← 文献总目录

第四十九章

e0703n.nrf48 · 静态文献页 · 417 段 · 打开交互阅读器

第四十九章
Ekūnapaññāsatima pariccheda
1二王之阐明
Rājadvayadīpano
1
1.
3依此意见,应当行使善功业;
Evaṃ tasmiṃ mate tassa, kātabbaṃ sādhukāriya;
4大国诸邦之首领,领受强健的军车;
Mahādīpādo senavho, ādāya balavāhanaṃ.
2
2.
6国王来到城中,立于大地之上;
Āgamma nagaraṃ rājā, ahosi dharaṇī tale;
7初始阶段王者,示现可爱的行为;
Ādikappamhi rājūnaṃ, dassanto cariyaṃ piya.
3
3.
9信心坚定、财力丰厚、勇猛无畏、慷慨解囊而无避舍;
Saddho mahādhano sūro, muttacāgī nirālayo;
10请愿勤恳、富裕极盛、具备强劲力量的领袖。
Yācayogo mahābhogo, sampannabalavāhano.
4
4.
12以名望之清净,及以威德之功德;
Kittiyā’malabhūtāya, tathā tejo guṇena ca;
13此如月与日的汇聚交会,光明互相辉映显现。
Sannipātaṃva so canda-sūriyānaṃ nidassayi.
5
5.
15诸品质不散乱,品质亦不缺失,品质与品质之间相契合相应。
Asaṅkiṇṇa guṇākiṇṇo, suviciṇṇa guṇāguṇo;
16恶业已尽,轮回已灭,如今现前涅槃清凉明净。
Nitthiṇṇapāpo nibbiṇṇa-saṃsāro sāradassano.
6
6.
18他妻妾中那位,出于慈悲柔和施以洗浴沐浴之礼。
Bhariyā tassa yā āsi, saṅghātaṃ so bhisecayi;
19以王后身份,用适当的供养与礼敬,依照礼仪奉献表达敬意。
Mahesībhāve datvāna, parihāraṃ yathābhataṃ.
7
7.
21名为摩兴陀者,智慧圆满,且为最幼的兄弟。
Mahindaṃ nāma sappaññaṃ, kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ sakaṃ;
22他赠与了右边的份额,浸礼于后院之中。
Datvā dakkhiṇabhāgaṃ so, oparajje’bhisecayi.
8
8.
24住于内城之外,免受追捕;
Antepure’parajjhitvā, so raññā avadhārite;
25得知儿子的生存,其身不为他人所知,隐在荒野。
Saputtadāro vuṭṭhāya, aññāto malayaṃ agā.
9
9.
27于是,儿子降生了,恰似国王与僧团的女神之结合;
Uppajjittha tadā putto, rañño saṅghāya deviyā;
28正如见其自身容貌的少年,显现出皇子之相。
Dassento’va panādassa, kumāra rūpamattano.
10
10.
30王王子之子,于其出生之时,忧愁消释而心满意足;
Rājā taṃ jātamattaṃ’va, disvā santhuṭṭhamānuso;
31见喜无比者悉达多,犹如卢毗尼所生的王子须达多那般。
Siddhatthaṃ lumbinījātaṃ, rājā suddhodano viya.
11
11.
33以具足丰饶福德之资粮,在一国立基;
Dhaññapuññaguṇūpeto, ṭhapetvā dīpamekakaṃ;
34即使在蔬邦洲此广博大陆,亦闻此国连结诸王。
Jambudīpe’pi kasiṇe, rajjayoggoti me suto.
12
12.
36仅于赐名之日,为众所供养完备;
Nāmadāna dineyeva, parihārena sabbaso;
37又于供奉之后,献上南方所请之赠。
Oparajje bhisiñcitvā, dakkhiṇaṃ desamassa’dā.
13
13.
39即使是王子在森林中,也如同春天光临国王般。
Yuvarājāpi malaye, vasanto’va mahīpatiṃ;
40用恰当的方策去对待,议会中的贵族们都无法拒绝。
Ārādhetvā upāyena, anuññato sabhātarā.
14
14.
42有时是狮子,有时是与比丘们一同来访;
Nikāyattaya vā sīhi, saddhiṃ bhikkhūhi āgato;
43见到国王确实如此,他没有怀怒而促成了会面。
Disvā rājānamettheva, sandhīṃ’kāsi akuppiyaṃ.
15
15.
45那位王子的妻子,名叫提萨,
Yā tassa yuvarājassa, bhariyā tissā nāmikā;
46她成为了王后,生育了名为桑迦纳的儿子。
Rājinī sā vijāyittha, dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.
16
16.
48其名为奇提奴者,乃罪犯;其妻亦然;
Kittināmā’parāyā ca, bhariyā sāpi kho pana;
49他获胜的儿子有四人,且还有一个女儿;
Vijāyi putte cattāro, tathā ekañca dhītaraṃ.
17
17.
