← 文献总目录

第四十章

e0703n.nrf39 · 静态文献页 · 316 段 · 打开交互阅读器

第四十章
Cattālīsatima pariccheda
1八王
Aṭṭharājako
1
1.
3因其缘故,即以幼童等根本导致堕落,故而被称为堕落者。
Tassaccaye kumārādi-dhātusenoti vissuto;
4听说此时有一位国王,形如天人,具大威力。
Ahu tassa suto rājā, devarūpo mahābalo.
2
2.
6其父等开始建设新僧院,以供奉诸大比丘。
Kārite pitarā’kāsi, vihāre navakammakaṃ;
7建成后,诸比丘共集,于此清理教法。
Kāretvā dhammasaṅgītiṃ parisodheti sāsanaṃ.
3
3.
9镇抚广大僧众,并借诸缘故安住四方。
Santappesi mahāsaṅghaṃ, paccayehi catūhipi;
10行诸多功德后,于第九个时代超越私利。
Katvā puññāni’nekāni, navame hāyane’tigā.
4
4.
12提提瑟诺听说此事后,曾为国王,多次变易身份;
Tittiseno suto tassa, rājā hutvā anekadhā;
13凭著善行建立其国,甚至在第九个月弃命。
Katvā puññāni rajjaṃ taṃ, māsampi navame jahi.
5
5.
15锡摩屠杀其叔父,成为国王而无过失;
Sivo taṃ mātulo hantvā, hutvā rājā anappakaṃ;
16履行善行后,二十五日内被杀。
Puññaṃ katvo’patissena, pañcavīsa dine hato.
6
6.
18随后,乌巴提萨即位,杀死锡摩;
Upatisso tato āsi, rājā hantvāna sīvakaṃ;
19他是摩诃迦罗之姐夫,娶有名叫达吉尼的妻子。
Moggallānassa bhaginī, sāmiko dhajinīpati.
7
7.
21国王迁居至他处,完成了民众的聚集;
Rājā ṭhānantarādīhi, katvāna janasaṅgahaṃ;
22他在适当的时候立下誓言,连同诸臣民同在。
Sīlākāḷassa pādāsi, saha bho kanadhīvaraṃ.
8
8.
24君王有一独子,即迦叶王子;
Eko putto ahu rañño, upatissassa kassapo;
25与十六位随从同在,他被赞称为勇士与英雄。
Sasoḷasa sahāyehi, sūro sūpehi saññuto.
9
9.
27拥有壮大财富及一众随侍,他慷慨施予施舍;
Eka vuttisahāyehi, dānamāna mahādhano;
28通达正法,勤奋于努力生活,是一位优秀的长老导师。
Dhammaṭṭho vīriyājīvi, sādhu jeṭṭhapacāyako.
10
10.
30心如顽石坚硬,因贪恋统治权势而被欺骗;
Silā kāḷotato rajja-lobhavañcita mānaso;
31向南前往马莱雅,汇聚起强大的力量。
Dakkhiṇaṃ malayaṃ gantvā, saṅgaṇhitvā mahā balaṃ.
11
11.
33斑纹消退后返回,抵近城郊;
Vilumpamāno paccanti, sampatto nagarantikaṃ;
34长老迦叶听闻此事,骑乘大象前往。
Taṃ sutvā kassapo jeṭṭho, varamāruyha kuñjaraṃ.
12
12.
36设坛供养先父,携助伴而行;
Assā setvāna pitaraṃ, samādāya sahāyake;
37出城前往,观见坚硬如石的景象。
Nikkhamma nagarā gacchi, silākālassa dassanaṃ.
13
13.
39如此,历经七八个月,降雨渐止,雨季结束;
Evaṃ satta’ṭṭha vāresu, palāto līnavuttiko;
40用手做标记,以便辨识,之后向东边和西边前行;
Hatthe katvā upāyena, dese pācina pacchime.
14
14.
42再次前往东边的第十座山峰;
Yujjhituṃ puna pācina-tissa pabbatamāgami;
43迦叶与他的弟子们一同,沿着道路攀登有牙的象牙山;
Kassapopi sahāyehi, saddhimāruyha dantinaṃ.
