第五十九章
1第五十九 品
Ekūnasaṭṭhima pariccheda
2四王本生解说
Caturājacariya niddeso
1
1.
2那时,林中的儿媳们,还有他的三个儿子;
Tadārañño nujāmittā, tassa puttā tayo’pi ca;
3以及三位大臣,还有精舍的住众。
Mahāmaccā cayatayo, tathā yatanavāsino.
2
2.
5他们,对于住在罗哈纳且具念的初王,
Tabbete ādipādassa, rohaṇe vasato sato;
6未加禀告,便超越了国王的命令。
Anārocāpayitvāna, bhūpālamatasāsanaṃ.
3
3.
8共同商议后,达成了一致的意愿;
Sambhūyamantayitvāna, samānacchandataṃ gatā;
9他们为副王举行灌顶,授以楞伽王位。
Adaṃsu yuvarājassa, laṅkārajjābhisecanaṃ.
4
4.
11他们将一个名为‘摩那婆罗那’的人安立于副王之位;
Oparajje nivesesuṃ, mānabharaṇanāmakaṃ;
12那些刚强难化者,逾越了王子往昔所行之道。
Kumāraṃ pubbacāritta-maggaṃ laṅghittha te’khilā.
5
5.
14当时,摩那婆罗那等兄弟三人
Tayo’tha bhātaro sabbe, te māṇabharaṇādayo;
15与胜臂大王一道,猛然强力地……
Jayabāhumahīpāla-sahitā sahasā tadā.
6
6.
17珍珠宝石所出之宝,公认是诸宝中的精髓
Muttāmaṇippabhūtikaṃ, ratanaṃ sārasammataṃ;
18将一切尽握掌中,连同象等乘骑。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, vāhanañca gajādikaṃ.
7
7.
20那时,他们统率全军从普罗提城出发;
Sakalaṃ balamādāya, pulatthinagarā tadā;
21“我们要迅速擒住那臂力强健者!”说罢,他们便出征了。
Khippaṃ taṃ vikkamabhujaṃ, gaṇhisāmā’ti nikkhamuṃ.
8
8.
23听闻全部经过之后,对于这位臂力非凡者;
Sutvā pavattiṃ sakalaṃ, imaṃ vikkamabāhuso;
24为向他作最后的供养,欢喜林得以行此供养。
Tā tassantimasakkāraṃ, vidhātuṃ handano labhiṃ.
9
9.
26如今急速前往普罗提城,
Idāni khippaṃ gantvāna, pulatthinagaraṃ tahiṃ,
27我从未亲眼见过他的火葬之处。
Tā tassāḷāhanaṭṭhāna dassane neva so ahaṃ.
10
10.
29“我将消除这忧愁的重担”,我心中这样想;
Sokabhāraṃ vinodessaṃ, mama ceto gataṃ iti;
30如同从那古城中出来,立下了坚固的界域。
Katadaḷha vavatthāno, viniggamma tato purā.
11
11.
32我将前往普罗提城,为教令之初足,
Pulatthipuramāgacchaṃ, ādipādo’ti sāsaso;
33以人数约七八百的兵力所围绕。
Sattaṭṭhasatasaṅkhena, balena parivārito.
12
12.
35就在半路上,在古塔哈拉卡曼达罗;
Antarālapatheyeva, guttahālakamaṇḍale;
36然而,在村中召集之时,他看见军队已来到面前。
Gāme pana samukkavhe, disvā senaṅgamāgataṃ.
13
13.
38身披重甲,整装待战,孤身一人,畏惧危险;
Mahantaṃ yuddhasannaddhaṃ, ekavīro bhayātiko;
39与他们交战后,刹那之间,便将他们驱散至四方。
Yujjhitvā te palāpesi, khaṇeneva disodisaṃ.
14
14.
41那时,他的三位兄弟恰巧抵达那里,旗开得胜;
Tayo te bhātaro tattha, sampattāva jayā tato;
42他们旋即被骄慢所冲昏头脑,强行拖走了我们的车乘。
Abhimānuddhatā khippaṃ, annayha balavāhanaṃ.
15
15.
44在一个名为‘阿迪帕达卡阎浮’的知名地方;
Ādipādakajambūti, vissutamhi padesake;
45他在战斗中击败了他们,又再与那三人交战。
Saṅgāmesuṃ parājesi, bhiyyo yujjhittha so tayo.
