第五十六章
第五十六章
Chapaññāsatima pariccheda
1前往阿努拉达普拉
Anurādhapurābhigamano
1
1.
3当时,立于太子之位的他,便是掌握领导权者;
Yuvarājapade tassa, ṭhitassā’tha nayaññuno;
4他被称为维耶耶巴侯,那个名称在各处皆显著为人所知。
Ahū vijayabāhūti, nāmaṃ sabbattha pākaṭaṃ.
2
2.
6这位大智慧者,为了自己之觉悟,持守着战鼓;
Mahāññaṇo nijāṇāya, tattha bheriṃ carāviya;
7置于众多侍从之间,如守护主君权柄般严密维系。
Ṭhapento sacive’neke, patirūpe padantare.
3
3.
9为促进楚利人之欢乐愉悦,那位居于国土之主舍内者;
Coḷānaṃ maddanatthāya, rājaraṭṭhādhivāsinaṃ;
10以四种四通之法,彼处若有人胜者,彼即为主宰。
Caturo caturopāye, yo jayaṃ tattha so vasī.
4
4.
12先王得闻此事后,便驻足在普拉提尼城。
Coḷarājā suṇitvā taṃ, puḷatthinagare ṭhitaṃ;
13命令军长出征,并赋予他威力车。
Senāpatima pesesi, datvāna balavāhanaṃ.
5
5.
15军长抵达卡查罗乡近旁,
Senindaṃ kājaraggāma-samīpaṃ samupāgataṃ;
16见形势十分险恶,遂转往山背之地。
Duppasayhaṃ viditvāna, giriduggamagā tato.
6
6.
18军长迅速离开卡查罗乡,
Senindo kājaraggāmaṃ, vilumpitvāna vegasā;
19在那里修缮器具,随后再次出发。
Tattha vatthumasakkonto, sadesaṃ puna rāgami.
7
7.
21于是,即使是那极大的灯火,也因湿气而变得微弱;
Tato mahādipādo’pi, āgamma malayā lahuṃ;
22以其巨大的力量,它依然被一层稀薄的油所包围。
Mahatā balakāyena, sippatthalakamāvasi.
8
8.
24国王住在他的国土之中,众人常在国王左右;
Rājā rāmaññavisaye, rājino santikaṃ jane;
25他派遣了大量使者,又派遣资金充足而不吝惜的人。
Pesesi bahukesāraṃ, dhanajātañca’nappakaṃ.
9
9.
27用各种杂色木材和檀香等物装饰;
Vicittavatthakappūra-candanādīhi vatthūhi;
28并且船只满载,到处都是船只,聚集在各个河流入海口。
Paripuṇṇā ca nāvāyo, nekātitthe samosaṭā.
10
10.
30诸多有钱人因营利而聚集众多仆从,
Dhanajā tehi nekehi, karonto bhaṭasaṅgahaṃ;
31于是这位大力士居住于棉布村落。
Tato tambalagāmamhi, nivasittha mahabbalo.
11
11.
33国王与国土的统治者彼此不合,
Aññamaññaviruddhattā, rājāraṭṭhādhivāsino;
34百姓一见纷争,便一齐不予统治者一切施舍。
Upaggamma janā sabbe, karaṃ no denti sabbaso.
12
12.
36邪恶的叛逆者破坏国王的尊严,傲慢妄为,
Vipakkhācoḷarājassa, bhindantā’ṇaṃ maduddhatā;
37他们恣意伤害万人,以己所欲肆行暴虐。
Āyuttake vihiṃsento, yathākāmaṃ caranti ca.
13
13.
39那时,钵罗跋摩王闻此,愤怒困坐。
Taṃ sutvā coḷabhūpālo, sampakopavasīkato;
40他施予了广大军队,亲自派遣亲信去往。
Senaṃ mahantiṃ datvāna, pesesi sacivaṃ nijaṃ.
14
14.
42这位大国之王未曾退却,处处对众多人民征伐;
Mahātitthe’vahiṇṇo so, tattha tattha bahūjane;
43以残杀致人众死,乃是主宰诸国之君王。
Ghātento savase katvā, rājāraṭṭhādhivāsino.
15
15.
45行至瓦萨山时,跨跃急流的河道;
Anukkamena gantvāna, kharāṇo rohaṇaṃ tadā;
46激发全军进击,破坏了铁壁般的防线。
Ajjhotthari saseno sa, bhinno velovasāgaro.
16
16.