15
15.
45抵达那里之后,将盗贼赶走,令其远离山峰之地;
Tattha gantvā palāpetvā, coraṃ pabbatamatthakaṃ;
46将这条大象攀登上去,那就是那山中的迦叶。
Āropesi mahānāgaṃ, tenā’si girikassapo.
16
16.
48砥柱如石,时至则应,国土必定复兴;
Mānatthaddho silākāḷo, bhiyyo raṭṭhaṃ pabhindiya;
49一切尽付手中,胜利必由强兵而得。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, ajeyya balavāhano.
17
17.
51众人至城,守护者乃是国王之臣役;
Āgamma nagaraṃ rundhi, satthāhaṃ rājasevakā;
52彼此激战,势均力敌,随后思虑何种策略行。
Yujjhitvā viralā āsuṃ, tato cintesi kassapo.
18
18.
54因城阻之故,众人皆陷囹圄;
Ete nagararodhena, sabbe bhijjanti pāṇino;
55国王之军被破,黑暗如蒙大雾笼罩。
Parihīnaṃ balaṃ rājā, andhako ca mahallako.
19
19.
57我曾担负重重肩负,护持我的母亲与父亲;
Merukandarake katvā, mātaraṃ pitarañca me;
58用肩膀支撑力量,背后有盗贼欲擒我不放。
Aṅgahetvā balaṃ pacchā, coro niggaṇhi yo iti.
20
20.
60夜间,他与同伴一起,只为完成君王的使命;
Rattiyaṃ so sahāye ca, rājasādhanamevaca;
61既受父命,也准备启程前往马来。
Ādāya pitaro ceva, malayaṃ gantumārabhi.
21
21.
63当时,因不明路径,教路者们迷失了正道;
Tadā maggamajānantā, sammūḷā maggadesakā;
64他们就在城镇附近,来回徘徊不知所往。
Nagarassa samīpeva, sambhamiṃsu ito tato.
22
22.
66石刀发出声响,听见之后,众战士迅速集结;
Silākāḷo pavattiṃ taṃ, sutvā saṅgamma vegasā;
67战斗随即爆发,场面极为惨烈。
Parivāresi saṅgāmo, tattha bhiṃsanako ahu.
23
23.
69天人魔界的争战模样正如大洪水肆虐;
Devāsuraraṇākāre, vattamāne mahāhave;
70在跌倒的同伴之中,甚至有庞大象群也受伤倒地。
Patitesu sahāyesu, sīdamāne mahāgaje.
24
24.
72举起象鼻,以力击打,砍断了对方献上的脑袋;
Hatthārohassa datvā, chinditvā sīsamattano;
73用血涂抹,象征胜利的利剑沾满了鲜血。
Puñchitvā lohitaṃ katvā, kosiyaṃ asi puttikaṃ.
25
25.
75双手均于象鼻处,安置后垂下;
Hatthikumbhe ubho hatthe, ṭhapetvāna avatthari;
76迦叶闻此,忧悲泣泪满面而死。
Upatissopi taṃ sutvā, sokasallāhato mari.
26
26.
78如此历时一又二分之一年,迦叶逝世;
Evaṃ diyaḍḍhavassena, upatisse divaṃgate;
79尔时国王即为石纪,定名为一。
Rājā’hosi silākāḷo, pubbanāmena ekato.
27
27.
81众立此纪曰:象鼻沙门石纪;
Taṃ ambasāmaṇerādi-silākāḷoti voharuṃ;
82自此十三年,护持此法焉。
Titthaṃ terasavassāni, dipaṃ dhammena pālayi.
28
28.
84他在大巴利地方布施,迅速设立王室盛宴;
Mahāpāḷimhi dāpesi, paccagghaṃ rājabhojanaṃ;
85又在医师所聚之地以及饮食处增益,虽增益却不损害大众利益;
Vejjasālāsu bhoge ca, vaḍḍhesi janatāhito.
29
29.
