3. 语格章
1三、作者格
3. Kārakakappa
2第六品
Chaṭṭhakaṇḍa
271因为从该处离去、生起怖畏或有所执取,所以该格成为从格。
271, 88, 308.Yasmādapeti bhayamādatte vā tadapādānaṃ.
2因为从某处离去,或从某处生起怖畏,或从某处执取,该事物即成为名为“从格”的作格。
Yasmā vā apeti, yasmā vā bhayaṃ jāyate, yasmā vā ādatte, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
3这是怎样的呢?牟尼离村,国王出城,因盗贼而生怖畏,弟子从阿阇梨与和尚处受学。
Taṃ yathā? Gāmā apenti munayo, nagarā niggato rājā, corā bhayaṃ jāyate, ācariyupajjhāyehi sikkhaṃ gaṇhāti sisso.
4从格用于何处?于从格中即为第五格。
Apādānamiccanena kvattho? Apādāne pañcamī.
272由词根之义,及与词缀结合故,于二者亦然。
272, 309.Dhātunā mānamupasaggayogādvīsvapi ca.
6由词根之义,及于结合时、与词缀结合等时,彼所作格亦得从格之名。
Dhātunāmānaṃ payoge ca upasaggayogādīsvapi ca taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
7在诸界的结合中,首先,当此‘ji’界与前置的‘parā’相结合时,其中不相容者,便成为所谓的从格。
Dhātūnaṃ payoge tāva jiiccetassa dhātussa parāpubbassa payoge yo asaho, so apādānasañño hoti.
8这是什么意思呢?例如:外道从佛陀处被击败(parājenti)。
Taṃ yathā? Buddhasmā parājenti aññatitthiyā.
9当此‘bhū’界与前置的‘pa’相结合时,其生源不断者,便成为所谓的从格。
Bhūiccetassa dhātussa papubbassa payoge yato acchinnappabhavo, so apādānasañño hoti.
10这是什么意思呢?譬如,五大河从喜马拉雅山流出,大湖从阿耨达池流出,小河从阿致罗筏底河流出。
Taṃ yathā? Himavatā pabhavanti pañca mahānadiyo, anavatattamhā pabhavanti mahāsarā, aciravatiyā pabhavanti kunnadiyo.
11在名词的运用中,那个作因即成为“夺格想”。
Nāmappayogepi taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
12这是什么意思呢?譬如,儿子从胸出生,滋味从地涌出,儿子从母与父双方俱得善生。
Taṃ yathā? Urasmā jāto putto, bhūmito niggato raso, ubhato sujāto putto mātito ca pitito ca.
13在与接头词结合时,该所作因即称为‘夺格想’。
Upasaggayoge taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
14此是何义?例如:商人从村庄外走来,音声从梵天界升起,天神从山上降雨,舍利弗从佛陀处闻法后与比丘们共语三月,他由芝麻出油、由莲花出青莲、由黄金出纯金。
Taṃ yathā? Apasālāya āyanti vāṇijā, ābrahmalokā saddo abbhuggacchati upari pabbatā devo vassati, buddhasmā pati sāriputto dhammadesanāya bhikkhū ālapati temāsaṃ, ghatamassa telasmā pati dadāti, uppalamassa padumasmā pati dadāti, kanakamassa hiraññasmā pati dadāti.
15由‘等’字所摄,于所作因中间亦有第五格(从格)。如:猎人从此翼侧射鹿,从鞘中射象,按月享用食物。
Ādiggahaṇena kārakamajjhepi pañcamīvibhatti hoti. Ito pakkhasmā vijjhati migaṃ luddako, kosā vijjhati kuñjaraṃ, māsasmā bhuñjati bhojanaṃ.
16由“api”的收摄,不变化词在运用中也可出现第五格,以及第二格和第三格。例如:“离母者修福后行布施”中的“离母者”,可用第五格,也可用第二格,或用第三格。“离开正法,何处得乐?”中的“离开正法”,可用第五格,也可用第二格,或用第三格。“那些比丘从各家出家,离开正法,世间无其他任何皈依处”中的“离开正法”,可用第五格,也可用第二格,或用第三格。“离开佛陀”中的“离开佛陀”,可用第五格,也可用第二格,或用第三格。
Apiggahaṇena nipātapayogepi pañcamīvibhatti hoti dutiyā ca tatiyā ca. Rahitā mātujā puññaṃ katvā dānaṃ deti, rahitā mātujaṃ, rahitā mātujena vā. Rite saddhammā kuto sukhaṃ labhati, rite saddhammaṃ, rite saddhammena vā. Te bhikkhū nānā kulā pabbajitā, vinā saddhammā natthañño koci nātho loke vijjati, vinā saddhammaṃ, vinā saddhammena vā. Vinā buddhasmā, vinā buddhaṃ, vinā buddhena vā.
17由“ca”的收摄,在其他情形下也出现第五格。例如:“贤妹!我从圣生而生。”“自从我对自己有了忆念,自从我达到了明智”,由这样的因缘,当不防护眼根而住时,贪、忧等不善法便会随之流入。
Caggahaṇena aññatthāpi pañcamīvibhatti hoti. Yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto. Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsaveyyuṃ.
273所希求的是“保护”的意义。
273, 310.Rakkhaṇatthānamicchitaṃ.
19在表达防护义的词根运用中,凡所意欲(保护)者,该作格即得‘夺格’之名。
Rakkhaṇatthānaṃ dhātūnaṃ payoge yaṃ icchitaṃ, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
20为防乌鸦而护稻谷,为避牛群而遮大麦。
Kāke rakkhanti taṇḍulā, yavā paṭisedhenti gāvo.
274274, 311. 或由彼而不见。
274, 311.Yena vā’ dassanaṃ.
22凡所希求‘由此而不见’者,该格即名为‘夺格想’。
Yena vā adassanamicchitaṃ, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
23戒师消失,则弟子消失;父母消失,则儿子消失。
Upajjhāyā antaradhāyati sisso, mātarā ca pitarā ca antaradhāyati putto.
24‘Vā’表何义?表第七格(处格)。世尊于祇园消失。
Vāti kimatthaṃ? Sattamīvibhatyattaṃ. Jetavane antaradhāyati bhagavā.
275在表示远离、时间、制造、省略、方位结合、分离、开始、纯净、释放、原因、分别、标准、前因结合、束缚、功德语、提问、陈说、少量以及非作者等意义中。
275, 312.Dūranti kaddha kāla nimmāna tvālopa disāyogavibhattārappayoga suddhappamocana hetu vivittappamāṇa pubbayogabandhana guṇavacana pañha kathana thokākattūsu ca.
