第四十一章
1第四十一章
Ekacattālīsatima pariccheda
2二王
Dvirājako
1
1.
2他乃大龙王之外甥,具足吉祥;
Mahānāganarindassa , bhāgineyyo subhāgiyo;
3他即阿耆菩提王,心向无上菩提。
So aggabodhirājāsi, aggabodhigatāsayo.
2
2.
5以温煦之威光,胜彼满月之轮;
Tejena bāhuṃ sommena, candaṃ sampuṇṇamaṇḍalaṃ;
6以须弥山般的不动,以大海般的深邃。
Sumerumacalantena, gambhirena mahodadhiṃ.
3
3.
8以大地般的忍耐,以风般的自制。
Vasundharā pakampena, mārutaṃ sampavuttiyā;
9以智慧达不死彼岸,以清净如秋空。
Buddhiyāmaramantāraṃ, suddhiyā saradambaraṃ.
4
4.
11以欲乐胜过天王,以智慧胜过人主;
Kāmabhogena devinda, matthena ca narissaraṃ;
12以法胜过净居天,以勇猛胜过兽王;
Dhammena suddhavāseṭṭhaṃ, vikkamena migādhipaṃ.
5
5.
14以王法胜过诸转轮王;
Rājadhammehi rajjehi, cakkavattinarissaraṃ;
15以布施追随毗输安多罗,以此在众生中广为人知。
Vessantarañca dānena, anugantvā jane suto.
6
6.
17立舅舅为副王,立兄弟为太子;
Mātulaṃ uparājavhe, bhātaraṃ yuvarājake;
18又将外甥安立为马来王。
Bhāgineyyañca malaya-rājaṭhāne ṭhapesi so.
7
7.
20于其余职位,他如理如法地任命了最高臣宰;
Ṭhānantare yathāyogaṃ-seṭṭhāmacce ṭhapesi ca;
21以摄受事摄受民众,并以王法统摄他们;
Janaṃ saṅgahavatthūhī, rājadhammehi caggahi.
8
8.
23他将一方相宜之地赐予太子,作为南方领地;
Desaṃ sayoggaṃ pādāsi, yuvarājassa dakkhiṇaṃ;
24他与妻子——尸利增长童女,便在那里住了下来。
Vasaṃ tattha sirīvaḍḍha-mānavāpiṃ sagāhayi.
9
9.
26并为他修建了山间寺院,施予僧团;
Katvā girivihārañca, saṅghikaṃ tassa dāpayi;
27大智者又布施了二百处田地,作为僧团的受用。
Khettānaṃ dvisataṃ saṅgha-bhogatthāya mahāmati.
10
10.
29他将名叫达他的女儿许配给了摩罗耶王;
Adā malayarājassa, dāṭhānāmaṃ sadhītaraṃ;
30并建造了名为尸利僧伽菩提的僧坊。
Pariveṇaṃ sīrisaṅgha-bodhināmañca kārayi.
11
11.
32他为大尸婆建造了同名的僧坊;
Mahāsivassa kāresi, pariveṇaṃ sanāmakaṃ;
33其随从亦复如是,以功德为归。
Parivāro’pi tassāsi, evaṃ puññaparāyano.
12
12.
35以善妙礼敬,行古来摄益之仪轨;
Katvā sādhupacārena, porāṇaṃ saṅgahaṃ vidhiṃ;
36为净除障碍,并修葺破损之处;
Antarāyaṃ visodhetuṃ, jiṇṇañca paṭisaṅkhari.
13
13.
38诗人们用锡兰语,在他的国土上,
Kavayo tassa rajjamhi, sīhaḷāya niruttiyā;
39创作了众多诗篇,风格巧妙而多样。
Kāveyye bahuke’kāsuṃ, vicitranayāsālino.
14
14.
41于南寺,他建造了一座悦意的殿堂;
Vihāre dakkhiṇe kāsi, pāsādaṃ sumanoharaṃ;
42他以九年的时间,在岛上建造了净除荆棘的净所。
Akā navahi vassehi, dipe kaṇṭakasodhanaṃ.
15
15.
