第五十五章
第五十五章
Pañcapaññāsatima pariccheda
1名为“战胜罗哈那之敌”
Rohaṇārāti vijayonāma
1
1.
3世间之名者,军队之主,住于摩卡·古都鲁萨[Pali: makkhakudrūsa,地名或族名存疑]之地;
Lokanāmo camūnātho, makkhakudrūsavāsiko;
4誓言真谛者,智慧具足者,摧破乔腊达巴[Pali: coḷadappa]之骄慢。
Saccapaṭiñño dhītimā, coḷadappavighātano.
2
2.
6降伏众人已,得统罗哈纳[Pali: rohaṇa]境之王权;
Abhibhūya jane patvā, rajjaṃ rohaṇamaṇḍale;
7自在住咖嘉拉[Pali: kājara]村,精通行仪规范之道。
Vasī kājaragāmamhi, cārittavidhikovido.
3
3.
9彼时有一王子,名声显赫,力量强大;
Ahu tadā kittināmo, rājaputto mahabbalo;
10其族姓之殊胜功德,今当依次宣说。
Tassa vaṃsādisampattī, nupubbena pavuccate.
4
4.
12传闻于迦叶婆罗门氏族,因其智慧被人所敬仰;
Suto kassapabhūpassa, māṇanāmena vissuto;
13他为贤者,为稳重者,且以正行为饰。
Ādipādo ahu dhīro, sadācāravibhūsito.
5
5.
15此时其长兄,名为学童摩摩智,
Tassā’tha jeṭṭhako bhātā, māṇavammo mahāmati;
16坐于牛角山附近的小河岸畔。
Gokaṇṇakasamīpaṭṭha-nadītīre nisīdiya.
6
6.
18他以何种方式侍奉,悉依规矩奉行;
Katamantupacāro so, yathāvidhimasesato;
19手持念珠,开始默诵咒念。
Akkhamālaṃ gahetvāna, mantaṃ jappitumārabhi.
7
7.
21据说,他如同勇猛的贵族,护卫者般恪守职责,坚决护持;
Kumāro kira bhattagge, pāturāsi savāhano;
22如同带着装甲的勇士,挥舞着巨大的战斧,劈裂强固的盾牌。
Sikhaṇḍi mukhatuṇḍena, balipaṭṭaṃ vikhaṇḍiya.
8
8.
24在竹筒开裂的头盖骨中间,空隙处显露出来;
Sacchiddake nāḷikera-kapāle viccunodake;
25仿佛看见水流向湖中,出入其口而不息。
Lūkhe jalamapassanto, japantassa mukhaṃgato.
9
9.
27于是,他内心生起定境,注视着那动物之眼;
Tato bhāviniṃ siddhi, mapekkhaṃ nayanaṃ sakaṃ;
28那眼睛凝视着他,他也沉静不动,彼此无声息相对。
Tassopanesi, nibbhijja, sopi taṃ sahasāpici.
10
10.
30少年对此心满意足,守护这少年。
Kumāro tassa santuṭṭho, kumārassābhipatthitaṃ;
31他登上天宫楼台,向天际行礼,之后离去。
Varaṃ padāya nabhasā, rājamāno gato tato.
11
11.
33目睹众多善友远去,见诸诸侯相继远离;
Bhinnekanayanaṃ disvā, sacivātaṃ paro disuṃ;
34宣示取获良机,将此事告知百姓。
Varalābhaṃ pakāsetvā, samassāsesi so jane.
12
12.
36于是诸善友对此感到满足,恭敬地侍奉他;
Tato so sacivātassa, santuṭṭhārādhayiṃsu taṃ;
37前往阿努拉德布勒城,举行加冕典礼。
Anurādhapuraṃ patvā, bhiseko kāriyo iti.
13
13.
39意思为何由我来治理这个残废的国土?
Attho ko mamarajjena, vikalaṅgassa sampati;
40我将从事苦行的功业,出家修道。
Tapokammaṃ karissāmi, pabbajjamupagammahaṃ.
14
14.
42那年轻王子,因欲求得国土,
Kaṇiṭṭho māṇanāmo ca, laṅkārajjaṃ kamāgataṃ;
43令此国土得以统治,臣服归顺。
Pāletu iti so rajjaṃ, sampattaṃ sampaṭikkhipi.
15
15.
45他遍知心意的活动,时时处处皆为其眷属所知;
Viññātacittasañcārā, sacivā tassa sabbathā;
46那年轻王子要派遣人去管理此事。
Vattumetaṃ kaṇiṭṭhassa, pesesuṃ purise tadā.
