← 文献总目录

第六十一章

e0703n.nrf60 · 静态文献页 · 166 段 · 打开交互阅读器

1第六十一章
Ekasaṭṭhima pariccheda
2前往僧佉塔利城
Saṅkhatthalipurābhigamano
1
1.
2听闻另两位兄弟之事,长兄得三十之数;
Sutvā dve bhātaro aññe, jeṭṭhasso paratiṃsadā;
3迅速从本国赶来,举行了最后的仪式。
Khippaṃ saraṭṭhā āgamma, kāresuṃ antimaṃ vidhiṃ.
2
2.
5那时,名闻祥云将长兄的王国
Atha kittisirimegho, raṭṭhaṃ jeṭṭhassa bhātuno;
6收归自己掌控后,召唤了幼弟。
Attādhīnaṃ karitvāna, āmantiya kaṇiṭṭhakaṃ.
3
3.
8赐予另外两个王国,即在那里划定领地;
Datvā raṭṭhadvayaṃ aññaṃ, vatthuṃ tattheva ādisi;
9他也接受了长兄的话。
So’pi jeṭṭhassa bhātussa, vacanaṃ sampaṭicchiya.
4
4.
11携王子与宝链王后,
Samādāya kumārañca, deviñca ratanāvaliṃ;
12两名女儿与同行者一起,前往那座名为大名的城市。
Dhītaro dve ca gantāna, mahā nāmahulaṃ puraṃ.
5
5.
14和睦地住在那里的同时,为王子举行了顶髻盛典;
Samaggā nivasaṃ tattha, kumārassa sikhāmahaṃ;
15以殊胜的待遇恒常抚育,令其不断增长广大。
Kāretvā parihārena, vaḍḍhesi mahatā sadā.
6
6.
17随后,他与天女中的长女——名为密达者——结为友伴。
Tato so deviyā jeṭṭhaṃ-dhītaraṃ mittanāmikaṃ;
18密达欲行布施,便与儿子及同伴们商议。
Dātukāmo saputtassa, sahāmaccehi mantayi.
7
7.
20出生于迦陵伽族系的诸王,大多确是大地护者。
Kāliṅganvayasambhūtā, pāyenakhalu bhūmipā;
21她在这楞伽岛上,已多半取得了主人的地位。
Sāmibhāvaṃ gatā asmiṃ, laṅkādīpamhī bhūyaso.
8
8.
23生于迦陵伽族者,应施与象臂王;
Kāliṅgagotta sambhūta, gajabāhussa dātave;
24若此天女以隐秘之相,遣送女儿。
Gūḷarūpena devī’yaṃ, yadi peseyya dhītaraṃ.
9
9.
26他将因更多的联姻而大有权势;
Bhiyyo vivāhasambaddho, balavā so bhavissati;
27我这无所依怙的儿子,必将成为她的丈夫。
Mayhaṃ eso nirālambo, putto hehīti sabbathā.
10
10.
29因此,这位少女适宜许配给我的儿子;
Tasmā me sunūno esā, dātuṃ yuttā kumārikā;
30如此,我们必定只会增长。他们这样说。
Evaṃ sati vatamhākaṃ, vaḍḍhiye’va siyā ‘‘iti’’.
11
11.
32天女听闻那一切后,身为日种之严饰者,
Devīpi sutvā taṃ sabba-mādiccanvaya maṇḍanā;
33她全然不乐意,便对大地之主这样说:
Sabbathā tamanicchanti, idamāha mahīpatiṃ.
12
12.
35毘阇耶王子杀尽了一切夜叉,
Ghātetvā sakale yakkhe, kumāro vijayavhayo;
36他使此兰卡岛永远成为人类的住处。
Laṃkādīpamimaṃ’kāsi, manussāvāsakaṃ sadā.
13
13.
