第五十五章
1第五十五品
Pañcapaññāsatima pariccheda
2名为“战胜罗哈那”
Rohaṇārāti vijayonāma
1
1.
2世间所称名者,军队之主,住于摩卡古都鲁萨之地;
Lokanāmo camūnātho, makkhakudrūsavāsiko;
3他是真实语者,具足智慧,摧破乔腊的骄慢。
Saccapaṭiñño dhītimā, coḷadappavighātano.
2
2.
5降伏众人之后,于罗哈纳境取得王权;
Abhibhūya jane patvā, rajjaṃ rohaṇamaṇḍale;
6安住于咖嘉拉村,精通威仪规范之道。
Vasī kājaragāmamhi, cārittavidhikovido.
3
3.
8那时,有一位名叫基提的王子,具大力量;
Ahu tadā kittināmo, rājaputto mahabbalo;
9他的族姓等殊胜功德,今当依次宣说。
Tassa vaṃsādisampattī, nupubbena pavuccate.
4
4.
11闻说迦叶波族有位名为摩纳的青年,声名远播;
Suto kassapabhūpassa, māṇanāmena vissuto;
12那位贤者以正行为庄严,是为初基。
Ādipādo ahu dhīro, sadācāravibhūsito.
5
5.
14那时,他的长兄名叫摩纳瓦摩,智慧广大。
Tassā’tha jeṭṭhako bhātā, māṇavammo mahāmati;
15在牛耳山附近的河岸边坐了下来。
Gokaṇṇakasamīpaṭṭha-nadītīre nisīdiya.
6
6.
17他是如何侍奉的?——依一切仪轨而行。
Katamantupacāro so, yathāvidhimasesato;
18手持念珠,开始持诵咒语。
Akkhamālaṃ gahetvāna, mantaṃ jappitumārabhi.
7
7.
20据说,那位少年与坐骑一同出现在斋堂中。
Kumāro kira bhattagge, pāturāsi savāhano;
21孔雀以喙将供品盘啄碎。
Sikhaṇḍi mukhatuṇḍena, balipaṭṭaṃ vikhaṇḍiya.
8
8.
23有裂缝的椰子壳里,水在晃动;
Sacchiddake nāḷikera-kapāle viccunodake;
24粗糙的椰子壳中见不到水,却进入了持咒者的口中。
Lūkhe jalamapassanto, japantassa mukhaṃgato.
9
9.
26于是,他期待未来的成就,瞻视己目;
Tato bhāviniṃ siddhi, mapekkhaṃ nayanaṃ sakaṃ;
27他的眼引导着他,迸裂之后,他亦骤然将其压碎。
Tassopanesi, nibbhijja, sopi taṃ sahasāpici.
10
10.
29少年对他心生欢喜,遂满少年所愿。
Kumāro tassa santuṭṭho, kumārassābhipatthitaṃ;
30赐予殊胜之后,那位天神从空中欢喜离去。
Varaṃ padāya nabhasā, rājamāno gato tato.
11
11.
32看见一只眼睛破裂后,大臣们便向另一侧望去。
Bhinnekanayanaṃ disvā, sacivātaṃ paro disuṃ;
33他宣示获得殊胜,安抚了在场的人们。
Varalābhaṃ pakāsetvā, samassāsesi so jane.
12
12.
35于是,他的大臣们心怀知足,恭敬承事于他。
Tato so sacivātassa, santuṭṭhārādhayiṃsu taṃ;
36抵达阿努拉德布勒城后,应举行灌顶加冕。
Anurādhapuraṃ patvā, bhiseko kāriyo iti.
13
13.
38如今我这肢体残缺之人,要王国何用?
Attho ko mamarajjena, vikalaṅgassa sampati;
39我将修习苦行,出家修道。
Tapokammaṃ karissāmi, pabbajjamupagammahaṃ.
14
14.
41幼弟摩那,楞伽王位依法而至;
Kaṇiṭṭho māṇanāmo ca, laṅkārajjaṃ kamāgataṃ;
42“让他统治吧”——他如此拒绝了已到手的王国。
Pāletu iti so rajjaṃ, sampattaṃ sampaṭikkhipi.
15
15.
44他的大臣们总能了知他内心的意趣;
Viññātacittasañcārā, sacivā tassa sabbathā;
45于是,他们便派人前去禀告幼弟。
Vattumetaṃ kaṇiṭṭhassa, pesesuṃ purise tadā.
16
16.
