← 文献总目录

第四十九章

e0703n.nrf48 · 静态文献页 · 417 段 · 打开交互阅读器

1第四十九品
Ekūnapaññāsatima pariccheda
2二王阐明
Rājadvayadīpano
1
1.
2如是,在他去世之后,应为他作善行功德;
Evaṃ tasmiṃ mate tassa, kātabbaṃ sādhukāriya;
3名为塞纳的大王,率领着强大的军队与车乘。
Mahādīpādo senavho, ādāya balavāhanaṃ.
2
2.
5国王进入城中,立于大地之上;
Āgamma nagaraṃ rājā, ahosi dharaṇī tale;
6劫初之时,示现诸王可敬的行持。
Ādikappamhi rājūnaṃ, dassanto cariyaṃ piya.
3
3.
8具足信心,拥有大财,英勇无畏,慷慨能施,无所恋著;
Saddho mahādhano sūro, muttacāgī nirālayo;
9乐善好施,财富广大,具足圆满的兵众与车乘。
Yācayogo mahābhogo, sampannabalavāhano.
4
4.
11以清净无垢的名声,以威德,以功德;
Kittiyā’malabhūtāya, tathā tejo guṇena ca;
12他展示了一场如同日月相会的集会。
Sannipātaṃva so canda-sūriyānaṃ nidassayi.
5
5.
14功德纯净不杂,充盈圆满,善行周全,德无过失;
Asaṅkiṇṇa guṇākiṇṇo, suviciṇṇa guṇāguṇo;
15已度诸恶,已厌离轮回,具足实义之见。
Nitthiṇṇapāpo nibbiṇṇa-saṃsāro sāradassano.
6
6.
17他那位妻子,他为她举行了灌顶礼;
Bhariyā tassa yā āsi, saṅghātaṃ so bhisecayi;
18立为王后之后,便给予她依传统所应有的侍奉。
Mahesībhāve datvāna, parihāraṃ yathābhataṃ.
7
7.
20他自己的幼弟,名为摩兴陀,具足智慧;
Mahindaṃ nāma sappaññaṃ, kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ sakaṃ;
21他将右半之位赐予他,为其灌顶策立为副王。
Datvā dakkhiṇabhāgaṃ so, oparajje’bhisecayi.
8
8.
23她于内宫之中,未曾失爱,为国王所认定;
Antepure’parajjhitvā, so raññā avadhārite;
24遂携妻带子,悄然离去,隐姓埋名,前往摩罗耶山。
Saputtadāro vuṭṭhāya, aññāto malayaṃ agā.
9
9.
26那时,国王与桑伽王后喜得一子,
Uppajjittha tadā putto, rañño saṅghāya deviyā;
27向他展示太子自身的容貌。
Dassento’va panādassa, kumāra rūpamattano.
10
10.
29国王见他刚刚降生,便如同心愿满足之人;
Rājā taṃ jātamattaṃ’va, disvā santhuṭṭhamānuso;
30犹如净饭王见到在蓝毗尼诞生的悉达多太子。
Siddhatthaṃ lumbinījātaṃ, rājā suddhodano viya.
11
11.
32他具足财富、福德与功德,唯安置于一座独岛之中;
Dhaññapuññaguṇūpeto, ṭhapetvā dīpamekakaṃ;
33在整个赡部洲大地上,我听说他堪任王位。
Jambudīpe’pi kasiṇe, rajjayoggoti me suto.
12
12.
35就在命名施食的那一天,以种种方式恭敬供养。
Nāmadāna dineyeva, parihārena sabbaso;
36在副王位灌顶之后,将南方领土赐予了他。
Oparajje bhisiñcitvā, dakkhiṇaṃ desamassa’dā.
13
13.
38副王亦住在摩罗耶,侍奉大地之主;
Yuvarājāpi malaye, vasanto’va mahīpatiṃ;
39以善巧方便令他满意后,得到了兄弟的允许。
Ārādhetvā upāyena, anuññato sabhātarā.
14
14.
41或与精通三藏的比丘僧众,一同前来;
Nikāyattaya vā sīhi, saddhiṃ bhikkhūhi āgato;
42就在此处见到国王,便与他缔结了不可动摇的盟约。
Disvā rājānamettheva, sandhīṃ’kāsi akuppiyaṃ.
15
15.
44那一位王子的妻子,名为提萨,
Yā tassa yuvarājassa, bhariyā tissā nāmikā;
45那位王后生了一个女儿,名为僧伽密陀。
Rājinī sā vijāyittha, dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.
16
16.
47另一位妻子名叫奇提,她也同样;
Kittināmā’parāyā ca, bhariyā sāpi kho pana;
48生了四个儿子,还有一个女儿。
Vijāyi putte cattāro, tathā ekañca dhītaraṃ.
17
17.