16
16.
47第三处在卡达村,第四处在卡拉瓦比亚;
Tatiyaṃ kaṭagāmasmiṃ, kāḷavāpyaṃ catutthakaṃ;
48第五处在乌达塔门,第六处在潘卡维拉卡。
Pañcamaṃ uddhaṭadvāre, chaṭṭhaṃso paṅkavelake.
17
17.
50与他们交战之后,恒常赢得胜利;
Tehi yuddhaṃ karitvāna, gahītavijayo sadā;
51他与大臣和眷属一同来到了普拉提普拉城。
Pulatthipuramāgañci, sahāmacca parijjano.
18
18.
53唯凭自己的思惟,见父亲的柴堆后;
Sacintitakkameneva, passitvāḷāhanaṃ pitu;
54他早已远离那宏大的灌顶,先前便已获得安稳。
Vidūritamahāseko, laddhassāso purevasaṃ.
19
19.
56于诸苦厄中,他如理地成为自同伴者的依怙;
Dukkhe sahāya bhūtāna-mattano so yathārahaṃ;
57他确实将一切财富和职位都授予了众大臣。
Amaccānamadā sabba-bhoge ṭhānantare hi so.
20
20.
59也对所有那些成为自己同伴的仆役,
Bhaṭānañcāpi sabbesaṃ, sahāyātānamattano;
60他给予相称的生活资具,心中常念苦难中的同伴之情。
Anurūpamadā vuttiṃ, saraṃ dukkhasahāyataṃ.
21
21.
62这位众宝庄严的国王,与其余兄弟一起,
Māṇābharaṇabhūpopi, saddhiṃ sesehi bhātūhi;
63登上罗哈那山之后,又亲手掌握了罗哈那国。
Karitvā rohaṇaṃ passaṃ, rohaṇañca sahatthagaṃ.
22
22.
65于是,那位名为吉祥云色的国王,将一万二千人
Tato kittisirīmeghe, sadvādasasahassakaṃ;
66赐予国土令其居住,并安顿在此处。
Raṭṭhaṃ datvāna vasituṃ, tahiṃyeva samādisi.
23
23.
68吉祥云色人主,受兄弟之命,
Āṇatto bhātarākitti-sirīmegho janādhipo;
69前往那座名为大龙园的城邑,安住其中。
Gantvā vasi puretattha, mahānāgahulavhaye.
24
24.
71名为悉利瓦拉巴的王子,也是如此。
Sirīvallabhanāmassa, kumārassāpi cādisi;
72赐予名为‘一万二千’的封地,令他安住于彼处。
Desamaṭṭhasahassavhaṃ, datvāna vasituṃ tahiṃ.
25
25.
74同样地,他也来到一处名为‘乌达纳达瓦拉’的村庄;
Tatheva sopi gantvāna, uddhanadvāranāmakaṃ;
75建村安居后,他以国王使者的身份安住彼处,依教令而行。
Gāmaṃ katvā rājadāniṃ, vasanto anusāsitaṃ.
26
26.
77他亲自率领军队,前往南方地区。
Sayañca sahasenāya, gantvā dakkhiṇapassakaṃ;
78人称勇猛臂者,住在蓬卡村。
Vīrabāhūti paññāto, puṅkhagāmaṃ samāvasi.
27
27.
80母亲、三兄弟,以及胜臂王。
Mātā ca tiṇṇaṃ bhātūnaṃ, jayabāhu ca bhūmipo;
81当时,他们住在名为吉祥云者的附近。
Nivasiṃsu tadā kitti-sirimeghassa santike.
28
28.
83一年过后,那些以摩纳婆罗那为首的人们,
Tato saṃvacchare’tīte, te māṇabharaṇādayo;
84那时,他在战斗中所成就的一切,全仗勇猛之臂完成。
Tenattani kataṃ yuddhe, sabbaṃ vikkamabāhunā.
29
29.
86那难以攀登、巨大、比败亡更甚的(傲慢),
Durārohaṃ mahantaṃ taṃ, parājayatarābhavaṃ;
87他们再三忆念,被傲慢所膨胀。
Anussarantabahuso, abhimānasamunnatā.
30
30.
89诸灌顶王当中,有一孤立的王国;
Muddhābhisittarājūna-mekākīrājaraṭṭhakaṃ;
90没有灌顶,如何能受用其名号呢?
