasi ssatha, ssāmi ssāma, ssate ssante, ssase ssavhe, ssaṃ ssāmhe iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
94“未来时”一词有何含义?即是用于尚未到来的时间,故称“未来时”。
Bhavissantī iccanena kvattho? Anāgate bhavissantī.
430过去未成时的词尾变化为:ssā、ssaṃsu;sse、ssatha;ssaṃ、ssāmhā;ssatha、sissu;ssase、ssavhe;ssiṃ、ssāmhase。
430, 373.Kālātipattissā ssaṃsu, sse ssatha, ssaṃ ssāmhā, ssatha sissu, ssase ssavhe, ssiṃ ssāmhase.
96“过去未成”(Kālātipatti)这一名称,系指以下十二种词形:ssā、ssaṃsu,sse、ssatha,ssaṃ、ssāmhā,ssatha、ssisu,ssase、ssavhe,ssiṃ、ssāmhase。
Kālātipatti iccesā saññā hoti ssā ssaṃsu, sse ssatha, ssaṃ ssāmhā, ssatha ssisu, ssase ssavhe, ssiṃ ssāmhase iccetesaṃ dvādasannaṃ padānaṃ.
97“过去未成”这一术语是何作用?当行为在过去时中已然逾越而未成办时,即为过去未成。
Kālātipatti iccanena kvattho? Kriyātipanne’ tīte kālātipatti.
431昨过去时、第七(命令式)、第五(愿欲式)、现在式——这些是一切词根的时态。
431, 458.Hiyyattanī sattamī pañcamī vattamānā sabbadhātukaṃ.
99昨过去时等四种时态,皆名为“一切词根时”。
Hiyyattanādayo catasso vibhattiyo sabbadhātuka saññā honti.
100〔动词变化例示〕:他去了(昨过去时)、他应去(愿欲式)、让他去(命令式)、他去(现在式)。
Agamā, gaccheyya, gacchatu, gacchati.
101“一切词根时”这一术语有何作用?在非一切词根时中,会插入i字母。
Sabbadhātuka iccanena kvattho? Ikārāgamo asabbadhātukamhi.
104以上为动词章第一品。
Iti ākhyātakappe paṭhamo kaṇḍo.
105第二品。
Dutiyakaṇḍa
432在词根与词干之后,有语基续起。
432, 362.Dhātuliṅgehiparā paccayā.
103这些词根、词干之后,便生起语基。
Dhātuliṅgaiccetehi parā paccayā honti.
104例如:做(karoti),去(gacchati)。若有人做某事,另一人对他说“做吧!做吧!”,或促使他去做,即“使他做”(kāreti)。僧团行如高山,即“如山行持”(pabbatāyati)。湖泊行如大海,即“如海行持”(samuddāyati)。声音发如蝉鸣,即“如蝉鸣行持”(cicciṭāyati)。婆私吒的后裔,即“婆私吒族人”(vāsiṭṭho)。其余事例亦当如此类推。
Karoti, gacchati. Yo koci karoti, taṃ añño ‘‘karohi karohi’’ iccevaṃ bravīti, atha vā karontaṃ payojayati = kāreti. Saṅgho pabbatamiva attānamācarati = pabbatāyati. Taḷākaṃ samuddamiva attānamācarati = samuddāyati, saddo cicciṭamiva attānamācarati = cicciṭāyati, vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭho. Evamaññepi yojetabbā.
433433, 528. 或者,以 tija、gupa、kita、māne 等词根,以 kha、cha、sa 等为因缘,而有此变化。
433, 528.Tija gupa kita māne hi kha cha sā vā.
106或者,以 tija、gupa、kita、mānu 等词根,以 kha、cha、sa 等为因缘,而有此变化。
Tija gupa kita mānu iccetehi dhātūhi kha cha sa iccete paccayā honti vā.
107忍耐、厌恶、医治、考察。
Titikkhati, jigucchati, tikicchati, vīmaṃsati.
108“vā”是何义?意为燃烧、守护、尊敬。
Vāti kimatthaṃ? Tejati, gopati, māneti.
434434, 534. 以 bhuja、ghasa、hara、su、pā 等词根,表示“欲”(iccha)义。
434, 534.Bhuja ghasa hara su pādīhi tumicchatthesu.
110以 bhuja、ghasa、hara、su、pā 等词根,在“欲”(iccha)义中,kha、cha、sa 等为缘,或如此。
Bhujaghasa hara su pāiccevamādīhi dhātūhi tumicchatthesu kha cha saiccete paccayā honti vā.
111bhottumicchati(欲食),即 bubhukkhati;ghasitumicchati(欲嚼),即 jighacchati;haritumicchati(欲取),即 jigīsati;sotumicchati(欲听),即 sussusati;pātumicchati(欲饮),即 pivāsati。
Bhottumicchati=bubhukkhati, ghasitumicchati=jighacchati, haritumicchati=jigīsati, sotumicchati=sussusati, pātumicchati=pivāsati.
112“vā”是何义?——bhottumicchati(欲食)。
Vāti kimatthaṃ? Bhottumicchati.
113“在‘欲’义中”是何义?食用。
Tumicchatthesūti kimatthaṃ? Bhuñjati.
435435, 536. 从名词,以主语为喻,于行为义中,加āya缘。
435, 536.Āya nāmato kattūpamānādācāre.
115从名词,以主语为喻,在行为义中,加āya缘。
Nāmato kattūpamānā ācāratthe āyapaccayo hoti.
116僧团使自己像山一样行动即pabbatāyati,湖沼使自己像大海一样行动即samuddāyati,声音使自己像cicciṭa声一样表现即cicciṭāyati。其余诸例也应当这样类合。
Saṅgho pabbatamiva attānamācarati = pabbatāyati, taḷākaṃ samuddamiva attānamācarati = samuddāyati, saddo cicciṭamiva attānamācarati = cicciṭāyati. Evamaññepi yojetabbā.
436第436、537条规则:表示从比喻(upamāna)所构成。
436, 537.Īyūpamānā ca.
118由名词或比喻,表示行为义时,加上īya语尾。
Nāmato upamānā ācāratthe ca īyapaccayo hoti.
119本无伞而作持伞状行,即称 chattīyati;本无子而作待子般行,即称 puttīyati。
Achattaṃ chattamiva ācarati =chattīyati, aputtaṃ puttamiva ācarati=puttīyati.
120“从比喻”是为了什么目的?为了对治将“依法而行”(dhammaṃ ācarati)误解为依比喻而行的过失。
Upamānāti kimatthaṃ? Dhammaṃ ācarati.
121“行为”是为了什么目的?为了对治将“并非伞却如同伞一般保护”(achattaṃ chattamiva rakkhati)误解为行为之义的过失。其他情况也应如此理解。
Ācāreti kimatthaṃ? Achattaṃ chattamiva rakkhati. Evamaññepi yojetabbā.
437第437、538条规则:此规则表示从名词构成“为自己而欲求”的含义。
437, 538.Nāmamhā’tticchatthe.
123从名词,表自己欲求之义时,加 īya 语尾。
Nāmamhā attano icchatthe īyapaccayo hoti.