16
16.
48听闻此事,即刻前来,见到了同族兄弟;
Sutvā taṃ sīghamāgamma, passitvā sakabhātaraṃ;
49跌坐于足根处,长时间呻吟悲泣;
Patitvā pādamūlamhi, bahuṃ kandiya rodiya.
17
17.
51与年长的兄弟一同前往阿那阇浦罗城;
Jeṭṭhena bhātarā saddhi-manurādhapuraṃ gato;
52在那里头戴王冠,顺从年长者的心意;
Makuṭaṃ tattha dhāresi, jeṭṭhacittānuvattako.
18
18.
54然后前往无畏山,向同族兄弟出家;
Tato’bhayagiriṃ gantvā, pabbajjaṃ sakabhātuno;
55在彼处恳求,呈现极大的敬重与诚意。
Yata yo tattha yācittha, bahumānapurassaraṃ.
19
19.
57于是那些修行者,受具足出家戒学制约;
Tato te yatayo tassa, pabbajjamupasampadaṃ;
58他们对有残废缺陷者,未曾敬重戒律的奉行。
Akaṃsu vikalaṅgassa, sikkhāpadanirādarā.
20
20.
60应当在穷困废弃的广大篱笆边界围栏,
Pariveṇamuttaroḷa-muḷāraṃ tassa kāriya;
61建造并设立该围栏,作为土地所有者的固定界限。
Katvā taṃ pariveṇassa, sāmikaṃ dharaṇī pati.
21
21.
63有六百名比丘聚集于此,制定并接受主导者,
Bhikkhūnaṃ chasataṃ tattha, vidhāya tadadhīnakaṃ;
64对该主导者实行退让法,同时五种惩罚措施也应予以施行。
Parihāre adā tassa, pessavagge ca pañca so.
22
22.
66他善于完成各种巧妙技艺的操作。
Samappesi ca so nānā-sippakammavicakkhaṇe;
67当时有一人因受约束,专注于牙齿与骨骼的保护。
Jane cākā tadāyatte, so dāṭhādhāturakkhiye.
23
23.
69他们正是那些无畏山里的比丘们所为;
Tassevādakarā’hesuṃ, bhikkhū’bhayagirimhi te;
70国王恰当地保护着众生,正依其所承行持。
Rājā ca lokaṃ pālesi, sammā tassānusiṭṭhiyā.
24
24.
72有一部分世人理应超越王权关怀;
Janā tabbaṃsajā keci, taṃ rajjanirapekkhakā;
73他们按所好居住,像大主那样庄严其地位。
Nivasiṃsu yathākāmaṃ, mahāsāmi padaṃsitā.
25
25.
75此处指的是学童期间,是王者的法律监护权下;
Etassa māṇavammassa, rañño dhammanayaññuno;
76当时正值阿蛾波多王子等子弟初诞生之际。
Aggabodhikumārādi-puttanattukkamāgate.
26
26.
78于纯净世系中所生,为国君统治家族之首;
Vaṃse visuddhe jātassa, bhūpālanvayamuddhani;
79此合共十六人,皆为正确依法施政者。
Samāsoḷasakaṅkāyaṃ, sammā rajjānusāsino.
27
27.
81为大国之王与大国王子,二者皆出自有力而严肃的家庭;
Mahīpassa mahindassa, duve mākuladhītaro;
82被赞誉为天界和世间皆知晓的闻名美名。
Devalā lokikā cāti, nāmato vissutā subhā.
28
28.
84在这两位女儿中,是世俗的母亲所生;
Etāsu dvīsu dhītāsu, lokikā mātulattajaṃ;
85依此因缘,诞生了名为迦叶的王子。
Paṭicca rājatanayaṃ, subhaṃ kassapanāmakaṃ.
29
29.
87那位摩嘎剌那获得了两个风采出众的儿子;
Sā moggallāna lokavhe, putte dve labhi sobhane;
88其中长子是通达世间法的教法支柱。
Tesu jeṭṭhasuto loka-sāsanādhārakovido.
30
30.
90他被尊为大长老,恪守僧团教化训导;
Mahāsāmīti paññāto, saṅghupāsanapālayo;
91居住在罗诃那山,蕴涵众多精华品德。
Nekasāraguṇāvāso, vāsaṃ kappesi rohaṇe.
31
31.
93在达朵婆提萨王那里,尚未归依如来教法;
Dāṭhopatissa rājassa, nattā sugatasāsane;
94他已经出家,具有坚定信心,严持戒律而清净;
Pabbajjūpagato saddho, dhutavā sīlasaṃvuto.