50那时,国王也作此思惟:“若是如此,幼弟……”
Tadā rājāpi cintetvā, evaṃ sati kaṇiṭṭhako;
51“他对我应无疑虑。”于是与善巧的谋臣们商议之后,
Nissaṅko mayi hotīti, sammā mantīhi mantiya.
18
18.
53便将那位容貌美丽、名为“美貌”的女儿,许配给了幼弟。
Dhītaraṃ yuvarājassa, surūpiṃ rūpanāmikaṃ;
54世尊为自己的儿子迦叶举办了婚事。
Kassapassa’tta puttassa, vivāhaṃ kārayi budho.
19
19.
56他将南方地区赐予了幼弟。
Dakkhiṇaṃ desamasseva, kaṇiṭṭhassa sadāpayi;
57王子们各得所得,乃至脚下之物。
Rājaputtassa pādāpi, paccekaṃ bhogamattano.
20
20.
59他将国中的一切财物都赐予他受用。
Rajjamhi sabbaṃ tasseva, paribhogāya dāpayi;
60他全然统御着那座岛屿,为岛屿带来利益。
Kevalantu vicāresi, dīpaṃ dīpa hitāvaho.
21
21.
62由于这两位具足福德业者共住一处,
Tesaṃ saṃvāsamanvāya, ubhinnaṃ puññakamminaṃ;
63她生育了具足财富、福德与功德的儿女们。
Dhaññapuññaguṇūpetā, vijātā puttadhītaro.
22
22.
65以一切供养举行了佛牙舍利的盛大庆典后,
Katvā sabbopahārena, dāṭhādhātu mahāmahaṃ;
66这位名为宝珠的大地之主登上了殊胜的宫殿。
Āruyha varapāsādaṃ, ratanavhaṃ mahīpati.
23
23.
68当时,连那金幢也曾立在正自觉者面前;
Tadā sovaṇṇayassāpi, sambuddhassa purā ṭhitaṃ;
69自己见到空座后,便说道:“何以如此?”
Suññaṃ piṭṭhaṃ sayaṃ disvā, kasmā evanti saṃvadi.
24
24.
71随后,众大臣说道:“大地之主啊,您并不知晓。”
Tato amaccā āhaṃsu, nājānāsi mahīpati;
72在伟大的父王因陀罗的时代,你便是人中的主宰。
Mahāpitunarindassa, kāle tava narissaraṃ.
25
25.
74般度罗王来到此地,毁坏了这岛屿;
Paṇḍurājā idhāgamma, dīpametaṃ vināsiya;
75他将岛上一切精粹之物尽行攫走,便离去了。
Sabbaṃ sāragataṃ dīpe, samādāya gato iti.
26
26.
77国王听闻此言,羞惭难当,仿佛自己战败一般;
Taṃ sutvā lajjito rājā, sayaṃ viya parājito;
78就在当日,他便命令大臣们集结兵力。
Tadaheva niyojesi, amacce balasaṅgahe.
27
27.
80据说,就在那时,般度罗王子到来。
Tadā’va kira āgañchi, paṇḍurājakumārako;
81遭国王羞辱后,他决意夺取王位。
Paribhūto sarājena, rajjatthaṃ kata nicchayo.
28
28.
83国王见此,心生欢喜,理当为他承办此事;
Rājā disvā’ti santuṭṭho, kattabbaṃ tassa kāriya;
84来到大渡口,那里是一处渡船码头。
Mahātittha mupāgamma, paṭṭanaṃ sematraso.
29
29.
86备齐了庞大的军队与各种军需;
Mahantaṃ balakāyañca, tassopakaraṇāni ca;
87次第整备停当,犹如天军列阵一般。
Anunaṃ paṭiyādetvā, devasenaṃva sajjitaṃ.
30
30.
89般度王子与自己的将军一同,
Paṇḍurājakumārena, saddhiṃ senāpati sakaṃ;
90前往那位般度王处,将其击杀后,从前被带走之物得以取回。
Gantvā taṃ paṇḍurājānaṃ, hantvānikamito purā.
31
31.
92取走一切宝物后,将王国赐予此人;
Ratanaṃ sabbamādāya, datvā rajjaṃ imassa ca;
93不久,大名声者便说“来吧”,将他遣送而去。
Na cireneva ehītī, uyyojesi mahāyaso.
32
32.
95他也应允‘我会这样做’,向大地之主承诺后;
Sopi evaṃ karomīti, paṭissutvā mahīpatiṃ;
96获得力量后,率领军队,他当即登上了名号。
Vinditvā balamādāya, nāmamāruyha taṃ khaṇe.
33
33.
98从那里抵达彼岸后,集结了强大的车乘军队;
Paratīraṃ tato gantvā, saṃvuḷaha balavāhano;
99他摧毁边境,包围了蜜城。
Vināsayanto paccantaṃ, vāresi madhuraṃ puraṃ.
34
34.