51当时国王思虑,年纪最小者如此;
Tadā rājāpi cintetvā, evaṃ sati kaṇiṭṭhako;
52确信我无疑,确实以善智商议判断;
Nissaṅko mayi hotīti, sammā mantīhi mantiya.
18
18.
54这女儿是太子,名为美貌;
Dhītaraṃ yuvarājassa, surūpiṃ rūpanāmikaṃ;
55智者为迦叶的儿子办了婚事。
Kassapassa’tta puttassa, vivāhaṃ kārayi budho.
19
19.
57南方地域应当恒常布施给次弟位者;
Dakkhiṇaṃ desamasseva, kaṇiṭṭhassa sadāpayi;
58即使是王子之足,也应单独供养其饮食享用物;
Rājaputtassa pādāpi, paccekaṃ bhogamattano.
20
20.
60在国中,凡所有物应全数供养,以便其所用;
Rajjamhi sabbaṃ tasseva, paribhogāya dāpayi;
61唯独观察思维这如灯火一样给众生利益的;
Kevalantu vicāresi, dīpaṃ dīpa hitāvaho.
21
21.
63彼等二者之间共住融合,均具善业果报;
Tesaṃ saṃvāsamanvāya, ubhinnaṃ puññakamminaṃ;
64福禄善业所成之子孙,皆出自此家。
Dhaññapuññaguṇūpetā, vijātā puttadhītaro.
22
22.
66完成了所有的修行,坚固如坚硬的骨骼和矿物般坚定;
Katvā sabbopahārena, dāṭhādhātu mahāmahaṃ;
67登上了主宰大地的辉煌宫殿。
Āruyha varapāsādaṃ, ratanavhaṃ mahīpati.
23
23.
69那时,连黄金制成的座位,亦曾立于如来之前;
Tadā sovaṇṇayassāpi, sambuddhassa purā ṭhitaṃ;
70他亲眼见到那空无一物的座位,心中思忖为何会如此说法。
Suññaṃ piṭṭhaṃ sayaṃ disvā, kasmā evanti saṃvadi.
24
24.
72随后长老们对他说道:『主宰大地啊,你还未明了;『,』73『:』在伟大世尊灭度之后,你将成为人间的灾难。』
Tato amaccā āhaṃsu, nājānāsi mahīpati;
73于大父王之时,乃汝之人中自在。
Mahāpitunarindassa, kāle tava narissaraṃ.
25
25.
75世尊来到帕奴陀罗王处,如同毁灭这灯火一样;
Paṇḍurājā idhāgamma, dīpametaṃ vināsiya;
76王国中诸多宝藏汇聚于此,如同灯中聚集的光明,已被实现并而来。
Sabbaṃ sāragataṃ dīpe, samādāya gato iti.
26
26.
78国王闻此消息心生羞愧,犹如自觉战败;
Taṃ sutvā lajjito rājā, sayaṃ viya parājito;
79于是当即任命年轻有力的臣子,集合力量加以对治。
Tadaheva niyojesi, amacce balasaṅgahe.
27
27.
81随后,据说有帕奴陀拉国王之子到来;
Tadā’va kira āgañchi, paṇḍurājakumārako;
82他被国王痛斥,宣告其在王位上的断绝。
Paribhūto sarājena, rajjatthaṃ kata nicchayo.
28
28.
84国王见此心中欢喜,应当为其所为之事;
Rājā disvā’ti santuṭṭho, kattabbaṃ tassa kāriya;
85于是往大渡口,彼处正当渡船之所。
Mahātittha mupāgamma, paṭṭanaṃ sematraso.
29
29.
87又带强壮军队,并其辅助者众;
Mahantaṃ balakāyañca, tassopakaraṇāni ca;
88几乎不加阻拦,如同天人护卫一般。
Anunaṃ paṭiyādetvā, devasenaṃva sajjitaṃ.
30
30.
90与童白王子,同军队统帅一道;
Paṇḍurājakumārena, saddhiṃ senāpati sakaṃ;
91往童白王子处,先将其击杀。
Gantvā taṃ paṇḍurājānaṃ, hantvānikamito purā.
31
31.
93携尽诸宝,献于此国;
Ratanaṃ sabbamādāya, datvā rajjaṃ imassa ca;
94不久终要归于灭尽,伟大声誉建立起。
Na cireneva ehītī, uyyojesi mahāyaso.
32
32.
96此亦尔所为,奏述于国王;
Sopi evaṃ karomīti, paṭissutvā mahīpatiṃ;
97获取力量后,即刻乘名而去。
Vinditvā balamādāya, nāmamāruyha taṃ khaṇe.
33
33.
99继而渡彼岸,破坏剥削强横;
Paratīraṃ tato gantvā, saṃvuḷaha balavāhano;
100摧毁后方,淹没甘甜城邑。
Vināsayanto paccantaṃ, vāresi madhuraṃ puraṃ.
34
34.