32
32.
96心无杂念,专注正念,住于蒲阇舍那的静处;
Pahitatto vicittoso, pantasenāsane vasī;
97其德行普遍展现于各方,诸天对此深感欢喜;
Guṇaṃ sabbattha vaṇṇesuṃ, tasmiṃ devā pasīdiya.
33
33.
99诸天听闻其德,心无疑惑遍及诸方;
Guṇaṃ suṇitvā laṃkindo, tadā sabbattha patthaṭaṃ;
100他们恭敬前来,俯首表示敬意,劝导他行正法。
Upasaṅkamma taṃ natvā, kātumattānusāsanaṃ.
34
34.
102念于礼敬而心所欲,反复恳求乞求;
Ārādhayamanicchantaṃ, yācitvāna punappunaṃ;
103携来安置于此,妥善建成此楼阁。
Ānīya vāsayitvā taṃ, pāsāde sādhukārite.
35
35.
105修行者居住之所,何处乃爱王之地?
Yatissarassa vasato, kattha rājāguṇappiyo;
106依止该处修行路径,以正法护持世间。
Tassānusiṭṭhimaggaṭṭho, lokaṃ dhammena pālayi.
36
36.
108目标恭敬行为正,彼时由兰金达所为;
Uddissārādhanaṃ sammā, laṃkindena kataṃ tadā;
109由舍利圣者出世,彼为月神而慈悲护持。
Selantarābhinikkhamma, yatindo so dayānugo.
37
37.
111由比丘们集合在一起,在那处分配住所;
Yato bhikkhū samūhetvā, vāsaṃ kappesi yattha so;
112这称为僧舍的集合,因其极为广大而出名。
Selantarasamūho’ti, vikkhyātiṃ so tato gato.
38
38.
114于是安置后居住,夜间则如天神之所;
Tato paṭṭhāya vāsetvā, rattiyaṃ devapalliyaṃ;
115比丘在天神允许下,确实置于根本之地。
Devatānumataṃ bhikkhuṃ, mūlaṭhāne ṭhapenti hi.
39
39.
117住于根本者,遵行苦行者的训诫;
Mūlattamāvasantānaṃ, yatīnamanusāsanā;
118守护着世界法的莲花华,继而在世间法中运转。
Laṃkissarā pavattanti, pālentā lokasāsanaṃ.
40
40.
120他出生时身上带有特征,是王子的后裔;
Tassa dāṭhopatissassa, vaṃsajaṃ rājaputtakaṃ;
121依止觉悟,应当称其为“佛名公主”。
Bodhiṃ paṭicca tabbaṃsā, buddhanāmā kumārikā.
41
41.
123名曰“阿拉他罗迦”,是优异的女儿;
Alattha lokitaṃ nāma, dhītaraṃ varalakkhaṇaṃ;
124后来她归顺聪慧的摩诃迦罗那。
Kālena sā padinnā’si, moggallānassa dhīmato.
42
42.
126她因此获得良好声誉,被称为“公主朋友”;
Sā taṃ paṭicca kittiñca, mittaṃ nāma kumārikaṃ;
127也保护了摩诃迦罗那,育有四名子女。
Mahindaṃ rakkhitaṃ cāpi, latittha caturo pajā.
43
43.
129此乃年长贤明之子,勇猛无畏,年已有十三。
Ahu jeṭṭhasuto dhīro, vīro terasavassiko;
130其手技艺精湛,尤擅长于弓箭之术,手法独特高妙。
Katahattho visesena, dhanusippamhi so tato.
44
44.
132我将如何前往兰卡,虽远且路多荆棘阻碍?
Kathaṃ laṅkaṃ gahessāmi, dūretvā’rāti kaṇṭakaṃ;
133在此忧虑难解之时,立于根本菩提树下静居。
Iti cintāparogāme, mūlasālavhaye vasī.
45
45.
135有一伟大勇士,称为佛王,享有盛名远扬;
Eko mahābalo vīro, buddharājoti vissuto;
136反向行军,彼时成为世间军队之将领。
Vilomavattī hutvāna, lokasenānino tadā.
46
46.
138该地名为巴拉,意指石墙之地,迅速成为人口众多的城邑。
Palāto cuṇṇasālavhaṃ, khippaṃ janapadaṃ tahiṃ;
139如迦耶等地,众多居民均居住于其内,遍布各处。
Kittādike jane neke, vase vattiya sabbathā.
47
47.