44他建造了名为屈伦陀的寺院,供全体僧团共用。
Kurundanāmaṃ kāretvā, vihāraṃ sabbasaṅghikaṃ;
45以及同名的水池、那梨椰林,方圆三由旬。
Vāpiṃ tannāmakaṃ nāḷi-kerārāmaṃ tiyojanaṃ.
16
16.
47他将田地施予名为摩诃悉瓦的人耕作;
Mahāsivavhaye ceva, sassaṃ kārayituṃ adā;
48当时,为获致利养、恭敬与尊重,他施与了百位净人。
Lābhasakkārasammāna-mārāmikasataṃ tadā.
17
17.
50他在那座寺院附近,建造了酸味泉;
Vihāraṃ taṃ samīpamhi, katvā ambilapassavaṃ;
51并将那座同名的村庄,施与了长老苦行者们。
Gāmaṃ tannāmakaṃ cādā, theriyānaṃ tapassīnaṃ.
18
18.
53北藤蔓寺中,有一件名为“长形”的宝物;
Uttaravallivihārassa, ratanaṃ dīghavaṇṇitaṃ;
54施舍村庄之后,他设立了一尊石造的本师像。
Datvā gāmaṃ patiṭṭhesi, satthubimbaṃ silāmayaṃ.
19
19.
56又在嬉风处建造了名为须摩那的山;
Keḷivāte ca kāresi, sumanaṃ nāma pabbataṃ;
57于大铁罗瓦塔菩提树殿中,建造了石栏楯;
Mahātelavaṭaṃbodhi-ghare pāsāṇavedikaṃ.
20
20.
59建造了铜殿后,在铜殿庆典上作了布施;
Kāretvā lohapāsādaṃ, pāsādamahane adā;
60他向三万六千位比丘布施了三衣。
Chattiṃsānaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnaṃ so ticīvaraṃ.
21
21.
62布施村庄后,他以女儿之名设立了护卫处;
Gāmaṃ datvā niyojesi, ārakkhaṃ dhītu nāmakaṃ;
63又于象腹寺内,这位智者建造了殿堂。
Hatthikucchivihārepi, pāsādaṃ kāsi buddhimā.
22
22.
65他立于狮子牙旁,于教诫中善为比丘;
Dāṭhā sivassa ṭhatvāna, ovāde sādhu bhikkhuno;
66依教法行,恭敬地护持他。
Samācaranto dhammena, sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.
23
23.
68他令哑将军建造了宽敞的寺院。
Mūgasenāpatiṃ cākā, vihāraṃ so visālakaṃ;
69他将名为拉吉卡的村庄,连同供其受用的奴仆,一并赐予了他。
Gāmaṃ lajjikametassa, dāsa bhogāya’dāsi ca.
24
24.
71为摩诃那伽王的福德故,国王建造了以他名字命名的寺院。
Mahānāgassa puññatthaṃ, rañño taṃnāmakaṃ akā;
72国王将该寺院赠予了那位三藏大长老。
Mahātherassa tañcā’dā, rājā tepiṭakassa so.
25
25.
74为同道中已离执著的瑜伽行者们,
Attano sadisānañca, yogīnaṃ vigatālayo;
75当时,他将那座精舍施与六十四位比丘。
Bhikkhūnaṃ catusaṭṭhīnaṃ, vihāraṃ taṃ tadā adā.
26
26.
77使其成为此大内院的住众后,
Katvā tasseva mahā-pariveṇanivāsino;
78将此名为破股洲、形如圆环之地赠予后,
Bhinnorudīpaṃ datvāna, vaṭṭakākārapiṭṭhito.
27
27.
80在南边的坚固山,以及大龙山,
Dakkhiṇagīridaḷhavhe, mahānāge ca pabbate;
81在迦罗婆波等地的寺院、布萨堂中,
Kāḷavāpādike cā’kā, vihāre posathālaye.
28
28.
83他在无畏精舍同样建造了大池;
Vihāre abhaye’kāsi, mahāpokkharaṇiṃ tathā;
84又在支提山建造了名为龙鼻的坚固水池。
Cetiyapabbate cākā, nāgasoṇḍiṃ thirodikaṃ.
