← 文献总目录

第四十八章

e0703n.nrf47 · 静态文献页 · 270 段 · 打开交互阅读器

1第四十八品
Aṭṭhacattālīsatima pariccheda
2独王品
Ekarājako
1
1.
2于是,他的弟弟塞那,在城中撑起了华盖;
Tato tassā’nujo seno, chattaṃ ussāpayī pure;
3他拥有大财富,看待一切众生犹如爱子;
Piyaṃ’va puttaṃ passanto, satte sabbe mahādhano.
2
2.
5他遵行古昔诸王之行迹,如法而行;
Cariyaṃ pubbarājūnaṃ, samācari yathābhataṃ;
6并且他展现了前所未有、与法相应的行持。
Apubbampi ca vattesi, cariyaṃ dhammasaṃhitaṃ.
3
3.
8对于比丘、比丘尼,以及住在岛上的亲属们,
Bhikkhūnaṃ bhikkhūnīnañca, ñātīnaṃ dīpavāsinaṃ;
9对于鱼类、兽类和鸟类,他履行了应尽之责。
Macchānaṃ migapakkhīnaṃ, kattabbaṃ sa samācari.
4
4.
11他派遣玛欣德渡往彼岸,令其成办使命;
Mahindaṃ paratīraṃ so, gataṃ yojiyamārayi;
12如是,他彻底肃清了王国的一切怨敌。
Evaṃ so suvisodhesi, rajjapaccatthike’khile.
5
5.
14他为求索财富的乞者们,举办了盛大的布施;
Mahādānaṃ pavattesi, yācakānaṃ dhanesinaṃ;
15施与比丘及婆罗门以可意的王食。
Bhikkhūnaṃ brāhmaṇānañca, manuññaṃ rājabhojanaṃ.
6
6.
17有三人为顺生子:玛欣德、迦叶,
Ahesuṃ anujātassa, mahindo kassapo tathā;
18及优陀耶,此三人中,玛欣德为副王。
Udayoti tayo tesu, mahindo yuvarājako.
7
7.
20成为他的随顺者后,便恭敬地承事他。
Hutvā tassānuvattanto, sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi;
21她名为僧伽,是国王的妻子、那位王后。
Saṅghānāmāsi rājassa, bhariyā tassa rājinī.
8
8.
23当国王前往海边城镇嬉戏时,
Kīḷanatthaṃ samuddassa, gate rājini paṭṭanaṃ;
24那时,优陀耶因最初的过失,被留在了城中。
Udayo ādipādoso, ohīno nagare tadā.
9
9.
26带走了名为那罗的女儿,摩尼拉尼之女;
Nālanāmaṃ gahetvāna, dhītaraṃ māṇilāniyā;
27由王家护卫守护,前往了普拉提尼城。
Rakkhitaṃ rājarakkhāya, puḷatthinagaraṃ agā.
10
10.
29国王对此并未恼怒,缔结了不可破坏的和约;
Rājā tasmiṃ akujjhitvā, sandhiṃ katvā akuppiyaṃ;
30派遣摩诃提波,令他满意后,便将他带到了这里。
Mahādīpādaṃ pesetvā, tosatvā taṃ idhānayi.
11
11.
32如此,这些刹帝利从那时起便和合一致。
Evaṃ samaggā te āsuṃ, tato paṭṭhāya khattiyā;
33护持教法及世间,安住善等持中。
Rakkhantā sāsanaṃ lokaṃ, vasiṃsu susamāhitā.
12
12.
35其后某时,具大威力的般度王
Tato kenaci kālena, paṇḍurājā mahābalo;
36从阎浮洲来到此处,开始夺取此岛。
Jambudīpā idhā’gamma, dīpa gaṇhitumārabhi.
13
13.
38国王闻知大军,便遣使者至其近前。
Rājā sutvā mahāsenaṃ, pesuyittha tadantikaṃ;
39由于大臣们的争论,这位国王变得顽固而傲慢。
Amaccānaṃ vivādena, thaddhotāro nārādhipo.
14
14.
41般度王摧毁了那整个北方地区。
Paṇḍurājā vināsento, sabbaṃ taṃ desamuttaraṃ;
42在大塔利达村设下军营。
Khandhāvāraṃ nivesesi, mahātālitagāmake.