101关闭城门后,切断了进出之路;
Dvārāni pidahitvāna, pacchindittha gatāgataṃ;
102接着,向城楼、塔台与门阁投掷火把。
Tato aggiṃ khipāpesi, gopuraṭṭāla koṭṭhake.
35
35.
104如是,楞伽军队攻入己之城邑之时,
Evaṃ sīhaḷasenāya, paviṭṭhāya sakaṃ puraṃ;
105掠尽一切,屠戮彼军众兵将。
Sabbaṃ vilumpamānāya, senaṅgaṃ ghātayantiyā.
36
36.
107般度王闻知此事,即集自军;
Paṇḍurājā nisammetaṃ, samādāya sakaṃ balaṃ;
108迅速会合后,他便投入了战斗。
Vegasā taṃ samāgamma, yuddhaṃ kātuṃ samārabhi.
37
37.
110国王因兵力未足,身中箭伤;
Asampuṇṇa balattā so, viddho sallena bhūpati;
111他就这么在象背上,舍弃了自己的都城。
Hatthikkhandhagatoyeva, vihāya puramattano.
38
38.
113他逃走之后,便在所至之处结束了自己的生命;
Palāyitvā gataṭhāne, jīvitaṃ nijamessaji;
114他的妻子也因此而命终。
Bhariyāva’ssa tenāsi, sampattā jīvitakkhayaṃ.
39
39.
116随后,狮子军无所畏惧地进入城中;
Tato sīhaḷasenāsā, paviṭṭhā nibbhayā puraṃ;
117在那里掠夺一切,犹如掠夺天神的阿修罗城一般。
Tattha sabbaṃ vilumpittha, devā’sirapuraṃ yathā.
40
40.
119随后将军在王宫中察看食物,
Senāpati tato rāja-gehe bhattaṃ samekkhiya;
120以及从岛上带来的此物,和那里所存的珍贵之物。
Dīpānitamimamhā ca, tatraṭṭhañca mahārahaṃ.
41
41.
122汇集一切精华,安立于国土与城镇;
Sāraṃ sabbaṃsamādāya, dese ca nagare ṭhitaṃ;
123于其地建立主权后,依自意施行统治。
Katvā issariyaṃ tattha, vasevattiya attano.
42
42.
125又令般度罗王子于彼国灌顶即位后,
Paṇḍurāja kumāraṃ tu, tattha rajje’bhi siñciya;
126安排防护之后,便将他的领地交付于他。
Kāretvā parihārañca, desaṃ tassa samappiya.
43
43.
128随心取用之后,象、马,乃至人等,也是如此;
Yathāruciṃ gahetvāna, hatthiasse nare’pi ca;
129于诸处随心所欲而安住,无有恐惧。
Tattha tattha yathā kāmaṃ, vasanto akuto bhayo.
44
44.
131来到海岸边,停驻于此,随心自在而安;
Samudda taṭamāgamma, ṭhatvā tattha yathāsukhaṃ;
132他犹如游戏一般,娴熟地登上船;
Kīḷanto viya nāvaṃ so, samāruyha visārado.
45
45.
134行至大渡口,敬礼大地之主;
Mahātittha mupāgamma, vanditvā dharaṇī patiṃ;
135禀报教令后,示其所携精要。
Taṃ sāsanaṃ nivedetvā, sāraṃ dassesi āhaṭaṃ.
46
46.
137国王称‘善哉’后,对他施以优待;
Rājā sādhūti vatvāna, kāretvā tassa saṅgahaṃ;
138与军队同来,回到自己显耀的都城。
Saddhiṃ senāya āgantvā, pakaṭṭhāya sakaṃ puraṃ.
47
47.
140饮胜利酒后,举行胜利庆典;
Jayapānaṃ pivitvāna, katvā vijayamaṅgalaṃ;
141行大布施后,随乞者所欲;
Mahādhāgaṃ pavattetvā, yācakānaṃ yathā ruciṃ.
48
48.
143他将一切公之于众,在岛上安立精要,心无执著;
Sabbaṃ pākatikaṃ kāsi, sāraṃ dīpe nirālayo;
144亦令黄金所铸之像,安立于应安立之处。
Sovaṇṇa paṭimāyo ca, yathāṭhāne ṭhapāpayi.
49
49.
146于空寂的宝庄严殿中,你以世尊之像,充盈其座。
Suññaṃ ratanapāsāde, piṭṭhaṃ pūresi satthuno;
147你以守护与隐覆,令大地全然无惧。
Kāsi rakkhapidhānena, nibbhayaṃ dharaṇītalaṃ.
50
50.
149从此,岛屿之主令敌人难以攻陷;
Tato paṭṭhāya dīpaṃso, arīnaṃ duppadhaṃsiyaṃ;
150他以财富使之增长,犹如可爱的北俱卢洲。
Katvā vaḍḍhesi bhogehi, uttarādikuruṃ piya.
51
51.