Vināyamabhisekena, kathaṃ nāmānubhossati.
31
31.
92如此,嫉妒与对他物的贪执,便落到了摄受声闻弟子的那一边。
Iti issā parattañca, yātā saṅgayhasāvake;
93他们为了会合作战,再度出发了。
Bhiyyo sambhūyasaṅgāma-karaṇatthāya nikkhamuṃ.
32
32.
95勇臂者从使者处听闻此事后,
Sutvā tamatthaṃ dūtehi, so vikkamabhujopi ca;
96便由大军前导卫护,前往他们的领域。
Agā tesaṃva visayaṃ, mahāsenāpurakkhato.
33
33.
98在南方之地的菩提军峰村
Dese dakkhiṇake bodhi-senapabbatagāmake;
99交锋之后,他三次以雄健臂力击败了他们。
Yujjhitvā te parājesi, tayo vikkamabāhuso.
34
34.
101他这样想:“现在我要将所有敌人连根拔除。”
Ripavo dāni me sabbe, ummūlessāmahaṃ iti;
102当他们溃逃时,他步步紧随,像影子一样追踪着他们。
Palāyante nubandhittha, padānupadikaṃ’va te.
35
35.
104他们逃入险阻之地,那方圆五由旬的国境;
Te ca duggaṃ palāyiṃsu, pañcayojanaraṭṭhake;
105他迅速进入善贤城,也同样为捉拿他们而去。
Khippaṃ pāvekkhi kalyāṇiṃ, so’pi te gahaṇatthiko.
36
36.
107勇士乃是圣者所宣说,以“勇士天”之名而著称;
Vīro ariyadesiyo, vīradevoti pākaṭo;
108当时,有一位名为帕兰迪的君主,极为勇猛。
Paḷandīpissaro eko, bhūsaṃ sahasiko tadā.
37
37.
110他与勇士、战士一同,在大渡口处上岸;
Saddhiṃ sūrehi yodhehi, mahātitthamhi otari;
111心中思量:‘可以夺取楞伽岛。’
Kātuṃ hatthagahaṃ sakkā, laṃkādīpanti cintiya.
38
38.
113那时,那位力士听闻了国王的动向;
So vikkamabhujo sutvā, pavattiṃ bhūbhujo tadā;
114只要在这楞伽岛上,他尚能获得立足之处。
Yāvatā nātra laṃkāyaṃ, laddhogāho bhavissati.
39
39.
116‘应当如此彻底根除’,他从善生女那里离去;
Tāva ummūlanīyoti, kalyāṇimhā viniggato;
117他来到了大渡口处一座名为曼那罗的村庄。
Mahātitthamhi mannāra-nāmakaṃ gāmakaṃ gato.
40
40.
119勇士天也与那位国王共赴战场;
Katvāna vīradevo’pi, saṅgāmaṃ tena rājinā;
120以及阿尼康伽等王子和两位兄弟。
Anīkaṅgādayo rāja-putte dve bhātaropi ca.
41
41.
122以及那位以名声显扬的将军;
Senādhināyakañceva, kittināmappakāsitaṃ;
123迅疾地杀死了众多被奉为勇士的人。
Ghātetvā sahasā vīra-sammate ca bahūjane.
42
42.
125他生擒了那只天鹅,又俘获了护卫军统帅。
Gāhetvā jīvaggāhaṃso, rakkhakañca camūpatiṃ;
126击败那花斑者后,他步步紧随。
Sabalaṃ taṃ parājetvā, anubandhi padāpadaṃ.
43
43.
128他心怀恐惧而逃,回到自己的城中;
Palāyamāno so bhīto, āgantvāna nijaṃ puraṃ;
129率领精锐象兵,迅速进入要塞。
Hatthasāraṃ samādāya, koṭṭhasāraṃ gato lahuṃ.
44
44.
131那位勇士天神紧随其后,步步紧追。
Pacchato pacchato vīra-devo tamanubandhiya;
132来到先前的住处,停留了数日。
Āgantvāna purevāsaṃ, katipāhaṃ vidhāyaso.
45
45.
134为了抓住那位臂力超群者,他迅速赶至那里。
Gaṇhituṃ vikkamabhujaṃ, tattheva turitaṃ agā;
135他也派遣了自己全部的庞大军力。
Pesayitvā sakaṃ sopi, mahantaṃ sakalaṃ balaṃ.
