← 文献总目录

第五十九章

e0703n.nrf58 · 静态文献页 · 227 段 · 打开交互阅读器

第五十九章
Ekūnasaṭṭhima pariccheda
1四王行事解说
Caturājacariya niddeso
1
1.
3当时丛林中仰赖他者的,即他的三个儿子,
Tadārañño nujāmittā, tassa puttā tayo’pi ca;
4如同威严的大贤士,他们都是恪守精进修行的居士。
Mahāmaccā cayatayo, tathā yatanavāsino.
2
2.
6他应以初步步行者的身分,保持正念安住;
Tabbete ādipādassa, rohaṇe vasato sato;
7不发起骚动,恭敬地奉行王者的戒律。
Anārocāpayitvāna, bhūpālamatasāsanaṃ.
3
3.
9并且反复思惟,行于同等的意志;
Sambhūyamantayitvāna, samānacchandataṃ gatā;
10为未来国王,摄受兰卡王位的加冕仪式之事。
Adaṃsu yuvarājassa, laṅkārajjābhisecanaṃ.
4
4.
12于附属居所之中,有名为『负重载具』者;
Oparajje nivesesuṃ, mānabharaṇanāmakaṃ;
13幼童越过了先前修行之行路,尽皆超越。
Kumāraṃ pubbacāritta-maggaṃ laṅghittha te’khilā.
5
5.
15诸兄弟皆是,诸『负重载具』等;
Tayo’tha bhātaro sabbe, te māṇabharaṇādayo;
16胜利之众多国主及其诸伴随,忽然集聚于时。
Jayabāhumahīpāla-sahitā sahasā tadā.
6
6.
18此宝如释然之珍珠宝,自为宝中之宝;
Muttāmaṇippabhūtikaṃ, ratanaṃ sārasammataṃ;
19悉皆置于手中,连同战象等乘具亦一并俱备。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, vāhanañca gajādikaṃ.
7
7.
21彼时,普鲁特提那城完全聚集起众力,
Sakalaṃ balamādāya, pulatthinagarā tadā;
22迅速地展开臂膀,大家齐心协力地外出。
Khippaṃ taṃ vikkamabhujaṃ, gaṇhisāmā’ti nikkhamuṃ.
8
8.
24诸众一一听闻此事,这位臂力非凡者,
Sutvā pavattiṃ sakalaṃ, imaṃ vikkamabāhuso;
25对他们表现极大的尊重,得到了从事烧毁的任务。
Tā tassantimasakkāraṃ, vidhātuṃ handano labhiṃ.
9
9.
27如今很快出发,前往普鲁特提那城,
Idāni khippaṃ gantvāna, pulatthinagaraṃ tahiṃ,
28但我未曾亲眼见到那处被砍伐橡胶树的所在。
Tā tassāḷāhanaṭṭhāna dassane neva so ahaṃ.
10
10.
30『忧愁重担已消解,吾心宁静安然』。
Sokabhāraṃ vinodessaṃ, mama ceto gataṃ iti;
31『此时何等坚固安稳,前行已然超脱远离』。
Katadaḷha vavatthāno, viniggamma tato purā.
11
11.
33『凡是来往的旅人,行路始于脚步,此处即此教法所在』;
Pulatthipuramāgacchaṃ, ādipādo’ti sāsaso;
34『以七千七百余兵力,强盛力军将其包围』。
Sattaṭṭhasatasaṅkhena, balena parivārito.
12
12.
36『如临时通道之中,封锁入口围绕禁锢』;
Antarālapatheyeva, guttahālakamaṇḍale;
37『然观察村落之中,见军队整齐列阵来临』。
Gāme pana samukkavhe, disvā senaṅgamāgataṃ.
13
13.
39那位身披重甲、准备大战的勇士,独自一人,极具威猛且无所畏惧。
Mahantaṃ yuddhasannaddhaṃ, ekavīro bhayātiko;
40他奋勇作战,疾速冲击,以刹那间驾驭四方各向的敌军。
Yujjhitvā te palāpesi, khaṇeneva disodisaṃ.
14
14.
42那里有三位兄弟,共同取得了胜利;
Tayo te bhātaro tattha, sampattāva jayā tato;
43他们迅速充满骄傲自满,强力拖拽胜利之车。
Abhimānuddhatā khippaṃ, annayha balavāhanaṃ.
15
15.