47听闻此事后,他迅速赶来,见到自己的兄长;
Sutvā taṃ sīghamāgamma, passitvā sakabhātaraṃ;
48扑倒在兄长足下,长时间悲泣哀号。
Patitvā pādamūlamhi, bahuṃ kandiya rodiya.
17
17.
50与长兄一同前往阿努拉德布勒城。
Jeṭṭhena bhātarā saddhi-manurādhapuraṃ gato;
51在那里,他顺从长兄的心意,戴上了王冠。
Makuṭaṃ tattha dhāresi, jeṭṭhacittānuvattako.
18
18.
53随后,他前往无畏山,于亲兄弟座下出家;
Tato’bhayagiriṃ gantvā, pabbajjaṃ sakabhātuno;
54在那儿,他所恳求的那位,是个心怀极重傲慢的人。
Yata yo tattha yācittha, bahumānapurassaraṃ.
19
19.
56于是,那些修行者便为他授与出家及具足戒;
Tato te yatayo tassa, pabbajjamupasampadaṃ;
57他们无视学处,竟为肢体残缺者授与。
Akaṃsu vikalaṅgassa, sikkhāpadanirādarā.
20
20.
59为他建造了一座殊胜、宏伟的寺院,
Pariveṇamuttaroḷa-muḷāraṃ tassa kāriya;
60建成那座寺院后,大地之主便确立他为寺院之主。
Katvā taṃ pariveṇassa, sāmikaṃ dharaṇī pati.
21
21.
62在那里,他为六百位比丘安排了附属于该寺院的侍众。
Bhikkhūnaṃ chasataṃ tattha, vidhāya tadadhīnakaṃ;
63他给予他资具供养,并配给五组侍役。
Parihāre adā tassa, pessavagge ca pañca so.
22
22.
65他并委派了精通种种工艺技能之人。
Samappesi ca so nānā-sippakammavicakkhaṇe;
66他在守护牙舍利塔之事上,令众人归服于他。
Jane cākā tadāyatte, so dāṭhādhāturakkhiye.
23
23.
68无畏山寺的比丘们,皆听从他的吩咐。
Tassevādakarā’hesuṃ, bhikkhū’bhayagirimhi te;
69国王依其教导,如法护持世间。
Rājā ca lokaṃ pālesi, sammā tassānusiṭṭhiyā.
24
24.
71有些人虽为同族,对那王权已无贪着;
Janā tabbaṃsajā keci, taṃ rajjanirapekkhakā;
72他们蒙大主指示,随心所欲而住。
Nivasiṃsu yathākāmaṃ, mahāsāmi padaṃsitā.
25
25.
74当这位通达法理的国王尚在童子时,
Etassa māṇavammassa, rañño dhammanayaññuno;
75从阿格菩提王子等子孙代代相传而来。
Aggabodhikumārādi-puttanattukkamāgate.
26
26.
77生于清净的世系,位居护地者传承之顶;
Vaṃse visuddhe jātassa, bhūpālanvayamuddhani;
78具足十六种思虑,如法治理王国。
Samāsoḷasakaṅkāyaṃ, sammā rajjānusāsino.
27
27.
80大地之主大因德,其舅父生有二女;
Mahīpassa mahindassa, duve mākuladhītaro;
81一名天女一名世间女,皆以善美之名闻于世。
Devalā lokikā cāti, nāmato vissutā subhā.
28
28.
83在这两位女儿之中,世间女乃舅父所生;
Etāsu dvīsu dhītāsu, lokikā mātulattajaṃ;
84缘国王之子,有善美者名为迦叶。
Paṭicca rājatanayaṃ, subhaṃ kassapanāmakaṃ.
29
29.
86那位名闻于世的目犍连,生得两个庄严的儿子;
Sā moggallāna lokavhe, putte dve labhi sobhane;
87其中长子善巧通达,能持世间教法。
Tesu jeṭṭhasuto loka-sāsanādhārakovido.
30
30.
89他被尊称为大主,守护着僧团的净舍;
Mahāsāmīti paññāto, saṅghupāsanapālayo;
90他具足众多坚实功德,于罗诃那地方安居;
Nekasāraguṇāvāso, vāsaṃ kappesi rohaṇe.
31
31.
92他是达陀巴提萨王的孙子,在善逝的教法中;
Dāṭhopatissa rājassa, nattā sugatasāsane;
93具足信心而出家,修持头陀行,守护戒律;
Pabbajjūpagato saddho, dhutavā sīlasaṃvuto.
32
32.
