← 文献总目录

第五十一章

e0703n.nrf50 · 静态文献页 · 163 段 · 打开交互阅读器

1第五十一章
Ekapaññāsatima pariccheda
2名为“五王”
Pañcarājako nāma
1
1.
2那时,他身为太子,名为达普卢那王。
Yuvarājā tadā hutvā, rājā dappuḷanāmako;
3他册立其为副王,赐名阿提波达。
Ṭhapesi oparajjamhi, ādipadaṃ sanāmakaṃ.
2
2.
5将村庄布施给马利查瓦提精舍后,
Maricavaṭṭivihārassa, gāmaṃ datvā tato pure;
6如昔日诸王之所行,守护此方疆土。
Cārittaṃ pubbarājūnaṃ, rakkhitvāna mahiṃ imaṃ.
3
3.
8久远以来未曾有,皆因自有宿业故;
Abhutvā dīghakālañhi, pubbakammena attano;
9至第七月,彼王便落入死神之口。
Rājā so sattame māse, paviṭṭho paccuno mukhaṃ.
4
4.
11副王成为国王,达普罗随后继之;
Uparājā ahurājā, dappuḷo tadanantaraṃ;
12将太子位授予乌达亚萨初足。
Udayassādipādassa, yuvarājapadaṃ adā.
5
5.
14当时因乔罗国危难,舍弃了自己的潘度王国土。
Tadā coḷabhayā paṇḍu-rājaṃ janapadaṃ sakaṃ;
15他舍弃后,登船,抵达了大渡口。
Cajitvā nāvamāruyha, mahātitthamupāgami.
6
6.
17国王命他之后,见他心意满足;
Āṇāpetvāna taṃ rājā, disvā santuṭṭhamānaso;
18给予他巨大的财富,让他住在城外。
Mahābhogaṃ adā tassa, nivāsesi purā bahi.
7
7.
20与朱罗王交战已,夺取了两座港口;
Coḷarājena yujjhitvā, gahetvā paṭṭanadvayaṃ;
21“我将此授予般度罗王”,当兰伽王整装待发之际。
Paṇḍurājassa dammīti, sannaddhe laṅkarājini.
8
8.
23为某公务故,刹帝利们前来岛上;
Kenā’pi karaṇīyena, khattiyā dīpavāsino;
24以恶业为由,他们对般度罗王发动了可怕的争斗。
Akaṃsu viggahaṃ ghoraṃ, pāpakammena paṇḍuno.
9
9.
26般度罗王心想:“在此居住无事可做”,
Paṇḍurāje’ttha vāsena, kammaṃ natthīti cintiya;
27便放下王冠等物,前往克拉罗王处。
Ṭhapetvā makuṭādīni, gato keraḷasantikaṃ.
10
10.
29争斗平息时,国王正在大云林。
Viggahe niṭṭhite rājā, mahāmeghavane tadā;
30在大菩提寺附近,有一座邻近城市的村庄。
Mahābodhigharassā’dā, gāmaṃ nagarasantike.
11
11.
32他的将军建造了一处名为“守护者”的住所。
Āvāsaṃ rakkhako nāma, tassa senāpatī akā;
33在塔园附近,有王名为伊兰哥。
Thūpārāmasamīpamhi, iḷaṅgo rājanāmakaṃ.
12
12.
35此乃先王所施设,彼王秉持守护;
Kataṃ taṃ pubbarājehi, rājā so paripāliya;
36满十二年后,即随业往生。
Patto dvādasamaṃ vassaṃ, yathākammamupāgami.
13
13.
38乌达耶为王子,是兰卡居民之主。
Udayo yuvarājā’si, laṃkāvāsīnamissaro;
39他为名叫塞那的将军灌顶,立为副王。
Senanāmādipādaṃ so, oparajje’bhisecayi.
14
14.
41当时,大臣们因畏惧国王,进入了苦行林。
Rañño bhītā tadāmaccā, pavisiṃsu tapovanaṃ;
42国王与副王前去,斩断了他们的头颅。
Rājoparājā gantvāna, tesaṃ sīsāni chedayuṃ.
15
15.
44居住于彼处的众苦行者,因彼业而生厌离;
Tena kammena nibbinnā, yatayo tannivāsino;
45舍弃了国王的国土,那时他们便前往罗诃那。
Hitvā janapadaṃ rañño, tadāgacchiṃsu rohaṇaṃ.
16
16.
47那时,国土、城邑与军队,
Tadā jānapadā ceva, nāgarā ca balāni ca;
48被猛烈暴风所激怒,犹如大海般震荡不宁。
Kupitā caṇḍuvātena, sāgaro viya kampito.
17
17.
50登上宝石宫殿,安住于无畏精舍,
Ratanapāsādamāruyha, vihāre abhayuttare;
51令国王安心之后,又示现了怖畏的景象;
Santāsetvāna rājānaṃ, dassetvāna vibhīsikaṃ.
18
18.
53扶持着随从众人,在维格哈的苦行林中;
Upatthambhakamaccānaṃ, viggahassa tapovane;
54那时,斩断他们的头后,又用门闩将他们击倒。
Tadā sīsāni chinditvā, kavātena nipātayuṃ.
