← 文献总目录

第七章

e0703n.nrf6 · 静态文献页 · 237 段 · 打开交互阅读器

第七章
Sattama pariccheda
1威迦耶的灌顶
Vijayābhiseko
1
1.
3成就一切众生利益,降临安乐之境;
Sabbalokahītaṃ katvā, patvā santikaraṃ padaṃ;
4于涅槃安息之所,究竟成就世间引导者。
Parinibbānamañcamhi, nipanno lokanāyako.
2
2.
6诸天集会之中,伟大圣者;
Devatāsannipātamhi, mahantamhi mahāmuni;
7萨咖天帝立于其侧,宣说尊贵之言。
Sakka tatrasamīpaṭṭhaṃ, avoca vadataṃ varo.
3
3.
9胜利者,爱护众生之尊者,狮子臂膀之王子;
Vijayo lāḷāvisayā, sīhabāhunarindajo;
10继承王位,七百七十随从者随侍。
Esalaṅkādhanupatto, sattabhaccasatānugo.
4
4.
12我将坚定护持天帝,在此兰卡弘扬我的教法;
Patiṭṭhahissati devindaṃ, laṃkāyaṃ mama sāsanaṃ;
13因此,我将保护护卫众臣,恰如守护戒律和庄严。
Tasmā saparivāraṃ taṃ, rakkhalaṃkañca sādhukaṃ.
5
5.
15正自觉者的天帝,闻彼教语怀以恭敬,
Tathāgatassa devindo, vaco sutvāva sādaro;
16为那天人莲华色之尊,施以庄严护持。
Devassuppalavaṇṇassa, laṃkārakkhaṃ samappayi.
6
6.
18依萨咖所述,此守护者,是兰卡届时来的未来者,
Sakkena vuttamattoso, laṅkāmāgammasajjukaṃ;
19以游方者装束,隐身树根下,守护此地。
Paribbājaka vesena, rukkhamūla mūpavisiṃ.
7
7.
21众人都聚集于胜利之地,
Vijayasammukhā sabbe,
22于是有人前去问道:
Taṃ upacca apucchisuṃ;
23这是什么灯火,
Ayaṃ bho konu dīpotī,
24答曰这是兰卡岛的灯火。
Laṃkādīpoti so bravi.
8
8.
26人世间此处无忧亦无惧;
Na santi manujā hettha, na ca hessati vo bhayaṃ;
27如此言毕,他们便在池水旁安坐。
Iti vatvā kuṇḍīkāya, te jalena nisiñciya.
9
9.
29经中在他们手中,掌握了巴撒言语;
Suttañca tesaṃ hatthesu, lagetvānabhasā’gamā;
30显现出狮子之形态,是围绕的夜叉女。
Dassesi soṇirūpena, parivārikayakkhinī.
10
10.
32有一位臣仆,追随王子;
Eko taṃ vāriyantopi, rājaputtena anvagā;
33在村庄中居住,被称为善牧女。
Gāmamhi vijjamānamhi, bhavanti sunakhā iti.
11
11.
35其夫人在彼处名为俱毗尼夜叉女;
Tassā ca sāmīnī tattha, kuveṇīnāma yakkhinī;
36她坐在树根上,犹如苦行者在苦行。
Nisīdi rukkhamūlamhi, kantanti tāpasī viya.
12
12.
38世尊见一莲花,坐于莲花上而苦修;
Disvāna so pokkharaṇī, nisinnaṃ tañca tāpasiṃ;
39在那里沐浴饮水,端持莲花的花柄。
Tattha nhātvā pivitvā ca, ādāya ca mulāliyo.
13
13.
41如同莲花出水般,起身语道:
Vāriñca pokkhareheva, vuṭṭhāsi sātamabravi;
42“你是我的食物,我是你的居所,八条粗铁链束缚着人。”
Bhakkho’si mama tiṭṭhāti, aṭṭhā baddho vaso naro.
14
14.
44凭借这护卫经文的神力,不能食用它;
Parittasutta tejena, bhakkhituṃ sā na sakkuṇī;
45即使有人请求此经,凡人也不予施舍。
Yāciyantopi taṃ suttaṃ, nā’dāyakkhiniyā naro.
15
15.
47拿起那女子,迅速进入隧道,她哭泣着匆忙而去;
Taṃ gahetvā suruṅgāyaṃ, rudantaṃ yakkhinī khipi;
48在那里,各自匆忙的情形也是如此,甚至七百人都匆忙奔赴。
Evaṃ ekekaso tattha, khipī sattasatānipi.
