← 文献总目录

第六十一章

e0703n.nrf60 · 静态文献页 · 166 段 · 打开交互阅读器

第六十一章
Ekasaṭṭhima pariccheda
1前往僧佉塔利城
Saṅkhatthalipurābhigamano
1
1.
3听闻大哥二兄弟中的另一位常侍奉长兄,
Sutvā dve bhātaro aññe, jeṭṭhasso paratiṃsadā;
4迅速前往都城,从事成就最终的法令。
Khippaṃ saraṭṭhā āgamma, kāresuṃ antimaṃ vidhiṃ.
2
2.
6于叫做云赞的英雄,成为那长兄胞弟的国王;
Atha kittisirimegho, raṭṭhaṃ jeṭṭhassa bhātuno;
7自为主宰之后,派遣召唤了年幼的弟弟。
Attādhīnaṃ karitvāna, āmantiya kaṇiṭṭhakaṃ.
3
3.
9将二国赐予弟弟,立其作领主治理;
Datvā raṭṭhadvayaṃ aññaṃ, vatthuṃ tattheva ādisi;
10长兄亦为弟弟送上言辞,使之欢喜接受。
So’pi jeṭṭhassa bhātussa, vacanaṃ sampaṭicchiya.
4
4.
12聚集王子及诸天女,聚合宝链华饰;
Samādāya kumārañca, deviñca ratanāvaliṃ;
13两名女儿以及去往大名之城者。
Dhītaro dve ca gantāna, mahā nāmahulaṃ puraṃ.
5
5.
15同心共处于彼,王子之发髻极盛;
Samaggā nivasaṃ tattha, kumārassa sikhāmahaṃ;
16施以修除之礼,日益增长广大。
Kāretvā parihārena, vaḍḍhesi mahatā sadā.
6
6.
18继而以诸天女之长女,名为密达,为友;
Tato so deviyā jeṭṭhaṃ-dhītaraṃ mittanāmikaṃ;
19此密达,善与义子及其同伴共谋布施之事。
Dātukāmo saputtassa, sahāmaccehi mantayi.
7
7.
21此处所言者出自迦陵国族,确为沛耶那地方之地护。
Kāliṅganvayasambhūtā, pāyenakhalu bhūmipā;
22已在此处同室共居,更在兰伽提诸岛间享有声誉广传。
Sāmibhāvaṃ gatā asmiṃ, laṅkādīpamhī bhūyaso.
8
8.
24为迦陵族所生者,乃象臂持者之给付者;
Kāliṅgagotta sambhūta, gajabāhussa dātave;
25此女如同秘密存在,若能寄托于她,亦可将其女儿托付。
Gūḷarūpena devī’yaṃ, yadi peseyya dhītaraṃ.
9
9.
27若再联姻结合,则将生为强壮有力者;
Bhiyyo vivāhasambaddho, balavā so bhavissati;
28彼无依无托者即为吾子,是恒常之理。
Mayhaṃ eso nirālambo, putto hehīti sabbathā.
10
10.
30因此,作为我的儿子,这位少女适合赐予她(某物);
Tasmā me sunūno esā, dātuṃ yuttā kumārikā;
31如此牢记,我们说道:‘这样的话,她必当增长。’
Evaṃ sati vatamhākaṃ, vaḍḍhiye’va siyā ‘‘iti’’.
11
11.
33这位女神听闻了那一切种种世间因缘的勾连,
Devīpi sutvā taṃ sabba-mādiccanvaya maṇḍanā;
34众生处处都不乐意,于是她说道,这位诸侯说,
Sabbathā tamanicchanti, idamāha mahīpatiṃ.
12
12.
36王子杀灭了所有的夜叉,勇猛无比;
Ghātetvā sakale yakkhe, kumāro vijayavhayo;
37(他)占据了兰卡岛,这里永远作为人类的住处。
Laṃkādīpamimaṃ’kāsi, manussāvāsakaṃ sadā.
13
13.
