第七章
1第七章
Sattama pariccheda
2威迦耶的灌顶
Vijayābhiseko
1
1.
2成就一切世间利益,证得寂静之境;
Sabbalokahītaṃ katvā, patvā santikaraṃ padaṃ;
3世间导师,安卧涅槃之床。
Parinibbānamañcamhi, nipanno lokanāyako.
2
2.
5在盛大的诸天集会中,大牟尼;
Devatāsannipātamhi, mahantamhi mahāmuni;
6帝释立于近处,向最胜言者说道。
Sakka tatrasamīpaṭṭhaṃ, avoca vadataṃ varo.
3
3.
8狮子臂王之子维阇耶,从拉拉地区而来;
Vijayo lāḷāvisayā, sīhabāhunarindajo;
9他抵达了楞伽岛,率领七百随从。
Esalaṅkādhanupatto, sattabhaccasatānugo.
4
4.
11天帝啊,我的教法将立于楞伽岛;
Patiṭṭhahissati devindaṃ, laṃkāyaṃ mama sāsanaṃ;
12因此,请善加守护他与随从,以及楞伽岛。
Tasmā saparivāraṃ taṃ, rakkhalaṃkañca sādhukaṃ.
5
5.
14天帝听闻如来之语,满怀恭敬;
Tathāgatassa devindo, vaco sutvāva sādaro;
15将楞伽岛的守护托付给优波罗色天子。
Devassuppalavaṇṇassa, laṃkārakkhaṃ samappayi.
6
6.
17依照萨咖所说,我即刻来到兰卡,
Sakkena vuttamattoso, laṅkāmāgammasajjukaṃ;
18以游方者的装束,坐于树下。
Paribbājaka vesena, rukkhamūla mūpavisiṃ.
7
7.
20众人皆来到维阇耶面前,
Vijayasammukhā sabbe,
21近前后问道:
Taṃ upacca apucchisuṃ;
22“贤者,此是何岛?”
Ayaṃ bho konu dīpotī,
23他答道:“这是兰卡岛。”
Laṃkādīpoti so bravi.
8
8.
25此处无人,你们将无有恐惧。
Na santi manujā hettha, na ca hessati vo bhayaṃ;
26如此说罢,便以水壶向他们洒水。
Iti vatvā kuṇḍīkāya, te jalena nisiñciya.
9
9.
28将线系于他们手上之后,便从空中离去。
Suttañca tesaṃ hatthesu, lagetvānabhasā’gamā;
29她以母狗的形相示现,化作围绕的夜叉女。
Dassesi soṇirūpena, parivārikayakkhinī.
10
10.
31其中一人虽阻止他,他却仍随王子而去。
Eko taṃ vāriyantopi, rājaputtena anvagā;
32有村庄的地方,便有狗。
Gāmamhi vijjamānamhi, bhavanti sunakhā iti.
11
11.
34那里的女主人,是名为俱毗尼的夜叉女;
Tassā ca sāmīnī tattha, kuveṇīnāma yakkhinī;
35她坐在树根下纺着线,恍若苦行女。
Nisīdi rukkhamūlamhi, kantanti tāpasī viya.
12
12.
37他看见那池塘,以及坐在那里的苦行女;
Disvāna so pokkharaṇī, nisinnaṃ tañca tāpasiṃ;
38在那里沐浴、饮水后,取了一些莲藕。
Tattha nhātvā pivitvā ca, ādāya ca mulāliyo.
13
13.
40取了莲藕和莲叶上的水,他起身说了令人愉悦的话;
Vāriñca pokkhareheva, vuṭṭhāsi sātamabravi;
41“你是我的食物,站住!”——人便被八条束缚所捆缚。
Bhakkho’si mama tiṭṭhāti, aṭṭhā baddho vaso naro.
14
14.
43凭借护卫经的威力,她无法将其吃掉;
Parittasutta tejena, bhakkhituṃ sā na sakkuṇī;
44即使受到请求,那人也未将此经交给夜叉女。
Yāciyantopi taṃ suttaṃ, nā’dāyakkhiniyā naro.
15
15.
46夜叉女将他抓住,扔进隧道,他哭泣不止。
Taṃ gahetvā suruṅgāyaṃ, rudantaṃ yakkhinī khipi;
47就这样,她一个接一个,将七百人扔了进去。
Evaṃ ekekaso tattha, khipī sattasatānipi.
16
16.