38从那时起,我族便致力于毘阇耶的谱系,
Tato pabhuti amhākaṃ, ghaṭesuṃ vijayanvayaṃ;
39昔与迦陵伽族系,结成姻亲之约。
Kāliṅgavaṃsajeheva, sambandhaṃ katva pubbakaṃ.
14
14.
41与他国君王联姻,虽曾闻说,却非我等所愿;
Aññabhūpāla sambandho, sutapubbo pinatthino;
42苏摩族系所生,唯除世间诸王。
Somavaṃsa samumbhūte, ṭhapetvā dharaṇissare.
15
15.
44所谓“你是我的族人”,我们之间如何会有这样的姻亲关系?
Tuyhaṃ jātoti amhākaṃ, sambandho so kathaṃ siyā;
45这是由圣族所生,与这位王子共同缔结的关系。
Ariyanvaya sambhūta, kumārena sahāmunā.
16
16.
47如是,那位女神再三阻拦。
Evaṃ so deviyā tāya, nekaso vārayantiyā;
48他用强后,便将那少女交给了自己的儿子。
Pasayhasaka putthassa, taṃ kumārimadāpayi.
17
17.
50他拥有众多贤德慷慨的妻子随侍在旁;
So anekaguṇodāra- bhariyānugato tato;
51令一切人民欢喜,他住在父亲身边。
Rañjayanto jane sabbe, janakasantike vasi.
18
18.
53他凭臂力,二十一年间,屡次征服诸王国。
Ekavīsatiṃ vassāni, rajjaṃ vikkama bāhuso;
54随业受报之后,身坏命终,往生他世。
Anubhotvā yathākammaṃ, kāyabhedā gato paraṃ.
19
19.
56于是,象臂王住于兵力与车乘具足之国。
Tato gajabhujo ṭhitaṃ, sampannabalavāhanaṃ;
57掌握王权之后,他住于普罗提城。
Rajjaṃ hatthagataṃ katvā, pulattinagare vasī.
20
20.
59于是,名为吉祥云、吉祥爱者的国王们,
Tato kittisirīmegha, sirīvallabha bhūmipā;
60了知此所说之事后,他们如是一同思惟。
Vuttanta metaṃ viññāya, evaṃ samanucintayuṃ.
21
21.
62由于年迈,他臂膀的勇力已在多方面衰退;
Tassa vikkama bāhussa, vuddhabhāvena nekadhā;
63那根本王权的统治,确不应受我们责备。
Mūlarajjādhipaccaṃ taṃ, ammaṃ nindākaraṃ na hi.
22
22.
65让那为此目的而生的愚者,去统治根本王国;
Tadatthajassa bālassa, mūlarajjaṃ pasāsano;
66然而我们的漠视,确实不合时宜。
Upekkhaṇaṃ panamhākaṃ, nevānucchavikaṃ vata.
23
23.
68他将在自己的王国中根基牢固。
Te soyāva sarajjamhi, baddhamūlo bhavissati;
69因此,现在应以强力夺取那王国,这样做是适当的。
Pasayha tāva taṃ rajjaṃ, vaṭṭati gaṇhituṃ iti.
24
24.
71所有雇佣兵军队,皆因财富与布施而溃散。
Velakkāra balaṃ sabbaṃ, bhindiṃsu dhana dānato;
72那时,除了一些内部随从外,无有一人留下。
Ṭhapetvā sevake keci, tassabbhantarike tadā.
25
25.
74在象臂王统治之时,国民们离欲而安宁。
Gajabāhu mahīpāle, virattā raṭṭhavāsino;
75于是他们从各处派出两位国王的使者。
Ubhinnaṃ rājūnaṃ dūte, pesayuṃ nekaso tato.
26
26.
77我们将合力取得王权,因为我们已合为一体;
Rajjaṃ sādhetvā dassāma, ekībhūtā mayaṃ pana;
78唯应作为支持者而已。
Upatthambhakabhāvo’va, kātabbo kevalaṃ iti.
27
27.