29
29.
86妥善地建造了玛欣德池之后,
Mahindataṭavāviñca, kārāpetvāna sādhukaṃ;
87因此约定,他派人去迎请长老。
Etissā mariyādāya, theraṃ netuṃ niyojayi.
30
30.
89当大玛欣德长老到达彼处时;
Mahāmahinda theramhi, taṃṭhānasamupāgato;
90他让他们制定了‘行为如豺狼者,不得带来’的公约。
Taracchā eva netunti, katikañceva kārayi.
31
31.
92他令人制作了金伞,又为三藏(作了供养);
Chattaṃ soṇṇañca kāresi, nikāyesupi tīsu so;
93在七、八、九次的供养中,他以极贵重的宝石(进行供养)。
Sattāṭṭhanava vāresu, mahaggharatanehi ca.
32
32.
95在大塔上,有一顶重二十四担的金伞;
Mahātūpe catubbīsa-bhāraṃ chattaṃ suvaṇṇayaṃ;
96他于处处供养这珍贵无比的最胜宝。
Tattha tattha ca pūjesi, mahagghaṃ ratanuttamaṃ.
33
33.
98建造了牙舍利殿,种种珍宝,璀璨闪耀;
Dāṭhādhātugharaṃ katvā, vicitraratanujjalaṃ;
99巴利文记载,他令人制作了迦尸金龛与铜船。
Kāsi hemakaraṇḍañca, lohanāvañca pāḷiyaṃ.
34
34.
101又命人系上了名为‘宝带’的全套装束。
Maṇimekhalanāmañca, bandhāpesi sabandhanaṃ;
102又执取了名为‘大智者’的摩尼金刚池。
Mahāmātiñca gaṇhesi, maṇihīrakavāpiyaṃ.
35
35.
104那时,有一位长老,名为光护。
Tadā eko mahāthero, jotipālakanāmako;
105他以论辩击败了岛上的方等论者。
Parājesi vivādena, dīpe vetullavādino.
36
36.
107那时,有位名叫达塔帕布(强牙)的人,羞耻心极薄;
Dāṭhāpabhutināmo’tha, ādipādo’tilajjito;
108正当他举起手来欲加害时,即刻便生起了一个肿块。
Hatthamukkhippi taṃ hantuṃ, gaṇḍo sañjāyi taṃkhaṇe.
37
37.
110国王对他生起净信,便让他安住于寺院中。
Rājā tasmiṃ pasīditvā, vihāreyeva vāsayi;
111据说,他并未因慢心而亲近他,尽管身居达塔帕布之地。
Mānena taṃ anāgamma, dāṭhāpabhūmato kira.
38
38.
113将大岛主之位授予外甥阿嘎婆提,
Datvā mahādipādattaṃ, bhāgineyyaggabodhino;
114他吩咐那位长老去保护他,长老便依教奉行。
Rakkhituṃ taṃ niyojesi, theraṃ sopi tamācari.
39
39.
116他划定蓝室的范围后,便将它给予了他;
Nīlagehaparicchedaṃ, katvā tasseva so adā;
117他如此广积种种功德,于三十四岁时去世。
Katvevaṃ bahudhā puññaṃ, catuttiṃse same mato.
40
40.
119此后,前王之子阿嘎婆提继位为王。
Aggabodhi tato āsi, rājā pubbassa rājino;
120他们以“小”称呼年迈的他。
Mahallakattānaṃ khudda-nāmena paridīpayuṃ.
41
41.
122他精通前王之规,守护着这座岛屿;
So dīpaṃ paripālesi, pubbacārittakovido;
123他册立舅父之女为王后。
Akāsi ca mahesiṃ so, mātuladhītumattano.
42
42.
125他护持僧团,不执刀杖,为迦尸国王后之亲属;
Saṅghabhaddaṃ asiggāhaṃ, kāsi bandhuṃ mahesiyā;
126他如应施与,且于地位无所执著。
Yathārahamadā ceva, ṭhānantaramanālayo.
43
43.