141彼时,群雄与亲属众多并集于此,声势浩大。
Saddhiṃ bandhūhi saṅgāma-sūrehi bahukehi so;
142于马来阿查拉山脚下,此地居民当时生活艰难难堪。
Malayācalapādesu, vasī duppasaho tadā.
48
48.
144一位随行领袖来到彼处,临近该地。
Tassa’ntikamupāgamma, saṃvaccharikanāyako;
145此人名为库玛拉,形貌端正,言语善美,得以赞扬。
Saṅgho nāma kumārassa, sarūpaṃ sādhuvaṃ bravi.
49
49.
147大统领之子,为长子,有着崇高声名;
Mahāsāmissa tanayo, jeṭṭho kitti sanāmako;
148具备庄稼之相好,功业卓著无边。
Dhaññalakkhaṇasampanno, sampannamativikkamo.
50
50.
150于犍陀罗洲亦有此王国,一统天下之号;
Jambudīpepi taṃ rajjaṃ, kattumekātapattakaṃ;
151细思此事亦可明了,诸如兰伽岛皆被涵盖。
Samatthoti vicintepi, laṅkādīpamhi kā kathā.
51
51.
153听闻其言语之后,王子必当亲近侍奉;
Tassa so vacanaṃ sutvā, sevitabbo kumārako;
154决定之后便将使者派往王子身旁之人处。
Iti nicchiya pesesi, kumārassa’ntikaṃ jane.
52
52.
156聆听他们的话语之后,他安然回转,不生恐惧;
Suṇitvā so vaco tesaṃ, nivattanabhayā vibhū;
157他是那位未曾欺辱父亲的英勇者,弓箭的助手。
Ajānahaṃ pitunnaṃ so, vīro dhanusahāyako.
53
53.
159出家后,他观照诸相各别清净;
Gehā nikkhamma passanto, sunimittāninekadhā;
160他前往古老的城邑,名为片伽村,驻留于大智者之地。
Agālahuṃ sarīvagga-piṭṭhigāmaṃ mahāmati.
54
54.
162在那里,这位英勇者住下,派遣使者及侍者随侍左右;
Tahiṃ so nivasaṃ vīro, pesayitvā sasevake;
163他施以坚固不动之意志,作为觉悟波罗蜜的践行者。
Vipakkhādhiṭṭhitaṃ jesi, bodhivālavhagāmakaṃ.
55
55.
165于是,那位自负的将军在那里派遣了军队;
Tato’bhimānī senānī, senaṃ so tattha pesayi;
166这支军队袭击了该村庄,开始了战斗。
Sā parikkhipataṃ gāmaṃ, saṅgāmāya samārabhī.
56
56.
168那王子们奋勇作战,威猛勇健,行动敏捷;
Kumāro tehi yujjhanto, subhaṭo paṭuvikkamo;
169他们纵横驰骋于诸方,像凶猛的猛兽般凶狠无比。
Disāsu vikirīsabbe, tulaṃ caṇḍova māḷuto.
57
57.
171然后来到叫做丛林馆的城镇,那里居民众多;
Cuṇṇasālaṃ janapadaṃ, gantvā ṭhānavidū tadā;
172他便在那里定居,统治了整个马来亚地区。
Tahiṃ vasaṃ vasekāsi, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ.
58
58.
174当时军队统帅,即军王,派遣了一位勇士。
Tadāpi senaṃ senindo, pesetvā asakiṃ sakaṃ;
175此勇士具备强大无比的力量,前往完成极为艰难的任务。
Abhibhūtimasakkonto, kātuṃ dummanataṃ gato.
59
59.
177他是毛发杂乱、居住于荒野之人,应记住他叫做吉地那的勇士;
Makkhakudrusavāsissa, sacipassātha kittino;
178那时,他被称为强大有力的天人战士,是广为人知的。
Suto mahabbalo deva-malloti vidito tadā.
60
60.
180他与亲戚朋友们一同前来,众多生活于峭岩山中的。
Sahito bandhumittehi, bahū rohaṇavāsino;
181他们恭敬地到达,注视着这位王子。
Samādāyā’bhigantvāna, kumāraṃ passi sādaro.
61
61.
183被囚之人,携带匕首,已牢狱十五年;
Bandhiya churikaṃ cheko, so pannarasavassiko;
184其足首最初受创,遂至大威名圆满。
Ādipādapadaṃ tattha, sampāpuṇi mahāyaso.
62
62.
186继而赠以黄金甲胄,成为极为强壮;
Tato hiraññamalaya, mupāgamma mahabbalo;
187在那坑壁处,用锐铁将身体束缚固定。
Tahiṃ remuṇaselamhi, khandhāvāraṃ nibandhayi.