49见众人皆未归来,毗阇耶心生恐惧。
Anāyantesu sabbesu, vijayo bhayasaṃkito;
50于是难陀般遮五器行至彼处,望见一处美丽的池塘。
Nantapañcāyudho gantvā, disvā pokkharaṇiṃ subhaṃ.
17
17.
52未见脱身之处,只见那苦行女。
Apassa muttiṇṇapadaṃ, passaṃ tañceva tāpasiṃ;
53他心想:“我的孩子们确实已被她抓住了。”
‘‘Imāya khalu bhaccā me, gahitānu’’ti cintiya.
18
18.
55难道你看不见我的孩子们吗?
Kiṃ na passasi bhacce me,
56“你是被带来的那个吗?”他这样问道。
Hoti tvaṃ iti āhataṃ;
57“王子啊,孩子们怎么了?”
‘‘Kiṃ rājaputta bhaccehi,
58“喝水、沐浴吗?”他说道。
Piva nahāyā’’ti āhasā.
19
19.
60那夜叉女此时知道:“这是我的儿子。”她断定如此。
Yakkhinī tāva jānāti, mama jātinti nicchito;
61告知了同名的僧团后,他便携弓前来。
Saṅghaṃ sanāmaṃ sāvetvā, dhanuṃ sandhāyu’ pāgato.
20
20.
63他揽住夜叉女的脖颈,那女子便以手臂环抱;
Yakkhiṃ ādāya gīvāya, nārā ca valayena so;
64他左手揪住她的头发,而非用右手。
Vāmahatthena kesesu, gahetvā dakkhiṇe na tu.
21
21.
66他猛地举起剑,说道:“把我的孩子们还来,你这贱婢!”
Ukkhipitvā asiṃāha, ‘‘bhacce me dehi dāsitaṃ;
67“我要杀了你!”那夜叉女恐惧惊怖,乞求活命。
Māremī’’ti bhayaṭṭāsā, jīvitaṃ yāci yakkhinī.
22
22.
69“主人,请饶我性命,我愿将王国献给你;”
Jīvitaṃ dehi me sāmi, rajjaṃ dajjāmi te ahaṃ;
70“我将去做”——既做应作之事,也做你随心所欲的其他事。
Karissami’tti kiccañca, kiccaṃ aññaṃ yathicchitaṃ.
23
23.
72为令彼此不相欺诳,他便让那女夜叉立下誓约;
Adubbhātthāya sapathaṃ, so taṃ yakkhiṃ akārayi;
73才刚刚说完“快将食物拿来!”,她便将食物取来了。
‘‘Ānehi bhacce sīgha’’nti, vuttamattāva sā’nayi.
24
24.
75被告诉“这些已经生出来了”之后,她便生起了期望。
‘‘Ime jātā’’ti vuttāsā,
76她指明了稻米等物;
Taṇḍulādiṃ viniddisi;
77这是食用者与商人们的
Bhakkhitānaṃ vāṇijānaṃ,
78停泊的船只,大多空空荡荡。
Nāvaṭṭhaṃ vivikhaṃ bahuṃ.
25
25.
80备好了主食与种种菜肴,
Bhaccā te sādhayitvāna, bhattāni byañjanānica;
81国王让王子进食后,在座所有人也都享用了。
Rājā puttaṃ bhojayitvā, sabbecāpi abhuñjisuṃ.
26
26.
83胜臂施食之后,鬼女食而心满意足;
Dāpitaṃ vijayena’ggaṃ, yakkhī bhuñjiya pīṇitā;
84幻化作十六岁般迷人的容貌后,
Soḷasavassikaṃ rūpaṃ, māpayitvā manoharaṃ.
27
27.
86她佩戴着一切庄严饰品,来到王子面前;
Rājaputta mupagañchi, sabbābharaṇabhūsitā;
87又在树下化现了一张极为贵重的卧榻。
Māpesi rukkhamūlasmiṃ, sayanañca mahārahaṃ.
28
28.
89以布幔严密围绕,以华盖庄严装饰;
Sāṇiyā suparikkhittaṃ, vitānasamalaṅkataṃ;
90王子见此,凝视不舍,心仍未满足;
Taṃ disvā rājatanayo, pekkhaṃ atthamanāgataṃ.
29
29.
92作庇护已,舒适卧于床榻;
Katvāna tāyanāvāyaṃ, nipajja sayane sukhaṃ;
93围起布幔之后,所有随从都卧下了。
Sāṇī parikkhipitvāna, sabbe bhaccā nipajjisuṃ.
30
30.