128国王建起竹林精舍后,施与了僧众;
Katvā veḷuvanaṃ rājā, sāgalīnaṃ niyojayī;
129还有阎浮洲内的石窟,与迦尸的母胎石板处。
Jamburantaragallañca, kāsi mātikapiṭṭhikaṃ.
44
44.
131就在那位国王的国土中,于羯陵伽境内,有位大地之主。
Rañño tasse’va rajjamhi, kāliṅgesu mahīpati;
132见众生在战斗中死亡,心生悚惧;
Sattānaṃ maraṇaṃ yuddhe, disvā saṃviggamānaso.
45
45.
134来到此岛后,他决意出家;
Imaṃ dīpamupāgamma, pabbajjā katanicchayo;
135国王在觉护处出家,长久行持此事。
Jotipālamhi pabbaji, rājā sakkāsi taṃ ciraṃ.
46
46.
137他精勤修行之处,在醉峰山上的寺院中。
Padhānaṭhānaṃ tassa’kā, vihāre mattapabbate;
138他的大臣与王后,也同样前来出家。
Tassāmacco mahesī ca, tathevā’gamma pabbajuṃ.
47
47.
140王后听闻国王无上的出家后,
Rañño mahesī sutvāna, tassa pabbajjamuttamaṃ;
141她恭敬地侍奉他,并建造了名为“宝”的塔。
Sakkaccaṃ tamupaṭṭhāsi, ratanavhañca kārayi.
48
48.
143国王将东方山岭之地赐予了大臣;
Adā rājā amaccassa, pācīnakaṇḍarājiyaṃ;
144他又将韦塔山寺施与僧团,随后便出家了。
Vettavāsavihārañca, so’dā saṅghassa taṃ yati.
49
49.
146国王因王长老之死,忧伤悲叹;
Rājattheremate rājā, socitvā parideviya;
147在小迦罗寺,他修建了精进处。
Padhānaṭhānaṃ kāresi, cūḷagallavihārake.
50
50.
149又在帕兰城,他修建了那处;
Palaṃnagaragañceva, tassa ṭhānañhi kārayi;
150如此,大地之主为此事,累积了众多福德。
Evaṃ tadatthaṃ puññāni, bahūni’pi mahīpati.
51
51.
152于乔提帕利长老处,在塔园中建佛塔;
Jotipālita theramhi, tūpārāmamhi cetiyaṃ;
153礼敬之时,塔身裂开,一块碎片落在他面前。
Vandamāne pabhijjitvā, bhāgo taṃ purato pati.
52
52.
155唤来国王后,长老忧苦地示现;
Pakkositvāna rājānaṃ, thero dassesi dukkhito;
156国王见后惊恐,当即着手工程。
Rājā disvāva saṃviggo, kammaṃ paṭṭhapi taṃkhaṇe.
53
53.
158他将右锁骨舍利,安放于铜殿腹中;
Dakkhiṇakkhakadhātuṃ so, lohapāsādakucchiyaṃ;
159妥善安置、严加守护后,昼夜恭敬供养。
Sārakkhaṃ ṭhapayitvāna, rattindivamapūjayi.
54
54.
161当佛塔园苑的修建工程迁延日久时,诸天
Navakamme cirāyante, thūpārāmamhi devatā;
162如同夜间守护园苑者一般,为他示现了梦境。
Supinaṃ tassa dassesuṃ, rattimārāmikā viya.
55
55.
164如果国王拖延,我们就自己建造舍利室;
Sace rājā papañceti, kātuṃ dhātugharaṃ mayaṃ;
165取了舍利,便各自去往各处。”就在那一刻。
Dhātuṃ gahetvā gacchāma, yatthatatthā’ti taṃkhaṇe.
56
56.
167国王醒来后心生悚惧,不久便下令建造。
Rājā pabuddho saṃviggo, na cireneva kārayi;
168舍利殿中的所有工程,包含彩绘等工艺。
Kammaṃ dhātugharesabbaṃ, cittakammādisaññuttaṃ.
57
57.
170四尊佛像,以及石制的狮子座;
Catasso paṭimāyo ca, pallaṅke ca silāmaye;
171金伞盖、象牙与石雕工艺,遍布整座殿堂。
Hemacchattaṃ silādanta-kammaṃ gehamhi sabbaso.
