← 文献总目录

第六十三章

e0703n.nrf62 · 静态文献页 · 139 段 · 打开交互阅读器

第六十三章
Tisaṭṭhima pariccheda
1杀将军
Senāpativadho
1
1.
3属于自身战斗中的次第,即出发者那一;
Nijāyudhadutiyassa , nikkhamantassa tassa hi;
4那一瞬间,前方忽有军队的喧嚣声聚集而至。
Taṃ khaṇaṃ purato ko’pi, saṅkhasaddo samuggato.
2
2.
6然后,熟知入寇缘由的少年啊,你听此事;
Tato nekanimittaññū, kumāro taṃ suṇi tva so;
7他的念头将迅速断绝,他很快便欢喜地说“必然如此”。
Nipphajjissati saṅkappo, khippaṃ yeveti modavā.
3
3.
9那里各处皆有守护者,未曾被识破者;
Tattha tattha niyuttānaṃ, rakkhakānamajānataṃ;
10他们已离开昔日的风声怖惧,具备狮子般的勇猛。
Nikkhamitvā purāvīta-bhayo sīhaparakkamo.
4
4.
12迅速前往正道,时间约五天左右;
Vegena maggaṃ gantvāna, pañcagāvutamattakaṃ;
13遥远地指称为巴达萨他拉加村及其所在地方。
Badalatthalagāmassa, padesenāti dūrake.
5
5.
15此为一村,称为皮林瓦苏提;众人聚集,该村为本地。
Gāma mekamupāgañci, piliṃ vatthūti saññitaṃ;
16众人聚集,故此村称为己乡。
Janānaṃ sannipātāya, nijānaṃ so katāvadhi.
6
6.
18从本乡出发之前,坐于正道上;
Nijāgamanato pubbaṃ, paṭimagge nisīdituṃ;
19正获道路相接处,若有天人途经彼时。
Paṭiladdhaniyogānaṃ, yeci devāgate tadā.
7
7.
21当时他站立在那,看到如此,便问:他们究竟是怎样而来的?
Tahiṃ ṭhite so passitvā, ettakā kinnu āgatā;
22于是,少年们这样询问,世尊也像这样回答他们。
Iti pucchi kumārotha, tepi taṃ ida mabravuṃ.
8
8.
24世尊虽了知世间纷扰一切现象,
Lokappavattiṃ sakalaṃ, jānantenāpi sāminā;
25为何仍旧超越死亡的恐怖呢?世上谁无此恐惧?
Kimeva muccate maccu-bhayaṃ kesaṃ na vijjati.
9
9.
27世尊年老却同行于年轻人之中,站立如是,
Bālātānugato sāmi, ṭhito vayasi īdise;
28如今你的口中还飘着奶酪的香气。
Ajjāpi hi mukhe tuyhaṃ, khīragandho pavāyati.
10
10.
30不是说你聚合了所有世间财富;
Na hevatthi visuṃ vitta-jātaṃ saṅgahitaṃ tava;
31那样的确没有和谐的相应。
Tadaññā copakaraṇa-sāmaggī neva vijjate.
11
11.
33以长久相处者、坚定固执者;
Ciramparicitattehi, daḷhaṃ sāruḷabhattihi;
34若无我们,你这一切不会有人跟随。
Vinā’mhehi visuṃ kevā’nugantāro janātuvaṃ.
12
12.
36我属于过去而言的那些人,你是他们的主宰;
Kiñcāgatānamamhākaṃ, pitā tuyhaṃ narissaro;
37正如此,这事恒常无可争议。
Kāressati idaṃ nāma, sabbathā neva ñāyate.
13
13.
39在我等中队首领名为桑拘;
Amhākamantarāmagge , saṅkho nāma camūpati;
40他力大无比,是一位英勇的勇士,统治着那一国土。
Mahabbalo mahāvīro, rajjasīmaṃ tamāvasaṃ.
14
14.
42在背面安置他者,数人乃由我等所为;
Paccatthite ṭhapetvaññe, ete katipayā mayaṃ;
43他们彼此之间,心恒相系如同亲属。
Aññamaññamhi niyata-māsaṅkī hadayā bhusaṃ.
15
15.
45在朝晨刚开始之时,临近之际当下;
Aruṇuggamavelā ca, samāsannatarādhunā;
46于是逐一揭示恐惧,出自各自心中所感。
Iti bhītiṃ pakāsesuṃ, paccekaṃ hadayassitaṃ.