45这胜利之车如头足大蒲桃树般,极其坚固,声名远扬于各处;
Ādipādakajambūti, vissutamhi padesake;
46他在战斗中击败敌人,三位兄弟再次一同奋勇作战。
Saṅgāmesuṃ parājesi, bhiyyo yujjhittha so tayo.
16
16.
48第三处在十六村落中的卡达嘎村,第四处在迦罗婆耶村;
Tatiyaṃ kaṭagāmasmiṃ, kāḷavāpyaṃ catutthakaṃ;
49第五处是在乌达塔大门,第六处是在潘伽维拉克村。
Pañcamaṃ uddhaṭadvāre, chaṭṭhaṃso paṅkavelake.
17
17.
51他们在那里进行战争,常常获得战胜;
Tehi yuddhaṃ karitvāna, gahītavijayo sadā;
52攻入普拉陀城,围困敌军驻地。
Pulatthipuramāgañci, sahāmacca parijjano.
18
18.
54正如所思所虑,父亲观看外敌的表现;
Sacintitakkameneva, passitvāḷāhanaṃ pitu;
55大智者马哈塞卡完全觉悟,已在先前获得这种渴求。
Vidūritamahāseko, laddhassāso purevasaṃ.
19
19.
57世尊以痛苦为诸有情们的同伴者,如实教导者;
Dukkhe sahāya bhūtāna-mattano so yathārahaṃ;
58于众多财物非我所有,于不同处所亦然;
Amaccānamadā sabba-bhoge ṭhānantare hi so.
20
20.
60对一切众生均为同伴,梦幻所有的依缘自我;
Bhaṭānañcāpi sabbesaṃ, sahāyātānamattano;
61兴起非真实的行持,与痛苦相伴随者更是如此。
Anurūpamadā vuttiṃ, saraṃ dukkhasahāyataṃ.
21
21.
63乃至以傲慢装饰自己,与其兄弟同住时;
Māṇābharaṇabhūpopi, saddhiṃ sesehi bhātūhi;
64作修行努力观察修行,且与同伴共担之。
Karitvā rohaṇaṃ passaṃ, rohaṇañca sahatthagaṃ.
22
22.
66于是,名为吉提西利美格的王,供给了一万二千众,
Tato kittisirīmeghe, sadvādasasahassakaṃ;
67将国家赐予他,令其居住于此。
Raṭṭhaṃ datvāna vasituṃ, tahiṃyeva samādisi.
23
23.
69由其兄弟、名为吉提西利美格的国王所授,
Āṇatto bhātarākitti-sirīmegho janādhipo;
70他前往该城居住,此处为巨大大蛇出没之地。
Gantvā vasi puretattha, mahānāgahulavhaye.
24
24.
72又赐予名为悉利瓦拉巴的王子,
Sirīvallabhanāmassa, kumārassāpi cādisi;
73以一万余国土,使其居住于此。
Desamaṭṭhasahassavhaṃ, datvāna vasituṃ tahiṃ.
25
25.
75同样,他也前往名为乌达纳达瓦拉的地方;
Tatheva sopi gantvāna, uddhanadvāranāmakaṃ;
76占领村庄,居住在那里,服从国王的治理。
Gāmaṃ katvā rājadāniṃ, vasanto anusāsitaṃ.
26
26.
78他与军队同往南方,望向南部;
Sayañca sahasenāya, gantvā dakkhiṇapassakaṃ;
79被称为勇猛臂膀者,住进名为蓬卡村庄之地。
Vīrabāhūti paññāto, puṅkhagāmaṃ samāvasi.
27
27.
81母亲及三个兄弟,以及名为胜臂的本地主;
Mātā ca tiṇṇaṃ bhātūnaṃ, jayabāhu ca bhūmipo;
82当时他们居住在名为荣耀如首云的附近。
Nivasiṃsu tadā kitti-sirimeghassa santike.
28
28.
84于是,在那过去的年份中,这些王公大臣等诸人,
Tato saṃvacchare’tīte, te māṇabharaṇādayo;
85由于那时所发动的战争,完全地展现了激烈纷争的状况。
Tenattani kataṃ yuddhe, sabbaṃ vikkamabāhunā.
29
29.
87那极其艰难且重大的失败,在无数次回忆之中,生起了傲慢心。
Durārohaṃ mahantaṃ taṃ, parājayatarābhavaṃ;
88多次记忆往昔的失败所产生的,高涨的自负心。
Anussarantabahuso, abhimānasamunnatā.
30
30.
