第五十七章
1第五十七品
Sattapaññāsatima pariccheda
2名为“摄受所作”
Saṃgahakaraṇonāma
1
1.
2为守护楞伽,大臣召集了强壮有力、可称战士之人。
Laṅkārakkhāya sacive, balino yodhasammate;
3指定次第后,便从各处作了全面部署。
Paṭipāṭiṃ samuddissa, samantā sanniyojayi.
2
2.
5为灌顶吉祥,从宫殿等众多处所,
Abhisekamaṅgalatthāya, pāsādādimanekataṃ;
6应完成应尽之责,召集并配备侍从。
Kiccaṃ sampādanīyanti, sacivaṃ sanniyojiya.
3
3.
8顶礼于应受礼敬者,于各处高悬诸多旗帜,
Vandanīye’bhivandanto, padesenekaketahiṃ;
9带领侍众三个月后,再度前往均衡城。
Netvā māsattayaṃ gañchi, pulatthinagaraṃ puna.
4
4.
11有位统帅名为阿迪马拉耶,威名远播;
Vissuto ādimalaya-nāmena balanāyako;
12他公然与大地之主为敌,全面对抗。
Ujupaccatthiko hutvā, mahīpālassa sabbaso.
5
5.
14他率全军抵达恒河上游,
Gaṅgā matthayu’pāgañchi, balaṃ sabbaṃ samādiya;
15那位以“安堵”之名闻世的愚钝之人,就住在村落附近。
Andūti vissutaṃ manda-pañño gāmaṃ purantike.
6
6.
17楞伽之主去到那里,将那耸起之物连根拔除。
Laṃkissaro tahiṃ gantvā, uddharitvā tamuddhataṃ;
18他前往普拉蒂纳城,令那支军队听命安住。
Pulatthinagaraṃ gañchi, vase vattiya taṃ balaṃ.
7
7.
20安住于王储之位的他,令人书写下来;
Yuvarājapadaṃyeva, sito santo likhāpayi;
21他智慧具足,为人中最上者,长达十七年。
So sattarasavassāni, sappañño narasattamo.
8
8.
23然后,他依仪轨前往阿努拉德城;
Tato’nurādhanagara-mabhigamma yathāvidhiṃ;
24他通达仪轨,受用灌顶大典。
Anubhotvā vidhānaññū, abhisekamahussavaṃ.
9
9.
26不立于恶法,善立于最上业。
Aṭṭhito pāpadhammesu, suṭṭhito seṭṭhakammani;
27他善安立,令书写第十八年。
So aṭṭhārasamaṃ vassaṃ, likhāpayi susaṇṭhito.
10
10.
29此后,他来到殊胜的普拉蒂纳城安住;
Tato āgamma nivasi, pulatthinagare vare;
30他以‘吉祥僧伽菩提’之名而广为人知。
So sirīsaṅghabodhī’ti, nāmadheyyena vissuto.
11
11.
32他令其弟勇臂王就任副王之位;
Anujaṃ so vīrabāhu-moparajje nivesiya;
33将南方之地给予后,他依仪轨接纳了他。
Datvāna dakkhiṇaṃ desaṃ, taṃ saṅgaṇhi yathāvidhiṃ.
12
12.
35对于他最年幼的弟弟——名为胜臂的国王,
Kaṇiṭṭhassātha bhātussa, jayabāhussa bhūbhujo;
36给予他最高的地位之后,又将罗诃那地区赐予了他。
Ādipādapadaṃ datvā, raṭṭhaṃ cā’dāsi rohaṇaṃ.
13
13.
38对所有大臣,各依其器量,赐予相应的职位;
Ṭhānantarāni sabbesa-mamaccānaṃ yathārahaṃ;
39既于国中依律授职,便安排他们各掌政务。
Datvā rajje yathāñāyaṃ, karaṃ yojesi gaṇhituṃ.
14
14.
41这位久已衰微、以慈悲为居所的大地之主,
Cirassaṃ parihīnaṃ so, dayāvāso mahīpati;
42这位安住于法者,依法作出了裁决。
Pavattesi yathādhammaṃ, ṭhitadhammo vinicchayaṃ.
15
15.
44如此,当积聚的众多敌刺已拔除之时,
Evaṃ samuddhaṭāneka, ripukaṇṭakasañcaye;
45他恒常治理国政,为兰卡岛上受尊敬的主宰。
Niccaṃ rajjaṃ pasāsente, laṅkaṃsammānarissare.
16
16.
47执伞者主与法家领袖,
Chattaggāhakanātho ca, dhammagehakanāyako;
48以及财主——这三位便是兄弟。
Tatheva seṭṭhinātho ca, iccete bhātaro tayo.
17
17.
50与国王交恶之后,他们便前往赡部洲。
Rañño virodhitaṃ yātā, phalātā jampudīpakaṃ;
51当第二十年还差一年时,他们登上了兰卡岛。
Laṅkaṃ vīsatime vasse, ekenūne samotaruṃ.
18
18.