16
16.
50所有这些追逐者中,胜利者因恐惧而惶恐不安;
Anāyantesu sabbesu, vijayo bhayasaṃkito;
51经过南塔之地,携带五件宝具,望见一处美丽的池塘。
Nantapañcāyudho gantvā, disvā pokkharaṇiṃ subhaṃ.
17
17.
53观见水已接近可以脱身之处,也看见彼苦行士;
Apassa muttiṇṇapadaṃ, passaṃ tañceva tāpasiṃ;
54苦行士正思忖:“这些食物实已被我获取”此念忧虑。
‘‘Imāya khalu bhaccā me, gahitānu’’ti cintiya.
18
18.
56“我儿,你看不见什么吗?”
Kiṃ na passasi bhacce me,
57“你受伤了。”
Hoti tvaṃ iti āhataṃ;
58“国王之子,你与孩子们怎样,
‘‘Kiṃ rājaputta bhaccehi,
59喝水沐浴吗?”他如此喊叫。
Piva nahāyā’’ti āhasā.
19
19.
61鬼女确实知道,那是我的儿子;
Yakkhinī tāva jānāti, mama jātinti nicchito;
62她叫唤着聚集众僧伽,带着弓箭前来防备敌人。
Saṅghaṃ sanāmaṃ sāvetvā, dhanuṃ sandhāyu’ pāgato.
20
20.
64取持女鬼之颈项,而女子以手环绕之;
Yakkhiṃ ādāya gīvāya, nārā ca valayena so;
65用左手执其头发,右手则未曾觑及。
Vāmahatthena kesesu, gahetvā dakkhiṇe na tu.
21
21.
67跳起而怒骂曰:『孩童,给我释放!』
Ukkhipitvā asiṃāha, ‘‘bhacce me dehi dāsitaṃ;
68因恐惧而哀求曰:『我不害你』,女鬼乞求生命。
Māremī’’ti bhayaṭṭāsā, jīvitaṃ yāci yakkhinī.
22
22.
70『主人,赐我生命;我必偿还你财物;』
Jīvitaṃ dehi me sāmi, rajjaṃ dajjāmi te ahaṃ;
71『我将为你尽行某些事,依你所愿从事他事。』
Karissami’tti kiccañca, kiccaṃ aññaṃ yathicchitaṃ.
23
23.
73为了使其不至于生恶感,他对那女鬼起誓;
Adubbhātthāya sapathaṃ, so taṃ yakkhiṃ akārayi;
74他说:“快带来食物啊”,以此告诫她赶快去取来。
‘‘Ānehi bhacce sīgha’’nti, vuttamattāva sā’nayi.
24
24.
76她说:“我已出生”,
‘‘Ime jātā’’ti vuttāsā,
77指明了如稻米等食物;
Taṇḍulādiṃ viniddisi;
78这些是食用者或商贩之所,
Bhakkhitānaṃ vāṇijānaṃ,
79这些食物多数是不纯或不洁净的。
Nāvaṭṭhaṃ vivikhaṃ bahuṃ.
25
25.
81他完成了供养,盛放饮食与各种佐味品;
Bhaccā te sādhayitvāna, bhattāni byañjanānica;
82国王供养其子,众皆未曾享用。
Rājā puttaṃ bhojayitvā, sabbecāpi abhuñjisuṃ.
26
26.
84施予胜利之臂,恶鬼食用而心欢悦;
Dāpitaṃ vijayena’ggaṃ, yakkhī bhuñjiya pīṇitā;
85美妙的形貌历经十六载而成,令人爱慕。
Soḷasavassikaṃ rūpaṃ, māpayitvā manoharaṃ.
27
27.
87国王之子前来,身披诸多饰物华美;
Rājaputta mupagañchi, sabbābharaṇabhūsitā;
88于树根处安置卧榻,宏伟宽广。
Māpesi rukkhamūlasmiṃ, sayanañca mahārahaṃ.
28
28.
90床席坚固而精心布置,铺盖整洁无尘;
Sāṇiyā suparikkhittaṃ, vitānasamalaṅkataṃ;
91王子见此情景,即刻注目凝视,意欲得见其中含义。
Taṃ disvā rājatanayo, pekkhaṃ atthamanāgataṃ.
29
29.
93完成清理和整理后,入卧于床榻之上,安然舒适安眠;
Katvāna tāyanāvāyaṃ, nipajja sayane sukhaṃ;
94席被展开平铺,众饮器皿悉数放置就位。
Sāṇī parikkhipitvāna, sabbe bhaccā nipajjisuṃ.