95精勤策励,内心清净无杂,安住于边远寂静的坐卧处;
Pahitatto vicittoso, pantasenāsane vasī;
96其功德在一切处所受称扬,诸天因此生起净信。
Guṇaṃ sabbattha vaṇṇesuṃ, tasmiṃ devā pasīdiya.
33
33.
98楞伽主听闻了那时已遍传十方的功德;
Guṇaṃ suṇitvā laṃkindo, tadā sabbattha patthaṭaṃ;
99他上前亲近,向那位礼敬之后,为自我训诲;
Upasaṅkamma taṃ natvā, kātumattānusāsanaṃ.
34
34.
101他一再恳请那位不愿受敬奉者;
Ārādhayamanicchantaṃ, yācitvāna punappunaṃ;
102将他带来,安顿于这善加营造的楼阁中;
Ānīya vāsayitvā taṃ, pāsāde sādhukārite.
35
35.
104当这位圣者安住之时,那位喜爱功德的国王又在何处?
Yatissarassa vasato, kattha rājāguṇappiyo;
105他依循其教诫安住于道,以正法护佑世间。
Tassānusiṭṭhimaggaṭṭho, lokaṃ dhammena pālayi.
36
36.
107那时,楞伽岛主如法地完成了回向礼敬;
Uddissārādhanaṃ sammā, laṃkindena kataṃ tadā;
108那位悲悯随行的苦行之主,从舍兰多罗山出来;
Selantarābhinikkhamma, yatindo so dayānugo.
37
37.
110从彼处召集比丘后,他便在那里安居。
Yato bhikkhū samūhetvā, vāsaṃ kappesi yattha so;
111他从此便以“舍兰多罗僧团”之名而著称。
Selantarasamūho’ti, vikkhyātiṃ so tato gato.
38
38.
113从那时起,他便令比丘们于夜间安住天宫;
Tato paṭṭhāya vāsetvā, rattiyaṃ devapalliyaṃ;
114正因诸天认可,他们便将那位比丘安置于根本之处。
Devatānumataṃ bhikkhuṃ, mūlaṭhāne ṭhapenti hi.
39
39.
116这是对安住于根本处的诸苦行者的教诫。
Mūlattamāvasantānaṃ, yatīnamanusāsanā;
117楞伽岛的诸统治者护持世间教法,令其延绵流传。
Laṃkissarā pavattanti, pālentā lokasāsanaṃ.
40
40.
119他是佛牙优波帝须族系的王子。
Tassa dāṭhopatissassa, vaṃsajaṃ rājaputtakaṃ;
120缘于菩提树,那位族姓少女名为‘佛名’(Buddhanāmā)。
Bodhiṃ paṭicca tabbaṃsā, buddhanāmā kumārikā.
41
41.
122他得了一位名为‘世间’(Lokitā)、相好殊胜的女儿;
Alattha lokitaṃ nāma, dhītaraṃ varalakkhaṇaṃ;
123其后,她被许配给了具足智慧的目犍连(Moggallāna)。
Kālena sā padinnā’si, moggallānassa dhīmato.
42
42.
125她由此获得了名声,并结交了一位名叫米塔的少女为友。
Sā taṃ paṭicca kittiñca, mittaṃ nāma kumārikaṃ;
126她养育了玛欣德、罗奇陀等四子。
Mahindaṃ rakkhitaṃ cāpi, latittha caturo pajā.
43
43.
128其长子睿智而英勇,年方十三。
Ahu jeṭṭhasuto dhīro, vīro terasavassiko;
129他技艺精湛,尤擅弓箭之术。
Katahattho visesena, dhanusippamhi so tato.
44
44.
131我当如何夺取兰卡,拔除那如荆棘般的仇敌?
Kathaṃ laṅkaṃ gahessāmi, dūretvā’rāti kaṇṭakaṃ;
132他怀着这般思虑,住在名为根本娑罗的村庄。
Iti cintāparogāme, mūlasālavhaye vasī.
45
45.
134有一位大威力的雄者,以佛王之名著称;
Eko mahābalo vīro, buddharājoti vissuto;
135他当时逆行其道,成为世间军众的统领。
Vilomavattī hutvāna, lokasenānino tadā.
46
46.
137他逃往名为朱那娑罗的地方,那方国土很快便人烟稠密。
Palāto cuṇṇasālavhaṃ, khippaṃ janapadaṃ tahiṃ;
138他令吉达等众多人众,悉数臣服于其统御。
Kittādike jane neke, vase vattiya sabbathā.