102关闭门户之后,守护内外,确保进出通道严密;
Dvārāni pidahitvāna, pacchindittha gatāgataṃ;
103然后投掷火焰,焚烧城门、垛墙与阁楼。
Tato aggiṃ khipāpesi, gopuraṭṭāla koṭṭhake.
35
35.
105如此完成对锡兰军队的包围,进入同一城邑;
Evaṃ sīhaḷasenāya, paviṭṭhāya sakaṃ puraṃ;
106将全军布满四处,实施攻击以杀敌摧军。
Sabbaṃ vilumpamānāya, senaṅgaṃ ghātayantiyā.
36
36.
108族王同意,率领全军协同前进;
Paṇḍurājā nisammetaṃ, samādāya sakaṃ balaṃ;
109迅速奔赴战场,开始激烈战争。
Vegasā taṃ samāgamma, yuddhaṃ kātuṃ samārabhi.
37
37.
111由于力量不充足,他被战斗中的剑刃所刺穿,
Asampuṇṇa balattā so, viddho sallena bhūpati;
112就像象身上的东西一样放弃了城市的所有者。
Hatthikkhandhagatoyeva, vihāya puramattano.
38
38.
114逃离而到了另一处地方,自身的生命因此终结;
Palāyitvā gataṭhāne, jīvitaṃ nijamessaji;
115其妻因此而带来了生命的终灭。
Bhariyāva’ssa tenāsi, sampattā jīvitakkhayaṃ.
39
39.
117然后狮子般的军队,没有畏惧地进入城市;
Tato sīhaḷasenāsā, paviṭṭhā nibbhayā puraṃ;
118在那里一切都被掠夺毁坏,就如天神之都的首都一般。
Tattha sabbaṃ vilumpittha, devā’sirapuraṃ yathā.
40
40.
120然后将军在王宫中察看膳食,
Senāpati tato rāja-gehe bhattaṃ samekkhiya;
121点燃灯火,在那里又敬重大臣。
Dīpānitamimamhā ca, tatraṭṭhañca mahārahaṃ.
41
41.
123把所有精华采集起来,安置于乡村和城镇;
Sāraṃ sabbaṃsamādāya, dese ca nagare ṭhitaṃ;
124在那里实行治理,行使其统治权。
Katvā issariyaṃ tattha, vasevattiya attano.
42
42.
126把绿洲中的王子降临其国度,
Paṇḍurāja kumāraṃ tu, tattha rajje’bhi siñciya;
127为其设防护措施,使其境域稳固安宁。
Kāretvā parihārañca, desaṃ tassa samappiya.
43
43.
129取悦目之物,并施恩于象与人;
Yathāruciṃ gahetvāna, hatthiasse nare’pi ca;
130于彼处彼时,如所愿安住,无有恐惧。
Tattha tattha yathā kāmaṃ, vasanto akuto bhayo.
44
44.
132抵达海岸,立于彼处,随意欢悦;
Samudda taṭamāgamma, ṭhatvā tattha yathāsukhaṃ;
133如同游戏船只者,登船熟巧嬉戏。
Kīḷanto viya nāvaṃ so, samāruyha visārado.
45
45.
135越过大洋抵达,敬礼大地主宰;
Mahātittha mupāgamma, vanditvā dharaṇī patiṃ;
136启示此教法,陈显其义以示现。
Taṃ sāsanaṃ nivedetvā, sāraṃ dassesi āhaṭaṃ.
46
46.
138国王赞叹说善,遂使其整顿聚合;
Rājā sādhūti vatvāna, kāretvā tassa saṅgahaṃ;
139与军队同来,公开将敌方城池攻破。
Saddhiṃ senāya āgantvā, pakaṭṭhāya sakaṃ puraṃ.
47
47.
141饮胜利酒后,举行胜利庆典;
Jayapānaṃ pivitvāna, katvā vijayamaṅgalaṃ;
142大旗高展,按乞者所愿以示庆贺。
Mahādhāgaṃ pavattetvā, yācakānaṃ yathā ruciṃ.
48
48.
144将迦尸一切宝藏尽皆预备,核心宝物安置于圣地;
Sabbaṃ pākatikaṃ kāsi, sāraṃ dīpe nirālayo;
145黄金雕像亦依应处庄严设立。
Sovaṇṇa paṭimāyo ca, yathāṭhāne ṭhapāpayi.
49
49.
147在空旷的宝树宫殿之中,堆满了尊师的背部;
Suññaṃ ratanapāsāde, piṭṭhaṃ pūresi satthuno;
148以迦尸地的守护为凭,地面安然无惧。
Kāsi rakkhapidhānena, nibbhayaṃ dharaṇītalaṃ.
50
50.
150随后点燃了灯火,击破了敌人的坚固重围;
Tato paṭṭhāya dīpaṃso, arīnaṃ duppadhaṃsiyaṃ;
151以财富增加,向北给予所爱的人。
Katvā vaḍḍhesi bhogehi, uttarādikuruṃ piya.
51
51.