63
63.
189即使派遣军队援助,也只能徒劳增援军伍;
Tatthāpi senaṃ pesetvā, saṅgāmento camūpati;
190未得胜利,心怀愿望,故于再战中舍弃抵抗。
Aladdhavijayo chandaṃ, punayuddhe jahitato.
64
64.
192「世间之主」者,于当时舍弃一切众生,护持自我。
Lokanāmo camūnātho, lokaṃ hitvā sakaṃ tadā;
193此人在第六年雨季时,专心向彼岸界归依。
Ahu vassamhi chaṭṭheso, paralokaparāyano.
65
65.
195当时有一位名为迦叶的长者,头发稀疏之领袖;
Tadā kassapanāmeko, kesadhātukanāyako;
196他通达世间,聪明智慧,于彼时身心得以升进。
Jane’bhibhūyavattesi, nījāṇaṃ rohaṇe tadā.
66
66.
198听闻此事,乔罗迦之奴隶及普陀城居民,
Sutvā taṃ coḷasāmanto, puḷatthinagarā tadā;
199纷纷出发,装备战争,前往迦伽罗村。
Nikkhamma yuddhasanaddho, gantvā kājaragāmakaṃ.
67
67.
201由头发根部开始,在战斗中击溃敌军强大势力;
Kesādhātu tato yuddhe, bhinditvā damiḷaṃ balaṃ;
202在守护坚固的石制边界上安置部队,保护民众。
Rakkhapāsāṇasīmāyaṃ, ṭhapetvā rakkhiye jane.
68
68.
204后排由从被击败者处重新集结的军队作战先锋;
Paṭiladdhajayuddāmo, mahāsenā purakkhato;
205敌军再度返回,起势窥视勇士卡查罗之村。
Punarāgamma pāvekkhi, vīro kājaragāmakaṃ.
69
69.
207得知初战结束之讯,守城士卒皆闻此消息;
Tadādipādo sutvāna, sabbaṃ sutthīradhātuko;
208迅速集结兵力,誓以全力摧毁头发根部之敌。
Kesadhātuṃ nighātetuṃ, balaṃ sannayhi vegasā.
70
70.
210闻此动静后,他自恃力量充沛;
Pavattiṃ taṃ suṇitvā so, sābhimāno bhusaṃtato;
211取了充足兵力,携带兵器装备而来。
Samattaṃ balamādāya, sippatthalakamāgamā.
71
71.
213在有五由旬国等众多人民居住的地区;
Pañcayojanaraṭṭhādi-vāsikesu bahūjane;
214入坐聚集之地,临近极其难胜的王子所在。
Samādāya samāsanne, rājaputte sudujjaye.
72
72.
216知晓此地已无热闹气象,众多居民离散;
Virattatañca so ñatvā, bahunnaṃ raṭṭhavāsinaṃ;
217此处作战甚为艰难,他进入苦涩战场。
Dukkaraṃ ettha yuddhanti, gato so khadiraṅgaṇiṃ.
73
73.
219大军主的儿子,年十六岁;
Mahāsenāya bhūpāla suto soḷasavassīko;
220他迅速察觉,勇无畏舍,像一只出入虎穴的猛虎。
Khippaṃ vāpekkhi so vīta-daro kājaragāmakaṃ.
74
74.
222身披兽皮,心意坚强刚猛;
Chammāsamanubhotvāna, rohaṇaṃ ruṭṭhamānaso;
223即使是头戴毛发的君主,也为战争之事奔行。
Kesadhātukanāthopi, saṅgāmatthāya tatthagā.
75
75.
225王子率领军队,进行激烈战斗;
Rājaputtassa senā’tha, vattenti samaraṃ kharaṃ;
226头戴毛发的君主,紧握头颅,具有强大力量。
Kesadhātukanāthassa, sīsaṃ gaṇhi mahabbalā.
76
76.
228来到世间的十七位少年;
Āgamma sattarasavayaṃ kumāro;
229他们在各处表现出极为卓越的威严光辉;
Sabbattha patthaṭamahāyasakittitejo;
230在诸多法门的结合运用方面极具专长;
Sumādineka vidhiyogavisesadakkho;
231已灭除一切烦恼如同消除满身荆棘般。
Khīṇārikaṇṭakamakā’khilarohaṇaṃ taṃ.
232在为令善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
233名为“战胜罗哈那之敌”
Rohaṇārātivijayo nāma
234第五十五章。
Pañcapaññāsatimo paricchedo.