26在远离、接近、路程制造、时间制造、省略、方位结合、分离、开始、纯净、释放、原因、分别、标准、前因结合、束缚、功德语、提问、陈说、少量以及非作者等这些意义和用法中,那个具格称为‘夺格’。
Dūratthe, antikatthe, addhanimmāne, kālanimmāne, tvālope, disāyoge, vibhatte, ārappayoge, suddhe, pamocane, hetvatthe, vivittatthe, pamāṇe, pubbayoge, bandhanatthe, guṇavacane, pañhe, kathane, thoke, akattari ca iccetesvatthesu, payogesu ca, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
27首先,在远离的意义中——‘纳拉卡拉村离此处有多远?’或‘从远处来’,‘那些愚人远离此法与律’。第二格与第三格:‘从远处来到村庄’或‘从远处以村庄而来’。‘远离此法与律’或‘以此法与律而远离’等等。
Dūratthetāva – kīva dūro ito naḷakāragāmo, dūrato vā gamma, ārakā te moghapurisā imasmā dhammavinayā. Dutiyā ca tatiyā ca, dūraṃ gāmaṃ āvato, dūrena gāmena vā āgato. Ārakā imaṃ dhammavinayaṃ, anena dhammavinayena vā iccevamādi.
28在表示‘附近’的意义中——‘村庄附近’、‘村庄近旁’、‘村庄旁边’、‘正法旁边’。第二格与第三格:‘附近村庄’或‘以附近村庄的方式’,‘近旁村庄’或‘以近旁村庄的方式’,‘旁边村庄’或‘以旁边村庄的方式’,‘旁边正法’或‘以旁边正法的方式’等等。
Antikatthe – antikaṃ gāmā, āsannaṃ gāmā, samīpaṃ gāmā, samīpaṃ saddhammā. Dutiyā ca tatiyā ca, antikaṃ gāmaṃ, antikaṃ gāmena vā. Āsannaṃ gāmaṃ, āsannaṃ gāmena vā. Samīpaṃ gāmaṃ. Samīpaṃ gāmena vā. Samīpaṃ saddhammaṃ, samīpaṃ saddhammena vā iccevamādi.
29在表示路程的意义中——‘从此摩偷罗起,四由旬处,有一座名为桑迦萨的城市,那里住着许多人’等等。
Addhanimmāne – ito mathurāya catūsu yojanesu saṅkassaṃ nāma nagaraṃ atthi, tattha bahū janā vasanti iccevamādi.
30在表示时间的意义中——‘诸位比丘,从此九十一劫前,名为毗婆尸的世尊出现于世间’、‘从此再经三个月,将入般涅槃’等等。
Kālanimmāne – ito bhikkhave ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā loke udapādi, ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena parinibbāyissati iccevamādi.
31关于省略的意义,在业处与依处方面——诸如:‘从殿堂下来’或‘登上殿堂后’,‘从山下来’或‘登上山后’,‘从象肩下来’或‘登上象肩后’,‘从座位起来’或‘坐在座位上后’等等。
Tvālope kammādhikaraṇesu – pāsādā saṅkameyya, pāsādaṃ abhiruhitvā vā. Pabbatā saṅkameyya, pabbataṃ abhiruhitvā vā. Hatthikkhandhā saṅkameyya, hatthikkhandhaṃ abhiruhitvā vā. Āsanā vuṭṭhaheyya. Āsane nisīditvā vā iccevamādi.
32在方位结合的意义中——‘从无间地狱直至有顶天之间,居住着众多众生类’,‘从安隐处至怖畏处’,‘从东方、从南方、从西方、从北方,火焰炽燃’,‘从他们得闻世尊之处’,‘从脚底向上、从头项向下’等等。
Disāyoge – avicito yāva uparibhavaggamantare bahū sattanikāyā vasanti, yato khemaṃ tato bhayaṃ, puratthimato, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato aggī pajjalanti, yato assosuṃ bhagavantaṃ, uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā iccevamādi.
33在分别的意义中——‘从彼处,无有更殊胜或更卓越者’。以及第六格:‘于九十六种外道中,于诸法中,此善逝律为最上’等等。
Vibhatte – yato paṇītataro vā visiṭṭhataro vā natthi. Chaṭṭhī ca, channavutīnaṃ pāsaṇḍānaṃ, dhammānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayo iccevamādi.
34于发勤义:即‘从村法、贱民法、非法中远离、离弃、回避’,‘离杀生’等等。
Ārappayoge – gāmadhammā vasaladhammā asaddhammā ārati virati paṭivirati, pāṇātipātā veramaṇī iccevamādi.
35于清净义:即不被贪染之法所染,清净不混杂;从母系与父系而言,亦清净不混杂、无过失、无可指责,等等。
Suddhe – lobhaniyehi dhammehi suddho asaṃsaṭṭho, mātito ca pitito ca suddho asaṃsaṭṭho anupakuddho agarahito iccevamādi.
36于解脱义:即‘我说已从苦解脱’,‘我已脱离魔缚’,‘他们未从死亡中解脱’等等。
Pamocane – parimutto dukkhasmāti vadāmi, muttosmi mārabandhanā, na te muccanti maccunā iccevamādi.
37于“因”义——以何为因?由何因?因何故?为何你们的幼童不会死?为何会在此处死去?等等。
Hetvatthe – kasmā hetunā, kena hetunā, kissa hetunā, kasmā nu tumhaṃ daharā na mīyare, kasmā idheva maraṇaṃ bhavissati iccevamādi.
38于“远离”义——已远离恶法,确实远离了诸欲、远离了不善法等。
Vivittatthe – vivitto pāpakā dhammā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi iccevamādi.
39于“尺度”义——长度应为善逝拃的九拃,中等身材之人则为十三拃半等。
Pamāṇe – dīghaso navavidatthiyo sugatavidatthiyā pamāṇikā kāretabbā, majjhimassa purisassa aḍḍha teḷasahatthā iccevamādi.
40宿缘义:如“先前就已和合”等。
Pubbayoge – pubbeva sammodhā iccevamādi.
41系缚义:如“人以百为缚”,又如“此人被国王以债务之义所缚”等,此为具格(第三转)的用法。
Bandhanatthe – satasmā bandho naro. Tatiyā ca, satena bandho naro raññā iṇatthena iccevamādi.
42功德称赞义:如“以福德而趋善趣,以布施而得广大财富,以智慧而心得解脱,国王以威权护佑人民”等。
Guṇavacane – puññāya sugatiṃ yanti, cāgāya vipulaṃ dhanaṃ, paññāya vimuttimano, issariyāya janaṃ rakkhati rājā iccevamādi.