152前王之时,岛上众生寿数穷尽;
Khinnā pubbassa rājassa, kāle dīpamhi pāṇino;
153他们聚会一处,烦恼寂灭,犹如暑热时节云朵消散。
Nibbutā taṃ samāgamma, ghammā viya valāhakā.
52
52.
155于第二十个雨安居年,在无畏精舍之北;
Tassa vīsatime vasse, vihāre abhayuttare;
156身着粪扫衣的诸比丘,已从彼处离去。
Nikkhamitvā gatā hesuṃ, paṃsukūlika bhikkhavo.
53
53.
158摩兴多王子,是法王世尊的侍者。
Yuvarājā mahindo so, dhumarājassa satthuno;
159建造了一座悦意、美妙、令人心喜的房舍。
Kārāpayi gharaṃ rammaṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
54
54.
161那时,木匠们看见他正在建造菩提屋。
Bodhigehaṃ karonto taṃ, disvā vaḍḍhakīno tadā;
162用竹竿触碰枝条,那棵殊胜的菩提树行将折裂。
Vaṃsena sākhaṃ āhacca, bhijjantaṃ varabodhiyā.
55
55.
164“然而,此事当作何处置?”众人向太子禀报。
Kintu kātabbametthāti, yuvarājaṃ nivedayuṃ;
165他走到那棵树前,以盛大的供养加以敬奉。
So taṃ taṃ mupasaṃkamma, mahāpūjāya pūjiya.
56
56.
167若世尊为利益一切众生而出现于世;
Sace satthā, hitatthāya, sambhūto sabbapāṇinaṃ;
168即于此处,为获无价功德而建造屋舍。
Laddhuṃ puññassa’nagghassa, gharassa karaṇeti’dha.
57
57.
170树枝向上生长,犹如房舍可建。
Sākhā gacchaṃ tu uddhaṃva, kātuṃ sakkā yathāgharaṃ;
171这样令他满意、又行礼敬之后,便返回了僧团。
Evamārādhayitvāna, vanditvā saṅgharaṃ gato.
58
58.
173那时,树王的枝条在夜间向上生长。
Tadā sākhā dumindassa, rattiyaṃ uddhamuggami;
174于是,所有工匠将一切禀报给了主人。
Tato kammakarā sabbaṃ, ārocesuṃ sasāmino.
59
59.
176太子心生满意,便向他的兄长——国王禀报;
Yuvarājā’ti santuṭṭho, bhāturañño nivediya;
177他以盛大的供养至诚礼敬,并布施了无量财富。
Mahāpūjāya pūjesi, vissajjiya bahudhanaṃ.
60
60.
179同样,他建造了名为摩诃因陀罗的殿堂与精舍;
Tathā mahindasenavhaṃ, pariveṇañca kāriya;
180他将自己的全部财产施与僧团,积集了种种福德。
Saṅghassā’dā sabhogaṃ so, puññā puññānicācīni.
61
61.
182他连同随从一起,施与了食物、衣物、伞盖与鞋履。
Adā saparisaṃ bhattaṃ, vatthaṃ chattamupāhanaṃ;
183同样地,施与了旅途食物、沐浴所需及一切资具。
Tathā gamiyabhattañca, nahānañca sabhattakaṃ.
62
62.
185如此,那位光辉者累积了种种大大小小的福德。
Evaṃ khuddānu khuddāni, katvā puññāni so vibhū;
186在国王在位第三十三年时,他随业而逝。
Rañño tettiṃsavassamhi, yathākammamupāgami.
63
63.
188随后,在那人去世后,国王将自己的幼弟邬达耶——
Atha rājā matetasmiṃ, kaṇiṭṭhamudayaṃ sakaṃ;
189将他安立其位,一切尽皆付嘱于他。
Tassa ṭhāne ṭhapetvāna, sabbaṃ tasseva tassadā.
64
64.
191以等身布施,令贫苦无依者得饱足;
Tulābhārassa dānena, dīnānāthe satappayi;
192他以如法羯磨,净化三派,使之和合为一。
Dhammakammena sodhesi, nikāyattayamekato.
65
65.
194他取来千只金钵,一一盛满珍珠;
Soṇṇathālīsahassaṃ so, muttāhi paripūriya;
195于每只金钵之上,各放置一颗价值非凡的摩尼宝珠。
Ṭhapetvā maṇimekekaṃ, tassopari mahārahaṃ.
66
66.
197为千位婆罗门,备办了清净的宝器。
Brāhmaṇānaṃ sahassassa, suddhe ratanabhājane;
198供养乳粥,布施金线;
Bhojetvā khīrapāyāsaṃ, dāpetvā hemasuttakaṃ.
67
67.
200又以新衣,随其所好而覆身;
Tathā navehi vatthehi, acchādetvā yathāruciṃ;
201有福者以广大供养令其满足。
Santappesi mahantena, parihārena puññavā.
68
68.