53他们遍及罗诃那全境、摩罗耶全境,
Te sabbe rohaṇaṃ raṭṭhaṃ, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ;
54及整个南方,悉数迅速征服。
Sabbaṃ dakkhiṇapassañca, sahasā parivattayuṃ.
19
19.
56他精明强干,亲赴罗诃那,又至摩罗耶山区;
Nipuṇo rohaṇaṃ gantvā, tathā malayamaṇḍalaṃ;
57在那里击败了众多仇敌,
Nighātento bahū tattha, tattha paccatthike jane.
20
20.
59妥善平定该地之后,便将大臣安置于彼处。
Sammāvupasametvā taṃ, ṭhapetvā sacive tahiṃ;
60大威力的南方征服者,亲自前往南方地区。
Dakkhiṇo dakkhiṇaṃ desaṃ, sayaṃ gantvā mahabbalo.
21
21.
62那时,他派遣了出身沙弥兄弟家族的大臣;
Pesetvā samaṇībhātu-vaṃsajaṃ sacivaṃ tadā;
63在惨烈的战斗中,英雄俘获了那些自己的敌人。
Gāhetvā samareghore, vīro te sakaverino.
22
22.
65将敌人钉在尖桩上之后,楞伽岛便除尽了荆棘;
Samāropiyasūlamhi, laṅkaṃ vigatakaṇṭakaṃ;
66令其安乐无忧后,他回到了普拉斯谛城。
Kāretvāna nirātaṅkaṃ, pulatthipuramāgami.
23
23.
68那位护世女王,正住在朱罗国境内;
Vasantī coḷavisaye, jagatipālarājinī;
69从朱罗人手中脱身后,她与自己的公主女儿一同,
Coḷahatthā pamuñcitvā, saddhiṃ dhītu kumāriyā.
24
24.
71迅速登上了名为丽拉娃蒂的船,
Līlāvatyābhidhānāya, nāvāmāruyha vegasā;
72在楞伽岛登岸后,她们见到了楞伽之主。
Laṃkādīpamhi otiṇṇā, passi laṃkissaraṃ tadā.
25
25.
74听闻她的族系传承后,他了知此世系之纯净。
Sutvā vaṃsakkamaṃ tassā, so ñatvā suddhavaṃsataṃ;
75人主为丽拉娃蒂行灌顶,立为王后。
Līlāvatiṃ mahisitte, abhisiñci narissaro.
26
26.
77她依止彼王,成为王后,生得一女。
Sā taṃ paṭicca rājānaṃ, mahesī dhītaraṃ labhi;
78大地之主为她取名“耶输陀罗”。
Nāmaṃ yasodharāti’ssā, akāsi dharaṇī pati.
27
27.
80国王带着女儿,与美鲁坎达王国联姻;
Merukandararaṭṭhena, saddhiṃ rājā sadhītaraṃ;
81将她许配给维拉瓦玛,她育有二女。
Vīravammassa pādāsi, sā labhi dhītaro duve.
28
28.
83长女与她同名,她成为了大地的母亲;
Samānanāmikā jeṭṭhā, sā mātā mahiyā ahu;
84名为苏伽拉者,是二人中的幼女。
Sugalā nāmikā āsi, tāsu dvīsu kaṇiṭṭhikā.
29
29.
86她生于羯陵伽护地王族,容貌美丽;
Kāliṅgadharaṇīpāla-vaṃsajaṃ cārudassanaṃ;
87名为提罗迦逊陀罗,是一位娇柔的少女。
Tilokasundaraṃ nāma, sukumāraṃ kumārikaṃ.
30
30.
89羯陵伽国的国王,为求长久存续而颁令;
Kāliṅgaraṭṭhato rājā, āṇāpetvā ciraṭṭhitiṃ;
90期望自己家族昌盛,便行灌顶,立她为王后。
Nijavaṃsassa icchanto, mahesitte’bhi secayi.
31
31.
92苏跋陀、苏弥陀,还有一位名叫“世间依怙”者;
Subhaddā ca sumittā ca, lokanāthavhayāpi ca;
93宝珠鬘与美貌者,这五位便是她的女儿。
Ratanāvalī rūpavatī, itimā pañca dhītaro.
32
32.
95她生下一子,名为超力臂,具足吉祥之相;
Puttaṃ vikkamabāhuñca, sā labhī dhaññalakkhaṇaṃ;
96她获得了子嗣的繁盛,赢得了国王的欢心。
Sampattā sā pajavuddhiṃ, haranti rājino mataṃ.
33
33.
98在其余的后宫中,住着门当户对的女子;
Itthāgāresu sesesu, vītā samakulaṅganā;
99为孕育未来的大地守护者,以此因缘,她们未能住胎。
Gabbho jātumahīpālaṃ, taṃ paṭicca na saṇṭhahi.
34
34.
101一日,国王在大臣众中;
Athekadivasaṃ rājā, amaccagaṇamajjhago;
102依次观察了所有女儿。
Pilokiyaṭhibhā sabbā, dhītaro paṭipāṭiyā.
35
35.