124“欲求自己的钵”即 pattīyati。同样地,vatthīyati 为“欲求自己的衣”,parikkhārīyati 为“欲求自己的资具”,cīvarīyati 为“欲求自己的袈裟”,dhanīyati 为“欲求自己的财富”,ghaṭīyati 为“欲求自己的瓶”。
Attano pattamicchati = pattīyati. Evaṃ vatthīyati, parikkhārīyati, cīvarīyati, dhanīyati, ghaṭīyati.
125“自己欲求”意在何为?为区别于“欲求他人之钵”。其余诸例也应如此理解。
Atticchattheti kimatthaṃ? Aññassa pattamicchati. Evamaññepi yojetabbā.
438第438、540条规则:对于词根,加上语尾 ṇe、ṇaya、ṇāpe、ṇāpayā,即构成致使(kārita),表使役义。
438, 540.Dhātūhi ṇe ṇaya ṇāpe ṇāpayā kāritāni hetvatthe.
127从一切词根,这些语尾——ṇe、ṇaya、ṇāpe、ṇāpaya——构成致使(kārita),表使役义。
Sabbehi dhātūhi ṇeṇaya ṇāpe ṇāpayaiccete paccayā honti kāritasaññā ca hetvatthe.
128若有人正在做某事,他人以“你做!你做!”对他说,或促使他去做,即说 kāreti、kārayati、kārāpeti、kārāpayati。若有多人正在做某事,他人以“你们做!你们做!”对他们说,即说 kārenti、kārayanti、kārāpenti、kārāpayanti。若有人正在煮,他人以“你煮!你煮!”对他说,或促使他去煮,即说 pāceti、pācayati、pācāpeti、pācāpayati。若有多人正在煮,他人以“你们煮!你们煮!”对他们说,即说 pācenti、pācayanti、pācāpenti、pācāpayanti。同样地,bhaṇeti、bhaṇayati、bhaṇāpeti、bhaṇāpayati;bhaṇenti、bhaṇayanti、bhaṇāpenti、bhaṇāpayanti。其余情形亦应如是了知。
Yo koci karoti, taṃ añño ‘‘karohi karohi’’ iccevaṃ bravīti, atha vā karontaṃ payojayati = kāreti, kārayati, kārāpeti, kārā payati. Ye keci karonti, te aññe ‘‘karotha karotha’’ iccevaṃ bruvanti = kārenti, kārayanti, kārāpenti, kārāpayanti. Yo koci pacati, taṃ añño ‘‘pacāhi pacāhi’’iccevaṃ bravīti, atha vā pacantaṃ payojayati = pāceti, pācayati, pācāpeti, pācāpayati. Ye keci pacanti, te aññe ‘‘pacatha pacatha’’ iccevaṃ bruvanti = pācenti, pācayanti, pācāpenti. Pācāpayanti. Evaṃ bhaṇeti, bhaṇayati, bhaṇāpeti, bhaṇāpayati. Bhaṇenti, bhaṇayanti, bhaṇāpenti, bhaṇāpayanti. Tathariva aññepi yojetabbā.
129“因义”是什么意思呢?即“做”、“煮”。
Hetvattheti kimatthaṃ? Karoti, pacati.
130取“义”之义,即成ālapa语尾,如jotalati。
Atthaggahaṇena alapaccayo hoti, jotalati.
439439, 539. 在dhāturūpa中,从名词词干亦有ṇaya语尾。
439, 539.Dhāturūpe nāmasmā ṇayo ca.
132因此,当有动词语基(dhāturūpa)时,从名词词干可接ṇaya语尾,该语尾又被称为kārita。
Tasmā nāmasmā ṇayapaccayo hoti kāritasañño ca dhāturūpe sati.
133以象越过道路,称为atihatthayati;以维那琴伴唱歌曲,称为upavīṇayati;使精进坚固,称为daḷhayati;夜晚变得清净,称为visuddhayati。
Hatthinā atikkamati maggaṃ = atihatthayati, vīṇāya upagāyati gītaṃ = upavīṇayati, daḷhaṃ karoti vīriyaṃ = daḷhayati, visuddhā hoti ratti = visuddhayati.
134取ca则可获得āra、āla等语尾。使成为寂静,为santārati;使开始,为upakkamālati。
Caggahaṇena āra ālaiccete paccayā honti. Santaṃ karoti = santārati, upakkamaṃ karoti = upakkamālati.
440在状态语态与被动语态中,有 ya 语尾。
440, 445.Bhāvakammesu yo.
136一切词根在状态及被动中,皆含有 ya 语尾。
Sabbehi dhātūhi bhāvakammesu yapaccayo hoti.
137动词变化示例如:被安立、被觉知、被煮熟、被得到、被造作、被系缚、被称说。
Ṭhīyate, bujjhate, paccate, labbhate, karīyate, yujjate, uccate.
138所谓“bhāva与kamma”,指的是什么?即karoti、pacati、paṭhati。
Bhāvakammesūti kimatthaṃ? Karoti, pacati, paṭhati.
441该ya语尾会与词根末音相应结合,而变为ca类音、ya、ka、ra、va等。
441, 447.Tassa cavaggayakāravakārattaṃ sadhātvantassa.
140该ya语尾会随应地与词根末音结合,而变为ca类音、ya、ka、ra、va等。
Tassa yapaccayassa cavaggayakāravakārattaṃ hoti dhātūnaṃ antena saha yathāsambhavaṃ.
141说(单数被动)、说(复数被动);说(单数被动)、说(复数被动);煮(单数被动)、煮(复数被动)。擦净(单数被动)、擦净(复数被动);系缚(单数被动)、系缚(复数被动)。觉知(单数被动)、觉知(复数被动);激怒(单数被动)、激怒(复数被动);抱怨(单数被动)、抱怨(复数被动)。打击(单数被动)、打击(复数被动)。造作(单数被动)、造作(复数被动)。游戏(单数被动)、游戏(复数被动)。
Vuccate, vuccante, uccate, uccante, paccate, paccante. Majjate, majjante, yujjate, yujjante. Bujjhate, bujjhante, kujjhate, kujjhante, ujjhate, ujjhante. Haññate, haññante. Kayyate, kayyante. Dibbate, dibbante.
442442, 448. 可有i音增入。
442, 448.Ivaṇṇāgamovā.
143一切词根,在ya缘之后,可有i音或ī音之增入。
Sabbehi dhātūhi yamhi paccaye, pare ivaṇṇāgamo hoti vā.
144karīyate、karīyati(被做);gacchīyate、gacchīyati(被去)。
Karīyate, karīyati, gacchīyate, gacchīyati.
145“或”(vā)字是何用意?[为说明] kayyate。
Vāti kimatthaṃ? Kayyate.
443443、449。及前形。
443, 449.Pubbarūpañca.
147从一切词根,ya 缘有可能转为前形。
Sabbehi dhātūhi yapaccayo pubbarūpamāpajjate vā.
148增长(vuḍḍhate)、结果(phallate)、被调伏(dammate)、能够(sakkate)、被获得(labbhate)、被看见(dissate)。
Vuḍḍhate, phallate, dammate, sakkate, labbhate, dissate.
444444, 501。同样,于主动者也是如此。
444, 501.Tathā kattari ca.
150如同下文中,ya 后缀在被动与受动中有替换,同样地,ya 后缀在主动中也应有替换。
Yathā heṭṭhā bhāvakammesu yapaccayassa ādeso hoti tathā kattaripi yapaccayassa ādeso kātabbo.