30
30.
96夜晚听闻第三察觉音与歌声之声响;
Rattiṃ tūriyasaddañca, sutvā gītaravañca so;
97他随即询问旁边的夜叉女,问此声何意。
Apucchi sahasemānaṃ, kiṃ saddo iti yakkhiniṃ.
31
31.
99国王应当敬奉萨咖天帝,所有夜叉也都是杀害的恶鬼。
Rajjañca sāmino deyyaṃ, sabbe yakkhe ca ghātiya;
100人类是栖息的居民,夜叉却意欲杀害我。
Manussā vāsakaraṇā, yakkhā maṃ ghātayantihi.
32
32.
102这位夜叉女这样思量后,说道:『国王子民,』
Iti cintiya yakkhī sā, abravi rājanandanaṃ;
103此地有一座由柏树构成的夜叉城堡。
Sīrīsavatthunā metaṃ, sāmi yakkhapuraṃ idha.
33
33.
105那里面居住着一位年长的夜叉,生活在兰卡城邦;
Tattha jeṭṭhassa yakkhassa, laṃkānagaravāsinī;
106他的女儿被带到此处,他的母亲亦前来随从。
Kumārikā idhā’nītā, tassā mātā ca āgatā.
34
34.
108在此处,宣布吉祥之事,且此时亦为盛大节日;
Āvāha maṅgale tattha, idhāpi ussave mahā;
109乐声因此响起,这盛大聚会庄严隆重。
Vattate tattha saddoyaṃ, mahāhesa samāgamo.
35
35.
111今晨发生了天鬼的杀害事件,
Ajjeva yakkhe ghātehi,
112确实不可能存在他处;
Na hi sakkhā ito paraṃ;
113他以此言语命令,
So āhā’dissa mānete,
114我将如何去杀害他呢?
Ghātessāmi kathaṃ ahaṃ.
36
36.
116『所当为音声』者,以那个声音予以击杀。
Yattha saddaṃ karissāma, tena saddena ghātaya;
117『作为兵器』者,依我所感受者,定着于其身。
Āyudhaṃ me’nubhāvena, tesaṃ kāye patissati.
37
37.
119闻此事并依教行之后,诸魔悉皆被击杀;
Tassā sutvā tathā katvā, sabbe yakkhe aghātayi;
120我亦得其胜利,降伏此魔王。
Sayampi laddhavijayo, yakkharāja pasādhanaṃ.
38
38.
122以余下的降伏法,断绝其细枝末节,予以制服;
Pasādhanehi sesehi, taṃtaṃ bhaccaṃ pasādhayi;
123数个月来我止于此,前往采集铜叶。
Katipahaṃ vasitve’ttha, tambapaṇṇimupāgami.
39
39.
125胜利来到多婆略城,远远地显现;
Māpayitvā tampapaṇṇi-nagaraṃ vijayo tahiṃ;
126与夜叉领主同住,被众护卫所环绕。
Vasī yakkhiniyā saddhiṃ, amacca parivārito.
40
40.
128他们乘船渡过水面,当时为胜利的先锋;
Nāvāya bhūmimotiṇṇā, vijayapamukhā tadā;
129挥舞手臂淹没陆地,支撑着坐下。
Kilantā pāṇinābhūmiṃ, ālambiya nisīdisuṃ.
41
41.
131长满盐分的坦婆陆地,来自盐的手所形成;
Tambabhūmirajophuṭṭho, tambopāṇi yato ahuṃ;
132那地方如同灯塔,因此称为坦婆。
So desoceva dīpo ca, tena tannāmako ahu.
42
42.
134此云「狮臂国王」,谓其如狮子般强壮勇猛;
Sīhabāhu narindo so, sīhamādinnavā iti;
135斯国名为锡兰,因其与狮子有关,故统称锡兰诸族。
Sīhaḷo tena sambandhā, ete sabbepi sīhaḷā.
43
43.
137各处村庄中,诸族子民居住其间;
Tattha tattha ca gāme te, tassā’maccā nivesayuṃ;
138有名阿努罗迦村,临近卡丹巴河边。
Anurādhagāmaṃ tannāmo, kadamba nadīyantike.
44
44.
140有位先师乌巴提索,居于深河岸旁;
Gambhīranadīyā tīre, upatisso purohito;
141乌巴提索村设于阿努罗迦以北。
Upatissagāmaṃ māpesi, anurādhassa uttare.
45
45.