47
47.
140他与众多亲族及骁勇善战的勇士同行;
Saddhiṃ bandhūhi saṅgāma-sūrehi bahukehi so;
141彼时,他居于摩罗耶山麓,威势难敌。
Malayācalapādesu, vasī duppasaho tadā.
48
48.
143一位年度的向导,来到他面前。
Tassa’ntikamupāgamma, saṃvaccharikanāyako;
144名为僧伽者,如实宣说了王子端正的容貌。
Saṅgho nāma kumārassa, sarūpaṃ sādhuvaṃ bravi.
49
49.
146大主人的儿子,名为吉提的长子。
Mahāsāmissa tanayo, jeṭṭho kitti sanāmako;
147具足财富与祥瑞之相,智慧与勇力兼备。
Dhaññalakkhaṇasampanno, sampannamativikkamo.
50
50.
149即便在瞻部洲,他也能成就独一白伞盖之王权;
Jambudīpepi taṃ rajjaṃ, kattumekātapattakaṃ;
150若考量其能力,在楞伽岛更不待多言。
Samatthoti vicintepi, laṅkādīpamhi kā kathā.
51
51.
152听闻他的话语后,便心想:“应当侍奉这位王子。”
Tassa so vacanaṃ sutvā, sevitabbo kumārako;
153如此决意后,便派人前往王子身边。
Iti nicchiya pesesi, kumārassa’ntikaṃ jane.
52
52.
155听闻他们的话后,那位光辉者因心生畏惧而折返。
Suṇitvā so vaco tesaṃ, nivattanabhayā vibhū;
156他不知那是自己的父亲,英雄持弓为伴。
Ajānahaṃ pitunnaṃ so, vīro dhanusahāyako.
53
53.
158从家中走出,观察种种善妙之相;
Gehā nikkhamma passanto, sunimittāninekadhā;
159大智者毫不迟延,前往舍利瓦伽皮提村。
Agālahuṃ sarīvagga-piṭṭhigāmaṃ mahāmati.
54
54.
161那位勇者住于其处,遣出使者与随从;
Tahiṃ so nivasaṃ vīro, pesayitvā sasevake;
162他征服了敌方盘踞的菩提瓦拉村。
Vipakkhādhiṭṭhitaṃ jesi, bodhivālavhagāmakaṃ.
55
55.
164于是,那位自负的将军在那里派遣了军队;
Tato’bhimānī senānī, senaṃ so tattha pesayi;
165那支军队包围了村庄,准备投入战斗。
Sā parikkhipataṃ gāmaṃ, saṅgāmāya samārabhī.
56
56.
167那位王子与他们交战,他是一名优秀的战士,行动敏捷;
Kumāro tehi yujjhanto, subhaṭo paṭuvikkamo;
168他们驱散一切敌人于四方,犹如猛烈的狂风驱散棉絮。
Disāsu vikirīsabbe, tulaṃ caṇḍova māḷuto.
57
57.
170那时,熟悉地形的智者抵达了库纳萨拉城;
Cuṇṇasālaṃ janapadaṃ, gantvā ṭhānavidū tadā;
171他居留该处,统御了整个摩罗耶地区。
Tahiṃ vasaṃ vasekāsi, sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ.
58
58.
173那时,军队统帅也派出了自己的军队;
Tadāpi senaṃ senindo, pesetvā asakiṃ sakaṃ;
174他未能胜过阿毗菩提,心中因此生起忧愁。
Abhibhūtimasakkonto, kātuṃ dummanataṃ gato.
59
59.
176他住在玛卡库德鲁萨,当知他便是那位名为吉提那的勇士;
Makkhakudrusavāsissa, sacipassātha kittino;
177那时他以大力著称,被称作“天人力士”。
Suto mahabbalo deva-malloti vidito tadā.
60
60.
179他与众多居住在罗哈那的亲戚朋友们一同
Sahito bandhumittehi, bahū rohaṇavāsino;
180他结伴而来,恭敬地见到了王子。
Samādāyā’bhigantvāna, kumāraṃ passi sādaro.
61
61.
182他精通捆缚与挥刀,年方十五
Bandhiya churikaṃ cheko, so pannarasavassiko;
183具大名声者,于彼处圆满了最初的足迹。
Ādipādapadaṃ tattha, sampāpuṇi mahāyaso.
62
62.