203布施了三衣给岛上的比丘们。
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ, adāsi ca ticīvaraṃ;
204向所有妇女布施了悦意的衣服。
Adā sabbāsamitthīnaṃ, vatthañca sumanoharaṃ.
69
69.
206建造了铜殿,如同最胜殿一般。
Kāretvā lohapāsādaṃ, vejayantasarikkhakaṃ;
207在那里扩建了佛像,并以金砖铺地。
Vaḍḍhesi paṭimaṃ tattha, suvaṇṇaghaṭakoṭṭimaṃ.
70
70.
209听闻一切大仙皆有布萨堂后,
Sutvā uposathāgāra-bhāvaṃ sabba mahesīnaṃ;
210心想“愿此地不空无”,便为僧团建造了住所。
Tuccho yaṃ neva hotūti, vāsaṃ saṅghassa taṃ akā.
71
71.
212并为其受用村安排了守护者;
Bhogagāme ca tassadā, rakkhake ca niyojayi;
213作了规定:“令三十二位比丘住于此地。”
Bhikkhū dvattiṃsamattāhi, vasantūti niyāmayi.
72
72.
215他为恒河修筑了宛如宝石腰带般的堤岸;
Gaṅgāya mariyādaṃ so, kāresi maṇimekhalaṃ;
216又建造了由摩尼宝与金刚石所庄严的排水池;
Toyaniddhamanañcākā, maṇihīrakavāpiyā.
73
73.
218在卡提户城,又建造了卡那湖;
Kaṭṭhuntanagare ceva, kāṇavāpiṃca bandhayi;
219他又在名为‘山’的塔庙处建造了医舍。
Vejjasālañca kāresi, cetiyamhi girimhi so.
74
74.
221又建造了佛陀村寺与大平原寺;
Buddhagāmavihārañca, vihāraṃ mahiyaṅgaṇaṃ;
222在财富村,他未扩建拘耆弟寺;
Kūṭatissa vihārañca, bhogagāme na vaḍḍhayi.
75
75.
224在圆合山的山脚下,连同村庄,他建造了寺院;
Maṇḍalassa girissā’dā, vihārassa sagāmake;
225又在北阿罗城建造了附有精舍的殿堂。
Uttarāḷhe ca kāresi, pāsādaṃ pariveṇake.
76
76.
227将村庄施与守护者后,为彼大仙佛;
Mahāsenassa buddhassa, gāmaṃ datvāna rakkhake;
228在女仆寺建造了佛像殿。
Dāsi sobbhavihāre ca, kāresi paṭimāgharaṃ.
77
77.
230他又扩建了菩萨所住的宝珠腰带殿;
Bodhisatte ca vaḍḍhesi, pāsāde maṇimekhale;
231也为石造的牟尼像修葺了旧殿。
Sīlāmayamunindassa, jiṇṇagehampi kārayi.
78
78.
233国王便将那位菩萨,连同其家宅,一起安置在那里。
Rāja taṃ bodhisattañca, sagharaṃ tattha sannahi;
234为树王根基之处,以香涂饰,作大供养。
Ālavālaṃ dumindassa, gandhitvā kā mahāmahaṃ.
79
79.
236书写于金板之上,以诸宝珠为线装订;
Likhitvā hemapaṭṭamhi, sabbaratanasuttakaṃ;
237他作大供养,并令宣说阿毗达摩。
Mahāpūjamakā tassa, abhidhammaṃ kathāpayi.
80
80.
239迎请阿难陀像,入城行右绕礼敬后;
Ānandapaṭimaṃ netvā, puraṃ katvā padakkhiṇaṃ;
240令比丘僧团依制诵念护卫经。
Parittaṃ bhikkhusaṅghena, bhaṇāpetvā yathāvidhiṃ.
81
81.
242以护卫水洒净,令众人无诸疾苦;
Parittodakasekena, janaṃ katvā nirāturaṃ;
243国王如此将疾病之怖畏,从本国驱除。
Rājā rogabhayaṃ pevaṃ, nīharittha sadesato.
82
82.
245于金沙塔接受灌顶后;
Abhisekaṃ gahetvāna, hemavāluka cetiye;
246令记录此年年应行之仪轨。
Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ, taṃ cārittaṃ likhāpayi.
83
83.
248他于每月四个布萨日,
Adā māsassa catūsu, uposathadinesu so;
249向四千人施予食物与衣物,
Catunnañca sahassānaṃ, vatthadānaṃ sabhattakaṃ.
84
84.
251并与贫困者们一同欢庆卫塞节。
Vesākhakīḷaṃ kīḷittha, saddhiṃ duggatakehi so;
252随其所欲,施予他们食物、饮料及衣物。
Annaṃ pānañca vatthañca, tesaṃ datvā yathāruciṃ.
85
85.