151觉知、穿刺、思量、缝纫。(此为动词例词列举:bujjhati 觉知,vijjhati 穿刺,maññati 思量,sibbati 缝纫)
Bujjhati, vijjhati, maññati, sibbati.
445445, 433。从 bhū 等词根加 a。
445, 433.Bhūvādito a.
153以「bhū」等为首的词根群,在表主动语态(作者)时,带后缀 a。
Bhūiccevamādito dhātugaṇato apaccayo hoti kattari.
154bhavati(存在)、paṭhati(诵读)、pacati(烹煮)、jayati(胜利)。此为加上连接元音 -a- 后形成的动词例词。
Bhavati , paṭhati, pacati, jayati.
446以「rudh」等为首的词根群,在加后缀之前,先增置鼻音(ṃ)。
446, 509.Rudhādito niggahitapubbañca.
156以「rudh」等为首的词根群,在表主动语态时,后缀为 a,并于其前增置鼻音。
Rudhaiccevamādito dhātugaṇato apaccayo hoti kattari, pubbe niggahitāgamo hoti.
157即:rundhati(阻碍)、chindati(切断)、bhindati(打破)。
Rundhati, chindati, bhindati.
158由「ca」一词的收录,表示后缀 i、ī、e、o 亦会出现,且其前带有鼻音。
Caggahaṇena i ī e oiccete paccayā honti niggahitapubbañca.
159rundhiti、rundhīti、rundheti、rundhoti、sumbhoti 及 parisumbhoti。
Rundhiti, rundhīti, rundheti, rundhoti, sumbhoti, parisumbhoti.
447从 div 等为首的词根群,加后缀 ya。
447, 510.Divādito yo.
161从 div 等为首的词根群,表主动语态时,加后缀 ya。
Divuiccevamādito dhātugaṇato yapaccayo hoti kattari.
162发亮、闪耀、搏斗、刺入、觉知。
Dibbati, thibbati, yujjhati, vijjhati, bujjhati.
448以“su”等为首的词根群,带有后缀 ṇu、ṇā、u、ṇā 等。
448, 512.Svādito ṇu ṇā uṇā ca.
164以“su”等为首的词根群,在表示作者(主动语态)时,带有后缀 ṇu、ṇā、u、ṇā 等。
Suiccevamādito dhātugaṇato ṇu ṇā u ṇāiccete paccayā honti kattari.
165abhisuṇoti、abhisuṇāti、saṃvuṇoti、saṃvuṇāti、āvuṇoti、āvuṇāti、pāpuṇoti、pāpuṇāti。
Abhisuṇoti , abhisuṇāti, saṃvuṇoti, saṃvuṇāti, āvuṇoti, āvuṇāti, pāpuṇoti, pāpuṇāti.
449449, 513。从kiyādi(即ki-等)词根群起,加nā词缀。
449, 513.Kiyādito nā.
167从以ki为首的词根群起,加nā词缀,用于主动语态。
Kīiccevamādito dhātugaṇato nāpaccayo hoti kattari.
168kiṇāti、jināti、dhunāti、munāti、lunāti、punāti。
Kiṇāti, jināti, dhunāti, munāti, lunāti, punāti.
450450,517。从gahādi(gaha-等)词根群开始,加上ppā、ṇhā词缀。
450, 517.Gahādito ppa ṇhā.
170从以gaha为首的词根群开始,加上ppā、ṇhā这些词缀,用于主动语态。
Gahaiccevamādito dhātugaṇato ppaṇhāiccete paccayā honti kattari.
171gheppati、gaṇhāti。
Gheppati, gaṇhāti.
451451, 520。从以tanu为首的词根群起,加o、yirā词缀。
451, 520.Tanādito oyirā.
173从以tanu等为首的词根群起,加o、yirā这些词缀,表主动语态。
Tanuiccevamādito dhātugaṇato o yiraiccete paccayā honti kattari.
174例如:tanoti、tanohi、karoti、karohi、kayirati、kayirāhi。
Tanoti , tanohi, karoti, karohi, kayi rati, kayirāhi.
452452, 525:从curādi(cura-等)词根群起,加ṇe、ṇaya词缀。
452, 525.Curādito, ṇe ṇayā.
176从以cura为首的词根群起,加ṇe、ṇaya这两个词缀,表主动语态,并称使役态。
Curaiccevamādito dhātugaṇato ṇe ṇayaiccete paccayā honti kattari, kāritasaññā ca.
177【动词例词】coreti / corayati(偷盗)、cinteti / cintayati(思惟)、manteti / mantayati(谋议)。
Coreti, corayati, cinteti, cintayati, manteti, mantayati.
453四五三、四四四.反身语态词尾用于被动义与业用义。
453, 444.Attanopadāni bhāve ca kammani.
179于被动义与业用义中,使用反身语态词尾。
Bhāve ca kammani ca attanopadāni honti.
180被说、被说等,被磨、被磨等,被结合、被结合等,被激怒、被激怒等,被得到、被得到等,被做、被做等。
Uccate, uccante, majjate, majjante, yujjate, yujjante, kujjhate, kujjhante, labbhate, labbhante, kayyate, kayyante.
454第454、440条。在作者语态中亦复如是。
454, 440.Kattari ca.
182在作者语态中亦使用反身语态词尾形式。
Kattari ca attanopadāni honti.
183认为、喜爱、悲伤、觉悟、出生。
Maññate, rocate, socate, bujjhate, jāyate.
455第四百五十五、第五百三十:依界与缘而生起语尾变化。
455, 530.Dhātuppaccayehi vibhattiyo.
185依诸界所明示的缘,即以 khādikārita 等为结尾而生起语尾变化。
Dhātuniddiṭṭhehi paccayehi khādikāritantehi vibhattiyo honti.
186忍耐,厌恶,探究,生起,求子,令作,令煮。
Titikkhati , jigucchati, vīmaṃsati, samuddāyati, puttīyati, kāreti, pāceti.
456第四五六条、第四三〇条:于主动语态,用为他言词尾。
456, 430.Kattari parassapadaṃ.
188于主动语态中,是为他言词尾。
Kattari parassapadaṃ hoti.
189造作、烹煮、读诵、行走。
Karoti, pacati, paṭhati, gacchati.
457457,424.以bhū(存在)等为首的动词根。
457, 424.Bhūvādayo dhātavo.
191以“bhū”等为首的词群,即称为动词根(dhātusaññā)。
Bhūiccevamādayo ye saddagaṇā, te dhātusaññā honti.
192例如:存在(单数)、存在(复数);行走(单数)、行走(复数);烹煮(单数)、烹煮(复数);思惟(单数)、思惟(复数);是(单数)、是(复数);去(单数)、去(复数)。
Bhavati, bhavanti, carati, caranti, pacati, pacanti, cintayati, cintayanti, hoti, honti, gacchati, gacchanti.
197如是,动词篇第二品。
Iti ākhyātakappe dutiyo kaṇḍo.
198第三品。
Tatiyakaṇḍa
458458, 461. 有时,位于词首且仅含一个元音的音节会发生重叠。
458, 461.Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo.