153前任国王时代的火炬已灭绝,火炬中之物已损坏;
Khinnā pubbassa rājassa, kāle dīpamhi pāṇino;
154重新归于平息,如同热浪散退般消亡无痕。
Nibbutā taṃ samāgamma, ghammā viya valāhakā.
52
52.
156在其第二十年夏瓦萨期间,世尊居住于无畏山林精舍;
Tassa vīsatime vasse, vihāre abhayuttare;
157离开住所之后,众比丘皆往彼处去,他们身着尘堆衣。
Nikkhamitvā gatā hesuṃ, paṃsukūlika bhikkhavo.
53
53.
159当时太子摩兴,是贤劫尊者火王的侍者;
Yuvarājā mahindo so, dhumarājassa satthuno;
160他筑造了一座庄严华丽的房舍,供世尊瞻礼欣赏之用。
Kārāpayi gharaṃ rammaṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
54
54.
162众长老们见太子造此道场,
Bodhigehaṃ karonto taṃ, disvā vaḍḍhakīno tadā;
163携带竹枝树杈,始用草叶铺盖于尊贵菩提树下。
Vaṃsena sākhaṃ āhacca, bhijjantaṃ varabodhiyā.
55
55.
165然此处所当为者,是请陛下太子来示意;
Kintu kātabbametthāti, yuvarājaṃ nivedayuṃ;
166于是他前往,给予盛大供养以表敬敬。
So taṃ taṃ mupasaṃkamma, mahāpūjāya pūjiya.
56
56.
168若世尊为利益一切众生而出世;
Sace satthā, hitatthāya, sambhūto sabbapāṇinaṃ;
169则当承受不可轻慢的功德,犹如持家般守护。
Laddhuṃ puññassa’nagghassa, gharassa karaṇeti’dha.
57
57.
171枝叶向上生长,正如房屋可建;
Sākhā gacchaṃ tu uddhaṃva, kātuṃ sakkā yathāgharaṃ;
172如是供养完成,合掌礼敬后,归于僧团。
Evamārādhayitvāna, vanditvā saṅgharaṃ gato.
58
58.
174当时,树枝断折,在夜晚突然向上飞起;
Tadā sākhā dumindassa, rattiyaṃ uddhamuggami;
175于是工匠们都一齐发声,齐心协力地喊叫。
Tato kammakarā sabbaṃ, ārocesuṃ sasāmino.
59
59.
177太子因而心满意足,向大王报告;
Yuvarājā’ti santuṭṭho, bhāturañño nivediya;
178以大礼敬供养,释去了大量财富。
Mahāpūjāya pūjesi, vissajjiya bahudhanaṃ.
60
60.
180如此对待勇猛的摩诃因陀罗军队,应当建立围墙;
Tathā mahindasenavhaṃ, pariveṇañca kāriya;
181他赐与僧团众多的财物,布施福德无数。
Saṅghassā’dā sabhogaṃ so, puññā puññānicācīni.
61
61.
183不得食用众僧众之食物,衣物和伞盖亦不应乞求。
Adā saparisaṃ bhattaṃ, vatthaṃ chattamupāhanaṃ;
184同样亦不可接受他人食物,沐浴洗涤的用具也应自备。
Tathā gamiyabhattañca, nahānañca sabhattakaṃ.
62
62.
186如此,施行少量施舍,成就善根功德,他由此福德显现光辉。
Evaṃ khuddānu khuddāni, katvā puññāni so vibhū;
187于国王三十年统治期间,皆依当时正法而行。
Rañño tettiṃsavassamhi, yathākammamupāgami.
63
63.
189继后来国王,于此当代中年少的新世代;
Atha rājā matetasmiṃ, kaṇiṭṭhamudayaṃ sakaṃ;
190在其所在地建立起国政,所有事物勤勉周全治理。
Tassa ṭhāne ṭhapetvāna, sabbaṃ tasseva tassadā.
64
64.
192以称秤衡量的布施,济度贫苦孤苦者;
Tulābhārassa dānena, dīnānāthe satappayi;
193以法行清净,在僧团中恪守一致。
Dhammakammena sodhesi, nikāyattayamekato.
65
65.
195用黄金叶片一千片,以珍珠充满其间;
Soṇṇathālīsahassaṃ so, muttāhi paripūriya;
196放置一颗珍宝,置于其上为最大宝物。
Ṭhapetvā maṇimekekaṃ, tassopari mahārahaṃ.
66
66.
198为一百位婆罗门,供应净洁宝食;
Brāhmaṇānaṃ sahassassa, suddhe ratanabhājane;
199供养奶羹粥品,布施黄金穗饰。
Bhojetvā khīrapāyāsaṃ, dāpetvā hemasuttakaṃ.
67
67.
201如同新织之布,覆以适宜之物,恰合美意;
Tathā navehi vatthehi, acchādetvā yathāruciṃ;
202以广大殊胜之心安慰,使之清净具德。
Santappesi mahantena, parihārena puññavā.
68
68.