254于比丘僧团,他常恒作灯明供养;
Bhikkhusaṅghassa dīpamhi, niccadānaṃ pavattayi;
255并以布施,令贫乏者、旅人与乞者皆得饱足。
Santappesi ca dānena, kapaṇaddhikavaṇibbake.
86
86.
257那位国王的王后建造了名为“僧伽”的精舍。
Tassa rañño mahesī ca, saṅghanāmā akārayi;
258在北方无忧山,建造了名为“僧军”、资具丰足的寺院。
Pabbataṃ saṅghasenavhaṃ, sabhogamabhayuttare.
87
87.
260她为世尊建造了蓝宝石顶严的石造塔庙。
Nīlacūḷāmaṇiñcākā, silāmaya mahesino;
261她恒时以一切供具供养导师。
Pūjaṃ sabbopahārehi, kāsi satthussa sabbadā.
88
88.
263他的将军建造了名为“军队与将军”的精舍。
Tassa senāpaticā’kā, senasenāpativhayaṃ;
264勇士图塔卡建造了名为“大财富”的殿堂。
Pariveṇaṃ mahābhogaṃ, sūro tuṭṭhakanāmako.
89
89.
266如是,具大名声者与随从共行此功德;
Evaṃ sapariso katvā, sapuññāni mahāyaso;
267于第三十五年,往生天界。
Pañcatiṃsatime vasse, devalokamupāgami.
90
90.
269此后,其弟乃名为优陀耶的刹帝利;
Tato tassā’nujo āsi, udayo nāma khattiyo;
270他以种种方式谋求岛民的利益,是诸岛的国王。
Rājā sabbappayogehi, hitesī dīpavāsīnaṃ.
91
91.
272他自己成为国王后,便将自己的幼弟——
Hutvā so sayaṃ rājā, kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ;
273那位名为迦叶者,立在大岛的王位上。
Mahādīpādaṭhānamhi, ṭhapi kassapanāmakaṃ.
92
92.
275国王思惟:“应当摄护亲族”;
Rājā cintiya ñātīnaṃ, kātabbo saṅgaho iti;
276名为迦叶者,娶了侄子的女儿。
Evaṃ kassapanāmassa, bhātuputtassa dhītaraṃ.
93
93.
278她成为太子之妻,名为仙那;
Yuvarājassa tassā’kā, bhariyaṃ senanāmikaṃ;
279国王又亲自立了另一位,名为帝须。
Dhāresica sayaṃ rājā, aparaṃ tissasavhayaṃ.
94
94.
281玛欣德副王与王女吉提耶,
Mahindassuparājassa, rājadhītāya kittiyā;
282其子名吉塔伽菩提,是具慧的初足。
Putto kittaggabodhīti, ādipādo vibuddhiko.
95
95.
284化作盗贼,于夜间出离大王宫;
Coro hutvā mahārañño, nikkhamitvāna rattiyaṃ;
285独自一人,以无人识得的面貌前往罗诃那;
Eko aññātavesena, samupāgammarohaṇaṃ.
96
96.
287将民众置于掌控之后,摧毁了整个地区;
Janaṃ hattagataṃ katvā, desaṃ sabbaṃ vināsiya;
288他命人杀害那当地居民,而那正是他自己的姨母。
Ghātāpayittha tatraṭṭhaṃ, so taṃ mātulamattano.
97
97.
290那位守护大地者闻此语,对他勃然大怒;
Taṃ sutvā dharaṇīpālo, tasmiṃ’tīva pakuppiya;
291为了将他捉来,他千方百计寻求方法。
Ānetuṃ tamupāyaṃ so, gavesanto tathā tathā.
98
98.
293他召来这位兄弟之子——王子萨迦叶;
Bhātuputtaṃ tamāhuya, yuvarājaṃ sakassapaṃ;
294大功德者便说:‘他是我的朋友。’
Āmantesi mahāpuñña, sahāyo hoti me iti.
99
99.
296大地之主回应道:‘我当作何事?’
Kiṃ me kattabba’miccāha, paccāha dharaṇīpati;
297那是你的儿子玛欣德,现已长大,具足大力。
Putto tava mahindo so, vuddhippatto mahābalo.
100
100.
299他拥有罗哈纳地区的继承权,从母系与父系两方面;
Lābhī rohaṇadesassa, mātito pitito’pi ca;
300英勇、堪忍一切、是为英雄,善巧且恭敬侍奉。
Sūro sabbasaho vīro, kusalo katūpāsano.
101一百零一。
101.
302善于战斗,具足智慧,机敏善巧,通达策略;
Saṅgāmayoggo matimā, nipuṇo nayakovido;
303将他遣出之后,我们便去处置那弑舅的恶人。
Taṃ pesetvā nayissāma, pāpaṃ mātulaghātakaṃ.
102
102.
305听闻国王此言,迦叶恭敬地说道:
Taṃ sutvā vacanaṃ rañño, kassapo bhāsi sādaro;
306大王,我既受天王之命,自当前往,然而我有所听闻。
Deva devena vutto’haṃ, gaccheyyaṃ kintu me suto.