46
46.
137在村落之间的险隘地带,令其交战并加以屠戮;
Yujjhāpetvāna ghātetvā, gāme antaraviṭṭhike;
138在巨大的泥沼、险恶难行之处,大力者面对勇士天神。
Mahākaddamaduggamhi, vīradevaṃ mahabbalo.
47
47.
140虽未经灌顶,却居于补罗私底耶城;
Abhisekaṃ vināyeva, pulatthi nagare vasaṃ;
141这位光辉者执掌了王国治理之权。
Akāsi rājaraṭṭhassa, pasāsanavidhiṃ vibhū.
48
48.
143舍离争斗之欲,三位兄弟亦复如是;
Apanīyaraṇe chandaṃ, bhātaropi tayo tato;
144他们回到各自的国家后,一如往昔般安住。
Āvasiṃsu yathāpubbaṃ, gantvā raṭṭhaṃ sakaṃ sakaṃ.
49
49.
146四位国王也竭力用心,长久安住于彼处;
Caturopi mahīpālā, yatamānā ciraṃ tahiṃ;
147却终究未能令其尽归于一统伞盖。
Ekacchattaṅkitaṃ kātuṃ, neva sakkhiṃsu sabbaso.
50
50.
149以不加审察的行为,使贵族家世衰败。
Anisammakāribhāvena, kulīne parihāpayuṃ;
150将高贵者置于低位,将卑贱者置于受敬之位。
Ṭhapesuñca mahantatte, hīne sābhimate jane.
51
51.
152由胜臂王以种种方式如理抚养。
Vaḍḍhitaṃnekadhā sammā, raññā vijayabāhunā;
153善觉者们令教法与世间之光如此衰损。
Sāsanañca tathālokaṃ, hāpayiṃsu subuddhino.
52
52.
155纵使那样的贵族之人已不复存在,
Kulīnānaṃ manussāna-mabhāvepi ca tādise;
156并且倚仗强力,掠取了依附于过失的财富。
Dose vittaṃ tadāyattaṃ, pasayhāvahariṃsu ca.
53
53.
158为行压迫,他们从世间榨取更多的贡品。
Pīḷetuṃ sakalaṃ loka-muddharantādhikaṃ baliṃ;
159他们如同榨机中的甘蔗,枯竭殆尽,却仍追逐成就。
Ucchūva ucchuyantete, khīṇako sādhanesino.
54
54.
161他们从佛陀等圣者的财物聚落中夺取后,
Uddharitvāna buddhādi-santake bhogagāmake;
162这位臂力雄健的国王,便将它赐予了仆从们。
So vikkamabhujo rājā, sevakesu samappayī.
55
55.
164在普拉提那城中,有许多舍利庄严的寺院;
Pulatthinagare neka-vihāre dhātumaṇḍite;
165他便将其赐予了来自外地的士兵们居住。
Sova desantarīyānaṃ, bhaṭānaṃ vasituṃ adā.
56
56.
167由具信者获得的舍利,以及殊胜的牙舍利;
Saddhehi pattadhātussa, dāṭhādhātuvarassa ca;
168为作供养而施予的珍珠、宝石等物。
Pūjanatthāya dinnāni, maṇimuttādikāni ca.
57
57.
170众多旃檀、沉香、樟脑,与黄金等制成之物;
Candanāgarukappuraṃ, suvaṇṇādimayā bahū;
171我们毁坏佛像,随心所欲地带走。
Paṭimāyo ca acchijja, yathākāmaṃ vayaṃ nayī.
58
58.
173对教法与世间所造成的损害,
Sāsanassa ca lokassa, kriyamānamupaddavaṃ;
174当时,众多见此情景者心生厌离。
Passantā bahuso tasmiṃ, tadā nibbannamānasā.
59
59.
176在八座根本寺中,住着备受尊敬的修行者;
Aṭṭhamūlavihāresu, yatayo garusammatā;
177以及粪扫衣比丘们,分为两组而住。
Paṃsukūlikabhikkhū ca, koṭṭhāsadvayanissitā.
60
60.
179如此,那些与外道相似者,对教法造成诸多损害;
Evaṃ titthiyatulyānaṃ, sāsanopaddavaṃ bahuṃ;
180他们自己所造的,正是导向恶趣的最胜之因。
Karontānaṃ sakā sambhā-payātaṃ pavaraṃ iti.