16
16.
48他们的话语虽非正式,但吐露甜美而恬静;
Nisamma tesaṃ vacanaṃ, vidhāya madhuraṃ sitaṃ;
49无忧虑的少年,注视着他的面容;
Vītasaṅko kumāro so, mukhāne’saṃ vilokiya.
17
17.
51虽然我曾与他们同游,那时的光阴是特殊的;
Caritvāpi mayā saddhi-mete’ho kālamettakaṃ;
52但他们全然不知我,对此处的恐惧心存无觉;
Na jāniṃsu mamaṃ sabbe, yesañhi bhayamidisaṃ.
18
18.
54如此说罢,将恐惧转化为欢愉,前来消解;
Iti vatvā bhayaṃ tesaṃ, vinodetu mupaṭṭhitaṃ;
55彼时发出如狮子吼般的声响,是那雄壮的狮行。
Sīhanādaṃ tadā’kāsi, mahantaṃ sīhavikkamo.
19
19.
57「诸人皆当立正于此,我所执持的战斗中;
Tiṭṭhantu mānusā sabbe, mayi hatthagatāyudhe;
58即使是天帝萨咖,也愤怒时能作何事乎?」
Sakko devānamindopi, kupito kiṃ karissati.
20
20.
60「愚者以我是焉思,尔等生起恶念罢;
Bāloti maṃ cintaya taṃ, jātā vo kumatīdisī;
61若深察尔等所生之意,犹如新人,何得谓为新闻?」
Parikkhīyati te jāṇā, navayo’ti na kiṃ sutaṃ.
21
21.
63「今日必作者一事,是我以行为所思惟;
Ajjeva kātumekena, kammunā cintitena me;
64诸地域合众土,犹如惧畏之地,均如我所虑。」
Sadesapara desaṭṭhā, bhayabhattī yathāmayi.
22
22.
66你们应当如同知道一样,舍弃恐惧;
Karissanti yathā vedaṃ, bhayaṃ tumhe jahissatha;
67为了这夜晚,请于我所定时刻清楚明了。
Tathā rattiyametāya, vibhātāmaya khaṇena me.
23
23.
69我将展示提升的智慧与勇猛的进展;
Unnate dassayissāmi, buddhi sāhasavikkame;
70若你们忧惧,请追随我,儿啊。
Anudhāvati maṃ tāta, setehi yadi vo bhayaṃ.
24
24.
72诸位应当先行于前,集合你们所持的武器;
Purato hotha tumhehi, vatvā te gahitāyudho;
73勇猛而充满热诚的英雄,当自村落出发。
Sāhasekaraso vīro, tamhā nikkhamma gāmato.
25
25.
75东山雄伟耸立,初成佛塔坛场;
Udayā’calasīsaṭṭhaṃ, jetumādiccamaṇḍalaṃ;
76西侧如日轮般,顶上光辉照耀。
Aparaṃ ravi bimbaṃva, pacchimā sā mukhoditaṃ.
26
26.
78以炽烈光芒扩散,令众生欢喜开怀;
Tejasā pasarantena, janānaṃ pavikāsayaṃ;
79光耀莲花林下,换来良田丰收。
Netambujavanaṃ pāto, badalatthalimāgami.
27
27.
81当战鼓震动响起,军队统帅奋勇前进;
Jaghasaṅkhassarenā’tha, senā nātho pabujjhiya;
82获悉集结已成,来到王子跟前。
Sañjātasambhamo ñatvā, rājaputtamupāgataṃ.
28
28.
84凭借强大的力量,因尊重戒律的庄重庄严;
Saddhiṃ balena mahatā, padhuggammakatādaro;
85在世间恰当表达敬礼,这是应当的行为。
Paṇāmamucitaṃ kattu-mānato vasudhātale.
29
29.
87我们既然贪恋世间的生命,又能为之作何意义呢?
Amhākamesajīvanto, kiṃ nāmatthaṃ karissati;
88因见前方主人决意不应杀生,故此人不应当被杀。
Māretabbo’dhuneveti, passante samukhaṃ bhaṭe.
30
30.
90对于未曾冒犯的无罪之人,其死亡并非心甘情愿;
Nevā’diṭṭhāparādhassa, maraṇaṃ puriso citaṃ;
91若谋杀是对抗性的,必当用示意阻止。
Vadho virodhe sakkā’ti, iṅgitena nivāriya.
