第五十七章
第五十七章
Sattapaññāsatima pariccheda
1名为“施行摄受”
Saṃgahakaraṇonāma
1
1.
3为护卫装备而备有侍从,力士被认为是战士;
Laṅkārakkhāya sacive, balino yodhasammate;
4于海洋众多水域中,四面环绕并紧密相连。
Paṭipāṭiṃ samuddissa, samantā sanniyojayi.
2
2.
6为加持吉祥,众多宏伟宫殿等建筑;
Abhisekamaṅgalatthāya, pāsādādimanekataṃ;
7须完成本职任务,聚集并配备侍从。
Kiccaṃ sampādanīyanti, sacivaṃ sanniyojiya.
3
3.
9以崇敬心礼拜应当敬礼之人,分别于各处组建;
Vandanīye’bhivandanto, padesenekaketahiṃ;
10带领侍众三个月之后,再次返回均衡城。
Netvā māsattayaṃ gañchi, pulatthinagaraṃ puna.
4
4.
12位居名为阿迪马拉耶的山首领;
Vissuto ādimalaya-nāmena balanāyako;
13转身朝正前方,完全守护着大地之主。
Ujupaccatthiko hutvā, mahīpālassa sabbaso.
5
5.
15越过恒河之上游,掌握了全部力量;
Gaṅgā matthayu’pāgañchi, balaṃ sabbaṃ samādiya;
16被称赞为安堵地者,是那村落中智慧稍逊之人。
Andūti vissutaṃ manda-pañño gāmaṃ purantike.
6
6.
18从拉吉沙罗往那里去,将所举起的东西提上来;
Laṃkissaro tahiṃ gantvā, uddharitvā tamuddhataṃ;
19经过普拉蒂纳城,常住于此地的力量存在着。
Pulatthinagaraṃ gañchi, vase vattiya taṃ balaṃ.
7
7.
21正如王储的身份,庄严清净地书写下来;
Yuvarājapadaṃyeva, sito santo likhāpayi;
22他以十七年时光,成为了具足智慧的人中最上者。
So sattarasavassāni, sappañño narasattamo.
8
8.
24然后依照仪轨,进入了阿努拉德那城;
Tato’nurādhanagara-mabhigamma yathāvidhiṃ;
25了知种种法则,举行了加冕的盛大庆典。
Anubhotvā vidhānaññū, abhisekamahussavaṃ.
9
9.
27他远离恶行,善于最上善业;
Aṭṭhito pāpadhammesu, suṭṭhito seṭṭhakammani;
28他以十八年光阴,书写得整齐完备。
So aṭṭhārasamaṃ vassaṃ, likhāpayi susaṇṭhito.
10
10.
30随后来到普罗提尼城中入住,择选优良住所;
Tato āgamma nivasi, pulatthinagare vare;
31该处因被尊号为『首楞觉』而享有此名。
So sirīsaṅghabodhī’ti, nāmadheyyena vissuto.
11
11.
33年轻的勇猛强臂者立刻落座;
Anujaṃ so vīrabāhu-moparajje nivesiya;
34给予南方的地界,按规定分配该地。
Datvāna dakkhiṇaṃ desaṃ, taṃ saṅgaṇhi yathāvidhiṃ.
12
12.
36作为幼弟和兄长,强臂者居中;
Kaṇiṭṭhassātha bhātussa, jayabāhussa bhūbhujo;
37交付前足根基,遂向国王献上奉献。
Ādipādapadaṃ datvā, raṭṭhaṃ cā’dāsi rohaṇaṃ.
13
13.
39能够如实地了解各种领域之间的界限,
Ṭhānantarāni sabbesa-mamaccānaṃ yathārahaṃ;
40给予国家权柄,知晓职务,手足协调以执行任务。
Datvā rajje yathāñāyaṃ, karaṃ yojesi gaṇhituṃ.
14
14.