90那愚昧而被诸君王所蔑视的孤立无援国君,
Muddhābhisittarājūna-mekākīrājaraṭṭhakaṃ;
91没有受到契约尊重,其名号如何能长久流传呢?
Vināyamabhisekena, kathaṃ nāmānubhossati.
31
31.
93如此,这些嫉恨者与外道徒众相伴;
Iti issā parattañca, yātā saṅgayhasāvake;
94更为激烈争斗之故,遂离开。
Bhiyyo sambhūyasaṅgāma-karaṇatthāya nikkhamuṃ.
32
32.
96闻知此意,令使者传达,且右肩负之;
Sutvā tamatthaṃ dūtehi, so vikkamabhujopi ca;
97如同大军向前推进般,越过他们之境地。
Agā tesaṃva visayaṃ, mahāsenāpurakkhato.
33
33.
99在南方之地,菩提军峰所在之地;
Dese dakkhiṇake bodhi-senapabbatagāmake;
100展开战斗而击败彼等,三者皆由右臂进攻。
Yujjhitvā te parājesi, tayo vikkamabāhuso.
34
34.
102敌人们现在都来了,应该立刻反击。
Ripavo dāni me sabbe, ummūlessāmahaṃ iti;
103他们逃跑时要赶上阻止,就像追踪着脚步一样。
Palāyante nubandhittha, padānupadikaṃ’va te.
35
35.
105他们逃得很难缠,距离有五里之远;
Te ca duggaṃ palāyiṃsu, pañcayojanaraṭṭhake;
106迅速审视这良善之地,它也是你们的藏身之处。
Khippaṃ pāvekkhi kalyāṇiṃ, so’pi te gahaṇatthiko.
36
36.
108勇士是高贵领域的主宰,被称为勇士者,这已明显无疑;
Vīro ariyadesiyo, vīradevoti pākaṭo;
109当时有一位来自爪哇的勇士,以勇猛闻名千里。
Paḷandīpissaro eko, bhūsaṃ sahasiko tadā.
37
37.
111与勇猛的战士共同行动,渡过宏伟的海洋。
Saddhiṃ sūrehi yodhehi, mahātitthamhi otari;
112能够用手掌采摘树果,乃至思考朗卡诸岛。
Kātuṃ hatthagahaṃ sakkā, laṃkādīpanti cintiya.
38
38.
114他听从具广阔肩膀者的言教,当时就在大地上活动;
So vikkamabhujo sutvā, pavattiṃ bhūbhujo tadā;
115直到朗卡诸岛不会有可取之物。
Yāvatā nātra laṃkāyaṃ, laddhogāho bhavissati.
39
39.
117因此称之为应当彻底根除,他从此善法中超脱;
Tāva ummūlanīyoti, kalyāṇimhā viniggato;
118在辽阔大海中,他前往名为曼那罗的村落。
Mahātitthamhi mannāra-nāmakaṃ gāmakaṃ gato.
40
40.
120即便勇士也发动战争,由那位国王发动。
Katvāna vīradevo’pi, saṅgāmaṃ tena rājinā;
121两个国王的儿子以及两位兄弟也参与其中。
Anīkaṅgādayo rāja-putte dve bhātaropi ca.
41
41.
123带兵将军也得到广泛传扬其名号;
Senādhināyakañceva, kittināmappakāsitaṃ;
124迅速杀死英勇者,获得众多民众的赞同。
Ghātetvā sahasā vīra-sammate ca bahūjane.
42
42.
126俘获活命的天鹅,保护者率领军队;
Gāhetvā jīvaggāhaṃso, rakkhakañca camūpatiṃ;
127击败那强大者,步步紧随其后。
Sabalaṃ taṃ parājetvā, anubandhi padāpadaṃ.
43
43.
129他害怕逃跑,来到自己的城中;
Palāyamāno so bhīto, āgantvāna nijaṃ puraṃ;
130带着象牙的骨髓,进入了城墙的薄弱处。
Hatthasāraṃ samādāya, koṭṭhasāraṃ gato lahuṃ.
44
44.
132后来那勇士天神,紧随其后而来;
Pacchato pacchato vīra-devo tamanubandhiya;
133来到前方居所,安排了若干兵卒。
Āgantvāna purevāsaṃ, katipāhaṃ vidhāyaso.
45
45.