19
19.
56听闻此事,王子与他的朋友“初足”
Taṃ sutvā yuvarājā ca, ādipādo ca taṃ sakhā;
57越过城墙,便急速赶往罗哈纳。
Ullaṅghitvāna pākāraṃ, sīghaṃ gacchiṃsu rohaṇaṃ.
20
20.
59军队紧随其后,直至黑河岸边;
Balakāyonubandhitvā, yāva kaṇhanadītaṭā;
60因他们已渡河,又未能得到船只,便折返了。
Alābhena ca nāvānaṃ, tiṇṇattā tesamāgami.
21
21.
62王子们来到那无畏的森林中,
Rājaputtāgatā tattha, vane abhayabhedino;
63在那些修行者面前,他们以胸贴地而卧;
Yatīnaṃ purato tesaṃ, nipajjitvā urena te.
22
22.
65衣裳湿透,头发濡湿,以种种方式悲泣啼哭。
Allavatthā’llakesā ca, paridevittha’nekadhā;
66放声大哭、号咷之后,他们向苦行者们乞求宽恕。
Kandītvā rodanaṃ katvā, khamāpesuṃ tapassino.
23
23.
68依凭忍辱与慈爱之威力,他们教法之主——
Khantimettānubhāvena, tesaṃ sāsanasāminaṃ;
69两位岛主的福德,由此而生了。
Puññodayo ahu tesaṃ, ubhinnaṃ dīpasāminaṃ.
24
24.
71王子之军与三派之众,
Yuvarājabalañceva, nikāyattayavāsino;
72前往迎接那已得寂静、具大威力者。
Gamiṃsu tesamānetuṃ, santibhūte mahābale.
25
25.
74两位王子皆聪慧明达,身着粪扫衣;
Rājaputtā ubho byattā, paṇḍitā paṃsukūlino;
75得到允许后,便带上他们,返回了自己的都城。
Yācitvā tesamādāya, agamaṃsu sakaṃ puraṃ.
26
26.
77国王到来,在比丘们面前为途中的事请求宽恕;
Bhikkhūnaṃ purato maggaṃ, rājāgantā khamāpayi;
78他带着他们进入他们的林中,随即前往王宫。
Ādāya te vanaṃ tesaṃ, netvā rājagharaṃ gato.
27
27.
80从那时起,便守护前王所立之行持;
Tato paṭṭhāya cāritthaṃ, pāletvā pubbarājunaṃ;
81此王于第三年,随业而逝。
Rājā so tatiye vasse, yathākammamupāgami.
28
28.
83那位智者塞那,在兰卡行灌顶礼后,从那时起;
Laṃkābhisekaṃ patvāna, seno so matimā tato;
84便立优陀耶为首要辅臣,立为副王,视作挚友。
Udayaṃ ādipādaṃ taṃ, yuvarājaṃ akā sakhaṃ.
29
29.
86他在布萨日施舍一千钱币给贫苦者;
Kahāpaṇasahassaṃ so, duggatānaṃ uposathe;
87愿此布萨之施,人主终生奉行。
Hotu’posathiko datvā, yāvajīvaṃ narādhipo.
30
30.
89大地之主,护持着比丘们的衣钵与住所;
Paṭimā bhattavatthāni, bhikkhūnaṃ dharaṇī pati;
90他对乞求者与工匠行布施,并赦免了杖刑。
Adā daṇḍissaraṃ dānaṃ, yācakānañca sippīnaṃ.
31
31.
92在某些地方,他为工匠们建造了赏心悦目的宫殿;
Ṭhāne katthaci sippīnaṃ, pāsādesu manohare;
93又建造了享乐村落,令大智者施与。
Kāretvā bhogagāme ca, adāpesi mahāmati.
32
32.
95或施与一千金币,或施与五百金币;
Kahāpaṇasahassaṃ vā, datvā pañcasatāni vā;
96他在楞伽岛上的破旧寺院中,营建了新的工程。
Laṅkāyaṃ jiṇṇakāvāse, navakammamakārayī.
33
33.
98在无畏山寺塔,为铺设石板,
Cattālīsasahassāni, abhayuttaracetiye;
99大地之主亦令施舍了四万资财。
Silāpattharaṇatthāya, dāpesi ca mahīpati.
34
34.
101他在楞伽岛的大池畔,于破旧的排水处兴建新工程。
Mahāvāpīsu laṃkāyaṃ, jiṇṇaniddhamane akā;
102又以石与沙,筑起新的围墙与堤岸。
Navakammañca mariyādaṃ, thiyaṃ pāsāṇapaṃsunā.
35
35.
104他在王宫中建造了宜人而珍贵的华鬘堂;
Akā rājaghare rammaṃ, mālāgehaṃ mahārahaṃ;
105后来国王们所设立的布施,他如法延续。
Ṭhapitaṃ punarājūhi, dānaṃ sammāpavattayi.
36
36.
107由马拉国王与首席大臣阿耆菩提所建。
Kataṃ malayarājena, amaccena’gga bodhinā;
108一见龙象殿精舍,他们便欢喜雀跃。
Pariveṇaṃ nāgasālaṃ, disvā gāma madā tadā.