42长期被剥夺后,他成为拥有怜悯之心的国王,
Cirassaṃ parihīnaṃ so, dayāvāso mahīpati;
43依教法而行,保持法的稳定,断除不正法。
Pavattesi yathādhammaṃ, ṭhitadhammo vinicchayaṃ.
15
15.
45如此因众多争斗和敌对事物的积累而动乱频生,
Evaṃ samuddhaṭāneka, ripukaṇṭakasañcaye;
46常年镇压国家,并守护兰卡这片领土。
Niccaṃ rajjaṃ pasāsente, laṅkaṃsammānarissare.
16
16.
48「持伞主」者,为护持佛法的主人;「持法主」者,为引领佛法之家者。
Chattaggāhakanātho ca, dhammagehakanāyako;
49同样,「长老主」者,与前述兄弟三人相等。
Tatheva seṭṭhinātho ca, iccete bhātaro tayo.
17
17.
51王国遭到敌对,果德弥居于巨犍陀岛;
Rañño virodhitaṃ yātā, phalātā jampudīpakaṃ;
52在此岛上,他一人独自漂泊三十三个雨季。
Laṅkaṃ vīsatime vasse, ekenūne samotaruṃ.
18
18.
54他们所有人都驻守劳叉国,及整个马涯环国界;
Te sabbe rohaṇaṃ raṭṭhaṃ, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ;
55以及整个南方诸国,突然间都转变改易。
Sabbaṃ dakkhiṇapassañca, sahasā parivattayuṃ.
19
19.
57熟练于攀登之后,便如同进入马来群山般;
Nipuṇo rohaṇaṃ gantvā, tathā malayamaṇḍalaṃ;
58在那里多次揽捕猎获,也在那里针对相对居民行动。
Nighātento bahū tattha, tattha paccatthike jane.
20
20.
60圆满而平静地停留其中,连同侍从一同安置在那里;
Sammāvupasametvā taṃ, ṭhapetvā sacive tahiṃ;
61强壮的大勇士亲自前往南方南方之地。
Dakkhiṇo dakkhiṇaṃ desaṃ, sayaṃ gantvā mahabbalo.
21
21.
63当时派遣具有沙门威严的子孙连同侍从;
Pesetvā samaṇībhātu-vaṃsajaṃ sacivaṃ tadā;
64那位英雄怀抱战斗激烈的精神,是萨迦族人。
Gāhetvā samareghore, vīro te sakaverino.
22
22.
66在把剑插入的同时,砍断荆棘;
Samāropiyasūlamhi, laṅkaṃ vigatakaṇṭakaṃ;
67这样做后毫无恐惧,来到鲤城宫殿。
Kāretvāna nirātaṅkaṃ, pulatthipuramāgami.
23
23.
69在春季来到乔利地区,国土之护持者女王;
Vasantī coḷavisaye, jagatipālarājinī;
70乔利象离去,和公主一同离开。
Coḷahatthā pamuñcitvā, saddhiṃ dhītu kumāriyā.
24
24.
72为了游戏名为丽拉娃蒂,迅速登上船只;
Līlāvatyābhidhānāya, nāvāmāruyha vegasā;
73当时横渡南印度,便见那婆罗门岛屿。
Laṃkādīpamhi otiṇṇā, passi laṃkissaraṃ tadā.
25
25.
75听闻其族谱系后,他了知纯正的世系;
Sutvā vaṃsakkamaṃ tassā, so ñatvā suddhavaṃsataṃ;
76(于是)将居王位的丽拉瓦蒂注入尊贵的贤德之势。
Līlāvatiṃ mahisitte, abhisiñci narissaro.
26
26.
78她依此获得国王的宠爱,成为王后的女儿;
Sā taṃ paṭicca rājānaṃ, mahesī dhītaraṃ labhi;
79她以“耶苏达罗”为名,被天下的君主们所称颂。
Nāmaṃ yasodharāti’ssā, akāsi dharaṇī pati.