95夜晚,他听到乐声与歌声;
Rattiṃ tūriyasaddañca, sutvā gītaravañca so;
96他急忙询问夜叉女:“这是什么声音?”
Apucchi sahasemānaṃ, kiṃ saddo iti yakkhiniṃ.
31
31.
98应把王权交给其主,并杀死所有夜叉;
Rajjañca sāmino deyyaṃ, sabbe yakkhe ca ghātiya;
99人类是造屋居住者,夜叉却想加害于我?
Manussā vāsakaraṇā, yakkhā maṃ ghātayantihi.
32
32.
101这位夜叉女如是思量之后,便对王子说道:
Iti cintiya yakkhī sā, abravi rājanandanaṃ;
102主人,此即以尸利沙树为名的夜叉城。
Sīrīsavatthunā metaṃ, sāmi yakkhapuraṃ idha.
33
33.
104其中,那位最年长的夜叉,是兰卡城的居民;
Tattha jeṭṭhassa yakkhassa, laṃkānagaravāsinī;
105少女被带来此处,她的母亲也一同到来。
Kumārikā idhā’nītā, tassā mātā ca āgatā.
34
34.
107那边有迎亲的庆典,这里也有盛大的集会;
Āvāha maṅgale tattha, idhāpi ussave mahā;
108那里喧腾着这般议论:‘这是一场大集。’
Vattate tattha saddoyaṃ, mahāhesa samāgamo.
35
35.
110‘今日即当诛杀夜叉,’
Ajjeva yakkhe ghātehi,
111此后便再无可能了;
Na hi sakkhā ito paraṃ;
112他如此说,以表敬意,
So āhā’dissa mānete,
113我又如何能杀害呢?
Ghātessāmi kathaṃ ahaṃ.
36
36.
115凡我发声之处,便以彼声击杀。
Yattha saddaṃ karissāma, tena saddena ghātaya;
116我的武器,凭借我的威力,将落在他们身上。
Āyudhaṃ me’nubhāvena, tesaṃ kāye patissati.
37
37.
118听了她的话,依言而行,便杀死了所有夜叉。
Tassā sutvā tathā katvā, sabbe yakkhe aghātayi;
119我亦自获胜利,并得夜叉王严饰。
Sayampi laddhavijayo, yakkharāja pasādhanaṃ.
38
38.
121以其余诸庄严具,各各严饰彼随从;
Pasādhanehi sesehi, taṃtaṃ bhaccaṃ pasādhayi;
122于此小住数日,便往铜叶岛去了。
Katipahaṃ vasitve’ttha, tambapaṇṇimupāgami.
39
39.
124胜利王在那里建立了铜叶城;
Māpayitvā tampapaṇṇi-nagaraṃ vijayo tahiṃ;
125与夜叉女共住,为诸大臣所围绕。
Vasī yakkhiniyā saddhiṃ, amacca parivārito.
40
40.
127那时,以胜利王为首,他们乘船登岸;
Nāvāya bhūmimotiṇṇā, vijayapamukhā tadā;
128他们疲惫至极,以手撑地而坐。
Kilantā pāṇinābhūmiṃ, ālambiya nisīdisuṃ.
41
41.
130沾染了铜色土地的尘土,手也成了铜色;
Tambabhūmirajophuṭṭho, tambopāṇi yato ahuṃ;
131因此,那地方与岛屿便依此得名。
So desoceva dīpo ca, tena tannāmako ahu.
42
42.
133那位名为‘狮臂’的国王,意为其臂如狮子般雄健;
Sīhabāhu narindo so, sīhamādinnavā iti;
134即因此因缘,他被称为‘狮子族’,所有这些人都通称狮子族。
Sīhaḷo tena sambandhā, ete sabbepi sīhaḷā.
43
43.
136他的大臣们于各处建立了那些村落;
Tattha tattha ca gāme te, tassā’maccā nivesayuṃ;
137有一处名为阿努罗陀的村庄,坐落于卡丹巴河畔。
Anurādhagāmaṃ tannāmo, kadamba nadīyantike.
44
44.
139深河岸边,国师优波提舍
Gambhīranadīyā tīre, upatisso purohito;
140在阿努罗陀城以北,建立了优波提舍村。
Upatissagāmaṃ māpesi, anurādhassa uttare.
45
45.
142其余三位大臣,各各分别建立。
Aññe tayo amaccā te, māpayiṃsu visuṃ visuṃ;
143即优禅尼城、优楼频螺城,与毗阇多城。
Ujjeniṃ uruvelañca, vijitaṃ nagaraṃ tathā.