80随后,两位兄弟迅速集结己军,武装出击。
Tato dve bhātukā senaṃ, sakaṃ sannayha vegasā;
81他们兵分两路,抵达国境中央。
Ubhato mukhato tassa, raṭṭhamajjhamupāgamuṃ.
28
28.
83于是,他们派出一位名叫象臂的使者。
Pahiṇiṃsu ca te dūte, tato gajabohuvhayo;
84护地王召集众大臣,一同会商。
Bhūmipālo nijāmacce, sannipātiya mantayi.
29
29.
86所有雇佣兵部队,皆成为了正直且归附者;
Veḷakkārabalaṃ sabba-mujupaccattikaṃ ahu;
87两位国王为交战故,来到了我们的国土。
Rājāno dve ca no raṭṭhaṃ, saṅgāmatthamupāgatā.
30
30.
89首先,集中力量猛击对方羽翼中最强的那一支;
Paṭhamaṃ tesu pakkhassa, ekassa balino bhusaṃ;
90一旦将其首要击溃,其余的部分便会迅速、轻易地被制伏。
Mukhabhaṅge kate khippaṃ, tato aññe susādhiyā.
31
31.
92如此下定决心后,他便率领自己的全部军队,
Iti nicchiya senaṅgaṃ, sabbamādāya attano;
93向斯里瓦拉巴王进军,与之对阵。
Sirivallabharājābhi-mukhaṃ yuddhā’yupāgami.
32
32.
95斯里瓦拉巴王亦发起了一场令人怖畏的战斗,
Sirivallabharājāpi, saṅgāma mahibhiṃsanaṃ;
96从清晨直至傍晚,持续不息。
Pāto paṭṭhāya sāyanha-kālaṃ yāva pavattayaṃ.
33
33.
98无法对他施以任何压制,
Asakkuṇanto’bhibhavaṃ, vidhātuṃ tassa kañcipi;
99于是他从那里折返,疾归本国。
Tatova so nivattitvā, sakaṃ raṭṭhaṃ gato lahuṃ.
34
34.
101被名为象臂长戟耳的亲信所击败;
Gajabāhussagokaṇṇa-sacivena parājito;
102声名远扬的斯里梅伽王,也返归了自己的国境。
Agā raṭṭhaṃ sakaṃ kitti-sirimegho’pi bhūpati.
35
35.
104即便象臂王,在那场战役中,也未曾蒙受丝毫损失;
Gajabāhunarindopi, saṅgāme tamhi kiñcipi;
105毫无亏损,再度回到了城邑近畔。
Parihānimasampatto, punā’gamma purantikaṃ.
36
36.
107以武力降伏了那些有罪而强大的敌人,
Balanāthe viniggayha, sāparādhe bahū balī;
108平定国土之后,回到了自己的都城。
Raṭṭhaṃ vūpasametvāna, pāvekkhi nagaraṃ sakaṃ.
37
37.
110从那时起,诸王便各自在自己的国土上。
Raṭṭhe sake sakeyeva, tato pabhūti bhūmipā;
111他们互相结为盟友,缔结联姻,共同生活。
Aññoññamitte sambandhaṃ, vidhāya vihariṃsu te.
38
38.
113此后,那位臂力雄健的护国者之子,
Tato parakkamabhujo, dharaṇī pālanandano;
114他智慧敏锐,于种种技艺中善加修学。
Medhāvīnekasippesu, sikkhamāno susādhukaṃ.
39
39.
116因被赋予了审察与宽容的智慧,于诸事务能多方应对;
Vicārakkhamapaññattā , kiccā kiccesu nekaso;
117且因志向极为高远,又具大福德之性。
Accuḷārāsayattā ca, mahābhāgattanena ca.
40
40.
119对自己母亲的姐妹,与共住的安乐;
Attano mātubhaginī, sahavāsa sukhamhi ca;
120亦不耽著于种种象戏与游乐。
Alaggamānasoneka, balākīḷārasesu ca.