15
15.
44当时,众多达米腊人居于此地,遍布各处;
Vasantā damiḷā ettha, bahavo ye tahiṃ tahiṃ;
45他们全都归附于他,由此他便强盛起来。
Sabbe taṃ pakkhiyāhesuṃ, tato so balavā ahu.
16
16.
47大军至此,便与国王开战;
Tattha gantā mahāsenā, rañño yujjhitumārabhi;
48般度王亦登象肩,冲入战阵。
Hatthikkhandhagato paṇḍu-rājāpi samupāvisi.
17
17.
50达米腊军众,望着主人的面容,
Ahu damiḷasenāsā, passanti sāmino mukhaṃ;
51他们力量充沛、斗志昂扬,为此舍弃了生命。
Sampattabalahussāhā, tadatthe cattajīvitā.
18
18.
53而灯岛军则因统帅阵亡,全无斗志;
Dīpasenā tu sāmina-mabhāvena nirussukkā;
54他们交战溃败,便四散奔逃。
Yujjhanti paribhinditvā, palāyittha tato tato.
19
19.
56大军随即登岸,白象王于刹那间
Otaritthamahāsenā, paṇḍurājāssa taṅkhaṇe;
57如魔军般行进,四处摧毁大众。
Mārasenāva gacchanti, vicuṇṇenti mahājanaṃ.
20
20.
59国王见军阵溃散,遂将白象全部聚集一处
Rājā senāya bhinnattaṃ, sukkā sabbaṃ samādiya;
60舍弃象军与都城,朝马来山方向逃去。
Hatthasāraṃ puraṃ hitvā, malayābhimukho gato.
21
21.
62随后,玛欣德太子骑上大象,
Tato hatthiṃ samāruyha, yuvarājā mahindako;
63正率己军作战,目睹其溃散。
Yujjhanto sakasenāya, palātattaṃ samekkhiya.
22
22.
65仅凭他们中的一人,确实无法将所有人杀死;
Ekename na sakkā ve, sabbe etehi mārituṃ;
66而死于这些低劣者之手,也并非安乐。
Etesaṃ na ca nīcānaṃ, hatthesu maraṇaṃ sukhaṃ.
23
23.
68因此我这样思惟:我宁可自己结束自己的生命;
Tasmā varaṃ me maraṇaṃ, mayā eveti cintiya;
69他立身象背之上,自断其首。
Hatthikkhandhagatoyeva, chindi so sīsamattano.
24
24.
71众多侍从见此情景,便在那里纷纷自断首级;
Taṃ disvā bahavo sīse, tattha chindiṃsu sevakā;
72达米腊军队见此情景,欢喜踊跃,雀跃不已。
Taṃ disvā damiḷī senā, haṭṭhatuṭṭhā pamodisā.
25
25.
74如是普观一切之后,迦叶佛的弟子
Etaṃ sabbaṃ samekkhitvā, ādāpādo sakassapo;
75骑乘骏马,严装披甲,手持大器
Turaṅgavaramāruyha, susannaddho mahāyudho.
26
26.
77独自一人,无所畏惧,走向寺院
Vihāramupasaṅkamma, abhayaṃ ekakova so;
78纵是面对如是浩大的军阵,他亦突入阵中,破之裂之。
Tādisampi mahāsenaṃ, ogāhetvā vidārayi.
27
27.
80犹如金翅鸟擒捉龙蛇一般;
Supaṇṇo viya gaṇhanto, bhūjagena salilāla ye;
81他令彼一切却退,亦善自护持。
So taṃ sabbaṃ nivattesi, attānañca sugopayi.
28
28.
83唯见一匹马,却宛如一群骏马。
Asso ekova dissittha, turaṅgāvalisannibho;
84他不见任何随从之人。
Attano so janaṃ kañci, apassanto’nugāminaṃ.
29
29.
86我孤身一人,如何能满足对仇敌的心愿?
Kiṃ me ekena verinaṃ, pūritena manorathaṃ;
87若他日我能存活,我当圆满此愿。
Kālantarehaṃ jīvanto, pūressaṃ me manorathaṃ.
30
30.