31
31.
93统帅取着狮子般威猛的手臂,
Senāpatissa so hatthaṃ, gahetvā sīhasannibho;
94说着甜美的言语,故此也喜爱这殿堂。
Bhāsanto madhuraṃ vācaṃ, tassevā’gañchi mandiraṃ.
32
32.
96然后不知道国王的去向应该如何,
Athassa gamanaṃ rañño, bhavitabbamajānatā;
97就如我所知的那样,这些同伴便与他同在。
Sarūpaṃ yāva jānāmi, tāvassete sahāgatā.
33
33.
99如若不能同坐,应当各自安置,
Yathā na sahitā honti, ṭhapetabbā visuṃ visuṃ;
100犹如王子在我家中暂住,我正如此思量。
Kumāro’va mamāgāre, vasatū’ti vicintiya.
34
34.
102如是,统帅做出了要欺骗那位大智者的计划;
Tathā senāpati katvā, vañcetuṃ taṃ mahāmatiṃ;
103察觉此意后,他立刻称呼为尊贵的女子,对国王说:『请派使者。』
Dassetvā’ti thīsakkāraṃ, rañño dūte sa pesayi.
35
35.
105王子一得知此事,便进行了那次欺骗;
Kumāro’tha viditvāna, tena taṃ vañcanaṃ kataṃ;
106他说:『此事应当做,否则将成为愚痴之人。』
Kattabbametthā’katvāha, mudāsīno bhave yadi.
36
36.
108『所愿之事不会实现,我从未有此盼望;』
Icchitatthassa nipphatti, na me jātu bhavissati;
109『如今这个时候,想着不应杀害此人。』
Ayaṃ tāvā’dhunāvassaṃ, māretabboti cintiya.
37
37.
111同伴将乳汁溢出后,就以弓箭射杀了阿姆婆提。
Sahāgataṃ payojetvā, ghātāpayi camūpatiṃ;
112被军队统帅杀死了,这是一件大而严重的事。
Hato senādhinātho’ti, mahantaṃ khubhitaṃ ahu.
38
38.
114有一名军中的侍从,听闻军队统帅被杀,
Senānāthabhaṭo eko, sutvā senāpatiṃ hataṃ;
115对我说:“死亡朋友啊,有什么因缘呢?”
Māraṇaṃ sāmino mayhaṃ, kiṃ nimittamīti bravi.
39
39.
117他们突然拔出利剑,对独自站立的少年,
Nettiṃ sapāṇī sahasā, kumāraṃ ṭhitamekakaṃ;
118激烈争斗着,彼此拼命抵抗,舍命抵挡伤害。
Abhidāvi sasāmissa, paricattattajīvino.
40
40.
120见到那童子的脸,他心恐惧心惊;
Kumārassa mukhaṃ disvā, vedhamāno bhayena so;
121过去曾想要站立,便在脚根旁那里而卧。
Pure ṭhātumasakkonto, pādamūle tato sayi.
41
41.
123童子前面说了无数言语;
Gaṇhathe’tantivacanā-kumārassa puretaraṃ;
124其中一位同伴,妨碍了这位侍从。
Tasseveko sahacaro, bhaṭametaṃ vighātayi.
42
42.
126除非由此人指派,我所做的行为不相称;
Niyogaṃ me vinā tena, kataṃ kammaṃ na yujjati;
127请赐予此人惩戒,这样的责罚是适当的。
Iti daṇḍanametassa, kārāpesiyathocitaṃ.
43
43.
129然后对那因时间而生的动乱挣扎施以镇压;
Atha taṃ kālayambhūta-saṅkhobhamatibhiṃsanaṃ;
130以挥舞武器的鲁莽之势,以王子身份同等领导之。
Bhamukkhipanamattena, rājaputto samaṃ nayi.
44
44.
132男子,手握权势者,内心坚定如岩石的少年;
Vīro yasodharadhano dhitimā kumāro;
133男子,善于助益,精通功德,品行端正声誉之源;
Vīropakāracaturo varakittisāro;
134集结军队的将领,疲惫而无怨的战士们;
Senindasañcitamanappadhanaṃ bhaṭānaṃ;
135将一切按其所喜而放下,安然接受。
Sabbaṃ visajjayi yathāruciyā gahetuṃ.
136为令善人生信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
137名为「杀将军」
Senāpativadho nāma
138第六十三章。
Tisaṭṭhimo paricchedo.