204为比丘行脚众供献三衣;
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ, adāsi ca ticīvaraṃ;
205为众多善友奉献质地优美,令人喜悦之布。
Adā sabbāsamitthīnaṃ, vatthañca sumanoharaṃ.
69
69.
207建造铜制宝阁与镀金屏风;
Kāretvā lohapāsādaṃ, vejayantasarikkhakaṃ;
208在那里扩建,装饰以黄金瓦盖。
Vaḍḍhesi paṭimaṃ tattha, suvaṇṇaghaṭakoṭṭimaṃ.
70
70.
210闻于众大婆罗门众女舍利弗中诸比丘尼,悉知于此教法中五比丘尼聚落俱悉庄严之事。
Sutvā uposathāgāra-bhāvaṃ sabba mahesīnaṃ;
211此庄严若不真实无有其事,则舍利弗不受僧团之衣。
Tuccho yaṃ neva hotūti, vāsaṃ saṅghassa taṃ akā.
71
71.
213于享用之地及守护处常设此庄严,
Bhogagāme ca tassadā, rakkhake ca niyojayi;
214并令比丘恒住二十日,遵守此法。
Bhikkhū dvattiṃsamattāhi, vasantūti niyāmayi.
72
72.
216于恒河施行恭敬,曾以宝石腰带庄严之;
Gaṅgāya mariyādaṃ so, kāresi maṇimekhalaṃ;
217并建造水池净水所,饰以美玉簇拥之。
Toyaniddhamanañcākā, maṇihīrakavāpiyā.
73
73.
219在卡提户*城镇里,也在阇罗毗*,他设立了专属的限界;
Kaṭṭhuntanagare ceva, kāṇavāpiṃca bandhayi;
220又在医士舍中建造,[佛]于圣塔的山丘上安置;
Vejjasālañca kāresi, cetiyamhi girimhi so.
74
74.
222又在佛陀的故乡及其附近乡野建起停留处;
Buddhagāmavihārañca, vihāraṃ mahiyaṅgaṇaṃ;
223在拘耆弟*停留处,却不扩大至富裕乡村。
Kūṭatissa vihārañca, bhogagāme na vaḍḍhayi.
75
75.
225在圆合部的山峰上,于停留处以及邻近村庄;
Maṇḍalassa girissā’dā, vihārassa sagāmake;
226他也于北阿罗城建造了围殿和围院。
Uttarāḷhe ca kāresi, pāsādaṃ pariveṇake.
76
76.
228于大僧王佛住世时,赐给村庄一名守护者;
Mahāsenassa buddhassa, gāmaṃ datvāna rakkhake;
229于多悉住处,建造了供奉佛像的殿堂。
Dāsi sobbhavihāre ca, kāresi paṭimāgharaṃ.
77
77.
231又为菩萨时成长,建造宝石镶嵌的楼阁;
Bodhisatte ca vaḍḍhesi, pāsāde maṇimekhale;
232为乌尼尊者建造庄严的戒坛,也建造了寿者的住所。
Sīlāmayamunindassa, jiṇṇagehampi kārayi.
78
78.
234国王为那菩萨,依此设立宫殿;
Rāja taṃ bodhisattañca, sagharaṃ tattha sannahi;
235又为多难尊者,盛设芬芳香料香坛。
Ālavālaṃ dumindassa, gandhitvā kā mahāmahaṃ.
79
79.
237将珍宝经书书写于金纸上;
Likhitvā hemapaṭṭamhi, sabbaratanasuttakaṃ;
238以伟大供养的心意,宣说阿毗达摩义理。
Mahāpūjamakā tassa, abhidhammaṃ kathāpayi.
80
80.
240引领阿难尊者,绕行城中进行绕行礼敬;
Ānandapaṭimaṃ netvā, puraṃ katvā padakkhiṇaṃ;
241并以僧团护法咒,按仪轨宣读广传。
Parittaṃ bhikkhusaṅghena, bhaṇāpetvā yathāvidhiṃ.
81
81.
243用护法圣水洒除,令众生离诸不安;
Parittodakasekena, janaṃ katvā nirāturaṃ;
244国王因惧疾病之灾,乃于城外远离聚居。
Rājā rogabhayaṃ pevaṃ, nīharittha sadesato.
82
82.
246承受加持仪轨之时,于金沙佛塔之中;
Abhisekaṃ gahetvāna, hemavāluka cetiye;
247为使传承续续不断,书写此行事记事录。
Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ, taṃ cārittaṃ likhāpayi.
83
83.
249彼于四个月中的四个伍波萨他斋日,
Adā māsassa catūsu, uposathadinesu so;
250为四千人供献衣物般若善事。
Catunnañca sahassānaṃ, vatthadānaṃ sabhattakaṃ.
84
84.
252会同魔众,共同欢喜戏耍维萨卡节;
Vesākhakīḷaṃ kīḷittha, saddhiṃ duggatakehi so;
253尽其所愿,供给饮食及衣物诸物。
Annaṃ pānañca vatthañca, tesaṃ datvā yathāruciṃ.
85
85.