61
61.
182持取最胜牙舍利及所获诸舍利后,前往罗诃那;
Dāṭhādhātuvaraṃ patta-dhātumādāya rohaṇaṃ;
183行至各处适意之地,便在那里安住下来。
Gantvā vāsamakappesuṃ, phāsuṭhāne tahiṃ tahiṃ.
62
62.
185同样地,他们散居各处,栖于安乐之地;
Tatheva phāsuṭhānesu, vippakiṇṇā tahiṃ tahiṃ;
186他们如良家子,隐迹而居,得以安住。
Te kulīnā nilīnā’va, hutvā vāsamakappayuṃ.
63
63.
188两派国王所持的疆界,得以确立;
Pakkhadvayamahīpāla-gayhāsīmā suṭhāpitā;
189他们彼此间与周边诸国,频频兴兵交战。
Sāmantā aññamaññehi, karonto bahuso raṇaṃ.
64
64.
191在众多富庶的村落与城镇中;
Susamiddhesu nekesu, gāmesu nigamesu ca;
192又纵火焚烧,又毁坏满水湖泊。
Aggiṃ dentā taḷāke ca, chindantā jalapūrite.
65
65.
194以种种方式摧毁一切水闸;
Nāsentā sabbathā sabba-mātikāvaraṇāni ca;
195砍伐椰子树等,以及各类树木。
Chindantā nāḷikerādi, so pakāre ca bhūruhe.
66
66.
197以至于连古老村庄的所在也无从知晓;
Yathā porāṇakaggāma-ṭhānantipi na ñāyate;
198彼此敌对的众人,就这样毁灭了国家。
Vināsesuṃ tathā raṭṭhaṃ, aññamaññavirodhino.
67
67.
200那些国王们,以掠夺村庄为首要之事;
Te ca bhūmi patīgāma-vilopaṃ patthamosanaṃ;
201他们行于恶行之中,为世间带来灾祸。
Kārentā nijacārehi, ācaruṃ lokupaddavaṃ.
68
68.
203良家子弟,乃至他们的奴仆与佣人,
Kulīnānaṃ manussānaṃ, dāsakammakarāpi ca;
204声称‘我们有主人’,他们心无疑虑,坦然无惧。
Sasāmino’ti vattantā, nissaṅkā vītabhītikā.
69
69.
206诸王之间战事起时,内乱随之生起;
Hutvā yudhīyā rājūnaṃ, abbhantarapavattino;
207当时,那些得势之人变得更为强大。
Balavantatarā jātā, laddhaṭhānantarā tadā.
70
70.
209人们住在萨曼塔库塔等众多险要之地;
Janā samantakūṭādi-nekadugganivāsino;
210不向诸王缴纳此前所定的赋税。
Adentā bhūmipālānaṃ, pubbapaṭṭhapitaṃ karaṃ.
71
71.
212他们不把君王放在眼里,沦为了叛乱者;
Rājāṇamagaṇentā te, gatā dāmarikattanaṃ;
213他们各怀傲慢,各踞一方,分庭称强。
Sakaṃ sakaṃ’va visaya-māvasiṃsu samuddhatā.
72
72.
215那些沉溺于无义积聚之人,注定在一切处流转轮回。
Anatthe nicitā nāma, parivattanti sabbatā;
216应知那正是当时到达楞伽岛的情形。
Iti vattabba taṃyeva, yātaṃ laṅkātalaṃ tadā.
73
73.
218如是,如同村主,常离大威德;
Evaṃ gāmakabhojakā viya bhusaṃtejo vihīnā sadā;
219七心者极尽不幸,被王慢所抛弃。
Accantaṃ byasanāti sattahadayā rājābhimānujjhitā.
74
74.
221恒常远离成就自他义利的方便,舍断执着,心意下劣;
Niccaṃ attaparatthasiddhividhurāsaṅgā vihīnāsayā;
222那些国王皆安住于逾越正行之道。
Sabbe te vihariṃsu bhūmipatayo cārittamaggātigā.
225在为使善人产生净信与警醒而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
226名为“四王行事解说”
Caturājacariyaniddeso nāma
227第五十九章。
Ekūnasaṭṭhimo paricchedo.