43问句的从格与处格用法——从阿毗达摩发问,或听闻阿毗达摩后发问,或立于阿毗达摩而问;从律发问,或听闻律后发问,或立于律而问。第二转与第三转:阿毗达摩,或以阿毗达摩;律,或以律。经、应颂、偈颂、记说、自说、如是语、本生、未曾有法、方广等,亦如此例。
Pañhe tvālope kammādhikaraṇesu – abhidhammā pucchanti, abhidhammaṃ sutvā, abhidhamme ṭhatvā vā. Vinayā pucchanti, vinayaṃ sutvā, vinaye ṭhatvā vā. Dutiyā ca tatiyā ca, abhidhammaṃ, abhidhammena vā. Vinayaṃ, vinayena vā. Eva suttā, geyyā, gāthāya, veyyākaraṇā, udānā, itivuttakā, jātakā, abbhutadhammā, vedallā iccevamādi.
44说示的从格与处格用法——从阿毗达摩而说,或听闻阿毗达摩后而说,或立于阿毗达摩而说;从律而说,或听闻律后而说,或立于律而说。第二转与第三转:阿毗达摩,或以阿毗达摩;律,或以律。经、应颂、偈颂、记说、自说、如是语、本生、未曾有法、方广等,亦如此例。
Kathane tvālope kammādhikaraṇesu – abhidhammā kathayanti, abhidhammaṃ sutvā, abhidhamme ṭhatvā vā. Vinayā kathayanti, vinayaṃ sutvā, vinaye ṭhatvā vā. Dutiyā ca tatiyā ca, abhidhammaṃ, abhidhammena vā. Vinayaṃ vinayena vā. Evaṃ suttā, geyyā, gāthāya, veyyākaraṇā, udānā, itivuttakā, jātakā, abbhutadhammā, vedallā iccevamādi.
45于少义——少许得解脱。极少得解脱。艰难得解脱。第三转。以少许、以极少、以艰难等。
Thoke – thokā muccanti. Appamattakā muccanti, kicchā muccanti. Tatiyā ca. Thokena, appamattakena, kicchena vā iccevamādi.
46非作者之义:由于业已造作、已积集、已增长、已广大,眼识便生起等。
Akattarica – kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti iccevamādi.
47以“执持”为例,其余那些我未指明的、适用于从格的用法,应由善巧于用法之人随宜配用。
Caggahaṇena sesesupi ye mayā nopadiṭṭhā apādānapayogikā, te payogavicakkhaṇehi yathāyogaṃ yojetabbā.
276若有人,施者欲施与、或喜爱、或持受,此人即是与格。
276, 302.Yassa dātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ.
49如果对某人想要施与,或令某人欢喜,或为某人而持受,这个行为成分便称为‘与格’。
Yassa vā dātukāmo yassa vārocate, yassa vā dhārayate, taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.
50他施衣与沙门,真理令沙门欢喜,阎浮达多为提婆达多持金伞。
Samaṇassa cīvaraṃ dadāti, samaṇassa rocate saccaṃ, devadattassa suvaṇṇacchattaṃ dhārayate yaññadatto.
51以此‘与格’为名,有什么含义呢?即:在与格的意义上,为第四格。
Sampadānamiccanena kvattho? Sampadāne catutthī.
52‘vā’一词表选择。当动词与名词、前缀或不变化词结合使用时,为表义之选择,即用‘vā’字。
Vāti vikappanatthaṃ, dhātunāmānaṃ payoge vā upasaggappayoge vā nipātappayoge vā sati atthavikappanatthaṃ vāti padaṃ payujjati.
277在 silāgha(称赞)、hanu(隐藏)、ṭhā(站立)、sapa(诅咒)、dhāra(持受)、piha(渴望)、kudha(愤怒)、duha(伤害)、issā(嫉妒)诸词根的运用中;在 usūya(嫉妒)义的运用中;在 rādhi(成就)、ikkha(看)的运用中;在 paccā(返回)、suṇa(听)、anupatigiṇa(随顺)的前行行为者中;在 ārocana(告知)义中;在 tad(彼)义中;在 tuma(你)义中;在 alama(足够)义中;在 mañña(认为)的运用中,表不尊重且对象为无生命物时;在表移动义动词的业处中;在 āsīsa(祝愿)义中;以及在 sammuti(共识)、bhiyya(更多)、sattamyattha(第七格义)中——上述情形中的行为主体称为‘与格’(sampadāna)。
277, 303.Silāgha hanu ṭhā sapa dhāra piha kudha duhissosūya rādhikkha paccāsuṇa anupatigiṇa pubbakattārocanattha tadattha tumatthālamattha maññānādarappāṇini, gatyatthakammani, āsīsattha sammuti bhiyya sattamyatthesu ca.
54在 silāgha(称赞)、hanu(隐藏)、ṭhā(站立)、sapa(诅咒)、dhāra(持受)、piha(渴望)、kudha(愤怒)、duha(伤害)、issā(嫉妒)诸词根的运用中;在 usūya(嫉妒)义的运用中;在 rādhi(成就)、ikkha(看)的运用中;在 paccā(返回)、suṇa(听)、anupatigiṇa(随顺)的前行行为者中;在 ārocana(告知)义中;在 tad(彼)义中;在 tuma(你)义中;在 alama(足够)义中;在 mañña(认为)的运用中,表不尊重且对象为无生命物时;在表移动义动词的业处中;在 āsīsa(祝愿)义中;以及在 sammuti(共识)、bhiyya(更多)、sattamyattha(第七格义)中——上述情形中的行为主体称为‘与格’。
Silāgha hanu ṭhā sapa dhāra piha kudha duha issaiccetesaṃ dhātūnaṃ payoge, usūyatthānañca payoge, rādhikkhappayoge, paccāsuṇaanupatigiṇānaṃ pubbakattari, ārocanatthe , tadatthe, tumatthe, alamatthe, maññatippayoge anādare appāṇini, gatyatthānaṃ dhātūnaṃ kammani, āsīsatthe ca sammuti bhiyya sattamyatthesu ca, taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.
55首先,就“称赞”一词的用法而言:他称赞佛,他称赞法,他称赞僧,他称赞自己的戒师;你称赞,我称赞,诸如此类。
Silāghappayoge tāva – buddhassa silāghate, dhammassa silāghate, saṅghassa silāghate, sakaṃupajjhāyassa silāghate, tava silāghate mama silāghate iccevamādi.
56在“隐藏”一词的用法中:他隐藏你,他隐藏我,诸如此类。
Hanuppayoge – hanute tuyhameva, hanute mayhameva iccevamādi.
57在“侍奉”一词的用法中:木匠应侍奉释迦族的子弟们;比丘尼应以饮水或扇子侍奉正在用餐的比丘,诸如此类。
Ṭhāpayoge – upatiṭṭheyya sakyaputtānaṃ vaḍḍhakī, bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya bhikkhunī iccevamādi.