194位于词首且仅含一个元音的音节,有时会发生重叠。
Ādibhūtānaṃ vaṇṇānaṃ ekassarānaṃ kvaci dvebhāvo hoti.
195忍耐、厌恶、治疗、审察、饥饿、口渴、闪耀、给予、舍离、经行。
Titikkhati , jigucchati, tikicchati, vīmaṃsati, bubhukkhati, pivāsati, daddallati, dadāti, jahāti, caṅkamati.
196所言“有时”是何义?震动、摇动。
Kvacīti kimatthaṃ? Kampati, calati.
459459,462。前分重叠。
459, 462.Pubbo’bbhāso.
198在已发生重叠的动词词根中,前一部分称为重叠音(abbhāsa)。
Dvebhūtassa dhātussa yo pubbo, so abbhāsasañño hoti.
199〔字根重叠变化示例〕『持』、『给』、『曾是』。
Dadhāti, dadāti, babhūva.
460参见第460条与第506条。短音化。
460, 506.Rasso.
201处于重叠音节时,现在时词根的元音应缩短。例如:‘dadhāti’(持守)、‘jahāti’(舍弃)。
Abbhāse vattamānassa sarassa rasso hoti. Dadhāti, jahāti.
461参见第四百六十一、四百六十四条。第二、第四类辅音转为第一、第三类辅音。
461, 464.Dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā.
203位于重叠音节中的第二、第四类辅音,分别转为对应的第一、第三类辅音。
Abbhāsagatānaṃ dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā honti.
204〔字根重叠变化示例〕“已断”、“求食”、“曾是”、“持”。
Ciccheda, bubhukkhati, babhūva, dadhāti.
462参见第462条、第476条:处于重叠音节中的喉音组,转变为齿音组。
462, 476.Kavaggassa cavaggo.
206处于重叠音节中的喉音组,转变为齿音组。
Abbhāse vattamānassa kavaggassa ca vaggo hoti.
207字根重叠变化示例:治疗、厌恶、渴望食物、渴望胜利、行走、经行。
Cikicchati , jigucchati, jighacchati, jigīsati, jaṅgamati, caṅkamati.
463见第四百六十三条、第五百三十二条。字根 man 与字根 kit,在重叠音节中,其辅音依次变为 v 或 t,此为任意选择规则。
463, 532.Mānakitānaṃ vatattaṃ vā.
209字根 man 与字根 kit,这两个字根进入重叠音节后,其重叠部分的辅音依次可任意变为 v 或 t。
Mānakitaiccetesaṃ dhātūnaṃ abbhāsagatānaṃ vakāra takārattaṃ hoti vā yathāsaṅkhyaṃ.
210“审察”、“医治”。
Vīmaṃsati, tikicchati.
211“Vā”者,何义?治疗。
Vāti kimatthaṃ? Cikicchati.
464规则464、504:“ha”变为“ja”。
464, 504.Hassa jo.
213在重叠音节中的「ha」字,即转为「ja」字。
Abbhāse vattamānassa hakārassa jo hoti.
214例词:『舍弃』、『供献』(异形)、『供献』(异形)、『已舍弃』。
Jahāti, juhvati, juhoti, jahāra.
465465, 463. 重叠音节末尾的元音,或变为「i」类音,或变为「a」音。
465, 463.Antassivaṇṇākāro vā.
216重叠音节词尾的「伊」类元音,或变为「阿」字,任取其一。
Abbhāsassa antassa ivaṇṇo hoti, akāro vā.
217例如:jigucchati(厌恶)、pivāsati(渴饮)、vīmaṃsati(探究)、jighacchati(饥饿)、babhūva(已成)、dadhāti(放置)。
Jigucchati, pivāsati, vīmaṃsati, jighacchati, babhūva, dadhāti.
218“vā”是何义?即bubhukkhati(欲食)。
Vāti kimatthaṃ? Bubhukkhati.
466466、489。亦可增入随韵。
466, 489.Niggahitañca.
220重叠音节末尾,可有随韵的增入。
Abbhāsassa ante niggahitāgamo hoti vā.
221例如:caṅkamati(行走)、cañcalati(动摇)、jaṅgamati(移动)。
Caṅkamati, cañcalati, jaṅgamati.
222“Vā”是什么意思?即pivāsati(渴望饮)、daddallati(闪耀)。
Vāti kimatthaṃ? Pivāsati, daddallati.
467然后,是“尺度”“量度”的意思。
467, 533.Tato pāmānānaṃ vā maṃ sesu.
224此后,当后面带有后缀时,词根abbhāsato、pāmāna等便按次第变为vāma等替代形式。
Tato abbhāsato pāmānaiccetesaṃ dhātūnaṃ vāmaṃiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ sapaccaye pare.
225品尝,审察。
Pivāsati, vīmaṃsati.
468词根 ṭhā 变为 tiṭṭha。
468, 462.Ṭhā tiṭṭho.
227此词根 ṭhā 有时会代之以 tiṭṭha 的形式。
Ṭhāiccetassa dhātussa tiṭṭhādeso hoti vā.
228(词形变化)立,愿立,应该立,愿被立。
Tiṭṭhati, tiṭṭhatu, tiṭṭheyya, tiṭṭheyyuṃ.
229“vā”(有时)一词有何用意?〔因〕有“ṭhāti”(站立)的形式。
Vāti kimatthaṃ? Ṭhāti.
469词根“pā”,变为“piva”。
469, 494.Pā pivo.
231词根pā,有时变作piva的替代形式。
Pāiccetassa dhātussa pivādeso hoti vā.
232他喝;愿他喝;他应喝;他们应喝。
Pivati, pivatu, piveyya, piveyyuṃ.
233“有时”(vā)一词有何用意?因为有pāti(他喝)这一形式。
Vāti kimatthaṃ? Pāti.
470词根ñā的替代形式有ja、jaṃ、nā。
470, 514.Ñāssajā jaṃ nā.
235词根ñā(知)可替换为jā、jaṃ、nā等形式。
Ñāiccetassa dhātussa jā jaṃ nāādesā honti vā.
236例如:jānāti(他知道)、jāneyya(他应知)、jāniyā(他应知)、jaññā(他应知)、nāyati(被知)。
Jānāti, jāneyya, jāniyā, jaññā, nāyati.
471471、483。词根“dis”(见)可替换为“passa”“dissa”或“dakkhā”。
471, 483.Disassa passa dissa dakkhā vā.
238此词根“dis”可替换为“passa”“dissa”“dakkha”等形式,此为可选规则。
Disaiccetassa dhātussa passa dissa dakkhaiccete ādesā honti vā.
239〔动词变化示例〕:passati(他见)、dissati(被见)、dakkhati(他将见)、adakkha(他已见)。
Passati, dissati, dakkhati, adakkha.
240言‘或’是何义?即指addasa(他见)此形式亦可用。
Vāti kimatthaṃ? Addasa.
472字根若以辅音收尾,在cha等后缀前即变为ca。
472, 531.Byañjanantassa co chapaccayesu ca.
242字根若以辅音收尾,在cha等后缀前即变为ca。
Byañjanantassa dhātussa co hoti chapaccayesu paresu.
243例如:jigucchati(他厌恶)、tikicchati(他治疗)、jighacchati(他饥饿)。
Jigucchati, tikicchati, jighacchati.