89因此,奋力挣脱后,理应离去,大力士啊;
Tasmā gantuṃva yuttanti, nimphoṭetvā mahābalaṃ;
90犹如无畏的大勇士,他来到了旋风之地。
Nibbhayova mahāyodho, koṇḍivātamupāgami.
31
31.
92白王率领大军,随即攻占了那座城。
Paṇḍurājā mahāsenā, aggahesi tato puraṃ;
93他们将那位王子的首级呈给白王过目。
Sīsaṃ taṃ yuvarājassa, paṇḍurājassa dassayuṃ.
32
32.
95他见了之后,将其火化,那位追寻白王族者;
So taṃ disvā ca jhāpetvā, rājūnaṃ paṇḍudesinaṃ;
96便命他办理火葬堆上的一切事务。
Sabbamāḷāhane kiccaṃ, tassa kātuṃ niyojayi.
33
33.
98他命人把国王库藏中的所有财宝都搬走;
Sabbaṃ sāraṃ harāpesi, bhaṇḍāgāramhi rājino;
99在寺院与城中,他拿取了应拿之物。
Aggaṇhittha gahetabbaṃ, vihāre nagarepi ca.
34
34.
101诸宝石宫殿,以及纯金所成的师像;
Pāsāde ratane sabbe, sovaṇṇaṃsatthubimbakaṃ;
102石雕的牟尼主像,与那对化为双瞳的宝珠。
Silāmaya munindassa, cakkhubhūka maṇidvayaṃ.
35
35.
104同样,在那饰有金板的塔园支提中;
Tathā sovaṇṇapaṭṭe ca, thūpārāmamhi cetiye;
105各处寺院,遍立金像。
Suvaṇṇa paṭimāyo ca, vihāresu tahiṃ tahiṃ.
36
36.
107他带走一切无实之物,造作了楞伽岛;
Sabbaṃ gahetvā nissāraṃ, laṅkādīpa makāsi so;
108他舍弃了那座可爱的都城,其形貌已为夜叉所吞噬。
Chaḍḍayittha puraṃ ramma, yakkhabhakkhita rūpakaṃ.
37
37.
110国王也在大路各处设下保护;
Rājā’pi rakkhaṃ datvāna, mahāmagge tahiṃ tahiṃ;
111他心怀恐惧,便在两河之口住了下来。
Gaṅgādvaya mukhe vāsaṃ, kappesi parisaṅkito.
38
38.
113随后,般度王便与锡兰主一起,准备联合行动;
Paṇḍurājā tato saddhiṃ, kātuṃ sīhaḷasāminā;
114锡兰王派遣大臣到那里,见到了他们。
Amacce tattha pesesi, disvā te sīhalādhipo.
39
39.
116听闻他们的消息后,他全然接受了那一切;
Suṇitvā sāsanaṃ tesaṃ, sabbaṃ taṃ sampaṭicchiya;
117他令使者们获得了称心的款待。
Dūtānaṃ kārayitvāna, yathākāmena saṅgahaṃ.
40
40.
119他奉上两头大象,连同全套庄严饰品;
Hatthidvayaṃ sadatvāna, sabbamābharaṇampi ca;
120那位使者为他派遣了,为自身带来利益之人。
Tassa pesesi dūteso, attanopi hitāvahe.
41
41.
122般度王见一切皆是纯白,心生欢喜满足;
Paṇḍurājā sitaṃ sabbaṃ, disvā santuṭṭhamānaso;
123交给使者们后,他当天便进入了大城。
Niyyātetvāna dūtānaṃ, tadaheva mahāpuraṃ.
42
42.
125出城后先行一段,不久即抵达港口;
Nikkhamitvā purā gantvā, na cireneva paṭṭanaṃ;
126他在那里登船,回到了自己的国土。
Tattha āruyha nāvaṃ so, saka desa mupāgami.
43
43.
128于是,尸罗弥伽王返回城中。
Tato āgamma nagaraṃ, sīlāmegho mahīpati;
129于适宜处安置妥当后,他便安住岛上,专心一意。
Yathāṭhāne ṭhapetvāna, dīpaṃ vasi samāhito.
44
44.
131遂立其弟优陀耶刹帝利为副王。
Bhātaraṃ dutiyaṃ katvā, udayaṃ nāma khattiyaṃ;
132他将大地之角——南方苏伽陀之地,交付与他。
Mahādīpādaṃ tassā’dā, sogatthaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ.