58诅咒的例句:如‘他诅咒你,他诅咒我’等。
Sapappayoge – tuyhaṃ sapate, mayhaṃ sapate iccevamādi.
59受持的例句:如‘黄金为你而持’等。
Dhārappayoge – suvaṇṇaṃ te dhārayate iccevamādi.
60希求的例句:如‘外道希求佛陀’、‘诸天渴望见您’、‘是故我希求尊者’、‘穷人希求富人’等。
Pihappayoge – buddhassa aññatitthiyā pihayanti, devā dassanakāmā te, yato icchāmi bhaddantassa, samiddhānaṃ pihayanti daliddā iccevamādi.
61关于“怒”“害”“嫉”的用例:例如“天神啊,对达塔发怒吧”“大雄啊,对他生气吧”“莫让此国毁灭”。“云伤害诸方”“外道因贪功德而嫉妒沙门”“外道因贪利养而嫉妒沙门”“恶人因贪功德而嫉妒有德者”“于智者何嫉之有”等。
Kudhaduhaissausūyappayoge – kodhayati deva dattassa, tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinassa idaṃ. Duhayati disānaṃ megho, titthiyā samaṇānaṃ issayanti guṇagiddhena, titthiyā samaṇānaṃ issayanti lābhagiddhena, dujjanā guṇavantānaṃ usūyanti guṇagiddhena, kā usūyā vijānataṃ iccevamādi.
62在rādh、ikkh等词根的运用中,为询问未述之事,或为表明业,该作格称为与格,作第二格。
Rādha ikkha iccetesaṃ dhātūnaṃ payoge yassa akathitassa pucchanaṃ kammavikkhyāpanatthañca, taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti, dutiyā ca.
63例如“我令国王满意”“我令国王满意”“我对诸圣者犯了何过”“我对圣者犯了何过”“如谓‘眼乃为众生见故’”“优波离长老的求戒者优波提舍”“或对尊者”等。
Ārādhohaṃ rañño, ārādhohaṃ rājānaṃ, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kyāhaṃ ayye aparajjhāmi, cakkhuṃ janassa dassanāya taṃ viya maññe, āyasmato upālittherassa upasampadāpekkho upatisso, āyasmantaṃ vā iccevamādi.
64在‘paccāsuṇa’与‘anupatigiṇāna’中,就先前业的作者而言,在‘suṇoti’的回向关系里,先前业的作者即称为与格。
Paccāsuṇa anupatigiṇānaṃ pubbakattari suṇotissa paccāyoge yassa kammuno pubbassa yo kattā, so sampadānasañño hoti.
65那是怎样的呢?世尊对比丘们这样说:
Taṃ yathā? Bhagavā bhikkhū etadavoca.
66‘比丘们’是尚未说出的业,‘此’是已说出的业。那个先前业的作者——也就是世尊——依照‘造作即是作者’的经典语句,称为作者。因此,先前业的作者即被称为与格。
Bhikkhūti akathīta kammaṃ, etanti kathitakammaṃ. Yassa kammuno pubbassa yo kattā, so‘bhagavā’ti ‘‘yo karoti sa kattā’’ti suttavacanena kattusañño. Evaṃ yassa kammuno pubbassa yo kattā, so sampadānasañño hoti.
67例如:那些比丘回应了世尊,比丘们听闻佛陀。
Taṃ yathā? Te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, āsuṇanti buddhassa bhikkhū.
68在“giṇassa”的随转运用中,凡是先前业的作者,即被称为与格。
Giṇassa anupatiyoge yassa kammuno pubbassa yo kattā, so sampadānasañño hoti.
69例如:比丘为人们说法,人们随喜那位比丘,人们回应那位比丘。
Taṃ yathā? Bhikkhu janaṃ dhammaṃ sāveti, tassa bhikkhuno jano anugiṇāti, tassa bhikkhuno jano patigiṇāti.
70名为「说者」。
Yo vadeti sa‘kattā’ti,
71所说的,即称为「业」。
Vuttaṃ ‘kamma’nti vuccati;
72那位接受者,
Yo paṭiggāhako tassa,
73应当了知‘与格’(之义)。
‘Sampadānaṃ’ vijāniyā.
74如是等为始。
Iccevamādi.
75在告知义中:‘诸比丘,我告知你们;诸比丘,我呼唤你们;诸比丘,我通报你们;大王,我告知您;大王,我呼唤您;大王,我通报您’等等。
Ārocanatthe – ārocayāmi vo bhikkhave, āmantayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, ārocayāmi te mahārāja, āmantayāmi te mahārāja, paṭivedayāmi te mahārāja iccevamādi.
76‘为彼目的’之义——‘为补足不足之量,当存放那件衣。’‘为佛之利益、为法之利益、为僧之利益,我舍弃生命’等等。
Tadatthe – ūnassa pāripūriyā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Buddhassa atthāya, dhammassa atthāya, saṅghassa atthāya, jīvitaṃ pariccajāmi iccevamādi.
77‘为彼目的’之义——‘为悲悯世间,为诸天与人的利益、福利、安乐,佛陀出现于世间。为比丘们的安住而制定了戒律’等等。
Tumatthe -lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ buddho loke uppajjati. Bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya vinayo paññatto iccevamādi.
78‘足够义’之用例——‘alam’意为‘足够’,用于拒绝。如:‘佛陀于我已足够’、‘王国于我已足够’、‘比丘于钵食已足够’、‘力士与力士相配’、‘力士配得上力士’。用于拒绝时:‘你已足够,不必再作形色’、‘金银于我已是足够’等等。
Alamatthappayoge-alamiti arahati paṭikkhittesu. Alaṃ me buddho, alaṃ me rajjaṃ, alaṃ bhikkhu pattassa, alaṃ mallo mallassa, arahati mallo mallassa. Paṭikkhitte alaṃ te rūpaṃ karaṇīyaṃ, alaṃ me hiraññasuvaṇṇena iccevamādi.
79在‘认为’之用例中,表轻蔑,对无生命物:‘我认为你不过是块木柴’、‘我认为你不过是根秸秆’。
Maññatippayoge anādare appāṇini-kaṭṭhassa tuvaṃ maññe, kaliṅgarassa tuvaṃ maññe.
80为何说‘轻蔑’?‘我认为你如同金子’(此非轻蔑)。
Anādareti kimatthaṃ? Suvaṇṇaṃ viya taṃ maññe.
81为何说‘无生命物’?因为‘我看你是头驴’之类的说法,并非用于无生命物。
Appāṇinīti kimatthaṃ? Gadrabhaṃ tuvaṃ maññe iccevamādi.