39随后,在我们的家族中,有着像陶器一样世代相承的荣耀;
Tato pabhuti amhākaṃ, ghaṭesuṃ vijayanvayaṃ;
40正如迦陵频伽王朝,自古以来就保持着世代相续的血脉;
Kāliṅgavaṃsajeheva, sambandhaṃ katva pubbakaṃ.
14
14.
42另外,还有来自异国的国王血脉,其先祖曾作为贤明的护持者;
Aññabhūpāla sambandho, sutapubbo pinatthino;
43在苏摩王族兴起之时,将此血脉安置于世间;
Somavaṃsa samumbhūte, ṭhapetvā dharaṇissare.
15
15.
45您说『我们是同族』,那么这血脉关系究竟如何成立呢?
Tuyhaṃ jātoti amhākaṃ, sambandho so kathaṃ siyā;
46这是源自圣贵家族,由王子亲伴而生的关系。
Ariyanvaya sambhūta, kumārena sahāmunā.
16
16.
48如此,他以女神之力,以及众多障碍之力,
Evaṃ so deviyā tāya, nekaso vārayantiyā;
49使护卫童子,令其得已安稳。
Pasayhasaka putthassa, taṃ kumārimadāpayi.
17
17.
51此后,众多贤淑的妻子随从他,
So anekaguṇodāra- bhariyānugato tato;
52使众人皆欢悦,他常居住于世人之外。
Rañjayanto jane sabbe, janakasantike vasi.
18
18.
54二十一载期间,他多次往来诸城邦,
Ekavīsatiṃ vassāni, rajjaṃ vikkama bāhuso;
55依教法如实经历,肉身解脱,升于彼岸。
Anubhotvā yathākammaṃ, kāyabhedā gato paraṃ.
19
19.
57于是,站立着象鼻,具足有力的体躯;
Tato gajabhujo ṭhitaṃ, sampannabalavāhanaṃ;
58手中持绳,居住于普罗提城中。
Rajjaṃ hatthagataṃ katvā, pulattinagare vasī.
20
20.
60于是,有荣耀之云,土地之所爱;
Tato kittisirīmegha, sirīvallabha bhūmipā;
61理解此所说,依此同样思维。
Vuttanta metaṃ viññāya, evaṃ samanucintayuṃ.
21
21.
63其臂膀的动作,像老者般多样;
Tassa vikkama bāhussa, vuddhabhāvena nekadhā;
64住于根本绳索之上,确实非毁谤之人。
Mūlarajjādhipaccaṃ taṃ, ammaṃ nindākaraṃ na hi.
22
22.
66对此愚昧之人,根本王权即为统治法则;
Tadatthajassa bālassa, mūlarajjaṃ pasāsano;
67其中的任运放任,却非出自真正的宽容。
Upekkhaṇaṃ panamhākaṃ, nevānucchavikaṃ vata.
23
23.
69如是,他们在荆棘丛中,将成为被缚的根基;
Te soyāva sarajjamhi, baddhamūlo bhavissati;
70守护者于是护守此统治权,维系以防被夺取。
Pasayha tāva taṃ rajjaṃ, vaṭṭati gaṇhituṃ iti.
24
24.
72土地的作业力量与财富捐献全被劫持破坏;
Velakkāra balaṃ sabbaṃ, bhindiṃsu dhana dānato;
73有些建立起仆从制度,于当时诸种情况之中。
Ṭhapetvā sevake keci, tassabbhantarike tadā.
25
25.
75象臂威严如护国者,国民已息息宁静;
Gajabāhu mahīpāle, virattā raṭṭhavāsino;
76两位王者的使者,从那里被派遣来;
Ubhinnaṃ rājūnaṃ dūte, pesayuṃ nekaso tato.
26
26.
78王国统一已成,我们将宣布;只有支持者的身份,必须坚持不变。
Rajjaṃ sādhetvā dassāma, ekībhūtā mayaṃ pana;
79仅当具此身份才可行事。
Upatthambhakabhāvo’va, kātabbo kevalaṃ iti.