103
103.
308我的家族得以护持,对您亦具敬信,陛下。
Vaṃso me pālito hoti, pasādo ca tavādhipa;
309因此,待时机成熟,您便可如愿而行。
Tasmā kālamahāpetvā, yaṃ icchasi tathā kuru.
104
104.
311国王听罢此言,极为满意;
Sutvā atīvasantuṭṭho, narindo tassa taṃ vaco;
312他全面备齐了庞大的军队。
Mahanthaṃ balakāyaṃ so, sabbaso paṭiyādiya.
105
105.
314以隆重的礼遇,他委任王子玛欣德,
Mahatā parihārena, mahindaṃ rājapotakaṃ;
315并指派金刚为导师,随行护卫。
Rakkhituṃ taṃ niyojetvā, vajiraggañca nāyakaṃ.
106
106.
317视整座城与全军如空无,
Tucchaṃ viya puraṃ katvā, sabbañca balavāhanaṃ;
318并将一切资具无有短缺地供给于他。
Sabbopakaraṇañceva, anūnaṃ tassa dāpiya.
107
107.
320人主亲自徒步随他而行,
Sayaṃ tamanugacchanto, padasā’va narissaro;
321大福德者便遣送她,说道:“你去吧,如树木般遍布大地。”
Uyyojesi mahāpuñña, gaccha rukkhāti mediniṃ.
108
108.
323玛欣德正如大因陀罗,受诸天前呼后拥;
Mahindo so mahindo’va, devasenā purakkhato;
324他行进时大放光明,如同天众与阿修罗的大战。
Gacchanto suvīrocittha, devāsuramahāhavaṃ.
109
109.
326从那里出发,不久便到达古塔沙罗。
Tato gantvā na cirena, guttasālamupāgami;
327随后,各地民众、区域首领与王族,
Tato jānapadā sabbe, maṇḍalikā ca raṭṭhiyā.
110
110.
329被那杀害舅父的恶业所逼迫,
Tena mātulaghātena, pāpakena upaddutā;
330他们上前围住他,说:“我们得到主人了!”
Gantvā taṃ parivāresuṃ, laddho no sāmiko iti.
111
111.
332那盗贼虽然坠落,却仍立于山顶;
Patanto sopi kho coro, ṭhitova girimaṇḍale;
333已将王室所有价值连城的财宝,尽数纳入掌中。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, rājabhaṇḍaṃ mahagghiyaṃ.
112一一二。
112.
335他带着象与马,前往摩罗耶山并登上;
Hatthī asseca ādāya, gantvā malayamāruhi;
336玛欣德的军队在随处击杀他的军队。
Mahindasenā ghātentī, tassa senaṃ tahiṃ tahiṃ.
113一百一十三。
113.
338他们步步紧随,尾随象群与马群而去;
Padānupadamasse’va, gacchanti hatthiassake;
339望见马来山脚下,便在那里将其捉住。
Disvā malayapādamhi, gahetvā ettha so iti.
114
114.
341他们闯入那里,践踏了整片马来山林;
Tattha pāvisimaddantī, sabbaṃ malayakānanaṃ;
342令河流与沼泽,皆化作坦途。
Nadīyo pallale ceva, karonti maggasādise.
115
115.
344犹如愚童见众人,视一切为己珍;
Bālakova janaṃ disvā, sabbaṃ ratanamattano;
345当被忿怒征服时,他便弃之于河流、沟壑与陡岸等处。
Kodhābhibhūto chaḍḍesi, nadī sobbhataṭādīsu.
116一百一十六。
116.
347独自一人隐匿于山林与山窟之间;
Ekakova nilīyittha, vane pabbatakandare;
348搜寻的人们看见后,便抓住了那个卑劣之人。
Gavesanto jano disvā, tamaggahi narādhammaṃ.
117一百一十七。
117.
350于是,他欢喜地抓住了他,众人随即正直地前来;
Tamādāya’ti tuṭṭho so, jano āgamma sajjukaṃ;
351他指示玛欣德正坐在隐蔽的厅堂中。
Mahindamupadassesi, nisinnaṃ guttasālake.
118
118.
353他看见后,笑了。
So taṃ disvā hasitvāna,
354“罗希那,你吃饱了吗?”
Bhutto kiṃ rohaṇo’’iti;
355献予导师
Nāyakassa niyyātetvā,
356金刚锐王。
Vajiraggassa rājino.
119
119.
358亲率大军,直抵大村;
Sayaṃ senaṃ samādāya, mahāgāmamupāgato;
359为罗希那之主,广行世间饶益。
Rohaṇā dhipati hutvā, karonto lokasaṅgahaṃ.
120
120.