48作为国王的依靠,借助太阳神山的力量;
Rañño paccatthikā hutvā, ravidevacalavhayā;
49两者都带着大力而走过达米拉塞尼达的领地。
Ubho damiḷaseninda-vasaṃ yātā mahabbalā.
17
17.
51拥有极大翼力的人们,出现在军阵之上;
Mahāpakkhabalopete, te passiya camūpati;
52迅速跨越整个罗汉那地区,被认为单靠一只手就能掌控。
Rohaṇaṃ sakalaṃ khippaṃ, maññittha sakahatthagaṃ.
18
18.
54在十一年的统治中,该王是丕罗国的霸主;
Ekādasamhi so vasse, rājā coḷābhibhūtiyā;
55在沙尔陀山中,困境重重,他统治着那片地区。
Paluṭṭhapabbate duggaṃ, pavidhāya tahiṃ vasī.
19
19.
57当时,胆罗国军队四面环绕城池,严密包围。
Coḷasenā tadāselaṃ, samantā samparikkhipi;
58在彼处,胆罗军队众多,形成极为可怖的战阵。
Tattho’bhayesaṃ senāna-mahū bhiṃsanakaṃ raṇaṃ.
20
20.
60国王的部下被全部消灭,胆罗族的军力遭到完全摧毁;
Rañño bhaṭā vināsetvā, sabbaṃ taṃ damiḷaṃ balaṃ;
61大批胆罗封臣皆逃散,纷纷跟随逃亡。
Palāyantaṃ mahācoḷa-sāmantañcānubandhiya.
21
21.
63获取其首级后,送至村庄中的甘蔗田,
Gahetvāna siraṃ tassa, gāmasmiṃ tambaviṭṭhike
64连同战车和战马等财富一同带去。
Saddhiṃ vāhanayānehi, sārabhūtadhanehi ca.
22
22.
66于是,他不顾骄奢奢侈,将一切财物收载,呈献给国王。
Tahiṃ taṃ sakalaṃ bhaṇḍaṃ, netvā rañño padassiya;
67他说:此时正是前往普罗提尼城的时机。
Puḷatthinagaraṃ gantuṃ, kālo iti samabravuṃ.
23
23.
69诸诸侯听闻此言,随从臣属的话语,
Mahīpālopi taṃ sutvā, sacivānaṃ vaco tadā;
70以强大的兵力,前往普罗提尼城。
Mahatā balakāyena, pulatthinagaraṃ gato.
24
24.
72那执政者听闻此一切情形,
Pavattimetaṃ sakalaṃ, sutvā coḷanarissaro;
73愤怒激烈,绝食断水,意欲抵抗国王军队。
Tibbakopavasaṃyāto, bhūpālagahaṇatthiko.
25
25.
75迅速地一同抵达,勇士来到海港之处;
Sāmaṃ khippaṃ samāgamma, vīro sāgarapaṭṭanaṃ;
76并且面对强大的军队,远征兰卡岛。
Bhiyyopi mahatiṃ senaṃ, laṃkādīpamapesayī.
26
26.
78土地之主知悉此事,派遣军首领萨咖;
Taṃ vijāniya bhūmindo, senindaṃ pesayī sakaṃ;
79赋予殊胜的兵力,以迎战乔罗(钵罗)军。
Balaṃ mahantaṃ datvāna, coḷasenāya yujjhituṃ.
27
27.
81军队行进中抵达阿努拉德普拉附近;
Gacchamāno camūnātho, so’nurādhapurantike;
82与坦米尔军队合力,展开激烈的战斗。
Saddhiṃ damiḷasenāya, vattesi tumulaṃ raṇaṃ.
28
28.
84在那场战斗中,众多国王及其臣民聚集其中;
Patiṃsu tasmiṃ saṅgāme, bhūpālassa narā bahū;
85即便如此,由于达米拉人的侵袭,该国的居民仍旧出生繁衍。
Bhiyyopi damiḷāyattā, jātā taṃ raṭṭhavāsino.
29
29.
87大地之主离开时,彼时前往普罗提那城;
Vihāya dharaṇīpālo, pulatthinagaraṃ tadā;
88以迅捷的速度抵达维利迦弓箭之国。
Villikābāṇakaṃ raṭṭhaṃ, sampāpuṇiya vegasā.
30
30.
90彼时由辛勤的双驾车驾驭者统治着那国;
Nihaccāmaccayugalaṃ, taṃ raṭṭhādhiṭṭhitaṃ tadā;
91他在议事厅内举行集会,召集诸臣聚集一堂。
Tahiṃ vāsamakappesi, sabhaṭe sannipātayaṃ.