255比丘僧团的火炬,常住不断地燃起;
Bhikkhusaṅghassa dīpamhi, niccadānaṃ pavattayi;
256以布施使其满足,令护持者安乐无忧。
Santappesi ca dānena, kapaṇaddhikavaṇibbake.
86
86.
258那国王与皇后,为僧团树立了名称;
Tassa rañño mahesī ca, saṅghanāmā akārayi;
259在山丘上建成僧院,庄严安乐且无惧怖。
Pabbataṃ saṅghasenavhaṃ, sabhogamabhayuttare.
87
87.
261由王后以蓝宝石冠冕打造,及王所施的石料;
Nīlacūḷāmaṇiñcākā, silāmaya mahesino;
262以各种供养礼敬,恒时礼拜迦尸城圣师。
Pūjaṃ sabbopahārehi, kāsi satthussa sabbadā.
88
88.
264他的军队统帅们、军队统帅之属;
Tassa senāpaticā’kā, senasenāpativhayaṃ;
265身随大随从,勇士名为突达卡。
Pariveṇaṃ mahābhogaṃ, sūro tuṭṭhakanāmako.
89
89.
267如此与众同往,俱具功德,皆大威德;
Evaṃ sapariso katvā, sapuññāni mahāyaso;
268三十五年间,往至天界。
Pañcatiṃsatime vasse, devalokamupāgami.
90
90.
270之后其弟名为尤达,即贵族;
Tato tassā’nujo āsi, udayo nāma khattiyo;
271乃诸国王,善于利益诸岛国民。
Rājā sabbappayogehi, hitesī dīpavāsīnaṃ.
91
91.
273他成了国王时,是年幼的幼弟兄弟;
Hutvā so sayaṃ rājā, kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ;
274在大帝国的王位上,立了名为迦叶者。
Mahādīpādaṭhānamhi, ṭhapi kassapanāmakaṃ.
92
92.
276国王思虑亲族事,应当聚合众人;
Rājā cintiya ñātīnaṃ, kātabbo saṅgaho iti;
277故此,称为迦叶者,乃其兄子之女。
Evaṃ kassapanāmassa, bhātuputtassa dhītaraṃ.
93
93.
279那太子名为阿迦,是他的妻子;
Yuvarājassa tassā’kā, bhariyaṃ senanāmikaṃ;
280而他本人是国王,大迦萨巴子的另一个也即继承人。
Dhāresica sayaṃ rājā, aparaṃ tissasavhayaṃ.
94
94.
282作为摩诃因陀苏破罗王的王女,名为吉提耶;
Mahindassuparājassa, rājadhītāya kittiyā;
283其子名为吉塔伽婆多,智慧卓然,乃根苗之始。
Putto kittaggabodhīti, ādipādo vibuddhiko.
95
95.
285成为盗贼,出入夜间时分,仿佛大王侪,
Coro hutvā mahārañño, nikkhamitvāna rattiyaṃ;
286仅以一名亲戚为伴,专程前往山上。
Eko aññātavesena, samupāgammarohaṇaṃ.
96
96.
288作乱屠杀众生,使整个区域遭受毁灭;
Janaṃ hattagataṃ katvā, desaṃ sabbaṃ vināsiya;
289亲手杀害当地居民,乃是他本身的姨母。
Ghātāpayittha tatraṭṭhaṃ, so taṃ mātulamattano.
97
97.
291那位守护大地者听闻此语后,极其愤怒;
Taṃ sutvā dharaṇīpālo, tasmiṃ’tīva pakuppiya;
292他寻求各种方法来捕捉那人,四处奔走探查。
Ānetuṃ tamupāyaṃ so, gavesanto tathā tathā.
98
98.
294兄弟称呼其子曰:『将王子萨迦叶请来;』
Bhātuputtaṃ tamāhuya, yuvarājaṃ sakassapaṃ;
295这位大功德者劝说他说:『他必为我的援助者。』
Āmantesi mahāpuñña, sahāyo hoti me iti.
99
99.
297守护大地者问道:『我该如何行事?请告诉我。』
Kiṃ me kattabba’miccāha, paccāha dharaṇīpati;
298他说:『那是你的伟大王子,一位已成长且极为强大的英雄。』
Putto tava mahindo so, vuddhippatto mahābalo.
100
100.
300勤勉于修习戒律者,同时敬重母亲和父亲;
Lābhī rohaṇadesassa, mātito pitito’pi ca;
301勇猛无畏、忍耐一切的英雄,善于实践苦行修持。
Sūro sabbasaho vīro, kusalo katūpāsano.
101一百零一。
101.
303善于集会之智者,精明能干、具领导才能者;
Saṅgāmayoggo matimā, nipuṇo nayakovido;
304将此人派遣去,我们定当派遣他去惩治那行伤害舅舅恶业者。
Taṃ pesetvā nayissāma, pāpaṃ mātulaghātakaṃ.
102
102.