82于'去向义'的业处中——'步行前往村庄'、'步行前往城镇'、'少许前往天界'、或'以去往天界的方式'、'僧团可令其退回根本'。第二类:'步行前往村庄'、'步行前往城镇'、'少许前往天界'、或'以去往天界的方式'、'僧团可令其退回根本'等等。
Gatyatthakammani-gāmassa pādena gato, nagarassa pādena gato, appo saggāya gacchati, saggassa gamanena vā, mūlāya paṭikasseyya saṅgho. Dutiyā ca, gāmaṃ pādena gato, nagaraṃ pādena gato, appo saggaṃ gacchati, saggaṃ gamanena vā, mūlaṃ paṭikasseyya saṅgho iccevamādi.
83于祝愿义中——'愿具寿长寿'、'愿尊者吉祥'、'愿尊者善好'、'愿尊者无病'、'愿尊者安乐'、'愿尊者顺遂'、'愿尊者得义'、'愿尊者得利'等等。
Āsīsatthe-āyasmato dīghāyuko hotu, bhaddaṃ bhavato hotu, kusalaṃ bhavato hotu, anāmayaṃ bhavato hotu, sukhaṃ bhavato hotu, svāgataṃ bhavato hotu, attho bhavato hotu, hitaṃ bhavato hotu iccevamādi.
84于'同意'的用法中——'除了经由僧团同意,比丘不应离住'、'善哉,我同意去见彼世尊'等等。
Sammutippayoge– aññatra saṅghasammutiyā bhikkhussa vippavatthuṃ na vaṭṭati, sādhu sammuti me tassa bhagavato dassanāya iccevamādi.
85表示“更多”的含义——如“更多地、更大量地”等。
Bhiyyappayoge – bhiyyoso mattāyaṃ iccevamādi.
86用于第七格(处格)之义——如“我向你及他揭示”,“他的帝释向我显现”等。
Sattamyatthe – tuyhañcassa āvi karomi, tassa me sakko pāturahosi iccevamādi.
87通过把握含义,可见于众多字句的用法之中。
Atthaggahaṇena bahūsu akkharappayogesu dissati.
88以何为喻?我今作喻,为汝等说法。
Taṃ yathā? Upamaṃ mata karissāmi, dhammaṃ vo desessāmi.
89就“利益”之义而言:‘世尊!请为比丘们说法’、‘为令他得安乐住’、‘应将此送交他’、‘如世尊所授记,我等亦当如是授记’、‘沙门的资具合用’、‘我们的摩尼能带来利益’、‘佛陀能给我什么利益?’、‘我的利益更胜’、‘尊者!大生主瞿昙弥于世尊有大恩’、‘诸比丘!父母于子女有大恩’等等。
Sāratthe ca – desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhūnaṃ. Tassa phāsu vihārāya hoti, etassa pahiṇeyya, yathā no bhagavā byākareyya, tathāpi tesaṃ byākarissāma , kappati samaṇānaṃ āyogo, amhākaṃ maṇinā attho, kimattho me buddhena, seyyo me attho, bahūpakārā bhante mahāpajā patigotamī bhagavato, bahūpakārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ iccevamādi.
90其余的文字用例,亦应由善巧者结合其他用法加以运用。
Sesesu akkharappayogesupi aññepi payogā payogavicakkhaṇehi yojetabbā.
91取“或”字,是为了引出变格之义。凡是那些用于为格而未被我所指出的词,为了摄受它们,此处便将“或”字作变格处理。
Caggahaṇaṃ vikappanatthavāggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ. Ye keci saddā sampadānappayogikā mayā nopadiṭṭhā, tesaṃ gahaṇatthaṃ idha vikappīyati vāsaddo.
92如何举例呢?比如:“这位世尊是比丘僧团之主,这位国王是国土之主,这位家主是田地之主,这位猎人是森林之主”等等。在某些情形下,它也被用于第二格、第三格、第五格、第六格及第七格的含义中。
Taṃ yathā? Bhikkhusaṅghassa pabhū ayaṃ bhagavā, desassa pabhū ayaṃ rājā. Khettassa pabhū ayaṃ gahapati, araññassa pabhū ayaṃ luddako iccevamādi. Kvaci dutiyā tatiyā pañcamī chaṭṭhī sattamyatthesu ca.
178178, 320. 凡是所依之处,即为处义。
178, 320.Yodhāro tamokāsaṃ.
94凡为所依,即具有处所之义。此所依有四种:遍满依、依著依、基处依与邻近依。
Yo ādhāro, taṃ okāsasaññaṃ hoti. Svādhāro catubbidho byāpiko, opasilesiko, vesayiko sāmīpiko cāti.
95其中,遍满依者:如乳存于水中,油存于芝麻中,汁液存于甘蔗中。
Tattha byāpiko tāva–jalesu khīraṃ tiṭṭhati, tilesu telaṃ, ucchūsu raso.
96依著依者:如国王卧于床座,僧团坐于座上。
Opasilesiko–pariyaṅke rājā seti, āsane upaviṭṭho saṅgho.
97处所者:人们在地上行走,风在虚空中吹拂,鸟在天空中飞翔。
Vesayiko–bhūmīsu manussā caranti, antalikkhe vāyū vāyanti. Ākāse sakuṇā pakkhandanti.
98邻近者:象行于林中,恒河之上有声响,牛在栏中挤奶,住于舍卫城祇园。
Sāmīpiko–vane hatthino caranti, gaṅgāyaṃ ghoso tiṭṭhati, vaje gāvo duhanti, sāvatthiyaṃ viharati jetavane.
99‘处所’是什么意思呢?表示处所用第七格。
Okāsamiccanena kvattho? Okāse sattamī.
279279, 292。用以造作,或凭借它而造作者,即是工具。
279, 292.Yena vā kayirate taṃ karaṇaṃ.
101用以造作,或用以见,或用以闻者,这一施事即称为工具格。
Yena vā kayirate, yena vā passati, yena vā suṇāti, taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.
102以镰刀割稻,以斧削木,以斧砍树,以锄掘地,以刀作业;以眼见色。
Dattena vihiṃ lunāti, vāsiyā kaṭṭhaṃ tacchati, pharasunā rukkhaṃ chindati, kudālena pathaviṃ khaṇati, satthena kammaṃ karoti. Cakkhunā rūpaṃ passati.
103‘工具’是何义?工具格,即是第三格。
Karaṇamiccanena kvattho? Karaṇe tatiyā.
280280, 285。凡所造作,彼即是业。
280, 285.Yaṃkaroti taṃ kammaṃ.
105无论是所作、所见还是所闻,其作者即称为业格。
Yaṃ vā karoti, yaṃ vā passati, yaṃ vā suṇāti, taṃ kārakaṃ kammasaññaṃ hoti.
106作伞、造车、见色、闻声、踏刺、吞毒。
Chattaṃ karoti, rathaṃ karoti, rūpaṃ passati, saddaṃ suṇāti, kaṇṭakaṃ maddati, visaṃ gilati.