31
31.
93聆听自己所随顺者,自知愤怒之本源;
Attānamanubandhantaṃ, sutvā coḷacamūpatiṃ;
94前往名为风山之处,知时节之清凉;
Gantvā vātagiriṃ nāma, samayaññū siluccayaṃ.
32
32.
96身体出现疮疡之时,置于其地极不便;
Upaccakāya selassa, tattha duggaṃ nivesiya;
97在战斗中彼坚持屈服,遇敌军时显露怯弱;
Raṇaṃ karonto temāsaṃ, damiḷe paṭibāhayi.
33
33.
99为头发本主者,昔在战场之上;
Kesadhātukanāthassa, māritassa purāraṇe;
100兄弟之中最幼者,彼时具大力大能。
Bhātā kaṇiṭṭho sampatta, mahāpakkhabalo tadā.
34
34.
102死亡如同同类同伴,奔走而愤怒难抑;
Māraṇaṃ sakabhātussa, saranto ruṭṭhamānaso;
103他将整个被限制的狭窄空间搅动翻转,喉咙激烈震颤的圆圈中。
Sakalaṃ parivattesi, guttahālakamaṇḍalaṃ.
35
35.
105然后,一位勇猛强大的长者迅速赶来,
Atho laṃkissaro tattha, khippaṃ gantvā mahabbalo;
106来到名为死亡境域之处,阻断通往蕴门的通道。
Ṭhāne maccutthale nāma, khandhāvāraṃ nibandhiya.
36
36.
108在苦楝林丛交战后,他将其驱散;
Khadiraṅgaṇiduggamhā, palāpetvāna taṃ raṇe;
109山谷凹陷之地的战士们,彼此激烈战斗将其逼退。
Ṭhānā kubulagallā ca, yujjhanto taṃ palāpayi.
37
37.
111舍弃儿女等一切积蓄财富与兵力,
Vihāya puttadārādi-sabbaṃ nekadhanaṃ balaṃ;
112逃逸出国境,进入敌对国境的马嘎拉。
Palāyamāno so raṭṭhaṃ, coḷāyatta magālahuṃ.
38
38.
114彼时失国之人,洞察一切,
Tadā narissaro tata, tassa sabbaṃ samādiya;
115往往至坦巴拉村,营建新难居。
Gantvā tambalagāmamhi, navaṃ duggaṃ nivesiya.
39
39.
117秘密往返,赴大蛇群聚之所,
Anukkamena gantvāna, mahānāgahulavhaye;
118安置于旧美好之地,准备与敌国交战兵力。
Purevasī susajjento, balaṃ coḷehi yujjhituṃ.
40
40.
120于是国王召集大臣,及宫中两位大力士;
Tato rājā samavhāya, sacīve dve mahabbale;
121派遣他们向南观看,安置居民前往那处居住。
Pesesi dikkhiṇaṃ passaṃ, vasaṃ netuṃ tahiṃ jane.
41
41.
123派遣一对英勇大将,持坚固武器;
Sampesesi mahāmacca-yugalaṃ kakkhalaṃ vibhū;
124为消灭乔罗陀婆的残余,到了大路那时辰。
Coḷadappavināsāya, tato velā mahāpathe.
42
42.
126被派遣向南观看的,则是这些强大的贵族大臣;
Pesitā dakkhiṇaṃ passaṃ, amaccā’me mahabbalā;
127他们威武健壮,如同坚固巨石般矗立。
Muhunnaruggamaduggaṃ, badaḷatthalameva ca.
43
43.
129瓦皮那城池与佛陀故乡相同;
Vāpīnagaraduggañca , buddhagāmakameva ca;
130同样有提拉古拉、摩诃古拉及曼荼古拉等诸城。
Tilagullaṃ mahāgallaṃ, maṇḍagallakameva ca.
44
44.
132还有阿努拉德城,因携带彼等欲望;
Anurādhapurañcāti, gahetvāna kamena te;
133他们行走于诸多国土,抵达盛大港口。
Vattentā savase raṭṭhaṃ, mahātitthamupāgatā.
45
45.
135被派遣为官吏与敌国,随后于大道上;
Pesitā sacivādvetu, tato velā mahāpathe;
136分散四处,遮蔽村落及其境界。
Vilumpantā chagāmādi-khandhāvāre tahiṃ tahiṃ.
46
46.