135将要携带的武器与盾牌,立即迅速带到那里;
Gaṇhituṃ vikkamabhujaṃ, tattheva turitaṃ agā;
136告诉同伴以及众多大军。
Pesayitvā sakaṃ sopi, mahantaṃ sakalaṃ balaṃ.
46
46.
138在村落内部狭窄处,发动争斗并施以杀害;
Yujjhāpetvāna ghātetvā, gāme antaraviṭṭhike;
139在大激流险径之地,勇士本为伟力无比。
Mahākaddamaduggamhi, vīradevaṃ mahabbalo.
47
47.
141未经授正式加持,却在城中居住;
Abhisekaṃ vināyeva, pulatthi nagare vasaṃ;
142为国王国土未制定治理规章。
Akāsi rājaraṭṭhassa, pasāsanavidhiṃ vibhū.
48
48.
144在埋伏损害时生起意愿,三位丈夫亦然;
Apanīyaraṇe chandaṃ, bhātaropi tayo tato;
145如之前般居住,逐个往返于各自国家。
Āvasiṃsu yathāpubbaṃ, gantvā raṭṭhaṃ sakaṃ sakaṃ.
49
49.
147四位国王尽力守护,长久保持彼处安稳;
Caturopi mahīpālā, yatamānā ciraṃ tahiṃ;
148要作一顶连成一片的伞盖,所有人都无法完全承受。
Ekacchattaṅkitaṃ kātuṃ, neva sakkhiṃsu sabbaso.
50
50.
150因过于不正当的行为,君子被彻底摧毁;
Anisammakāribhāvena, kulīne parihāpayuṃ;
151贤者住于高贵地位,低贱者随意处于世间。
Ṭhapesuñca mahantatte, hīne sābhimate jane.
51
51.
153有时正当地增强军队,借以王者之强大攻胜;
Vaḍḍhitaṃnekadhā sammā, raññā vijayabāhunā;
154佛教法及世间之光明,由正觉者所广为散布。
Sāsanañca tathālokaṃ, hāpayiṃsu subuddhino.
52
52.
156贵族人类的本性中也有如是一般的表现;
Kulīnānaṃ manussāna-mabhāvepi ca tādise;
157他们拥有财富和器物,并且享有乐趣。
Dose vittaṃ tadāyattaṃ, pasayhāvahariṃsu ca.
53
53.
159他们愿意施加种种压迫,揽取整个世间的贡品;
Pīḷetuṃ sakalaṃ loka-muddharantādhikaṃ baliṃ;
160这些人的行为极端高涨,好似头顶耸立,虽然他们没有真正的道业作为根基。
Ucchūva ucchuyantete, khīṇako sādhanesino.
54
54.
162他们从佛陀及其弟子所聚集的财富中取得,带着种种娱乐;
Uddharitvāna buddhādi-santake bhogagāmake;
163这位具有强大肩膀的国王,善于侍奉仆从,深得亲近。
So vikkamabhujo rājā, sevakesu samappayī.
55
55.
165在普拉提那城内,诸多寺院中供奉着舍利宝藏,
Pulatthinagare neka-vihāre dhātumaṇḍite;
166乃是守护诸方净土之士兵们得以安住之所。
Sova desantarīyānaṃ, bhaṭānaṃ vasituṃ adā.
56
56.
168当怀有坚定信仰,持守法宝与舍利圣物,
Saddhehi pattadhātussa, dāṭhādhātuvarassa ca;
169为礼敬而供养的舍利与宝珠等物。
Pūjanatthāya dinnāni, maṇimuttādikāni ca.
57
57.
171许多檀香、桂木、沉香与黄金等宝物,
Candanāgarukappuraṃ, suvaṇṇādimayā bahū;
172连同雕刻的佛像等,任由我们随心携带。
Paṭimāyo ca acchijja, yathākāmaṃ vayaṃ nayī.
58
58.
174世间教法中所现行的种种灾难,
Sāsanassa ca lokassa, kriyamānamupaddavaṃ;
175许多观察者在此时心已寂灭了。
Passantā bahuso tasmiṃ, tadā nibbannamānasā.
59
59.
177精进修持八正道基础者,被视为师长;
Aṭṭhamūlavihāresu, yatayo garusammatā;
178披着尘堆衣座于石磴上的比丘们。
Paṃsukūlikabhikkhū ca, koṭṭhāsadvayanissitā.
60
60.
180诸如外道众等,所作教法之诸多灾难,
Evaṃ titthiyatulyānaṃ, sāsanopaddavaṃ bahuṃ;
181即是这些人的共同业因,最为显著者也。
Karontānaṃ sakā sambhā-payātaṃ pavaraṃ iti.