58
58.
173大臣等人造了一百零九个新舍利函。
Mahāmaccādayo’kaṃsu , karaṇḍānaṃ sataṃ nava;
174天爱帝须王的全部工程皆是新修。
Devānaṃpiyatissassa, kammañca nikhilaṃ navaṃ.
59
59.
176尽一切努力建造之后,如法举行了盛大的供养。
Sabbussāhena kāretvā, mahāpūjaṃ yathārahaṃ;
177他从铜殿迎请舍利,恭敬备至。
Ānetvā lohapāsādā, dhātuṃ sabbādarena so.
60
60.
179他护持光护大长老及其僧团。
Jotipālaṃ mahātheraṃ, sasaṅghaṃ parivāriya;
180他以恭敬承事,增益了舍利与舍利函。
Parihārena vaḍḍhesi, dhātuṃ dhātukaraṇḍake.
61
61.
182他将楞伽岛赠予舍利塔,覆以伞盖。
Dhātugehassa pādāsi, laṅkādīpaṃ sahattanā;
183她的护卫者因得村之利而骄慢,她则是大天后。
Lābhaggāma-madā tassā, rakkhakānaṃ mahesiyā.
62
62.
185在那伽岛为龙王树舍利建了殿堂;
Nāgadīpamhi gehañca, rājāyatanadhātuyā;
186又为眉间白毫舍利建造宅舍,并在无垢塔安奉伞盖。
Uṇṇalomagharañceva, chattamāmalacetiye.
63
63.
188她还在那里布施了一个村庄给寺院,用以供养粥食;
Tattha gāmaṃ vihārassa, yāgudānāya’dāsi ca;
189她施予无畏寺一座村庄,以及一座厅堂。
Vihārassa’bhayassā’dā, gāmamaṅgaṇasālakaṃ.
64
64.
191他以自己与王后的名字命名之后,建造了它。
Nāmaṃ katvāna so’kāsi, attano ca mahesiyā;
192他在北方的寺院中,建造了牙幢菩提精舍。
Dāṭhaggabodhimāvāsaṃ, vihāre atayuttare.
65
65.
194那位王后妥善地建成了迦帕拉那伽寺。
Devī kapālanāgaṃ sā, vihāraṃ sādhukāriya;
195她为那座寺院提供了完备的四事资具。
Tasse’vādā vihārassa, sampannacatupaccayaṃ.
66
66.
197他在祇园精舍建了一所房屋,国王施设了银色的坐垫;
Gehaṃ jetavane kāsi, rājā rājatacumbaṭaṃ;
198又在菩提树精舍近处,造了一口装饰精妙的水井。
Udapānaṃ maṇāpesi, sova bodhigharantike.
67
67.
200他在恒河岸边建造了云马池,并在山坡处建造了水池;
Gaṅgātaṭaṃ valāhassaṃ, vāpiṃ giritaṭañcakā;
201他还扩建了大围栏,并令人建造了粮船。
Mahāpāḷiṃpi vaḍḍhesi, bhatanāvañca kārayi.
68
68.
203王后也为比丘尼们安排了饮食供养的传承;
Bhikkhūnīnaṃ mahesī ca, bhattavaṃsaṃ samādisi;
204如此广修诸善业后,他于第十善道往生天界。
Evaṃ puññāni katvā so, divaṃ’gā dasame same.
69
69.
206如此,乐于善业的诸王,具足财富而往生;
Evaṃ puññaratā narādhipatayo sampannabhogā gamuṃ;
207因此,智者应如实正观有为之法,如同受死亡之力所支配一般;
Maccusseva vasaṃ tatohi matimā sammā bhavassīdisaṃ;
208了知其决定性后,舍弃世间一切结缚,依正理而行。
Passanto niyamaṃ vihāya vidhinā sabbaṃ bhave saṅgatiṃ;
209志求涅槃,坚固其心,安住于出家之道。
Nibbānābhimukho careyya dhitimā pabbajjamajjhūpago.
212在为令善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
213名为“二王”
Dvirājako nāma
214第四十一品。
Ekacattālīsatimo paricchedo.