473在 kha 之前,变为 ka。
473, 529.Ko khe ca.
245以辅音结尾的字根,当其后接 kha 后缀时,变为 ka。
Byañjanantassa dhātussa ko hoti khapaccaye pare.
246例如:titikkhati(他忍受)、bubhukkhati(他饥饿)。
Titikkhati , bubhukkhati.
474474, 535. 词根har的gī替代形式。
474, 535.Harassa gīse.
248此词根har,当有后缀随后时,整体以gī替代。
Haraiccetassa dhātussa sabbasseva gīādeso hoti sapaccaye pare.
249欲胜(意欲征服)。
Jigīsati.
475475, 565。在间接过去时中,词根 brū 与 bhū 的替代形式分别为 āha 与 bhūvā。
475, 565.Brūbhūnamāhabhūvā parokkhāyaṃ.
251词根 brū 与 bhū,在间接过去时的语尾变化中,依次以 āha 与 bhūvā 作为替代形式。
Brūbhūiccetesaṃ dhātūnaṃ āhabhūvaiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ parokkhāyaṃ vibhattiyaṃ.
252完成时变化例词:‘āha’(他说)、‘āhu’(他们说)、‘babhūva’(他曾有)、‘babhūvu’(他们曾有)。
Āha, āhu, babhūva, babhūvu.
253为何说“于间接过去时”?这是为了区别于‘abracuṃ’(他们说,并非间接过去时形式)。
Parokkhāyamiti kimatthaṃ? Abracuṃ.
476第476、442条:词根‘gam’的末音,在所有语尾中可变作‘ccho’。
476, 442.Gamissanto ccho vā sabbāsu.
255词根“gam”的末尾音“m”,在所有后缀与语尾中可变为“ccho”。
Gamuiccetassa dhātussa anto makāro ccho hoti vā sabbāsu paccayavibhattīsu.
256“gacchamāna”(正在行走)、“gacchanta”(正在行走)。“gacchati”(他行走)、“gameti”(他使行走)。“gacchatu”(让他行走)、“gametu”(让他使行走)。“gaccheyya”(他应行走)、“gameyya”(他应行走)。“agacchā”(他曾行走)、“agamā”(他曾行走)。“agacchī”(他曾行走)、“agamī”(他曾行走)。“gacchissati”(他将行走)、“gamissati”(他将行走)。“agacchissā”(他将曾行走)、“agamissā”(他将曾行走)。
Gacchamāno, gacchanto. Gacchati, gameti. Gacchatu, gametu. Gaccheyya. Gameyya. Agacchā, agamā. Agacchī, agamī. Gacchissati, gamissati. Agacchissā, agamissā.
257所以举出“gamissati”一例,是何用意?是为了区别于“icchati”(欲求)。
Gamisseti kimatthaṃ? Icchati.
477规则四七七、四七九:词根 vac 在今日时中,尾音 m 变为 o。
477, 479.Vacassajjatanimhi makāro o.
259此词根 vac 的元音 a,在今日时语尾中变为 o。
Vacaiccetassa dhātussa akāro ottamāpajjate ajjatanimhi vibhattimhi.
260例如:avoca(他说)、avocuṃ(他们说)。
Avoca. Avocuṃ.
261为何说‘在现在时’?为避免混淆,例如 avaca、avacū(他说、他们说——此为过去时形式)。
Ajjatanimhīti kimatthaṃ? Avaca, avacū.
478元音‘a’在 hi、mi、ma 等语尾前变为长音。
478, 438.Akāro dīghaṃ hi mi mesu.
263元音‘a’在 hi、mi、ma、mhe 等语尾中变为长音。
Akāro dīghamāpajjate himimaiccetesu vibhattīsu.
264Gacchāhi 是“你去”,gacchāmi 是“我去”,gacchāma 是“我们去”,gacchāmhe 是“我们去”的另一种形式。
Gacchāhi, gacchāmi, gacchāma, gacchāmhe.
265通过提及‘mi’等形式,表明在 hi 语尾中,元音‘a’有时不变为长音。例如:gacchahi(你去)。
Mikāraggahaṇena hivibhattimhi akāro kvaci na dīghamāpajjate. Gacchahi.
479(规则四七九、四五二):h 音可选择省略。
479, 452.Ha lopaṃ vā.
267hi 语尾可被省略。
Hivibhatti lopamāpajjate vā.
268gaccha(去)、gacchāhi(你去)、gama(去)、gamāhi(你去)、gamaya(使去)、gamayāhi(你使去)。
Gaccha, gacchāhi, gama, gamāhi, gamaya, gamayāhi.
269为何说“hi”?是为了排除 gacchati(他去)、gamayati(他使去)。
Hīti kimatthaṃ? Gacchati, gamayati.
480在‘hoti’的‘o’以及‘bhavissanti’的‘ssa’之前,h音可以省略。
480, 490.Hotissarehohe bhavissantimhissassa ca.
271若此词根以‘hu’等音出现,则将来时词缀中的‘s’可以脱落或不脱落。
Hūiccetassa dhātussa saro e ha oha ettamāpajja te bhavissantimhi, ssassa ca lopo hoti vā.
272hehiti、hehinti、hohiti、hohinti、heti、henti、hehissati、hehissanti、hohissati、hohissanti、hessati、hessanti。
Hehiti, hehinti, hohiti, hohinti, heti, henti, hehissati, hehissanti, hohissati, hohissanti, hessati, hessanti.
273“Hū”是何义?即“bhavissati, bhavissanti”,表“将是、他们将是”,为将来时。
Hūti kimatthaṃ? Bhavissati, bhavissanti.
274“bhavissantimhi”(在将来时中)是何义?即“hoti”(是),为现在时。
Bhavissantimhīti kimatthaṃ? Hoti.
481对于带词缀的词根“kara”,转为“kāha”。
481, 524.Karassa sapaccayassa kāho.
276若此带词缀的‘kara’词根,在将来时语尾中,或发生‘kāha’替换,且‘s’恒常脱落。
Karaiccetassa dhātussa sapaccayassa kāhādeso hoti vā bhavissantimhi vibhattimhi, sassa ca niccaṃ lopo hoti.
277例如:kāhati、kāhiti、kāhasi、kāhisi、kāhāmi、kāhāma。
Kāhati, kāhiti, kāhasi, kāhisi, kāhāmi, kāhāma.
278‘vā’(或)为何义?即尚有‘karissati, karissanti’(他将做,他们将做)等形式。
Vāti kimatthaṃ? Karissati, karissanti.
279依“带词缀”的把握,对其他将来时词缀亦发生khāmi、khāma、chāmi、chāma等替换,例如vakkhāmi、vakkhāma、vacchāmi、vacchāma。
Sapaccayaggahaṇena aññehipi bhavissantiyā vibhattiyā khāmi khāma chāmi chāmaiccādayo ādesā honti. Vakkhāmi, vakkhāma, vacchāmi, vacchāma.
286如是,动词变位篇第三章。
Iti ākhyātakappe tatiyo kaṇḍo.
287第四章。
Catutthakaṇḍa
482以“dā”结尾的词根,在“me”等之前转为“damma”。
482, 508.Dādantassaṃmi mesu.
281词根“dā”的末尾音,在“icca”等之前变为“aṃ”。
Dāiccetassa dhātussa antassa aṃ hoti mimaiccetesu.