61
61.
183持有坚硬庄严的杖作为杖柄,作为支柱用来攀登(山丘);
Dāṭhādhātuvaraṃ patta-dhātumādāya rohaṇaṃ;
184前往各自的住处,分散于各个同样的地方。
Gantvā vāsamakappesuṃ, phāsuṭhāne tahiṃ tahiṃ.
62
62.
186同样在各个巢穴内,彼此分散于不同地方;
Tatheva phāsuṭhānesu, vippakiṇṇā tahiṃ tahiṃ;
187他们如同有家门第者,进入并安住自己的居所,安定稳固住下来。
Te kulīnā nilīnā’va, hutvā vāsamakappayuṃ.
63
63.
189这两翼的大地保护者,各自牢牢守护着自己的边界之地;
Pakkhadvayamahīpāla-gayhāsīmā suṭhāpitā;
190诸侯彼此之间,相互为敌,频频发动激烈的战斗。
Sāmantā aññamaññehi, karonto bahuso raṇaṃ.
64
64.
192在人烟稀少之处众多村落及城镇中,
Susamiddhesu nekesu, gāmesu nigamesu ca;
193有人纵火于草地和树冠,也有人砍伐浸泡水中的树木。
Aggiṃ dentā taḷāke ca, chindantā jalapūrite.
65
65.
195无论何处,毁坏所有土壤覆盖物;
Nāsentā sabbathā sabba-mātikāvaraṇāni ca;
196砍伐椰子树等,以及敲击泥土或弄松土壤。
Chindantā nāḷikerādi, so pakāre ca bhūruhe.
66
66.
198正如古时古村中定住之处不可知晓;
Yathā porāṇakaggāma-ṭhānantipi na ñāyate;
199国家亦因彼此互相攻伐而毁灭。
Vināsesuṃ tathā raṭṭhaṃ, aññamaññavirodhino.
67
67.
201彼等于土地无民居之处,居第一灭除之地;
Te ca bhūmi patīgāma-vilopaṃ patthamosanaṃ;
202由自身行为所为,远离世间诸多烦恼。
Kārentā nijacārehi, ācaruṃ lokupaddavaṃ.
68
68.
204贵族人等及为奴者亦然,
Kulīnānaṃ manussānaṃ, dāsakammakarāpi ca;
205彼等称和睦同住,无疑无惧。
Sasāmino’ti vattantā, nissaṅkā vītabhītikā.
69
69.
207战争终止于诸王之间,纷争止息;
Hutvā yudhīyā rājūnaṃ, abbhantarapavattino;
208当时诞生力量更强者,于战场获得制胜利地。
Balavantatarā jātā, laddhaṭhānantarā tadā.
70
70.
210百姓居住于萨曼塔库塔等诸多村落之中;
Janā samantakūṭādi-nekadugganivāsino;
211忠实守护土地主宰,胼手胝足地耕作田地。
Adentā bhūmipālānaṃ, pubbapaṭṭhapitaṃ karaṃ.
71
71.
213他们联合诸侯诸王,已经放弃了奴役统治;
Rājāṇamagaṇentā te, gatā dāmarikattanaṃ;
214各族群如同彼此独立的领地,彼此分隔而存。
Sakaṃ sakaṃ’va visaya-māvasiṃsu samuddhatā.
72
72.
216所谓空无所归者,无不循环变转无定;
Anatthe nicitā nāma, parivattanti sabbatā;
217此理应当如是知晓,这正是当时锡兰岛的情形。
Iti vattabba taṃyeva, yātaṃ laṅkātalaṃ tadā.
73
73.
219如同乡村食者,恒无余燥之热;
Evaṃ gāmakabhojakā viya bhusaṃtejo vihīnā sadā;
220恒为七心颠覆者,王者之傲恣意所溺。
Accantaṃ byasanāti sattahadayā rājābhimānujjhitā.
74
74.
222常断己意成就之道,舍弃贪着者;
Niccaṃ attaparatthasiddhividhurāsaṅgā vihīnāsayā;
223诸多土地主悉皆如此,超越行为之道者。
Sabbe te vihariṃsu bhūmipatayo cārittamaggātigā.
224在为使善人产生净信与警醒而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
225名为“四王行事解说”
Caturājacariyaniddeso nāma
226第五十九章。
Ekūnasaṭṭhimo paricchedo.