143其他三人是亲族,他们不愿彼此争执纷争;
Aññe tayo amaccā te, māpayiṃsu visuṃ visuṃ;
144他们离开乌鲁维利城,那已被攻克的都市。
Ujjeniṃ uruvelañca, vijitaṃ nagaraṃ tathā.
46
46.
146放弃了他们的部落,众亲族皆团结一致;
Nivāsetvā janapadaṃ, sabbe’maccā samaccataṃ;
147王子的女儿们说:“愿主君被诸国王尊为帝王,受加冕礼仪。”
Avocuṃ rājatanayā, sāmi rajjebhisecaya.
47
47.
149王子如是说,他不愿接受加冕礼仪;
Iti vutto rājaputto, na icchi abhisecanaṃ;
150即使没有这位王族少女的加冕仪式,王后也不愿接受加冕。
Vinā khattiyakaññāya, abhisekaṃ mahesiyā.
48
48.
152于是,诸位长者,圣者已受灌顶仪式;
Athāmaccā sāmino he, abhiseka katā darā;
153即使是在艰难事务中,其意旨也坚固明确。
Dukkaresupi kiccesu, tadatthabhirutā tigā.
49
49.
155大量珍宝华丽庄严,诸多宝石与珍珠等珍贵之物;
Paṇṇākāre mahāsāre, maṇimuttādike bahū;
156供养并报以礼赐,向南方城邦奉献甘美品物。
Gāhāpayitvā pāhesuṃ, dakkhiṇaṃ madhuraṃ puraṃ.
50
50.
158这是贤王智慧的真实含义,贤者们的真实资粮;
Paṇḍurājassa dhītatthaṃ, sāmino sāmibhattino;
159他人亦有真实智慧,为长者及群生所共享。
Aññesaṃ cāpi dhītatthaṃ, amaccānaṃ janassa ca.
51
51.
161快乘船而去,众使者前往甜美的国度;
Sīghaṃ nāvāya gantvāna, dūtā te madhuraṃ puraṃ;
162并赠以纸张与书写,国王由此得见。
Paṇṇākāre ca lekhañca, tassa rañño adassayuṃ.
52
52.
164从此国王与众长者商议,共同研讨学问;
Tato rājāamaccehi, mantayitvā sadhītaraṃ;
165心有放逸之意者在子女中抛弃,也同样在他人子女中如此。
Pāhetukāmo’maccānaṃ, aññesaṃ cāpi dhītaro.
53
53.
167得到一百少女之后,开始养育她们;
Laddhā ūnasataṃ kaññā, athabheriṃ carāpayi;
168众人渴望她们去往兰伽,期盼女儿们前往那里。
Laṃkāya dhītugamanaṃ, icchamānā narā idha.
54
54.
170在居所之内,在门口处设立双重标志;
Nivāsayitvā diguṇaṃ, gharadvāresu dhītaro;
171以此标志作为标记,说这是被收养之人。
Ṭhapentu tena liṅgena, ādīyissāmitā iti.
55
55.
173如此得到众多女儿,完成族姓;
Evaṃ laddhā bahūkaññā, tappayitvāna taṃ kulaṃ;
174具足一切庄严,收养而成子。
Sampannasabbālaṅkāraṃ, dhītaraṃ sampaṭicchadaṃ.
56
56.
176所有的尊敬和礼遇皆已获得,女儿们也安然享受;
Sabbā tā laddhasakkārā, kaññāyo ca yathārahaṃ;
177国王的首领及掌控战车之人皆为成就者。
Rājārahe ca hatthassa-rathapessiya kārake.
57
57.
179有十八个军团,共有一千个家族;
Aṭṭhārasannaṃ seṇīnaṃ, sahassañca kulāni so;
180写下书信后派遣他们,为胜利而征服众敌。
Lekhaṃ datvāna pesesi, vijayassa jitā’rino.
58
58.
182全部都由船只渡过,众多大人物在广大海角;
Sabboso’tarī nāvāhi, mahātitthe mahājano;
183正因如此,彼岸港口名为广大彼岸。
Teneva paṭṭanaṃ tañhi, mahātitthaṃti vuccati.
59
59.
185胜利者有一位聪明的女妖,
Vijayassa sutodhītā, tassā yakkhiniyā ahu;
186听闻王女的来临后,胜利者向女妖说话。
Rājakaññāgamaṃ sutvā, vijayo āha yakkhiniṃ.
60
60.
188『你现在去吧,将两个果实放入瓶中,』
‘‘Gaccha dāni tuvaṃ bhoti, ṭhapetvā puttake duve;
189『这些果实常被世间人与非人的众生所恐惧,』之类的话。
Manussā amanussehi, bhāyintīhi sadā’’ iti.