46
46.
145安顿国土后,众大臣一起达成一致;
Nivāsetvā janapadaṃ, sabbe’maccā samaccataṃ;
146王子们对他说:“主人,请接受灌顶,登上王位。”
Avocuṃ rājatanayā, sāmi rajjebhisecaya.
47
47.
148王子听了这话,却不愿接受灌顶;
Iti vutto rājaputto, na icchi abhisecanaṃ;
149不愿在没有刹帝利少女为王后的情况下接受灌顶。
Vinā khattiyakaññāya, abhisekaṃ mahesiyā.
48
48.
151于是,大臣们啊,主人的灌顶已由妻子们完成;
Athāmaccā sāmino he, abhiseka katā darā;
152即使在艰难的事务中,三位妻子也热衷于他的利益。
Dukkaresupi kiccesu, tadatthabhirutā tigā.
49
49.
154准备了大量珍贵礼物,如众多珠宝、珍珠等;
Paṇṇākāre mahāsāre, maṇimuttādike bahū;
155派人送往南方甜蜜之城。
Gāhāpayitvā pāhesuṃ, dakkhiṇaṃ madhuraṃ puraṃ.
50
50.
157这是般度王女儿的意义,属于主人、忠于主人者;
Paṇḍurājassa dhītatthaṃ, sāmino sāmibhattino;
158也是其他大臣与民众的女儿的意义。
Aññesaṃ cāpi dhītatthaṃ, amaccānaṃ janassa ca.
51
51.
160使者们迅速乘船,前往甜蜜城。
Sīghaṃ nāvāya gantvāna, dūtā te madhuraṃ puraṃ;
161将礼品与书信呈献给了那位国王。
Paṇṇākāre ca lekhañca, tassa rañño adassayuṃ.
52
52.
163那时,国王与大臣们商议之后,连同自己的女儿
Tato rājāamaccehi, mantayitvā sadhītaraṃ;
164意欲遣嫁大臣与其余诸人的女儿。
Pāhetukāmo’maccānaṃ, aññesaṃ cāpi dhītaro.
53
53.
166求得未满百位少女后,便令人击鼓宣告;
Laddhā ūnasataṃ kaññā, athabheriṃ carāpayi;
167此地众人希冀女儿前往楞伽岛。
Laṃkāya dhītugamanaṃ, icchamānā narā idha.
54
54.
169让女儿们穿上双层衣,立于门前;
Nivāsayitvā diguṇaṃ, gharadvāresu dhītaro;
170以此标记安置她们,心中想道:“我们将这样接纳。”
Ṭhapentu tena liṅgena, ādīyissāmitā iti.
55
55.
172这样得到众多少女后,使彼家族得到满足;
Evaṃ laddhā bahūkaññā, tappayitvāna taṃ kulaṃ;
173接纳了具足一切庄严的女儿。
Sampannasabbālaṅkāraṃ, dhītaraṃ sampaṭicchadaṃ.
56
56.
175所有那些少女都各得其所,获得了应得的尊敬与礼遇;
Sabbā tā laddhasakkārā, kaññāyo ca yathārahaṃ;
176以及那些堪配国王、执掌象乘与车乘事务的人。
Rājārahe ca hatthassa-rathapessiya kārake.
57
57.
178他向十八行会与一千家族,
Aṭṭhārasannaṃ seṇīnaṃ, sahassañca kulāni so;
179交付文书后遣出使者,为胜利者征讨已克之敌。
Lekhaṃ datvāna pesesi, vijayassa jitā’rino.
58
58.
181大渡口处,一切大众皆以舟船渡越;
Sabboso’tarī nāvāhi, mahātitthe mahājano;
182正因如此,那港口被称为大渡口。
Teneva paṭṭanaṃ tañhi, mahātitthaṃti vuccati.
59
59.
184胜利者有一女儿,乃是那夜叉女所生;
Vijayassa sutodhītā, tassā yakkhiniyā ahu;
185听闻王女们到来,胜利者对那夜叉女说。
Rājakaññāgamaṃ sutvā, vijayo āha yakkhiniṃ.
60
60.
187“贤女,你且离去,留下两个孩子;
‘‘Gaccha dāni tuvaṃ bhoti, ṭhapetvā puttake duve;
188因人类对非人常怀恐惧。”
Manussā amanussehi, bhāyintīhi sadā’’ iti.
61
61.