45
45.
134不久,他便如法修积了善行;
Sopi kho na cireneva, katvā puññaṃ yathārahaṃ;
135后为疾病所侵,遂入死神之口。
Rogenekena samphuṭṭho, paviṭṭho maccuno mukhaṃ.
46
46.
137迦叶,又称最初的足下,住在普罗提那城;
Kassapo ādipādopi, pulatthinagare vasaṃ;
138据说,他被般度王派遣后,即遭杀害。
Yojetvā paṇḍurājena, ahosi kira mārito.
47
47.
140那时,这位名为迦叶的人,有诸子极为贤能;
Tadā kassapanāmassa, puttā āsuṃ mahārahā;
141他最初的足下有四相,具足财富与祥瑞之相。
Ādipādassa cattāro, dhaññalakkhaṇa saññutā.
48
48.
143那位最先统率军队者,即是名为塞纳的童子;
Yo senaṃ sabbapaṭhamo, seno nāma kumārako;
144英勇、雄武、精进广大,堪能担负王权之任。
Sūro vīro mahussāho, rājabhārakkhamo samo.
49
49.
146国王依法将大岛之位授予他后,
Rājā mahādīpādattaṃ, tassa datvā yathāvidhiṃ;
147将南方富饶的地区连同车乘一并赐予,作为他的受用。
Bhogatthaṃ dakkhiṇaṃ desaṃ, savāhana mupādisi.
50
50.
149他们是罗诃那之主的儿子,出自誉满天下的阿迦菩提王统;
Rohaṇādhipatissā’suṃ, puttā kittaggabodhito;
150四个女儿之中,有三位端庄悦目、令人欢喜。
Cattāro dhītaro tisso, dassaneyyā manoramā.
51
51.
152那时,他的长子是名为玛欣德的刹帝利。
Tadā jeṭṭhasutaṃ tassa, mahindaṃ nāma khattiyaṃ;
153杀害姑母之后,便夺取了土地与军备。
Pitucchā mārayitvāna, desaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.
52
52.
155他的三位兄弟,
Bhātaro te tayo tasmiṃ,
156因兄弟被杀而愤怒,
Saṃruṭṭhā bhātu ghātane;
157携三位姐妹,
Ādāya bhagīnī tisso,
158来到国王近前。
Rañño santikamāgamuṃ.
53
53.
160国王见到他们三人,也心生慈爱,视如己出;
Rājāpi disvā tetīva, mamāyanto dayāluko;
161他以慈爱抚育所有王子,令他们如天子般安乐成长。
Sabbe devakumāreva, sukhaṃ vaḍḍhesi pemavā.
54
54.
163于是,那位人主便对其中最年长的迦叶说:
Tato kassapanāmaṃ so, tesaṃ jeṭṭhaṃ narissaro;
164“去占领那片地域吧”,说完便授予他军队,遣他出发。
Desaṃ taṃ gaṇha yāhīti, datvā balamapesayi.
55
55.
166他也前往那里,击败他们,将整个罗诃那地区尽数收入掌中。
So’pi gantvāna taṃ hantvā, rohaṇaṃ kasiṇampi taṃ;
167将其纳入掌中之后,他便无忧无灾地安住下来。
Katvā hatthagataṃ tattha, vasittha nirupaddavo.
56
56.
169随后,那两位兄弟,以及军队和优陀耶,也是如此;
Atha so bhātaro dve’pi, senañca udayaṃ tathā;
170他将他们召集过来,划分地域后,便与他们共同居住。
Pakkositvāna, bhājetvā, desaṃ tehi sahāvasi.
57
57.
172国王将她们悉心抚养长大,待三位达到适婚年龄时,
Rājā tā sādhu vaḍḍhetvā, vayapattāsu tīsu so;
173将那些具足财富、貌如天女的王女们,
Rājakaññāsu dhaññāsu, devaccharasū rūpisu.
58
58.
175立为王后之位后,许配给副王;
Ṭhapetvā rājini ṭhāne, uparājassa dāpayi;
176赐予名为僧诃者与王权相匹的广大财富。
Saṅghanāmaṃ mahābhogaṃ, datvā rajjasarikkhakaṃ.
59
59.