107所谓‘以业’,是何含义?表业处所用,是为第二格。
Kammamiccanena kvattho? Kammatthe dutiyā.
281凡造作者,彼即作者。
281, 294.Yo karoti sa kattā.
109凡是造作者,便名为作者。
Yo karoti, so kattusañño hoti.
110人被蛇咬,龙为金翅鸟所杀。魔为佛所伏,魔为优波崛多所缚。
Ahinā daṭṭho naro, garuḷena hato nāgo. Buddhena jito māro, upaguttena māro bandho.
111言“作者”者,是何用意?乃用于作者自身。
Kattuiccanena kvattho? Kattari ca.
282令作之人,即是因。
282, 295.Yo kāreti sa hetu.
113令作者作之人,称为因,亦为作者。
Yo kattāraṃ kāreti, so hetusañño hoti, kattā ca.
114此人令那人作业,此人由那人而令作业,此人为那人而令作业。如是而有令持、令诵、令煮、令持。
So puriso taṃ purisaṃ kammaṃ kāreti so puriso tena purisena kammaṃ kāreti, so puriso tassa purisassa kammaṃ kāreti. Evaṃ hāreti pāṭheti pāceti, dhāreti.
115所谓“因”,是何作用?依界而论,ṇe、ṇaya、ṇāpe、ṇāpayā 这些致使词缀即表因义。
Hetuiccanena kvattho? Dhātūhi ṇe ṇaya ṇāpe ṇāpayā kāritāni hetvatthe.
283凡有所属,彼即为所有者。
283, 316.Yassavā pariggaho taṃ sāmī.
117凡有所属,即生起“所有者”之想。
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmīsaññaṃ hoti.
118那位比丘之份、那位比丘之钵、那位比丘之衣、自己之面。
Tassa bhikkhuno paṭivīso, tassa bhikkhuno patto, tassa bhikkhuno cīvaraṃ, attano mukhaṃ.
119“主人”这一关联,是何含义?“主人”一词为第六格。
Sāmīiccanena kvattho? Sāmismiṃ chaṭṭhī.
284284、283。表示性相之义时,用第一格。
284, 283.Liṅgatthe paṭhamā.
121仅表达性相之义时,使用第一格语尾。
Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti.
122男人(阳性)、男人们(复数),一(单数)、二(双数),和(连接)、或者(选择),嘿(呼唤语)、啊嘿(强调语)、喂(呼唤语)、啊喂(强调语)。
Puriso, purisā, eko, dve, ca, vā, he, ahe, re, are.
285第285条、第70条,以及呼唤用法。
285, 70.Ālapane ca.
124在呼唤义上,以及仅表达性相之义时,为第一格。
Ālapanatthā dhike liṅgatthābhidhānamatte ca paṭhamāvibhatti hoti.
125喂,男士!诸位男士!喂,国王!诸位国王!啊,朋友!啊,朋友们!
Bho purisa, bhavanto purisā, bho rāja, bhavanto rājāno, he sakhe, he sakhino.
286第286条、第291条。在工具义上,为第三格。
286, 291.Karaṇe tatiyā.
127表工具格时,用第三格语尾。
Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti.
128以火点燃小屋;或以染污心,或以清净心;以身造业。
Agginā kuṭiṃ jhāpeti, manasā ce paduṭṭhena, manasā ce pasannena, kāyena kammaṃ karoti.
287第287、299条。与“一起”等词连用时也是如此。
287, 299.Sahādiyogeca.
130在表示“一起”等结合之义时,亦用第三格语尾。
Sahādiyogatthe ca tatiyāvibhatti hoti.
131僧团可持筹举行布萨,亦可不持筹而举行;与广大比丘僧团一起,其数等同千人。
Sahāpi gaggena saṅgho uposathaṃ kareyya, vināpi gaggena, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, sahassena samaṃ mitā.
288288, 293. 于作者,亦用第三格(表示动作的施者)。
288, 293.Kattari ca.
133表作者时,亦用第三格变格。
Kattari ca tatiyāvibhatti hoti.
134男子被国王所杀,夜叉赐予恩惠,男子被蛇咬伤。
Raññā hato poso, yakkhena dinno varo, ahinā daṭṭho naro.
289289, 297. 亦用于原因义。
289, 297.Hetvatthe ca.
136在表示原因义时,亦用第三格(具格)。
Hetvatthe ca tatiyāvibhatti hoti.
137依食物而住,依法而住,依明而住,依恭敬而住。
Annena vasati, dhammena vasati, vijjāya vasati, sakkārena vasati.
290亦用于位格(第七格)义。
290, 298.Sattamyatthe ca.
139于第七格(处格)之义,亦用第三格(转声)。
Sattamyatthe ca tatiyāvibhatti hoti.
140那时,那个时刻。(于某时,于某刻,)然而,正是那个时刻。
Tena kālena, tena samayena. (Yena kālena, yena samayena,) tena kho pana samayena.
291291, 299. 因何肢体而有变化。
291, 299.Yenaṅgavikāro.
142由患病之肢体,可辨识身体之变化。此处为第三格。
Yena byādhimatā aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate. Tattha tatiyāvibhatti hoti.
143目盲,手曲,以眼见盲,足跛,背驼。
Akkhinā kāṇo, hatthena kuṇī, kāṇaṃ passati nettena, pādena khañjo, piṭṭhiyā khujjo.
292第292、300条:亦用于特征义。
292, 300.Visesane ca.
145于特征义中,用第三格。
Visesanatthe ca tatiyāvibhatti hoti.
146依族姓而论,乔达摩是主;依金色而论,容貌端严;依苦行而论,最为尊胜。
Gottena gotamo nātho, suvaṇṇena abhirūpo, tapasā uttamo.
293第293、301条:于目的义中,为第四格。
293, 301.Sampadāne catutthī.
148在表示施与对象的作用时,用第四格。
Sampadānakārake catutthīvibhatti hoti.
149若布施于佛、法或僧,他便称为施者;若布施于沙门或婆罗门,也是如此。
Buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā dānaṃ deti, dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā.
294第294、305条:在敬礼结合等用法中,也是如此。
294, 305.Namoyogādīsvapi ca.
151对于“敬礼”这类词,与其它词连用时也使用第四格。
Namoyogādīsvapi ca catutthīvibhatti hoti.
152礼敬您,英雄佛陀!愿众生皆得安乐!向龙象致敬!善来,大王!
Namo te buddha vīratthu, sotthi pajānaṃ, namo karohi nāgassa, svāgataṃ te mahārāja.
295295, 307. 在表示夺格时,使用第五格。
295, 307.Apādāne pañcamī.