27
27.
81随后,两名亲族战士,迅速集合起来;
Tato dve bhātukā senaṃ, sakaṃ sannayha vegasā;
82他们从两面前进,来到国都中央。
Ubhato mukhato tassa, raṭṭhamajjhamupāgamuṃ.
28
28.
84他们派遣了使者,然后众多大象集中聚集;
Pahiṇiṃsu ca te dūte, tato gajabohuvhayo;
85护国者依护卫基地,相聚议论商量。
Bhūmipālo nijāmacce, sannipātiya mantayi.
29
29.
87所有军队力量均具备整备完善;
Veḷakkārabalaṃ sabba-mujupaccattikaṃ ahu;
88两位国王来到,准备交战。
Rājāno dve ca no raṭṭhaṃ, saṅgāmatthamupāgatā.
30
30.
90在他们之中,第一方一位勇士持盾;
Paṭhamaṃ tesu pakkhassa, ekassa balino bhusaṃ;
91面部受到重创,很快被杀,随后其余的人很快获胜。
Mukhabhaṅge kate khippaṃ, tato aññe susādhiyā.
31
31.
93于是,军队整顿完毕,全部投入自身力量,
Iti nicchiya senaṅgaṃ, sabbamādāya attano;
94前往与斯里瓦拉巴王对阵交战。
Sirivallabharājābhi-mukhaṃ yuddhā’yupāgami.
32
32.
96连Sirivallabha国王也带领军队展开激烈的战斗,
Sirivallabharājāpi, saṅgāma mahibhiṃsanaṃ;
97直到傍晚时分,战斗才逐渐停止。
Pāto paṭṭhāya sāyanha-kālaṃ yāva pavattayaṃ.
33
33.
99没有人能够发动对他的攻击来破坏,
Asakkuṇanto’bhibhavaṃ, vidhātuṃ tassa kañcipi;
100因此他就返回,带领军队前往轻易取得胜利的国家。
Tatova so nivattitvā, sakaṃ raṭṭhaṃ gato lahuṃ.
34
34.
102被象臂长戟耳的亲信所击败,
Gajabāhussagokaṇṇa-sacivena parājito;
103萨咖王尽管名声威严,统治国家,
Agā raṭṭhaṃ sakaṃ kitti-sirimegho’pi bhūpati.
35
35.
105即使是象臂长戟王,在那场战争中,毫无作为;
Gajabāhunarindopi, saṅgāme tamhi kiñcipi;
106又遭受重大的失败,选择撤退到城墙之内。
Parihānimasampatto, punā’gamma purantikaṃ.
36
36.
108他带领军队,尽展全力,但仍然遭受多重挫折;
Balanāthe viniggayha, sāparādhe bahū balī;
109占领了王国之后,便巡视萨咖城。
Raṭṭhaṃ vūpasametvāna, pāvekkhi nagaraṃ sakaṃ.
37
37.
111在诸国中,同属萨伽耶族群,继而成为土地的主宰者。
Raṭṭhe sake sakeyeva, tato pabhūti bhūmipā;
112彼等各自维系彼此之间的关系,建立连接而共同生活。
Aññoññamitte sambandhaṃ, vidhāya vihariṃsu te.
38
38.
114继而身怀勇猛之力,喜乐守护国土;
Tato parakkamabhujo, dharaṇī pālanandano;
115于聪明能干的比丘中,作为在学者,培养优良德行。
Medhāvīnekasippesu, sikkhamāno susādhukaṃ.
39
39.
117具备善于思考和智慧的能力,能胜任各种职责;
Vicārakkhamapaññattā , kiccā kiccesu nekaso;
118既富有莹净不染的心志,又秉持广大的尊贵品质。
Accuḷārāsayattā ca, mahābhāgattanena ca.
40
40.
120指自身之母之手足,与同住之人同享安乐;
Attano mātubhaginī, sahavāsa sukhamhi ca;
121也有身形高大、力强勇猛之者,善于搏斗;
Alaggamānasoneka, balākīḷārasesu ca.