306国王听闻此语后,迦叶恭敬地言说:
Taṃ sutvā vacanaṃ rañño, kassapo bhāsi sādaro;
307我受称为天中王,但若愿意,我当随行。
Deva devena vutto’haṃ, gaccheyyaṃ kintu me suto.
103
103.
309我的家族得以护持,王府亦在您的统辖之下;
Vaṃso me pālito hoti, pasādo ca tavādhipa;
310因此,时机成熟后,请务必如您所愿行事。
Tasmā kālamahāpetvā, yaṃ icchasi tathā kuru.
104
104.
312闻此,国王极为欢喜,赞叹那语。
Sutvā atīvasantuṭṭho, narindo tassa taṃ vaco;
313他从各方面护持这位伟大的强者。
Mahanthaṃ balakāyaṃ so, sabbaso paṭiyādiya.
105
105.
315因伟大恭敬,派遣皇子大贤护持,
Mahatā parihārena, mahindaṃ rājapotakaṃ;
316任命金刚为领导,以保护安稳。
Rakkhituṃ taṃ niyojetvā, vajiraggañca nāyakaṃ.
106
106.
318譬如徒劳无益地完成过去之事,一切皆为力量的承载体;
Tucchaṃ viya puraṃ katvā, sabbañca balavāhanaṃ;
319即使一切辅助工具,至少应予以供养。
Sabbopakaraṇañceva, anūnaṃ tassa dāpiya.
107
107.
321自己跟随自己,如同行人足迹;
Sayaṃ tamanugacchanto, padasā’va narissaro;
322发扬伟大功德,向树林大地前行。
Uyyojesi mahāpuñña, gaccha rukkhāti mediniṃ.
108
108.
324大印者,亦如大印,乃尊贵神众之前导;
Mahindo so mahindo’va, devasenā purakkhato;
325往来行进,举止光明净洁,乃诸天与魔众之伟大威仪。
Gacchanto suvīrocittha, devāsuramahāhavaṃ.
109
109.
327于是前往,不久便至鳞叶林;
Tato gantvā na cirena, guttasālamupāgami;
328随后诸众国城镇,以及地区诸属邦皆在其中。
Tato jānapadā sabbe, maṇḍalikā ca raṭṭhiyā.
110
110.
330由彼轻视母亲之恶业所致,陷入恶劣烦恼之中;
Tena mātulaghātena, pāpakena upaddutā;
331入于诸围城中,未能得主宰护持之安乐。
Gantvā taṃ parivāresuṃ, laddho no sāmiko iti.
111
111.
333即使小偷跌倒,也立于山林之境,
Patanto sopi kho coro, ṭhitova girimaṇḍale;
334尽以双手夺取,掠取王宫大财宝。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, rājabhaṇḍaṃ mahagghiyaṃ.
112一百一十二。
112.
336大象携小象同行,前往马来,攀登山峰;
Hatthī asseca ādāya, gantvā malayamāruhi;
337大臣征讨军队,彼时军队四处遭击败。
Mahindasenā ghātentī, tassa senaṃ tahiṃ tahiṃ.
113一百一十三。
113.
339象群无声无息行进,紧随其后;
Padānupadamasse’va, gacchanti hatthiassake;
340远望马来山脚,抓住此处,就此停下。
Disvā malayapādamhi, gahetvā ettha so iti.
114
114.
342于彼处,污秽缠绕,充满整个马来丛林;
Tattha pāvisimaddantī, sabbaṃ malayakānanaṃ;
343河流及其支流,共同汇聚成道路相似的路线。
Nadīyo pallale ceva, karonti maggasādise.
115
115.
345如同童稚见众人,收集自己所有的珍宝;
Bālakova janaṃ disvā, sabbaṃ ratanamattano;
346心中充满愤怒,将河流及其源头弃之不顾。
Kodhābhibhūto chaḍḍesi, nadī sobbhataṭādīsu.
116一百一十六。
116.
348独自一人隐匿于森林山中;
Ekakova nilīyittha, vane pabbatakandare;
349人们观察到后,便通向那不善之人。
Gavesanto jano disvā, tamaggahi narādhammaṃ.
117一百一十七。
117.
351那人于是欢喜,众人随之而来;
Tamādāya’ti tuṭṭho so, jano āgamma sajjukaṃ;
352他坐于隐密林荫下,向他们讲说圣道。
Mahindamupadassesi, nisinnaṃ guttasālake.
118
118.
354见彼后,微笑而语,
So taṃ disvā hasitvāna,
355“贤者,何等爬行?”,
Bhutto kiṃ rohaṇo’’iti;
356引领至领袖,
Nāyakassa niyyātetvā,
357乃威姿龙,如来之王。
Vajiraggassa rājino.
119
119.
359亲自率领军队,来到大聚落;
Sayaṃ senaṃ samādāya, mahāgāmamupāgato;
360成为罗阇王主,致力于世间安乐。
Rohaṇā dhipati hutvā, karonto lokasaṅgahaṃ.
120
120.