282由此得到词形“dammi”(我给)、“damma”(应被给予/给!)。
Dammi, damma.
483规则483、527:非复合尾音的词根,在致使式中发生元音增长。
483, 527.Asaṃyogantassa vuddhi kārite.
284非复合尾音的词根,在致使式中发生元音增长。
Asaṃyogantassa dhātussa kārite vuddhi hoti.
285由此得到如下词形:kāreti、kārenti、kārayati、kārayanti、kārāpeti、kārāpenti、kārāpayati、kārāpayanti。
Kāreti, kārenti, kārayati, kārayanti, kārāpeti, kārāpenti, kārāpayati, kārāpayanti.
286为何要说“非复合尾音”?因为像 cintayati(思考)、mantayati(商议)这样的复合尾音词根,并不发生元音增长。
Asaṃyogantasseti kimatthaṃ? Cintayati, mantayati.
484规则484、542:ghaṭa 等词根可选择性地发生元音增长。
484, 542.Ghaṭādīnaṃ vā.
288ghaṭa等不以复合辅音结尾的词根,在致使式中可有元音增长。
Ghaṭādīnaṃ dhātūnaṃ asaṃyogantānaṃ vuddhi hoti vā kārite.
289因此,得到如下词形:ghāṭeti、ghaṭeti、ghāṭayati、ghaṭayati、ghāṭāpeti、ghaṭāpeti、ghāṭāpayati、ghaṭāpayati、gāmeti、gameti、gāmayati、gamayati、gāmāpeti、gamāpeti、gāmāpayati、gamāpayati。
Ghāṭeti, ghaṭeti, ghāṭayati, ghaṭayati, ghāṭāpeti, ghaṭāpeti, ghāṭāpayati, ghaṭāpayati, gāmeti, gameti, gāmayati, gamayati, gāmāpeti, gamāpeti. Gāmāpayati, gamāpayati.
290为何要说“ghaṭa等”?因为像kāreti(使做)这类词根,则必须发生元音增长。
Ghaṭādīnamiti kimatthaṃ? Kāreti.
485规则485、434:在其他(致使)后缀前。
485, 434.Aññesuca.
292在其他致使后缀前,凡不以辅音丛结尾的词根皆发生元音增长。
Aññesu ca paccayesu sabbesaṃ dhātūnaṃ asaṃyogantānaṃ vuddhi hoti.
293征服,存在,有。
Jayati, hoti, bhavati.
294由于‘caggahaṇa’的摄受,加上ṇu后缀时词根元音也得到增强。Abhisuṇoti。
Caggahaṇena ṇupaccayassāpi vuddhi hoti. Abhisuṇoti.
486486,543。词根guha、dusa等的元音变为长音。
486, 543.Guha dusānaṃ dīghaṃ.
296词根guha、dusa在使役形式中,其元音变为长音。
Guha dusaiccetesaṃ dhātūnaṃ saro dīghamāpajjate kārite.
297隐藏;污染。
Gūhayati, dūsayati.
487第487、478条。规则:vaca、vasa、vaha等词根,当后接ya后缀时,词根中的va变为u。
487, 478.Vaca vasa vahādīnamukāro vassa ye.
299vaca、vasa、vaha等词根,当后接ya后缀时,词根中的v音变为u音。
Vaca vasa vahaiccevamādīnaṃ dhātūnaṃ vakārassa ukāro hoti yapaccaye pare.
300例如‘被说’、‘被说’、‘被守护’、‘被运载’。
Uccate, vuccati, gussati, vuyhati.
488ha 音可转换为 la 音,或可不转换。
488, 481.Ha vipariyayo lo vā.
302当后接 ya 后缀时,ha 音发生转换,且 ya 后缀亦可变为 la。
Hakārassa vipariyayo hoti yapaccaye pare, yapaccayassa ca lo hoti vā.
303(例如)‘被运载’、‘被运载’。
Vulhati, vuyhati.
489489, 519。词根 gaha 位于 ppe 后缀前时。
489, 519.Gahassaghe ppe.
305对于词根“gaha”,当其后接 pp 词缀时,整个词根变为“gh”。
Gahaiccetassa dhātussa sabbassa ghekāro hoti ppapaccaye pare.
306“gheppati”意为“被执取”或“被取”。”
Gheppati.
490490, 518。在辅音之后,于“ṇha”之前插入字母“p”。
490, 518.Halo po ṇhāmhi.
308词根“gaha”在接续“ṇha”词缀时,其字母“h”被删除。
Gahaiccetassa dhātussa hakārassa lopo hoti ṇhāmhi paccaye pare.
309拿取、收取。
Gaṇhāti.
491在“ajjatanī”(过去时)中,词根“kar”变为“kā”。
491, 523.Karassa kāsattamajjatanimhi.
311词根“kara”,当后接“ajjatanī”语尾时,可整体变为“kā”。
Karaiccetassa dhātussa sabbassa kāsattaṃ hoti vā ajjatanimhi vibhattimhi.
312例如“akāsi”(他做了)、“akāsuṃ”(他们做了);“akari”(他做了)、“akaruṃ”(他们做了)。
Akāsi, akāsuṃ. Akari, akaruṃ.
313由“kāsattam”这一语法形态的说明可知,在其他情形中也有“s”的增入,如“ahosi”、“adāsi”。
Kāsattamitibhāvaniddesena aññatthāpi sāgamo hoti. Ahosi, adāsi.
492词根“as”在“mima”等语尾前,替代为“mhi”“mha”等形式,且词根末音脱落。
492, 499.Asasmā mimānaṃ mhimhā’ ntalopo ca.
315对于词根“as”,在“mima”等语尾之前,或转变为“mhi”“mha”等替代形式,词根末尾之音则被删去。
Asaiccetāya dhātuyā mimaiccetesaṃ vibhattīnaṃ mhimhādesā honti vā, dhātvantassa lopo ca.
316第一人称单数形式:amhi, amha, asmi, asma(皆为“我是”或“我有”之变体)。
Amhi , amha, asmi, asma.
493规则493、498:此中,tha 转变为 ttha。
493, 498.Thassa tthattaṃ.
318于此词根 asa,语尾 tha 变为 ttha,且词根末音脱落。
Asaiccetāya dhātuyā thassa vibhattissa tthattaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca.
319attha:是、有(过去式)。
Attha.
494规则494、495:此处 ti 变为 tthi。
494, 495.Tissa tthittaṃ.
321对于词根 asa,语尾 ti 转为 tthi,且词根末音消失。
Asaiccetāya dhātuyā tissa vibhattissa tthittaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca.
322atthi(是、有,现在时第三人称单数)。
Atthi.
495规则四九五、五〇〇:此处,tu 转为 tthu。
495, 500.Tussa tthuttaṃ.
324对于词根 asa,其语尾 tu 变为 tthu,且词根尾音脱落。
Asaiccetāya dhātuyā tussa vibhattissa tthuttaṃ hoti, dhātvantassa lopo ca.
325atthu,祈愿式第三人称单数,意为“愿……是/有”。
Atthu.
496规则496、497:“且在 simhi 语尾时”。
496, 497.Simhi ca.
327对于词根 asa,当其位于 si 语尾时,末音也会消失。
Asasseva dhātussa simhi vibhattimhi antassa lopo ca hoti.