41
41.
123君王之子因芬芳等品质相聚,名为秀丽;
Sūrabhāvādisaṃyuttā, rājaputtā tu mādisā;
124他们居于彼方迥异之国,那是何名所称之地呢?
Paccante īdise dese, kathaṃ nāma vasissare.
42
42.
126如今我享有生辰之日,作为太子享用福祉;
Jātadesañca me dāni, yuvarājapabhogiyaṃ;
127为使我归去,已作出决心,是为侍奉族人。
Gamissāmīti niggañchi, tamhā parijanatthito.
43
43.
129以欲为根本,执为如法领袖的执相;
Kamena santikaṃ saṅkha-nāyakatthalisaññino;
130乡村之中,恰如无有着名云彩的无生;
Gāmassāgā ahiṃ kitti-sirimegho nisamma taṃ.
44
44.
132无我般政权,如未曾分得田地的无所有者;
Abhāvā rajja dāyāda-samānassa’trajassa me;
133孤独者如是说,其心常被忧愁缠绕,恒常流转;
Ekākī’hanti yo citta-santāpo santataṃ gato.
45
45.
135宛如长兄者于我,乃是此身映照的镜像;
Jeṭṭhaṃva bhātaraṃ mayhaṃ, taṃ dehapaṭibimbakaṃ;
136我恒见其具足善行,心甚欢喜满足。
Daṭṭhuṃ me sattataṃ puññaṃ, mahantamuditaṃtica.
46
46.
138在风速迅猛的护卫之下,那座城市美丽动人;
Pāmujjavegavasago, nagaraṃ taṃ manoharaṃ;
139经过装饰,装饰物各异,门楼等众多而繁盛。
Alaṅkārā payitvāna, toraṇādīhi nekadhā.
47
47.
141抵达正道之中,四面环绕着城墙防护;
Gantvā paṭipathaṃyeva, baloghaparivārito;
142国王居于特定时日星宿之下,获得美好被普遍称许。
Narindo tithinakkhatta-visese subhasammate.
48
48.
144以无与伦比的殊胜品质和成就显现;
Anaññasādhāraṇataṃ, sampattehi guṇehi ca;
145以诸种征相俱足,庄严优美,圆满结合。
Lakkhaṇehi ca sabbehi, kalyāṇeyi susaṃyutaṃ.
49
49.
147看到那童子心生欢喜,怀抱着他充满爱意;
Disvā kumāraṃ santuṭṭho, āliṅgitvāna pemato;
148环抱胸膛亲吻他,反复对着他亲密而行。
Ure katvāna cumbitvā, matthakamhi punappunaṃ.
50
50.
150此人以自身力气吸引众人目光,使众眼目频频注视;
Janassa balato tassa, passato locanehi so;
151欣喜犹如甘甜溪流,绵延不断常流不息。
Santosa assudhārāyo, vassāpento nirantaraṃ.
51
51.
153与独自的亲人一同出行,载着儿子随行;
Manuññameka māruyha, vāhanaṃ saha sūnunā;
154肩负沉重担负,东西南北四方皆满载。
Bherini dena pūrento, disā dasa samantato.
52
52.
156进入城中,那里装饰华美,令人心旷神怡;
Pavisitvā puraṃ tattha, alaṅkāre manorame;
157展现给善男子们观赏,随即进入王宫。
Dassayanto saputtassa, pāvisi rājamandiraṃ.
53
53.
159然后得到了礼服和丰厚的供养,
Laddhā tato kañcukī-supakāra,
160此后成为言语多端的众多侍从之一;
Vagādineke paricārake so;
161以种种美德来讨好欢喜的王子,
Nānāguṇā rādhitamānasassa,
162瓦萨在父亲身旁,心中安乐无忧。
Vasīsakāse pituno sukhena.
163在为使善人增长净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
164名为“前往僧佉塔利城”
Saṅkhatthalipurābhigamano nāma
165第六十一章。
Ekasaṭṭhimo paricchedo.