190听到那话后,他因畏惧夜叉而心生恐惧,便对那女夜叉说:
Sutvā taṃ yakkhabhayato, bhītaṃ taṃ āha yakkhiniṃ;
191不要担心,我将为你献上千数供品。
Mā cintayi sāhassena, dāpayissāmi te baliṃ.
62
62.
193她再三乞求之后,便带着两个儿子;
Punappunaṃ taṃ yācitvā, ubho ādāya puttake;
194她虽心中恐惧,却无别处可去,于是来到了兰卡城。
Bhītāpi sā agatiyā, laṃkāpuramupāgami.
63
63.
196她让儿子们安坐后,独自进入了那座城。
Putte bihi nisīdetvā, sayaṃ pāvisi taṃ puraṃ;
197认出了那女鬼后,她便被当成了恐怖的女贼。
Sañjānitvāna taṃ yakkhiṃ, bhītā corīti saññito.
64
64.
199城中诸鬼喧嚷,却有一位勇猛之人。
Saṃkhubhiṃsu pure yakkhā, eko sāhasiko pana;
200仅以一掌,便令那夜叉女消亡。
Ekapāṇippahārena, vilayaṃ nayi yakkhiniṃ.
65
65.
202她的夜叉舅舅,出城到了城外;
Tassātu mātulo yakkho, nikkhamma nagarā bahi;
203见到那些少年,便问道:“你们是谁家的儿子?”
Disvā te dārake pucchi, tumhe kassa sutā iti.
66
66.
205听闻‘库韦尼亚之子’后,便说:‘你们的母亲在此被杀害了;’
Kuveṇiyā’ti sutvā’ha, mātā vo māritā idha;
206‘他们若见到你们,也会杀害你们,快逃走吧!’
Tumhepi disvā māreyyuṃ, palāyatha lahuṃ iti.
67
67.
208你们速速逃离那里,前往苏摩那峰;
Āguṃ sumanakūṭaṃ te, palāyitvā tato lahuṃ;
209那位最年长的兄长便与那位最小的妹妹一同安顿了下来。
Vāsaṃ kappesi jeṭṭho so, vuddho tāya kaṇiṭṭhiyā.
68
68.
211由子女们养育成人后,他们依凭国王的许可而拥有财富;
Puttadhītāhi vaḍḍhitvā, rājānuññāya te vasuṃ;
212正是在这摩罗耶山区,他成为布林德族的起源。
Tattheva malaye eso, pulindānañhi sambhavo.
69
69.
214般度王的使者们,呈上了礼物;
Paṇḍurājassa dūtā te, paṇṇākāraṃ samappayuṃ;
215她们属于维阇耶王子,也是国王的官员。
Vijayassa kumārassa, rājādhikārikā ca tā.
70
70.
217维阇耶对使者们恭敬礼遇之后,
Katvā sakkārasammānaṃ, dūtānaṃ vijayo pana;
218他依适当之礼嫁出少女,并向大臣与众人行了布施。
Adā yāthārahaṃ kaññā, amaccānaṃ janassa ca.
71
71.
220所有臣民聚集之后,依仪式为维阇耶,
Yathā vidhi ca vijayaṃ, sabbe maccāsamāgatā;
221灌顶即位,举行了盛大的庆典。
Rajjesamabhisiñciṃsu, kariṃsuca mahāchaṇaṃ.
72
72.
223此后,维阇耶王为般度王之女,
Tato so vijayo rājā, paṇḍurājassa dhītaraṃ;
224以盛大的礼遇,灌顶为首席王后。
Mahatā parihārena, mahesitte’bhisecayi.
73
73.
226他施舍了财富给大臣们,也给了岳父;
Dhanāna’dā amaccānaṃ, adāsi sasurassatu;
227每年赠与价值二十万的螺贝与珍珠。
Anuvassaṃ saṅkhamuttaṃ, satasahassa dvayārahaṃ.
74
74.
229舍弃了先前的恶行,以平和取代了暴戾;
Hitvā pubbācaritaṃ visamaṃ samena;
230以法教诫无瞋的楞伽岛。
Dhammena laṃkamakhilaṃ anusāsamāno;
231此后,在那盘尼那城,胜利王
So tamapaṇṇinagare vijayo narindo;
232确实,他统治了三十八年整。
Rajjaṃ akārayi samā khalu aṭṭhatiṃsā’ti.
235为令善人生信而作的《大史》中
Sujanapasādasaṃve gatthāya kate mahāvaṃse
236名为「胜者灌顶」
Vijayābhiseko nāma
237第七章。
Sattamo paricchedo.