27
27.
81在美鲁坎达帝国,与国王及其女儿们同在;
Merukandararaṭṭhena, saddhiṃ rājā sadhītaraṃ;
82她获得两位女儿,名为英勇宽厚。
Vīravammassa pādāsi, sā labhi dhītaro duve.
28
28.
84同名者中最年长者,是年长的母亲;
Samānanāmikā jeṭṭhā, sā mātā mahiyā ahu;
85名为苏伽拉者,在这两者中是较年轻的。
Sugalā nāmikā āsi, tāsu dvīsu kaṇiṭṭhikā.
29
29.
87为刹林国土护族所生,貌美而清丽;
Kāliṅgadharaṇīpāla-vaṃsajaṃ cārudassanaṃ;
88名为提罗迦逊陀罗,娇嫩如少女。
Tilokasundaraṃ nāma, sukumāraṃ kumārikaṃ.
30
30.
90刹林王国的国君,立誓长久统治;
Kāliṅgaraṭṭhato rājā, āṇāpetvā ciraṭṭhitiṃ;
91心念自身家族之利益,亲自赐予膏油。
Nijavaṃsassa icchanto, mahesitte’bhi secayi.
31
31.
93苏拔达与苏密达,以及拯救世间主宰的人;
Subhaddā ca sumittā ca, lokanāthavhayāpi ca;
94宝光丽貌,正如五位女儿。
Ratanāvalī rūpavatī, itimā pañca dhītaro.
32
32.
96其子拥有健壮的双臂,得此丰盛的吉相;
Puttaṃ vikkamabāhuñca, sā labhī dhaññalakkhaṇaṃ;
97他事业昌盛,超越众王而被钦敬。
Sampattā sā pajavuddhiṃ, haranti rājino mataṃ.
33
33.
99余下的诸女居于女宅,其身洁净无所缠绕;
Itthāgāresu sesesu, vītā samakulaṅganā;
100腹中孕育着未来诸侯,因缘故而未曾结合。
Gabbho jātumahīpālaṃ, taṃ paṭicca na saṇṭhahi.
34
34.
102当某一天时,国王正处于臣民的中央;
Athekadivasaṃ rājā, amaccagaṇamajjhago;
103世间之中,众生悉皆依循其道而行。
Pilokiyaṭhibhā sabbā, dhītaro paṭipāṭiyā.
35
35.
105在第九代子孙末尾,置放了宝石璧;
Dhītu navamavasesānaṃ, ṭhapetvā ratanāvaliṃ;
106此子具足丰饶的征相,是吉祥的象征。
Dhaññalakkhaṇasampanna-puttassuppattisucakaṃ.
36
36.
108以智慧观察征相者,未能见及内心的真爱;
Lakkhaṇaṃ lakkhaṇaññū so, apassaṃ pemacegavā;
109称呼其为宝石璧后,便在其唇边轻吻。
Ratanāvalimāhūya, tassā muddhani cumbiya.
37
37.
111以力量与德行的布施,以及明达的锐智为依凭;
Tejoguṇehi cāgehi, dhiyā sūrattanena ca;
112又以历劫成就者作为资助,诸君王皆极为敬重。
Bhūte ca bhāvino ceva, sabbe bhūpe’tisāyino.
38
38.
114永远保持辽阔苍穹,无有疑虑,如同独一的天蓬;
Niccaṃ laṅkaṃ nirāsaṅka-mekacchattakameva ca;
115这汇聚于具足正法之人,可以称为完整圆满的佛法教义。
Pavidhātuṃ samatthassa, sammāsāsanatāyino.
39
39.
117光明辉映,拥有多种相续,此处必有积聚;
Sobhanānekavattassa, imissā kucchihessati;
118这乃子嗣繁衍之本源,他欢喜地如此称说。
Puttassuppattiṭhānanti, muduto so samabravi.