328尊者,您究竟是谁?
Ko nu tvamasi mārisa.
497第 497 条、第 477 条。从词根“labha”获得“此处”与“彼处”。
497, 477.Labhasmāī iṃnaṃ ttha tthaṃ.
330对于词根「labha」,这些语尾中的「ī」发生种种变化,且词根末尾音脱落。
Labhaiccetāya dhātuyā ī iṃnaṃ vibhattīnaṃ ttha tthaṃādesā honti, dhātvantassa lopo ca.
331「alattha」和「alatthaṃ」,分别是第三人称单数和第一人称单数的过去式,表示‘得到了’。
Alattha, alatthaṃ.
498规则第四九八、四八○:从词根「kusa」之后,长元音「ī」变为「cchi」。
498, 480.Kusasmā dī cchi.
333此处的词根「kusa」,其所接的「ī」语尾变为「cchi」,且词根末尾音脱落。
Kusaiccetāya dhātuyā īvibhattissa cchihoti, dhātvantassa lopo ca.
334谓「akkocchi」,即是「辱骂了」(由词根「kusa」依前述规则构成的过去式)。
Akkocchi.
499词根「dā」变化为「dajjaṃ」。
499, 507.Dādhātussa dajjaṃ.
336此词根“dā”可整体替换为“dajja”形,此为可有可无。
Dāiccetassa dhātussa sabbassa dajjādeso hoti vā.
337dajjāmi、dajjeyya、dadāmi、dadeyya(诸衍生词形)。
Dajjāmi, dajjeyya, dadāmi, dadeyya.
500词根“vada”转为“vajjaṃ”之形。
500, 486.Vadassa vajjaṃ.
339词根「vada」的全部形态可替换为「vajja」形,此为可选项。
Vadaiccetassa dhātussa sabbassa vajjādeso hoti vā.
340vajjāmi、vajjeyya、vadāmi、vadeyya。
Vajjāmi, vajjeyya, vadāmi, vadeyya.
501‘去’(gamissa)与‘热’(ghamma)。
501, 443.Gamissaghammaṃ.
342词根“去”(gamu)的整体形式,可替换为“ghamma”。
Gamuiccetassa dhātussa sabbassa ghammādeso hoti vā.
343ghammatu(令其去,命令式第三人称单数)、ghammāhi(你去,命令式第二人称单数)、ghammāmi(我去,现在时直陈式第一人称单数)。
Ghammatu. Ghammāhi, ghammāmi.
344“可选择性地”(vā)一词有何作用?例如:gacchatu(令他去)、gacchāhi(你去)、gacchāmi(我去)。
Vāti kimatthaṃ? Gacchatu, gacchāhi, gacchāmi.
502502, 493. 当后面跟有ya词缀时,dā、dhā、mā、ṭhā、hā、pā、maha、matha等词根的末尾音变为ī。
502, 493.Yamhi dā dhā mā ṭhā hā pā mahamathādīnamī.
346当后面跟有ya词缀时,dā(给)、dhā(持)、mā(量)、ṭhā(立)、hā(舍)、pā(饮)、maha(尊)、matha(搅)等动词词根的末尾音变为ī。
Yamhi paccaye pare dā dhā mā ṭhā hā pā maha matha iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto īkāramāpajjate.
347变为:dīyati(被给)、dhīyati(被持)、mīyati(被量)、ṭhīyati(被立)、hīyati(被舍)、pīyati(被饮)、mahīyati(被尊)、mathīyati(被搅)。
Dīyati, dhīyati, mīyati, ṭhīyati, hīyati, pīyati, mahīyati, mathīyati.
503503, 485。词根 yaja 等的首音变为 i。
503, 485.Yajassādissi.
349对于词根 yaja,当后缀 ya 紧随其后时,其首音替换为 i。
Yajaiccetassa dhātussa ādissa ikārādeso hoti yapaccaye pare.
350ijjate mayā buddho(佛陀为我所敬奉)。
Ijjate mayā buddho.
504504, 470。一切词根:uṃ变为iṃsu。
504, 470.Sabbato uṃ iṃsu.
352一切动词词根的uṃ语尾皆变为iṃsu。
Sabbehi dhātūhi uṃvibhattissa iṃsuādeso hoti.
353他们走近,坐下。
Upasaṅkamiṃsu , nisīdiṃsu.
505“老”与“死”,义为衰老、衰败或死亡。
505, 482.Jara marānaṃ jīra jiyya miyyā vā.
355“老”、“死”等词根,其义分别为衰老、衰败或死亡。
Jara mara iccetesaṃ dhātūnaṃ jīra jiyya miyyādesā honti vā.
356其动词变化形式有:jīrati, jīranti, jiyyati, jiyyanti, miyyati, miyyanti, marati, maranti。
Jīrati, jīranti, jiyyati, jiyyanti, miyyati, miyyanti, marati, maranti.
506与第506、496条相同。于一切处,asa之词首脱落亦然。
506, 496.Sabbatthā’ sassādilopo ca.
358于一切变格词缀中,名为asa的词根,其词首亦可脱落。
Sabbattha vibhattipaccayesu asaiccetassa dhātussa ādissa lopo hoti vā.
359siyā、santi、sante、samāno。
Siyā, santi, sante, samāno.
360“vā”字作何义?是“asi”。
Vāti kimatthaṃ? Asi.
507同507与501。于无“sa”词根之动词中为“bhū”。
507, 501.Asabbadhātuke bhū.
362即:犹如“asa”之词根,于无“sa”词根之时为“bhū”。
Asasseva dhātussa bhūhoti vā asabbadhātuke.
363bhavissati、bhavissanti。
Bhavissati. Bhavissanti.
364“vā”是何义?即āsuṃ。
Vāti kimatthaṃ? Āsuṃ.
508在 eyya 语尾之后,词根 ñā 会有 iyā 与 ñā 两种替换形式。
508, 515.Eyyassañāto iyā ñā.
366在 eyya 语尾之后,词根 ñā 后接时,可以替换为 iyā 或 ñā 的形式。
Eyyassa vibhattissa ñāiccetāya dhātuyā parassa iyā ñāādesā honti vā.
367jāniyā,即是 jaññā,两者均为“知”的愿望式(潜在式)形式。
Jāniyā, jaññā.
368vā 字的作用是什么?表示 jāneyya 这种形式也可成立。
Vāti kimatthaṃ? Jāneyya.
509509,516。其中 na 尾音省略,并变为 ya 音。
509, 516.Nāssa lopo yakārattaṃ.
370词根 ñā 后接 na 后缀时,此 na 可省略并转为 ya 音。
Ñāiccetāya dhātuyā parassa nāpaccayassa lopo hoti vā, yakārattañca.
371jaññā,nāyati。
Jaññā, nāyati.
372“vā”字是何义?表示“jānāti”这一形式也可成立。
Vāti kimatthaṃ? Jānāti.
510510, 487。且此 akāra 发生省略,并变为 etta。
510, 487.Lopañcettamakāro.
374akāra 后缀可发生省略,并可变为 etta。
Akārapaccayo lopamāpajjate, ettañca hoti vā.
375“vajjemi”、“vademi”、“vajjāmi”、“vadāmi”(这四种形式)。
Vajjemi, vademi, vajjāmi, vadāmi.