104除宝珠鬘外,于其余九位女儿,
Dhītu navamavasesānaṃ, ṭhapetvā ratanāvaliṃ;
105预示着具足吉祥相之子的降生。
Dhaññalakkhaṇasampanna-puttassuppattisucakaṃ.
36
36.
107他通晓诸相而观诸相,在未见之时,犹如母牛恋念牛犊;
Lakkhaṇaṃ lakkhaṇaññū so, apassaṃ pemacegavā;
108称之为宝鬘,即亲吻其头顶。
Ratanāvalimāhūya, tassā muddhani cumbiya.
37
37.
110以威德与施德,以智慧及女子的妙宝,
Tejoguṇehi cāgehi, dhiyā sūrattanena ca;
111于已生者与当生者中,超越一切国王;
Bhūte ca bhāvino ceva, sabbe bhūpe’tisāyino.
38
38.
113常为无畏之楞伽,犹如唯一伞盖。
Niccaṃ laṅkaṃ nirāsaṅka-mekacchattakameva ca;
114善于分别者,正安住于正道;
Pavidhātuṃ samatthassa, sammāsāsanatāyino.
39
39.
116具足种种妙相者,将入此母胎;
Sobhanānekavattassa, imissā kucchihessati;
117“此为子嗣生处”,他柔声如是说。
Puttassuppattiṭhānanti, muduto so samabravi.
40
40.
119乃至大地护主的种种衣袍,
Yāvantassāpikhocoḷa-mahīpālassa nekaso;
120那位自恃种姓而骄慢的国王,不施与卑下者。
Kulābhimānī rājā so, adatvāna kaṇīyasiṃ.
41
41.
122命令白王——那清净自性所生者;
Āṇāpetvā paṇḍurājaṃ, visuddhatvayasambhavaṃ;
123他将名为“友”者,立为自家王后之妹。
Anujaṃ rājiniṃ vassa, mittavhayamadāsiso.
42
42.
125其名声为沙门之庄严,其吉祥名为“云”。
Sāmāṇabharaṇaṃ kitti, sirī meghābhidhānakaṃ;
126又生一女名“吉祥所爱”,如是共有三女。
Sirivallabhanāmañca, janesi tanaye tayo.
43
43.
128他将善贤嫁与毗罗巴夫,将善念嫁与阇耶巴夫;
Subhadda vīrabāhussa, sumittaṃ jayabāhuno;
129大地之主以盛大的仪礼,把她们嫁出。
Mahatā parihārena, pādāsi dharaṇī pati.
44
44.
131他将女儿宝珠,许配给摩那婆罗那。
Adāsi māṇābharaṇe, dhītaraṃ ratanāvaliṃ;
132将名为洛迦那他吉帝的女儿,嫁与师利梅伽的侍从。
Lokanāthavhayaṃ kitti sirimeghassa’dāsiso.
45
45.
134将名为鲁帕提的女儿,嫁与他人;
Rūpatyabhidhānāya, dhītuyo paratāyahi;
135将身体所钟爱的、名为苏伽罗的少女,嫁与师利瓦拉巴。
Sarīrivallabhasādā, sugalavha kumārikaṃ.
46
46.
137在名为蜜耳大王的婆罗门族与名为大力者的婆罗门族中;
Madhukaṇṇavabhīmarāja, balakkāra sanāmake;
138王后将女儿们嫁给了来到狮子城的婆罗门族之子。
Mahesī bandhaverāja-putte sīhapurāgate.
47
47.
140国王见了,心生欢喜;
Passitvāna pahīpālo, tadā sañjātapītiko;
141他一一赐予他们各自相应的活命资具。
Tesaṃ pādāsi paccekaṃ, vuttiṃ so anurūpakaṃ.
48
48.
143他们全都获得了供养与恭敬,尊奉这位大地之主;
Te sabbe laddhasakkāra sammānādharaṇīpatiṃ;
144他们恒常令其欢喜,随各自所乐而安住。
Ārādhayantā sasataṃ, nivasiṃsu yathāruciṃ.
49
49.
146这些王子之中,最年少者名为孙陀利毗诃;
Etesaṃ rājaputtānaṃ, sundarivhaṃ kaṇiṭṭhakaṃ;
147他把名为“臂力”的勇士赐予了他,勇士坚守着自己的族系。
Adā vikkamabāhussa, nijavaṃsaṭhitaṭṭhiko.
50
50.
149臂力更胜之后,又具足了娇媚的正念。
Bhiyyo vikkamabāhussa, tato līlāvatiṃ satiṃ;
150他以财富一并施与,那时他志在利益亲族。
Saha bhogena pādāsi, tadā bandhu hiterato.
51
51.
152国王如此安置了自己的眷属后,
Vidhāya evaṃ sajane janindo;
153无有匮乏,资财具足;
Nissesato bhogasamappito;
154他心怀悲悯,致力于亲族与众人的利益;
Dayāparo ñātijanātamatthaṃ;
155他的言行举止,皆随顺于正道。
Samācarī nītipathānurūpaṃ.
158在为了使善人产生净信与悚动而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
159名为“摄受”
Saṃgahakaraṇo nāma
160第五十七品
Sattapaññāsatimo paricchedo