362百姓经受灾害,孩童们受苦难;
Janaṃ pākatikaṃ katvā, bālakena vibādhitaṃ;
363并且如法安立教法,以此摧毁恶法。
Sāsanañca yathāṭhāne, ṭhapetvā tena nāsitaṃ.
121
121.
365造设于花园、果园之中,各各分布安置;
Pupphārāme phalārāme, kārayitvā tahiṃ tahiṃ;
366即便是河流,也被截留、筑堤,使大河成为束缚。
Vāpiyo’pi ca gaṇhitvā, bandhāpetvā mahānadiṃ.
122
122.
368在一切地方简易设立,为僧团造四重基业;
Sabbattha sulabhaṃ katvā, saṅghassa catupaccayaṃ;
369且排除恶劣之处,在诸邑国中设立聚集处。
Duṭṭhe ca paṭibāhetvā, maṇḍalīke ca raṭṭhiye.
123
123.
371清净其心,除去心中刺痛;
Core ca parisodhetvā, katvā vigatakaṇṭakaṃ;
372喜悦于整个世间,并舍弃一切财物享受。
Tosayanto’khilaṃ lokaṃ, cāgabhogasamappito.
124
124.
374应由智慧者恭敬侍奉,应由财富所有者供养;
Upāsaniyo viññūhi, sevanīyo dhanatthīhi;
375一切乞求者皆如榴莲树一般,利益众生。
Kapparukkhūpamo sabba-yācakānaṃ hitāvaho.
125
125.
377抛弃困苦之地,远离先前流转之处;
Hitvā dubbinayaṃ dese, pubbakehi pavattitaṃ;
378行持正法,于此地真正安住。
Samācaranto dhammañca, vāsaṃ tattheva kappayi.
126
126.
380执其初足者,棍索之首领;
Ādipādaṃ gahetvāna, vajiraggo vināyako;
381至阿奴拉达后,示现王者之像。
Anurādhamupāgamma, rājānamabhidassayi.
127
127.
383国王见此大怒,迅速将那内使驱逐离去;
Rājāpi disvā taṃ kuddho, khippaṃ pakkhippa cārake;
384守卫侍者们也因此惹恼,全部都愤愤不平。
Rakkhāvaraṇamassādā, viheṭhesi ca sabbāso.
128
128.
386那位尊贵者承当了秤砣的重量,要将之刺穿;
Adāsi ca tulābhāraṃ, tikkhattuṃ so mahāyaso;
387在佛塔园中,他用金布覆盖了佛塔。
Thūpārāmamhi thūpañca, hemapaṭṭena chādayi.
129
129.
389建成正殿之后,为比丘僧团安置住所;
Katvā tattheva pāsādaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nivāsiya;
390既建寺院于城中,也整修陈旧之处。
Vihāre nagare ceva, paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ.
130
130.
392如卡丹巴河之水涌流,稳固有序;
Kadambanadīyā’kāsi, nijjharaṃ thirabandhanaṃ;
393庄严日益增长,池塘水盈满。
Mariyādaṃ pavaḍḍhesi, vāpiyaṃ so mayettiyaṃ.
131
131.
395在那里,地面上同样铺设床垫,安置休息之处;
Tattha niddhamanaṃcā’kā, anuvassampi bhūmipo;
396为比丘提供衣物,置备饮食施舍处,保持整洁清净。
Cīvaratthaṃ suvatthāni, susaṇhāni ca dāpayi.
132
132.
398在饥饿时建造布施堂,为一切众生施与帮助;
Dubbhikkhe dānasālāyo, kāretvā sabbapāṇinaṃ;
399由此行大布施,亦能增长弘扬大戒律。
Mahādānaṃ pavattesi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.
133
133.
401他又施与乳食,供养聚集之众;
Dadhibhattañca dāpesi, nikāyattayavāsinaṃ;
402常以难得之乳食,如同献祭般供养同伴。
Niccaṃ duggatabhattañca, yāguñceva sakhajjakaṃ.
134
134.
404如此行诸善果,成就安乐之身;
Evamādīni puññāni, katvā sovaggiyāni so;
405历经十一年光阴,得至天人之所伴。
Ekādasahi vassehi, gato devasahabyataṃ.
135
135.
407在那些年代中,仅有黄金被视为最重贵的物品;
Tassekādasavassesu, vissaṭṭhaṃ soṇṇameva tu;
408三百零十万(单位)被视为合数;
Ahu satasahassānaṃ, tayo dasahi sammitaṃ.
136
136.
410极难征服的智慧尊王,
Sudujjayaṃ paṇḍunarādhirāja,
411如山峰般巍峨,高峻难攀;
Mekoparo rohaṇamuggaduggaṃ;
412诸国王虽集聚于此,
Katvā’pi ete savase narindā,
413他们自己前往死亡的现象。
Sayaṃ vasaṃ maccumupāgamiṃsu.
414为令善人生信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
415名为「二王之阐明」
Rājadvayadīpano nāma
416第四十九章。
Ekūnapaññāsatimo paricchedo.