87我顺从,敬奉觉悟,塑造佛像;
Anvahaṃ pūjayi bodhiṃ, paṭimāyo ca kārayi;
88为所有居住于灯火之中的比丘,布施三衣;
Sabbesaṃ dīpavāsīnaṃ, bhikkhūnaṃ’dā ticīvaraṃ.
30
30.
90每年正月于佛陀纪念塔设立佛塔,为众人而作;
Māghātaṃ kārayidīpe, sabbesaṃyeva pāṇinaṃ;
91自致发除己身毛发,恭敬恭供。
Ānitaṃ attanā kesa-dhātuṃ sammā apūjayi.
31
31.
93世尊于罗诃罗陀城门,赐予阿毗优多尊者安全之地;
Raheradakavārañca, adāsi abhayuttare;
94此地即前长老尼们所修行之维哈拉孔陀名所;
Puratthimā therīyānaṃ, vihārakunthanāma so.
32
32.
96携带坐具至彼,安置于都马喇者王座之处;
Ānetvā āsanaṃ tattha, ṭhapesi dumarājake;
97终其一生持续行善,福业无量难以计数;
Yāvajīvaṃ pavattesi, puññakammamasaṅkhiyaṃ.
33
33.
99摩诃迦罗那亦受此赐,得大加持与承接;
Moggallāno tathā dāṭhā, pabhuti co’patissako;
100其子为前长老尼布施讲法,居于东方之地。
Putto tassā’sumaggassa, desaṃ datvā puratthimaṃ.
34
34.
102给予之后,放弃当地及周边足迹的观念。
Datvā ṭhānantarañcādi-pādasaññaṃ visajjayi;
103到达那里后居住,那里亦是他前往后停留的处所。
Gantvā tattha vasāhīti, sopi gantvā tahiṃ vasi.
35
35.
105所在之地为马拉王所辖,给予地区右方,
Ṭhānaṃ malayarājaggaṃ, desaṃ datvāna dakkhiṇaṃ;
106为保护大海,委任其中间之处守护。
Rakkhaṇatthaṃ samuddassa, majjhimaṃ tu niyojayi.
36
36.
108确实居住在靠近自己的地方,
Upatissaṃ tu vāsesi, santikeyeva attano;
109特别是因我而来者,是年轻有为、善见良善者。
Visesena mamāyanto, yūnaṃ kalyānadassanaṃ.
37
37.
111他在第十二个年头,离开迦尸城。
Tassa dvādasame vasse, ito kāsi puraṃ gato;
112从那里把法义宣扬出来,于是成为商人少年。
Dhammātu midhā’nesi, tato vāṇija māṇavo.
38
38.
114王见他无法胜任,便在辨别法与非法时陷入困惑;
Rājā disvā’samattho so, dhammādhammavicāraṇe;
115就像在冬季的灯火中,落下的沙蝗一般脆弱。
Hemasaññāya dīpamhi, patanto salabho viya.
39
39.
117他心存佛法的念想,领受后恭敬奉持;
Buddhadhammoti saññāya, taṃ gahetvāna sādhukaṃ;
118做了礼敬和致敬,就住在王宫附近。
Katvā sakkārasammānaṃ, gehe rājagharantike.
40
40.
120安置并随后守护,护持大拘楼园;
Ṭhapetvā anuvassaṃ tu, netvā jetavanaṃ mahaṃ;
121守持行为己所行,思虑众生利益。
Kātuṃ kāresi cārittaṃ, hitaṃ mantvāna pāṇinaṃ.
41
41.
123如是行持戒律时,善业功德不可废;
Evaṃ katvā silākāḷo, puññakammamanappakaṃ;
124十三年修正法,依业果报如常至。
Patte terasame vasse, yathākammamupāgami.
42
42.
126以硬骨为权杖,执持如兄弟者;
Dāṭhappabhutiko rajjaṃ, gahetvā bhātaraṃsakaṃ;
127想让他心止息,觉者驱逐魔王军。
Akkamoti nivārentaṃ, mārāpesi vibuddhiko.
43
43.