154表夺格作用时,为第五格。
Apādānakārake pañcamīvibhatti hoti.
155应制止心向恶,如月脱离云翳,此人便从怖畏中解脱。
Pāpā cittaṃ nivāraye, abbhā muttova candimā, bhayā muccati so naro.
296第296、314节:表原因义时用 ḍha。
296, 314.Kāraṇatthe ḍha.
157表原因义时,用第五格。
Kāraṇatthe ca pañcamīvibhatti hoti.
158由于对四圣谛不觉悟、不通达、不如实见。
Ananubodhā appaṭivedhā catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā.
297第297、284节:表业(受事)义时,用第二格。
297, 284.Kammatthe dutiyā.
160在表达业(受事)的意义时,使用第二格。
Kammatthe dutiyāvibhatti hoti.
161杀牛、割稻、造刀、制罐、造车、听法、敬佛、说话、煮米、杀盗贼。
Gāvaṃ hanati, vīhayo lunāti, satthaṃ karoti, ghaṭaṃ karoti, rathaṃ karoti, dhammaṃ suṇāti, buddhaṃ pūjeti, vācaṃ bhāsatī, taṇḍulaṃ vacati, coraṃ ghāteti.
298第298、287节,表示时间、路程与持续的关联。
298, 287.Kāladdhānamaccantasaṃyoge.
163在时间、路程的持续关联中,用第二格。
Kāladdhānaṃ accantasaṃyoge dutiyāvibhatti hoti.
164他整整一个月吃米饭和肉,整个秋季这条河都很美,他整月都在诵读,一由旬的树林,一由旬高的山,他诵读了一拘舍的路程。
Māsaṃ maṃsodanaṃ bhuñjati, saradaṃ ramaṇīyā nadī, māsaṃ sajjhāyati, yojanaṃ vanarāji, yojanaṃ dīgho pabbato, kosaṃ sajjhāyati.
165说“持续关联”是何目的?例如:“他在一年中吃饭。”
Accantasaṃyogeti kimatthaṃ? Saṃvacchare bhojanaṃ bhuñjati.
299第299、288节,有关业之增上者。
299, 288.Kammappavadhanīyayutte.
167用作业用(kammappavacanīya)时,为第二格。
Kammappavacanīyayutte dutiyāvibhatti hoti.
168而尊者乔达摩的善美声誉已如此传扬,我便随之出家了。
Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, pabbajitamanupabbajiṃsu.
300对于‘去’、‘知’、‘臂’、‘诵’、‘持’、‘作’、‘卧’等词,在致使用法中:
300, 286.Gati buddhi bhuja paṭha hara kara sayādīnaṃ kārite vā.
170当‘去’、‘知’、‘臂’、‘诵’、‘持’、‘作’、‘卧’等词用于致用表达时,其后为第二格。
Gati buddhi bhuja paṭha hara kara sayādīnaṃ payoge kārite dutiyāvibhatti hoti vā.
171男子使男子前往村庄,或由男子使往,或为男子使往。同样地,使知、使食、使诵、使持、使作、使卧。一切致使用法,皆同此例。
Puriso purisaṃ (gāmaṃ) gāmayati, puriso purisena vā, puriso purisassa vā. Evaṃ bodhayati, bhojayati, pāṭhayati, hārayati, kārayati, sayāpayati. Evaṃ sabbattha kārite.
301当表达‘主人’(sāmi)之义时,用第六格。
301, 215.Sāmismiṃ chaṭṭhī.
173在表达‘主人’(sāmi)之义时,为第六格变化。
Sāmismiṃ chaṭṭhīvibhatti hoti.
174那位比丘的随从、那位比丘的钵、那位比丘的衣服、自己的面容。
Tassa bhikkhuno paṭivīso, tassa bhikkhuno patto, tassa bhikkhuno cīvaraṃ, attano mukhaṃ.
302在处所(okāse)中,是第七格。
302, 319.Okāse sattamī.
176在表示处所之所作(okāsakārake)时,为第七格变格。
Okāsakārake sattamīvibhatti hoti.
177于深水之岸,心耽于恶;于世尊前,良家子修梵行。
Gambhīre odakantike, pāpasmiṃ ramati mano, bhagavati brahmacariyaṃ vussati kulaputto.
303与sāmi(主人)、issara(主宰者)、adhipati(统治者)、dāyāda(继承人)、sakkhī(见证人)、patibhū(担保人)、pasuta(从事者)及kusala(善巧者)等词搭配使用时。
303, 321.Sāmissarādhipati dāyāda sakkhīpatibhū pasutakusalehi ca.
179主人、主宰者、统治者、继承人、见证人、担保人、从事者、善巧者——用于此类语义时,则有第六格及第七格。
Sāmī issara adhipati dāyāda sakkhīpatibhū pasutakusala iccetehi payoge chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca.
180牛群的主人,或于牛群中为主人;牛群的主宰者,或于牛群中为主宰者。牛群的统治者,或于牛群中为统治者。牛群的继承人,或于牛群中为继承人。牛群的见证人,或于牛群中为见证人;牛群的担保人,或于牛群中为担保人。牛群的从事者,或于牛群中为从事者。牛群的善巧者,或于牛群中为善巧者。
Goṇānaṃ sāmī, goṇesu sāmī, goṇānaṃ issaro, goṇesu issaro. Goṇānaṃ adhipati, goṇesu adhipati. Goṇānaṃ dāyādo, goṇesu dāyādo. Goṇānaṃ sakkhī, goṇesu sakkhī, goṇānaṃ patibhū, goṇesu patibhū. Goṇānaṃ pasuto, goṇesu pasuto. Goṇānaṃ kusalo, goṇesu kusalo.
304也用于表示简别。
304, 322.Niddhāraṇe ca.
182在简别的意义中,有第六格,亦有第七格。
Niddhāraṇatthe ca chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca.
183黑母牛是牛群中乳汁最丰足的,在牛群之中,黑母牛乳汁最丰足。金肤女子是女子中最美丽的,在女子之中,金肤女子最为美丽。刹帝利是人中最英勇的,在人之中,刹帝利最为英勇。奔跑者是旅人中最快速的,在旅人之中,奔跑者最为快速。
Kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu sampannakhīratamā. Sāmā nārīnaṃ dassanīyatamā, sāmā nārīsu dassanīyatamā. Manussānaṃ khattiyo sūratamo, manussesu khattiyo sūratamo. Pathikānaṃ dhāvanto sīghatamo, pathikesu dhāvanto sīghatamo.
305亦表不尊重义。
305, 323.Anādare ca.
185表不尊重时,可用第六格,亦可用第七格。
Anādare chaṭṭhīvibhatti hoti, sattamī ca.