40
40.
120及至昔日,有位名为阿皮阇阇罗的国王,
Yāvantassāpikhocoḷa-mahīpālassa nekaso;
121此王自尊其族群,不肯降服于比自己低贱者。
Kulābhimānī rājā so, adatvāna kaṇīyasiṃ.
41
41.
123他迎娶了洁净纯明的潘杜国王之女,
Āṇāpetvā paṇḍurājaṃ, visuddhatvayasambhavaṃ;
124如同弟弟对姐姐般敬爱她为王后,彼此深交信赖。
Anujaṃ rājiniṃ vassa, mittavhayamadāsiso.
42
42.
126其名声宛如僧袍般庄严,威仪光辉如云层遮蔽日光,
Sāmāṇabharaṇaṃ kitti, sirī meghābhidhānakaṃ;
127他对这三位女儿倍加宠爱,将其视为荣耀之源。
Sirivallabhanāmañca, janesi tanaye tayo.
43
43.
129须跋陀勇猛之臂,善念胜利之臂;
Subhadda vīrabāhussa, sumittaṃ jayabāhuno;
130以广大庄严之力,脚踏大地之主。
Mahatā parihārena, pādāsi dharaṇī pati.
44
44.
132赐予珍宝装饰,献给女儿如珍珠项链;
Adāsi māṇābharaṇe, dhītaraṃ ratanāvaliṃ;
133此乃世界之主,声誉耀如尊贵云霞。
Lokanāthavhayaṃ kitti sirimeghassa’dāsiso.
45
45.
135为称述色法之名,敬献赐于他方侍女;
Rūpatyabhidhānāya, dhītuyo paratāyahi;
136从其身体之所钟爱,赠与聪慧妙龄少女。
Sarīrivallabhasādā, sugalavha kumārikaṃ.
46
46.
138以『蜜耳大王』为名的护法神,享有强大的威力;
Madhukaṇṇavabhīmarāja, balakkāra sanāmake;
139是婆罗门大族马黑希之子,居于狮子城先前。
Mahesī bandhaverāja-putte sīhapurāgate.
47
47.
141护卫者亲自观看后,便成为其护持者;
Passitvāna pahīpālo, tadā sañjātapītiko;
142他独自敬奉各处,严格遵循传统教义。
Tesaṃ pādāsi paccekaṃ, vuttiṃ so anurūpakaṃ.
48
48.
144众人悉皆得到供养与尊重,敬奉这位持法之主;
Te sabbe laddhasakkāra sammānādharaṇīpatiṃ;
145他们恒常恭敬供养,安住于自己所喜爱之处。
Ārādhayantā sasataṃ, nivasiṃsu yathāruciṃ.
49
49.
147这些国王之子中,最年轻者名为顺提毗罕。
Etesaṃ rājaputtānaṃ, sundarivhaṃ kaṇiṭṭhakaṃ;
148他拥有宽广的臂膀,立于自家族中,身形高大挺拔。
Adā vikkamabāhussa, nijavaṃsaṭhitaṭṭhiko.
50
50.
150臂膀更加宽广,以此保持着娇媚之美。
Bhiyyo vikkamabāhussa, tato līlāvatiṃ satiṃ;
151与享受生活相伴,此时亲族皆倾心于善行。
Saha bhogena pādāsi, tadā bandhu hiterato.
51
51.
153怀着这样的心意,仁慈者出生于世间;
Vidhāya evaṃ sajane janindo;
154安住于富饶之地,专注于生活的富足。
Nissesato bhogasamappito;
155对亲属等他人怀有慈悲之心;
Dayāparo ñātijanātamatthaṃ;
156行为符合伦理正道。
Samācarī nītipathānurūpaṃ.
157在为了使善人产生净信与悚动而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
158名为“施行摄受”
Saṃgahakaraṇo nāma
159第五十七章
Sattapaññāsatimo paricchedo