129摩嘎剌那闻此语后,认为国王误入了歧途;
Moggallāno’tha taṃ sutvā, appattaṃ rajjamaggahi;
130我无故被讨伐,乃因那些最下劣的法论者所致。
Akāraṇe me māresi, kaṇiṭṭhaṃ dhammavādīnaṃ.
44
44.
132我将用盛大力量加以惩治,像缚牢那摇动的绳索一般,
Kārāpessāmahampajja, rajjanti parikuppiya;
133带领众军占据了无门的山岳地带。
Samādāya mahāsenaṃ, agārāhera pabbataṃ.
45
45.
135国王闻讯后,率领全副武装的大军前往御敌;
Rājāpi sutvā sannaddha-balakāyo karindake;
136将坚固的营寨筑于山巅,摩嘎剌那未敢轻举妄动。
Pabbate siviraṃ bandhi, moggallāno nisammataṃ.
46
46.
138你们这些犯过罪的人啊,作为世间人类的岛民,
Sāparādhāna te me vā, manussā dīpavāsino;
139在我看来,在一国之内,我们不应彼此相害。
Ekasmiñca mate rajja-mubhinnaṃyeva nosiyā.
47
47.
141所以,彼此战斗吧,你们二人就在这里;
Tasmā aññena yujjhantu, ubhoyeva mayaṃ idha;
142他奉王命令,进行手持武器的战争。
Hatthiyuddhaṃ karomāti, rañño pesesi sāsanaṃ.
48
48.
144他说那样也是正当的,然后捆绑了五件武器的大象;
Sopi sādhūti vatvāna, baddhapañcāyudho gajaṃ;
145像魔王一般,爬上去进攻圣者。
Āruyha munino māro viya otthari tāvade.
49
49.
147摩嘎剌那亦装备齐整,荡开众象之王所在;
Moggallānopi sannaddho, āruyha karīnaṃ varaṃ;
148于是这些大象彼此相遇,彼此逢合殊胜庄严。
Tatthā’go aññamaññaṃ te, pāpuṇiṃsu mahāgajā.
50
50.
150声音如响雷聚集在一起,状若无心而密合;
Saddo sūyittha saṅghaṭṭe, asanirāva sannibho;
151因牙齿折断而拔起,如同光明闪耀的网状展开。
Dantaghātena uṭṭhāsi, jālā vijjullatā viya.
51
51.
153入暮时分于象群聚集之处,大象沾染了鲜红的血色;
Sañjhāghanasabhāgā’suṃ, gajā lohitamakkhitā;
154摩嘎剌那象识知象王的威势,如同巨象的尊贵无敌。
Moggallānagajāviddho, raññoosakki kuñjaro.
52
52.
156国王见此情形,便起意欲自断首脑;
Rājā ārabhi taṃ disvā, chindituṃ sīsamattano;
157随后摩嘎剌那前来敬礼,恳请说法如下。
Moggallāno’tha vandanto, yāci’me’vaṃ kirīiti.
53
53.
159即使索马那等请求,铭记着要断根除根;
Yācamānepi somānaṃ, mānento chindikandharaṃ;
160他舍弃了六国的统治,包括月和日的计数。
Chaḍḍesi chahi so rajjaṃ, māsehi divasehi ca.
54
54.
162后来摩嘎剌那所在之时,国王在该岛为大勇士;
Moggallāno tato rājā, āsi dīpe mahābalo;
163并且凭借母舅之情,承袭名为小男人的称号。
Mātulañca paṭiccemaṃ, cūlanāmena voharuṃ.
55
55.
165非凡的行为者,应当守护三种根本;
Āsādhāraṇakāveyyo, vatthuttaya parāyaṇo;
166应当自持布施,清净守戒,具足自制众善。
Dānasaṃyama soceyyo, soraccādiguṇālayo.
56
56.
168以布施、柔和善言和利益众生的行为,
Dānena piyavācāya, atthassa cariyāya ca;
169凭平等心集聚广大群众。
Samānattassabhāvena, saṅgahesi mahājanaṃ.
57
57.