178副王的幼弟,名为摩兴陀;
Kaṇiṭṭho uparājassa, mahindo nāma bhātuko;
179他具足一切功德,精通一切明处。
Atthi sabbaguṇopeto, sabbasatthavisārado.
60
60.
181国王赐予他两位迷人的王女;
Tassā’dāsi duve rājā, rājakaññā manoharā;
182并赐予了名为提萨瓦奇塔的礼物,随其所好给予财富;
Tissavhakitta nāmañca, datvā bhogaṃ yathāruciṃ.
61
61.
184他这样如理地摄受亲属;
Evaṃ karonto ñātīnaṃ, saṃgahaṃ so yathārahaṃ;
185以布施等摄受,令大众欢喜。
Ārādhento ca dānādi-saṅgahehi mahājanaṃ.
62
62.
187国王具足正法,令诸王欢喜。
Rājā dasayi rājūnaṃ, dhammehi samupāgato;
188修诸福德,受用大地。
Samācaranto puññāni, paribhuñjittha mediniṃ.
63
63.
190于阿利咤山,为粪扫衣比丘们
Paṃsukūlika bhikkhūnaṃ, katvā’riṭṭhamhi pabbate;
191化作大受用之林园,犹如神通化现。
Mahābhogaṃ adārāmaṃ, nimmitaṃ viya iddhiyā.
64
64.
193当时,国王又将一切随侍护卫赐予他,
Parihārañca tassadā, rājārahamasesato;
194以及众多园丁、奴仆与雇工。
Ārāmike ca bahavo, dāse kammakarepi ca.
65
65.
196他在名为祇园的寺院中,建造了殿堂;
Pāsādaṃ sova kāresi, vihāre jetanāmake;
197这位大地之主建造了多层楼阁,其心倾向佛地。
Anekabhūmiṃ bhūmindo, buddhabhūmigatāsayo.
66
66.
199他扩建并督造之后,制作了一尊纯金的胜者像;
Vaḍḍhetvā tattha kāretvā, sabba sovaṇṇayaṃ jinaṃ;
200妥善安置了丰厚的资具,令比丘们安住其中。
Saṇṭhapetvā mahābhogaṃ, vasāpesi ca bhikkhavo.
67
67.
202在摩诃底精舍中,他建造了极为悦意的殿堂;
Mahādi pariveṇamhi, kāresi sumanoharaṃ;
203就在那座寺院中,他建造了玛基桑达殿堂。
Pāsāda maggisandaṃḍḍhaṃ, tasmiṃyeva vihārake.
68
68.
205在无畏上寺中,建造了名为“勇士芽苑”的园林后,
Katvā vīraṅkurārāmaṃ, vihāre abhayuttare;
206他施与了大众部比丘与上座部比丘。
Mahāsaṅghika bhikkhūnaṃ, theriyānañca dāpayi.
69
69.
208他又建造了东园,令四事具足;
Pubbārāmañca kāresi, sampanna catupaccayaṃ;
209他与名为僧伽的王妃一道,同时也与自己的随众一同建造。
Saddhiṃ so saṅghanāmāya, deviyāpi ca attano.
70
70.
211这位大地之主,也在大寺中共同建造;
Mahāvihāretāyeva, saddhiṃ kāresi bhūmipo;
212名为‘僧军’的住所,广大富饶,由大智者所建。
Āvāsaṃ saṅghasenavhaṃ, mahābhogaṃ mahāmati.
71
71.
214制成纯金的发舍利函;
Kāretvā sabbasovaṇṇaṃ, kesadhātu karaṇḍakaṃ;
215举行了盛大的供养,最上者舍弃了王位。
Mahāpūjaṃ pavattesi, rajjaṃ vissajji uttamo.
72
72.
217从塔所在的山丘,到功德盈满的迦那瓦池;
Cetiyassa gīrissādā, kāṇavāpiṃ bahudayaṃ;
218并为住在岛上的诸比丘供养了三衣。
Bhikkhūnaṃ dipavāsīnaṃ, dāpesi ca ticīvaraṃ.
73
73.
220在普拉提城迦尸,有池名图沙瓦比;
Pulatthi nagare kāsi, vāpiyo thusavāpiyā;
221塞纳嘎菩提的住所,与村园相连。
Senaggabodhimāvāsaṃ, gāmārāmika saññutaṃ.