37
37.
110于四精舍中,善巧制作种种造像;
Katvā catuvihāresu, rūpakammāni sādhukaṃ;
111并建造了悦意的殿堂,恒常修舍利供养。
Maṇḍapāni ca rammāni, dhātupūjaṃ akā sadā.
38
38.
113如是诸多善行,种种不一;
Evamādīni puññāni, anekāni anekadhā;
114他做毕这些事,于第九年随业而逝。
Katvā so navame vasse, yathākammamupāgami.
39
39.
116获得楞伽灌顶后,副王优陀耶
Laṃkābhisekaṃ patvāna, yuvarājodayo tato;
117便以塞那等名号,为他举行副王灌顶。
Senanāmādipādaṃ so, oparajje’bhi secayi.
40
40.
119国王嗜睡且沉湎于酒,以恶行而害众生;
Niddālu majjapo āsi, rājā pāpena jantunaṃ;
120朱罗王闻其如是放逸,心满意足。
Coḷo pamattataṃ tassa, sutvā santuṭṭhamānaso.
41
41.
122他渴望征服般度国,便遣人至此;
Paṇḍudesātisekaṃ so, pattukā mettha pesayi;
123为了宝冠等物,恰如般度王所置办的一般。
Makuṭādīnamatthāya, ṭhapitānaṃva paṇḍunā.
42
42.
125那位国王并未将那些物品赐予,朱罗王因此兵强马壮;
Tāni nādāsi so rājā, tena coḷo mahabbalo;
126他集结大军,派人以武力前去捉拿。
Balaṃ sannayha pesesi, balakkārena gaṇhituṃ.
43
43.
128那时,边境发生叛乱,将军便前往该处;
Tadā senāpati ettha, paccante kupite gato;
129国王命令他,便派他前去作战。
Āṇāpetvāna taṃ rājā, yujjhanatthāya pesayi.
44
44.
131将军在那里遇害,虽曾战斗,却未在战场上阵亡。
Hato senāpati tattha, yujjhi na raṇe mato;
132那位国王携带鸡冠等物,前往罗诃那。
Kakūṭādīni ādāya, rājā so rohaṇaṃ agā.
45
45.
134到了那里,朱罗军队未能获准进入;
Gantvā coḷabalaṃ tattha, alabhitvā pavesanaṃ;
135折返之后,出于畏惧,便返回了自己的国土。
Nivattitvā sakaṃ raṭṭhaṃ, agamāsi idhatā bhayā.
46
46.
137于是,那位名叫维杜拉加的领袖便居于将军之位。
Tato senāpatiṭṭhāne, viduraggaṃ tu nāyakaṃ;
138楞伽岛国王任命这位具足威光、大智慧者执掌帅印。
Ṭhapesi rājā laṃkindo, tejavantaṃ mahāmatiṃ.
47
47.
140那位将军击杀了朱罗国王的边境军队后,
Paccantaṃ coḷarājassa, ghātetvā so camūpati;
141在展示了恐怖景象之后,他便下令将人从此处带走。
Āṇāpesi ito nītaṃ, dassetvāna vibhīsitaṃ.
48
48.
143随即,他向岛上所有着粪扫衣的比丘,赐予了一切贵重资具。
Tato dāpesi so sabba-parikkhāraṃ mahārahaṃ;
144(此句已并入上一段翻译)
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ, sabbesaṃ dīpavāsinaṃ.
49
49.
146在大寺,楞伽岛主为世尊的影像……
Mahāvihāre laṃkindo, paṭibimbassa satthuno;
147当时,他以宝珠光芒闪耀,制作了顶髻宝珠。
Jalantaṃ maṇiraṃsīhi, akā cūḷāmaṇiṃ tadā.
50
50.
149他以足网供养宫中女眷;
Orodhā vidurā tassa, pādajālena pūjayi;
150以闪耀的宝石,庄严那尊石刻佛像。
Maṇīhi pajjalantehi, paṭimaṃ taṃ silāmayaṃ.
51
51.
152名为摩尼的宝石,被朱罗国王的军队焚毁。
Jhāpitaṃ coḷarājassa, balena maṇināmakaṃ;
153他着手建造殿堂,于第八年命终。
Pāsādaṃ kātumāraddho, cuto vassamhi aṭṭhame.
52
52.
155这五位大地之主,坐拥富饶大地,独持伞盖(王权);
Pañcete vasudhādhipā vasumahiṃ ekātapattaṅkitaṃ;
156以惩罚与摄受,统御整个世界;
Bhutvā niggahasaṅgahehi sakalaṃ lokaṃ vase vattiya;
157他们连同子女、妻子、大臣与朋友,悉归死亡之力;
Yā tā maccuvasaṃ saputtavaṇitā sāmaccamittānugā;
158因此,愿善人们恒常忆念,舍离放逸与骄慢。
Iccevaṃ satataṃ sarantu sujanā hātuṃ pamādaṃ madaṃ.
161为令善人净信与悚惧而造的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
162名为“五王”
Pañcarājako nāma
163第五十一品。
Ekapaññāsatimo paricchedo.