138诣普拉特蒂城近处,以感官之欲,遣使传达;
Pulatthinagarāsannaṃ, kamenā’gamma pesayuṃ;
139使使者迅速前往王宫,此是惯常之速道。
Dūte rājantikakhippa-māgantuṃ vaṭṭatītiha.
47
47.
141四方分两乘,随从散布;
Disāsā dvīsu yānehi, sacivehi pavattitaṃ;
142伯乐闻讯,知时理晓,巧于国君。
Vikkamāti sayaṃ sutvā, kālaññū so mahīpahi.
48
48.
144速集军队整备,齐心合力,技术熟练;
Sīghaṃ sannayha senaṅgaṃ, samaggaṃ vidikovido;
145向首领老者下手,自古以来便已展开行动。
Ummūlanāyacoḷānaṃ, purātamhā’bhinikkhami.
49
49.
147前往大河岸边、广阔群山林立之地,
Gacchaṃ gaṅgāya mahiya-ṅgaṇathūpantike vibhū;
148修筑军营,居住在那里,安定且持久。
Senānivesaṃ kāretvā kañcikālaṃ tahiṃ vasī.
50
50.
150凭借勇猛及通晓地形者,接近要地附近的城邑,
Kamenāgamma ṭhānaññū, puḷatthinagarantike;
151伟大的勇士们筑起稳固坚固的防御关隘。
Bandhāpesi mahāvīro, khandhāvāraṃ thiraṃ varaṃ.
51
51.
153那里各处驻扎的勇士们,身披铠甲,武装完备,
Tattha tattha ṭhitā sūrā, coḷā ye kakkhalā’khilā;
154在城内他们集结,准备发动战斗。
Pulatthinagare yuddhaṃ, kātuṃ sannipatiṃsu te.
52
52.
156离开城市前往,勇猛无畏地冲出外城。
Nikkhamma nagarā gantvā, coḷā bahi mahāraṇaṃ;
157战败且恐惧,诸人退入萨咖所守的城市。
Katvā parājitā bhītā, pavissa nagaraṃ sakaṃ.
53
53.
159城门紧闭,守城者据守庞大的城楼。
Guttā sesapuradvārā, gopuraṭṭālanissitā;
160众多勇士奋力奋战,爆发出令人恐惧的喧嚣声。
Mahāhavaṃ bahussāhā, pavattesuṃ bhayāvahaṃ.
54
54.
162持续交战半月有余,猛攻那座城市,竭尽全力想要攻下,然而国王的大军未能成功。
Diyaḍḍhamāsaṃ yujjhanti, nagaraṃ tamuparundhiya;
163(国王的)大军,无法使之成功。
Sādhetuṃ nevasā’sakkhi, bhūpālassa mahācamū.
55
55.
165伟大的国王,极其勇猛,拥有巨大威力和刚强;
Mahārañño mahāvīrā, mahāsūrā mahabbalā;
166伟大的勇士,威严高大,如日天与诸山等众生。
Mahābhaṭā mahāmānā, ravidevacalādayo.
56
56.
168越过城墙,突然进入城中;
Ullaṅghitvāna pākāraṃ, pavissa sahasā puraṃ;
169瞬间就制服了所有敌人,击杀了根基摇动的敌军。
Khaṇena damiḷe sabbe, mūlaghaccamaghātayuṃ.
57
57.
171国王因此获得了胜利,当时拥有强大的军队;
Evaṃ laddhajayo rājā, tadā vijayabāhuso;
172他为自己巡游巡视,携带战鼓,在战城中巡行。
Carāpesi nijāṇāya, bheriṃ bhūrimatipure.
58
58.
174听闻此事,萨咖军队遂灭亡迦罗补提王国;
Taṃ sutvā sakasenāya, vināsaṃ coḷabhūpati;
175锡兰勇士非常强盛,军队愈加无法阻挡。
Sīhaḷā balavantoti, bhiyyo senaṃ na pāhiṇi.
59
59.
177此勇士是全无敌手、勇猛无比的迦罗世尊;
Vīro asesanihatuddhaṭa coḷaseṭṭho;
178智慧善巧,良善坚稳,堪称诸王中之王;
Viññū susādhuṭṭhapitākhilarājaraṭṭho;
179审慎善足,犹如达城主人之至上智者;
Iṭṭhannurādhapuraseṭṭhamatīva haṭṭho;
180于第十五年乃成王位,成为诸王之尊主。
Vassamhi pañcadasame gami rājaseṭṭho.
181在为令善人增长净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
182名为“前往阿努拉达普拉”
Anurādhapurābhigamano nāma
183第五十六章
Chappaññāsatimo paricchedo