41
41.
122像我这样的王子,本就具足英勇等品质;
Sūrabhāvādisaṃyuttā, rājaputtā tu mādisā;
123身处如此边远之地,他们怎能安住?
Paccante īdise dese, kathaṃ nāma vasissare.
42
42.
125如今我舍弃了与生俱来的太子享乐。
Jātadesañca me dāni, yuvarājapabhogiyaṃ;
126他心想“我要走了”,便从随从人群中走了出来。
Gamissāmīti niggañchi, tamhā parijanatthito.
43
43.
128他渐次前行,来到名为僧诃那耶迦塔罗的村庄附近。
Kamena santikaṃ saṅkha-nāyakatthalisaññino;
129到了那个村庄,名为吉祥云象的龙听闻了此事。
Gāmassāgā ahiṃ kitti-sirimegho nisamma taṃ.
44
44.
131由于没有王位,我在此处就如同一个与继承权无缘的人。
Abhāvā rajja dāyāda-samānassa’trajassa me;
132“我孤身一人”——这样的内心热恼便持续不断地生起。
Ekākī’hanti yo citta-santāpo santataṃ gato.
45
45.
134那身体的映像,如同我的长兄。
Jeṭṭhaṃva bhātaraṃ mayhaṃ, taṃ dehapaṭibimbakaṃ;
135见到他,我生起极大的喜悦与满足,那便是第七种福德。
Daṭṭhuṃ me sattataṃ puññaṃ, mahantamuditaṃtica.
46
46.
137他被喜悦之力所驱使,走向那座迷人的城市。
Pāmujjavegavasago, nagaraṃ taṃ manoharaṃ;
138以种种门楼等庄严具布置之后。
Alaṅkārā payitvāna, toraṇādīhi nekadhā.
47
47.
140国王由大队随从环绕,径直迎上前去。
Gantvā paṭipathaṃyeva, baloghaparivārito;
141国王选在众人共许吉祥的特定星宿与吉日。
Narindo tithinakkhatta-visese subhasammate.
48
48.
143以不共于他、已成就的功德
Anaññasādhāraṇataṃ, sampattehi guṇehi ca;
144且以一切善妙之相,庄严具足
Lakkhaṇehi ca sabbehi, kalyāṇeyi susaṃyutaṃ.
49
49.
146见到童子,满怀喜悦,出于慈爱拥抱他
Disvā kumāraṃ santuṭṭho, āliṅgitvāna pemato;
147将他抱在胸前,一再亲吻他的头顶。
Ure katvāna cumbitvā, matthakamhi punappunaṃ.
50
50.
149他双眼凝望着那位具力之人的面容;
Janassa balato tassa, passato locanehi so;
150喜悦的泪水,绵绵不断地流淌。
Santosa assudhārāyo, vassāpento nirantaraṃ.
51
51.
152他登上一辆称心的车乘,与儿子同行;
Manuññameka māruyha, vāhanaṃ saha sūnunā;
153鼓声充盈,遍满十方一切处。
Bherini dena pūrento, disā dasa samantato.
52
52.
155进入城中,那里遍布悦意的庄严饰物;
Pavisitvā puraṃ tattha, alaṅkāre manorame;
156他一边向儿子展示着城中景象,一边进入了王宫。
Dassayanto saputtassa, pāvisi rājamandiraṃ.
53
53.
158在那里,他得到了众多侍从的悉心照料,
Laddhā tato kañcukī-supakāra,
159并有了一批批各司其职的随从侍者;
Vagādineke paricārake so;
160以种种功德令其心意欢喜者,
Nānāguṇā rādhitamānasassa,
161在具足自在者的身边,安住于父亲的安乐中。
Vasīsakāse pituno sukhena.
164在为使善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
165名为“前往僧佉塔利城”
Saṅkhatthalipurābhigamano nāma
166第六十一章。
Ekasaṭṭhimo paricchedo.