185此后,具大神力者前往金顶山;
Tato hiraññamalaya, mupāgamma mahabbalo;
186在那里,于雷穆那山安立了军营。
Tahiṃ remuṇaselamhi, khandhāvāraṃ nibandhayi.
63
63.
188在那里,他也派出军队,作为统帅与之交战。
Tatthāpi senaṃ pesetvā, saṅgāmento camūpati;
189未获胜利便失斗志,再战时弃军而去。
Aladdhavijayo chandaṃ, punayuddhe jahitato.
64
64.
191名为洛卡的军主,那时舍弃了自己的军队。
Lokanāmo camūnātho, lokaṃ hitvā sakaṃ tadā;
192第六年时,他成为趣向后世者。
Ahu vassamhi chaṭṭheso, paralokaparāyano.
65
65.
194当时,有位名叫迦叶的领袖,头发稀疏;
Tadā kassapanāmeko, kesadhātukanāyako;
195降伏众人后成为统治者,那时他在罗哈那建立自己的领地。
Jane’bhibhūyavattesi, nījāṇaṃ rohaṇe tadā.
66
66.
197听闻此事,小萨曼陀王与普陀城居民,
Sutvā taṃ coḷasāmanto, puḷatthinagarā tadā;
198整装出战,前往迦伽罗村。
Nikkhamma yuddhasanaddho, gantvā kājaragāmakaṃ.
67
67.
200当时,发舍利于战场上击破泰米尔军,
Kesādhātu tato yuddhe, bhinditvā damiḷaṃ balaṃ;
201在守护石界内安置舍利,庇护人民。
Rakkhapāsāṇasīmāyaṃ, ṭhapetvā rakkhiye jane.
68
68.
203既得胜利,豪情勃发,为大军所簇拥;
Paṭiladdhajayuddāmo, mahāsenā purakkhato;
204这位勇士再度归来,步入迦伽罗村。
Punarāgamma pāvekkhi, vīro kājaragāmakaṃ.
69
69.
206阿提帕陀闻已,于一切极为坚定。
Tadādipādo sutvāna, sabbaṃ sutthīradhātuko;
207为摧毁发舍利,迅速集结兵力。
Kesadhātuṃ nighātetuṃ, balaṃ sannayhi vegasā.
70
70.
209他闻此事,满怀我慢,深感痛苦。
Pavattiṃ taṃ suṇitvā so, sābhimāno bhusaṃtato;
210率领全部兵力,抵达西帕塔拉迦。
Samattaṃ balamādāya, sippatthalakamāgamā.
71
71.
212在五由旬国等地的广大民众中;
Pañcayojanaraṭṭhādi-vāsikesu bahūjane;
213召集了附近极难战胜的王子们。
Samādāya samāsanne, rājaputte sudujjaye.
72
72.
215他了知众多国土的居民已离欲。
Virattatañca so ñatvā, bahunnaṃ raṭṭhavāsinaṃ;
216此处作战甚为艰难,他便前往金合欢林。
Dukkaraṃ ettha yuddhanti, gato so khadiraṅgaṇiṃ.
73
73.
218大王,大军之子,年方十六。
Mahāsenāya bhūpāla suto soḷasavassīko;
219他迅速望向无怖畏的迦阇罗村。
Khippaṃ vāpekkhi so vīta-daro kājaragāmakaṃ.
74
74.
221在经受了六个月之后,他心怀愤怒,前往罗诃那;
Chammāsamanubhotvāna, rohaṇaṃ ruṭṭhamānaso;
222即使以发舍利为依怙,他仍为战争而前往那里。
Kesadhātukanāthopi, saṅgāmatthāya tatthagā.
75
75.
224那时,王子的军队展开激烈战斗。
Rājaputtassa senā’tha, vattenti samaraṃ kharaṃ;
225大力者擒住了发舍利依怙者的头。
Kesadhātukanāthassa, sīsaṃ gaṇhi mahabbalā.
76
76.
227王子年届十七时来到。
Āgamma sattarasavayaṃ kumāro;
228他于一切处享有广大的名声、称誉与威光;
Sabbattha patthaṭamahāyasakittitejo;
229他善巧于种种善妙的仪轨、瑜伽与殊胜明;
Sumādineka vidhiyogavisesadakkho;
230他使整个罗诃那成为敌刺尽灭之地。
Khīṇārikaṇṭakamakā’khilarohaṇaṃ taṃ.
233在为令善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
234名为“征服罗哈那之敌”
Rohaṇārātivijayo nāma
235第五十五章。
Pañcapaññāsatimo paricchedo.