361令受孩童所恼的民众恢复常态,
Janaṃ pākatikaṃ katvā, bālakena vibādhitaṃ;
362并将教法安立于适宜之处,以此摧灭(恶法)。
Sāsanañca yathāṭhāne, ṭhapetvā tena nāsitaṃ.
121
121.
364于各处建造花园与果园,
Pupphārāme phalārāme, kārayitvā tahiṃ tahiṃ;
365又取用蓄水池,于大河修筑堤坝,
Vāpiyo’pi ca gaṇhitvā, bandhāpetvā mahānadiṃ.
122
122.
367令僧团的四事供养,于一切处易得;
Sabbattha sulabhaṃ katvā, saṅghassa catupaccayaṃ;
368惩治恶人与结党营私者,以及地方豪强。
Duṭṭhe ca paṭibāhetvā, maṇḍalīke ca raṭṭhiye.
123
123.
370清除盗贼,令国土远离荆棘;
Core ca parisodhetvā, katvā vigatakaṇṭakaṃ;
371具足布施与受用,令一切世间欢喜。
Tosayanto’khilaṃ lokaṃ, cāgabhogasamappito.
124
124.
373为智者所应亲近,为求财者所应依止;
Upāsaniyo viññūhi, sevanīyo dhanatthīhi;
374犹如如意树,饶益一切乞求者。
Kapparukkhūpamo sabba-yācakānaṃ hitāvaho.
125
125.
376舍弃此地往昔流传之恶习,
Hitvā dubbinayaṃ dese, pubbakehi pavattitaṃ;
377行持正法,即于此处安住。
Samācaranto dhammañca, vāsaṃ tattheva kappayi.
126
126.
379执金刚杵尖的调御者,捉住他的足尖,
Ādipādaṃ gahetvāna, vajiraggo vināyako;
380来到阿奴罗陀城,示现给国王。
Anurādhamupāgamma, rājānamabhidassayi.
127
127.
382国王见后,勃然大怒,立刻将他投进牢狱;
Rājāpi disvā taṃ kuddho, khippaṃ pakkhippa cārake;
383夺走其守卫与庇护,并以一切方式折磨。
Rakkhāvaraṇamassādā, viheṭhesi ca sabbāso.
128
128.
385那位大名者曾三次施予等身布施。
Adāsi ca tulābhāraṃ, tikkhattuṃ so mahāyaso;
386在佛塔园中,他以金布覆盖佛塔。
Thūpārāmamhi thūpañca, hemapaṭṭena chādayi.
129
129.
388他就在那里建造殿堂,供比丘僧团居住;
Katvā tattheva pāsādaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nivāsiya;
389他修缮了城中与寺院的破旧之处。
Vihāre nagare ceva, paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ.
130
130.
391他在卡丹巴河上修造了坚固的拦水堰;
Kadambanadīyā’kāsi, nijjharaṃ thirabandhanaṃ;
392他扩建了梅提耶水池的堤岸。
Mariyādaṃ pavaḍḍhesi, vāpiyaṃ so mayettiyaṃ.
131
131.
394在那里,国王年年行驱寒之施;
Tattha niddhamanaṃcā’kā, anuvassampi bhūmipo;
395他布施了品质优良而又柔软细滑的作衣布料。
Cīvaratthaṃ suvatthāni, susaṇhāni ca dāpayi.
132
132.
397于饥荒时,为一切众生建造了布施堂;
Dubbhikkhe dānasālāyo, kāretvā sabbapāṇinaṃ;
398他举办了大布施,并扩建了大斋堂。
Mahādānaṃ pavattesi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.
133
133.
400他向住于三部的僧众施予了凝乳饭;
Dadhibhattañca dāpesi, nikāyattayavāsinaṃ;
401常施贫者饮食,施予粥及嚼食。
Niccaṃ duggatabhattañca, yāguñceva sakhajjakaṃ.
134
134.
403如此修习了这些能生天界安乐的福德后,他……
Evamādīni puññāni, katvā sovaggiyāni so;
404历经十一年,便得往生天界,与诸天为伴。
Ekādasahi vassehi, gato devasahabyataṃ.
135
135.
406然而,在这十一年间,他所散落的正是黄金。
Tassekādasavassesu, vissaṭṭhaṃ soṇṇameva tu;
407有三十个十万之数,依三与十而计。
Ahu satasahassānaṃ, tayo dasahi sammitaṃ.
136
136.
409极难征服的般度那王
Sudujjayaṃ paṇḍunarādhirāja,
410独自行走在罗诃那的险峻山路上;
Mekoparo rohaṇamuggaduggaṃ;
411纵使这些君王凭自身力量行事,
Katvā’pi ete savase narindā,
412他们自己仍落入死亡的控制,走向死亡。
Sayaṃ vasaṃ maccumupāgamiṃsu.
415为令善人生信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
416名为「二王之阐明」
Rājadvayadīpano nāma
417第四十九章。
Ekūnapaññāsatimo paricchedo.