511第 511、521 条:uttama 转成 okāra。
511, 521.Uttamokāro.
377以 okāra 为缘,亦可生起 uttamā。
Okārapaccayo uttamāpajjate vā.
378例如:‘kurute’、‘karoti’。
Kurute, karoti.
379‘okāro’是何义?即‘hoti’。
Okāroti kimatthaṃ? Hoti.
512第512、522条规则中,‘kar’的‘a’亦如是。
512, 522.Karassākāro ca.
381此词根‘kara’的元音‘a’,亦可变为‘uttamā’。
Karaiccetassa dhātussa akāro uttamāpajjate vā.
382例如:kurute(他做)、taroti(他渡)、tubbanti(他们繁荣)、kayirati(被做)。
Kurute, taroti, tubbanti, kayirati.
383‘karassā’是何义?即‘sarati’、‘marati’。
Karasseti kimatthaṃ? Sarati, marati.
513第513、435条规则:当‘o’位于元音之前时,变为‘av’。
513, 435.O ava sare.
385若词根末音为‘o’,后随元音时,则变为‘av’。
Okārassa dhātvantassa sare pare avādeso hoti.
386例如‘cavati’、‘bhavati’。
Cavati. Bhavati.
387问:‘o’是何义?答:‘jayati’。
Oti kimatthaṃ? Jayati.
514依规则第514、491条:‘e’变为‘aya’。
514, 491.E aya.
389以‘e’结尾的语根,后接元音时,变为‘ay’。
Ekārassa dhātvantassa sare pare ayādeso hoti.
390Nayati(引导)、jayati(胜利)。
Nayati, jayati.
515第515、541条。Te、āva、āya 在使役态中。
515, 541.Teāvāyā kārite.
392Te、o、e 等音在使役态中获得 āva、āya 等语尾的替换。
Te o eiccete āva āyādese pāpuṇanti kārite.
393Lāveti,使割;nāyeti,使引导。
Lāveti, nāyeti.
394依规则分别,在其他情形中,以 e 结尾的语根也替换为 āya。例如:gāyati(唱)、gāyanti(他们唱)。
Yogavibhāgena aññasmimpi ekārassa āyādeso hoti. Gāyati, gāyanti.
516第516、466条。于非一切语基中,增入 i 音。
516, 466.Ikārāgamo asabbadhātukamhi.
396在一切非一切语基中,增入 i 音。
Sabbasmiṃ asabbadhātukamhi ikārāgamo hoti.
397将去、将作、将得、将熟。
Gamissati, karissati, labhissati, pacissati.
398所谓“在非一切语基中”,是为了什么目的?例如:gacchati(去)、karoti(作)、labhati(得)、pacati(煮)。
Asabbadhātukamhīti kimatthaṃ? Gacchati, karoti, labhati, pacati.
517第517、488条:语根、词干及词缀,有时会有长音、颠倒、替代、省略、插入等变化。
517, 488.Kvaci dhātuvibhattipaccayānaṃ dīgha viparītādesalopāgamā ca.
400在此,对于未加说明的动词词形变化,有时应随顺佛语,对语根、词干及词缀施以长音、颠倒、替代、省略、插入等变化。
Idha ākhyāte aniddiṭṭhesu sādhanesu kvaci dhātuvibhattipaccayānaṃ dīghaviparītādesalopāgamaiccetāni kāriyāni jinavacanānurūpāni kātabbāni.
401如“生于”“应作”“应知”“可有”“作”“去”“知”“可说”“可见”“欲见”“已去(单)”“已去(复)”“曾是(单)”“曾是(复)”等,诸如此类及其他例词,亦当配合运用。
Jāyati , kareyya, jāniyā, siyā, kare, gacche, jaññā, vakkhetha, dakkhetha, dicchati, agacchi, agacchuṃ, ahosi, ahesuṃ iccevamādīni aññānipi sādhanāni yojetabbāni.
518518, 446. 自体语态词转为他语态。
518, 446.Attanopadāni parassapadattaṃ.
403自体语态词有转为他语态的情况。
Attanopadāni kvaci parassapadattamāpajjante.
404“被说”“被获得”“被煮”。
Vuccati, labbhati, paccati.
405‘有时’是何用意?即:被做、被获得、被煮。
Kvacīti kimatthaṃ? Karīyate, labbhate, paccate.
519519,457。于过去时、今日时与超时态中,增入字母‘a’。
519, 457.Akārāgamo hiyyattanīajjatanīkālātipattīsu.
407有时,在过去时、今日时、超时态这些语尾中,会增入字母‘a’。
Kvaci akārāgamo hoti hiyyattanī ajjatanīkālātipattiiccetāsu vibhattīsu.
408已去、已去、将去。
Agamā, agamī, agamissā.
409‘有时’是何用意?即:去、去、将去。
Kvacīti kimatthaṃ? Gamā, gamī, gamissā.
520520,502。词根“brū”在“ti”之前增入“ī”。
520, 502.Brūto ī timhi.
411词根“brū”在语尾“ti”之前增入字母“ī”。
Brūiccetāya dhātuyā īkārāgamo hoti timhi vibhattimhi.
412“bravīti”意为“(他/她)说”。
Bravīti.
521521, 425. 多音节词根的末音有时会被省略。
521, 425.Dhātussantolopo’nekasarassa.
414多音节词根的末音,有时会省略。
Dhātussa anto kvaci lopo hoti anekasarassa.
415例如:行走、忆念、死亡。
Gacchati, sarati, marati.
416为何要强调‘多音节者’呢?如:pāti(守护)、yāti(前往)、vāti(吹动)。
Anekasarasseti kimatthaṃ? Pāti, yāti, vāti.
417“有时”一词是何义?例如mahīyati(被尊崇)、mathīyati(被搅拌)。
Kvacīti kimatthaṃ? Mahīyati, mathīyati.
522522, 476. isu与yamu这两个词根的尾音有时变为cch。
522, 476.Isuyamūnamanto ccho vā.
419词根 isu 与 yamu 的尾音有时变为 cch,例如 icchati(欲求)、niyacchati(收摄)。
Isu yamu iccetesaṃ dhātūnaṃ anto ccho hoti vā. Icchati, niyacchati.
420所谓“vā”是何义?即 esati(寻求)、niyamati(约束)。
Vāti kimatthaṃ? Esati, niyamati.
523523, 526. 致使词缀的 ṇ 省略。
523, 526.Kāritānaṃ ṇo lopaṃ.
422这些称为 kārita 的词缀,其 ṇ 省略。
Kāritaiccetesaṃ paccayānaṃ ṇo lopamāpajjate.
423kāreti, kārayati, kārāpeti, kārāpayati(使做、令做、使…做、令…做)。
Kāreti, kārayati, kārāpeti, kārāpayati.
424为明教法之义,我以简要而说;
Sāsanatthaṃ samuddiṭṭhaṃ, mayākhyātaṃ samāsato;
425愿诸智者,凭各自殊胜智慧而思惟。
Sakaṃ buddhivisesena, cintayantu vicakkhaṇā.
434如是,动词篇第四章。
Iti ākhyātakappe catuttho kaṇḍo.
435动词篇终了。
Ākhyātakappo niṭṭhito.