74
74.
223他便在那里建造了提供美食的大堂;
Tasmiṃyeva ca kāresi, mahāpāḷiṃ subhojanaṃ;
224并为众人建造了大堂,又在山上建造了大水库。
Mahāpāḷiñca sabbesaṃ, mahānettampi pabbate.
75
75.
226他还在城西建造了诊疗堂;
Vejjasālampi kāresi, nagarassa ca pacchime;
227他为无依无靠者施设了粥与嚼食的布施。
Anāthānaṃ pavattesi, yāgudānaṃ sakhajjakaṃ.
76
76.
229为着粪扫衣的比丘们,他分别建造了大厨房;
Paṃsukūlika bhikkhūnaṃ, paccekañca mahānasaṃ;
230建成之后,无上者恭敬地令设常食供养。
Katvā dāpesi sakkaccaṃ, niccaṃ bhojanamuttamo.
77
77.
232这位大足者,在樟脑精舍中,
Hutvā mahādipādo’yaṃ, kappūra pariveṇake;
233并于北星宿月,修建了名为‘分界’的建筑。
Uttarāḷhe ca kāresi, paricchede sanāmake.
78
78.
235他三次以大量财富举行了秤量布施。
Tulābhārañca pādāsī, tikkhattuṃ so mahādhane;
236这位国王还造作了其他种种功德。
Puññamaññampi so’kāsi, rājā nānappakārakaṃ.
79
79.
238那位名为僧伽的天女,在北方的寺院中,
Saṅghanāmāpi sā devī, uttaramhi vihārake;
239他建造了名为“大军”的住所,令比丘们安居其中。
Katvā mahindasenavhā-vāsaṃ vāsesi bhikkhavo.
80
80.
241在名为达普拉的国王在位之时,由智者开始兴建。
Āraddho dappulavhassa, kāle rājassa dhīmabho;
242那座可爱的达普拉山,是由大天王所建造的。
Mahādevena so āsi, rammo dappula pabbato.
81
81.
244以达鲁迦萨帕为名的迦叶波罗夷精舍,也同样建成了。
Dārukassapanāmena, tathā kassaparājikaṃ;
245两处工程尚未完工,那位国王便令其圆满落成。
Ubhopi te vippakate, rājā so vasamāpayi.
82
82.
247他有一位贤善的将军,即名贤将军。
Bhaddo senāpati tassa, bhaddasenāpati’vhayaṃ;
248他还建造了配有奴仆和财物的精舍。
Pariveṇampi kāresi, dāsabhogasamāyutaṃ.
83
83.
250大臣乌达罗,居住在无畏精舍。
Uttaro ca amacco’kā, vihāre abhayuttare;
251这处名为无畏军的住处,可爱而令人愉悦。
Vāsamuttarasenavhaṃ, ramma muttarapaccayaṃ.
84
84.
253有位名叫瓦吉罗的人,便住在那里的金刚军住处。
Vajiro nāma tatthevā-vāsaṃ vajirasenakaṃ;
254有位叫迦尸罗刹的,住在名叫罗刹的住所。
Kāsi rakkhasanāmocā-vāsaṃ rakkhasanāmakaṃ.
85
85.
256此后的二十年里,他住在普拉提城。
Tato vīsati vassesu, pulatthi nagare vasaṃ;
257秋日见者忆念着般度王所行之事。
Paṇḍurājakataṃ kāraṃ, saranto saradassano.
86
86.
259犹如给予军队者,适时赐予勇士机遇;
Dadanto viya senassa, sūrassāvasarañcaso;
260舍一岛,如另一岛,为狂风吹袭而逝去。
Pahāya dīpaṃ dīpo’va, mahāvāta hato gato.
87
87.
262财富与生命同属无常;
Bhogo aniccā saha jīvitena;
263何况那些亲属与同伴?
Pageva te bandhujanā sahāyā;
264请看那人主,唯是独行。
Narādhīpaṃ passatha ekameva;
265已齐集于极为恐怖的死魔之口。
Samāgataṃ maccumukhaṃ sughoraṃ.
268为令善人生净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
269名为一王
Eka rājako nāma
270第四十八章。
Aṭṭhacattālīsatimo paricchedo.