186如:“不顾哭泣的孩童而出家”,“于孩童哭泣时出家”。
Rudato dārakassa pabbaji, rudantasmiṃ dārake pabbaji.
306第二格有时用作第六格的意义。
306, 289.Kvaci dutiyā chaṭṭhīnamatthe.
188在第六格的意义上,有时会用第二格。
Chaṭṭhīnamatthe kvaci dutiyāvibhatti hoti.
189阿基维萨那,再者,有三个譬喻在我心中浮现。
Apissu maṃ aggivessana tisso upamā paṭibhaṃsu.
307以及第三格与第七格的意义。
307, 290.Tatiyāsattamīnañca.
191在第三格和第七格的意义中,有时也使用第二格。
Tatiyāsattamīnaṃ atthe ca kvaci dutiyāvibhatti hoti.
192例如:“如果沙门乔达摩称呼我,而你却不称呼我。”此为第三格的意义。
Sace maṃ samaṇo gotamo ālapissati, tvañca maṃ nābhibhāsasi. Evaṃ tatiyatthe.
193午前时分,著下衣已,“一时,世尊”。这是第七格的意义。
Pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā. Evaṃ sattamyatthe.
308308, 317. 属格亦然。
308, 317.Chaṭṭhīca.
195在第三格与第七格的意义中,有时也会出现第六格。
Tatiyāsattamīnaṃ atthe ca kvaci chaṭṭhīvibhatti hoti.
196善为我所作,恶亦为我所作。此为第三格的意义。
Kato me kalyāṇo, kataṃ me pāpaṃ. Evaṃ tatiyatthe.
197善巧歌舞之诸妇女,经于训练;汝于车乘之各部,亦为善巧。此为第七格的意义。
Kusalā naccagītassa sikkhitā cāturitthiyo, kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ. Evaṃ sattamyatthe.
198“有时”是为了什么目的?阿难,凡我为你们宣说、制定的法与律,阿难于诸义中善巧明了。
Kvacīti kimatthaṃ? Yo vo ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, ānando atthesu vicakkhaṇo.
309第二格与第五格同样如此。
309, 318.Dutiyāpañcamīnañca.
200在表达第二格与第五格的意义时,有时会用第六格。
Dutiyāpañcamīnañca atthe kvaci chaṭṭhīvibhatti hoti.
201有谈论他之人,有猛然造业者,这便是第二格的意义。
Tassa bhavanti vattāro, sahasā kammassa kattāro, evaṃ dutiyatthe.
202因不闻法而退失,我为何要畏惧那种乐?一切众生畏惧杖罚,一切众生畏惧死亡,畏惧四种毒蛇的剧毒,我畏惧剧毒之龙。这是第五格的意义。
Assavanatā dhammassa parihāyanti, kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno, bhīto catunnaṃ āsīvisānaṃ ghoravisānaṃ, bhāyāmi ghoravisassa nāgassa. Evaṃ pañcamyatthe.
310第三百一十、三百二十四颂。在行为、工具、原因等义中使用第七格。
310, 324.Kammakaraṇa nimittatthesu sattamī.
204在行为、工具、原因等义中,有第七格语尾变化。
Kammakaraṇanimittatthesu sattamīvibhatti hoti.
205贤友,这些邪命外道仪容庄严,他们向比丘们合掌致敬。这是表示行为意义的用法。
Sundarāvuso ime ājīvakā bhikkhūsu abhivādenti. Evaṃ kammatthe.
206他们以手行乞,以钵行乞,在道路上行走。这是表示工具意义的用法。
Hatthesu piṇḍāya caranti, pattesu piṇḍāya caranti, pathesu gacchanti. Evaṃ karaṇatthe.
207豹因皮而被杀,象因牙而被杀。这是表示原因意义的用法。
Dīpi cammesu haññate, kuñjaro dantesu haññate, evaṃ nimittatthe.
311第三百一十一、三百二十五颂。而且,在与格的意义中,也可用第七格。
311, 325.Sampadāne ca.
209且在与格的意义上,也有第七格的语尾变化。
Sampadāne ca sattamīvibhatti hoti.
210布施僧团有大果报:'乔达弥,你布施僧团吧',当你向僧团布施时,我也就是受到了恭敬。
Saṅghe dinnaṃ mahapphala, saṅghe gotamī dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi.
312第三百一十二、三百二十六颂。并且在从格意义中,也用第七格。
312, 326.Pañcamyatthe ca.
212并且在从格意义中,有第七格语尾变化。
Pañcamyatthe ca sattamīvibhatti hoti.
213他们从芭蕉林守护象群。
Kadalīsu gaje rakkhanti.
313第三百一十三、三百二十七颂。亦用于表示时间与状态(亦用第七格)。
313, 327.Kālabhāvesu ca.
215在表示时间与状态时,若应用于主动者,则用第七格。
Kālabhāvesu ca kattari payujjamāne sattamīvibhatti hoti.
216于午前时前往,于傍晚时归来。比丘们正在用餐时前往,用餐完毕后归来。牛群正在被挤奶时前往,挤完奶后归来。
Pubbaṇhasamaye gato, sāyanhasamaye āgato. Bhikkhūsu bhojīyamānesu gato, bhuttesu āgato. Gosuduyhamānesu gato, duddhāsu āgato.
314314, 328. 在表示upa、adhi的“超过”与“主宰者”之义时。
314, 328.Upa’jhādhikissaravacane.
218在运用upa、adhi这些词时,若要表示“超过”与“主宰者”之义,则使用第七格。
Upaadhiiccetesaṃ payoge adhikaissaravacane sattamīvibhatti hoti.
219upa的用例:多纳超出一卡利,咖哈巴纳超出一尼咖。adhi的用例:梵授为般遮罗人的主宰,乔达弥超出舞者,佛陀超出诸天。
Upa khāriyaṃ doṇo, upa nikkhe kahāpaṇaṃ. Adhi brahmadatte pañcālā, adhi naccesu gotamī, adhi devesu buddho.
315315, 329. 在表示“已庄严者”与“精进者”之义时,使用第三格。
315, 329.Maṇḍitu’ssukkesu tatiyā.
221在“已庄严者”与“精进者”这些意义中,使用第三格,亦可使用第七格。
Maṇḍitaussukkaiccetesvatthesu tatiyāvibhatti hoti, sattamī ca.
222以智为庄严者,或于智上为庄严者;以智为精进者,或于智上为精进者,即是如来或如来弟子。
Ñāṇena pasīdito, ñāṇasmiṃ vā pasīdito, ñāṇena ussukko, ñāṇasmiṃ vā ussukko tathāgato vā tathāgatagotto vā.
225如此,在名词章中,格义章为第六篇。
Iti nāmakappe kārakakappo chaṭṭho kaṇḍo.
226格义章结束。
Kārakakappo niṭṭhito.