61
61.
191听闻有鬼神惧怕之事,他对鬼女说:
Sutvā taṃ yakkhabhayato, bhītaṃ taṃ āha yakkhiniṃ;
192『不要担心,我必定会以勇气为你献祭。』
Mā cintayi sāhassena, dāpayissāmi te baliṃ.
62
62.
194一再向他乞求,将两者一同放入瓶中,
Punappunaṃ taṃ yācitvā, ubho ādāya puttake;
195即使害怕,他仍然前往了兰卡国城。
Bhītāpi sā agatiyā, laṃkāpuramupāgami.
63
63.
197比丘们坐下后,自己进入那城;
Putte bihi nisīdetvā, sayaṃ pāvisi taṃ puraṃ;
198然后知悉那鬼女,认作恐怖盗贼。
Sañjānitvāna taṃ yakkhiṃ, bhītā corīti saññito.
64
64.
200城中诸鬼嚎叫,有一勇猛者;
Saṃkhubhiṃsu pure yakkhā, eko sāhasiko pana;
201凭一手臂之力,使那鬼女消亡。
Ekapāṇippahārena, vilayaṃ nayi yakkhiniṃ.
65
65.
203此鬼者为该少年之舅舅,出城而去;
Tassātu mātulo yakkho, nikkhamma nagarā bahi;
204见少年们便问:你们是谁家子?
Disvā te dārake pucchi, tumhe kassa sutā iti.
66
66.
206听闻『库韦尼亚』之名,母亲于此被杀;
Kuveṇiyā’ti sutvā’ha, mātā vo māritā idha;
207见你们亦将遭杀,速速逃走为宜。
Tumhepi disvā māreyyuṃ, palāyatha lahuṃ iti.
67
67.
209你们逃离那梵摩那山后立即前来;
Āguṃ sumanakūṭaṃ te, palāyitvā tato lahuṃ;
210长老为其兄所容,年长者为其弟所安。
Vāsaṃ kappesi jeṭṭho so, vuddho tāya kaṇiṭṭhiyā.
68
68.
212以子女日增之力,君王赐予你们领域;
Puttadhītāhi vaḍḍhitvā, rājānuññāya te vasuṃ;
213即于那山区之处,此人亦生于布林德族中。
Tattheva malaye eso, pulindānañhi sambhavo.
69
69.
215贤王的使者们,携带着华丽的树叶,前来进贡;
Paṇḍurājassa dūtā te, paṇṇākāraṃ samappayuṃ;
216他们是王子的使者,也是国王的官员。
Vijayassa kumārassa, rājādhikārikā ca tā.
70
70.
218完成了敬礼致意,然而使者们获得了胜利;
Katvā sakkārasammānaṃ, dūtānaṃ vijayo pana;
219她如实地给予年轻的女子和无依的百姓。
Adā yāthārahaṃ kaññā, amaccānaṃ janassa ca.
71
71.
221众生既然已聚集,照礼法传递胜利;
Yathā vidhi ca vijayaṃ, sabbe maccāsamāgatā;
222他们浇洒皇宫,尽行大庄严之事。
Rajjesamabhisiñciṃsu, kariṃsuca mahāchaṇaṃ.
72
72.
224从那时起,他成为胜利的国王,是白色国王之女的子嗣;
Tato so vijayo rājā, paṇḍurājassa dhītaraṃ;
225他以盛大的祝福仪式,在大国王的头上涂抹香膏。
Mahatā parihārena, mahesitte’bhisecayi.
73
73.
227他施赠了大量的财富给亲戚朋友,也赠与了岳父;
Dhanāna’dā amaccānaṃ, adāsi sasurassatu;
228连绵不断地放出两百千的军马。
Anuvassaṃ saṅkhamuttaṃ, satasahassa dvayārahaṃ.
74
74.
230放弃了先前的恶行,以平和的心态相待世人;
Hitvā pubbācaritaṃ visamaṃ samena;
231遵循法教,统治整个兰卡岛。
Dhammena laṃkamakhilaṃ anusāsamāno;
232接着,在那盘尼那城,胜利诸王
So tamapaṇṇinagare vijayo narindo;
233如实地建立了一个由三十八个部族组成的王国。
Rajjaṃ akārayi samā khalu aṭṭhatiṃsā’ti.
234为令善人生信而作的《大史》中
Sujanapasādasaṃve gatthāya kate mahāvaṃse
235名为「威迦耶的灌顶」
Vijayābhiseko nāma
236第七章。
Sattamo paricchedo.