171凭托钵施食生活、药物覆盖等,
Piṇḍapātavihārehi, bhesajjacchādanehi ca;
172以及比丘僧团的聚合,和依止佛法的修持精进。
Bhikkhusaṅghañhi saṅgaṇhi, dhammikāya ca guttiyā.
58
58.
174以尽善的恭敬礼拜,恭敬法的宣说者。
Atirekāya pūjāya, pūjetvā dhammabhāṇake;
175宣说三藏及其注释,即以信解为凭据。
Piṭake tīṇi vācesi, saddhimaṭṭhakathāya so.
59
59.
177如同王子善护惊逗宝石,照其所好适当控制;
Kumāre upalāletvā, nivāpena yathāruciṃ;
178庄严地陈说法,法灯明智广大。
Sajjhāpesi sadā dhammaṃ, dhammadīpo mahāmati.
60
60.
180他修毕法灯,犹如象王头饰庄严华美,
Dhammadīpañca so katvā, kuñjarasekhareni sā;
181宣说法并示范法,共现于城市中为最上士。
Dhammāvāsāne vācesi, puramhi purisuttamo.
61
61.
183他建造了房屋和仓库,在江河山谷之间;
Bandhāpesi kadambañca, nadiṃpabbatamajjhato;
184还筑堤坝石墙,保护财富宝藏。
Pattapasāṇavāpiñca, dhanavāpiṃ garitaraṃ.
62
62.
186他恭敬地承担了延寿因缘的业;
Gaṇhāpesi sadīghāyu-hetu kammanti sādaro;
187他书写正法,并且进行布施供养。
Likhāpesi ca saddhammaṃ, vatthupūjañca kārayi.
63
63.
189他慈悲地关照世人,如同对待自己的父母子女一般;
Lokaṃ so anukampitvā, mātāputtaṃva orasaṃ;
190给予他们所需所愿,度过三十个雨季。
Datvā bhutvā yathākāmaṃ, vasse vīsatime mari.
64
64.
192毁掉了夫人,按照因缘结连杀害了亲族;
Mahesī tassa ghātetvā, visayogena ñātake;
193涂染了国家的儿子,亲自巡视王城。
Puttaṃ rajje’bhisiñcitvā, sayaṃ rajjaṃ vicārayi.
65
65.
195这样出名的头戴荣光的国王;
Tathābhisitto so kitti-sirimegho narādhipo;
196用三头大象盖顶,带着盔甲庄严。
Tipupattehi chādesi, dumindadharamādito.
66
66.
198如同巨龙归灭,发动了盛大的布施;
Kapaṇaddhivaṇibbānaṃ, mahādānaṃ pavattayi;
199守护正道,成就如此,成为尽享一切利乐者。
Maggapālo tathākāro, ahu sabbopabhogiyo.
67
67.
201那尊大妇人常居于此,专注于一切善业;
Mahesī sā sadā āsi, padhānā sabbakammasu;
202她的缰绳正是那专注,能转动缰绳之下之处。
Rajjaṃ tassā’si teneva, heṭṭhupariyavattikaṃ.
68
68.
204王足下有众多大马,皆以魏陀为鞍勒;
Rājāpādā mahāmaccā’-hesuṃ lañcaparāyanā;
205弱者则畏惧它们,拥有强大的国家民众。
Dubbale ca viheṭhesuṃ, balī jānapadā narā.
69
69.
207在戒律时期,于名为宋迦村的乡里;
Silākāḷassa kālamhi, gāme saṅgillanāmake;
208此地居民多畏惧害怕,乃摩利王朝的后裔。
Bhayavasīvhayo poso, ahu moriyavaṃsajo.
70
70.
210这子名为斯瓦,是第一觉悟者。
Ahosi putto sīvassa, aggabodhi sanāmako;
211他的堂兄也称为大龙,广为流传。
Bhāgineyyopi tassāsi, mahānāgoti vissuto.
71
71.
213堂兄大龙,亦是第一觉悟者,且英俊美好;
Bhāgineyo mahānāgo, aggabodhi ca sundaro;
214心怀高洁正直,此大龙力大无比。
Uḷārajjhāsayattā so, mahānāgo mahabbalo.
72
72.
216他离弃盗贼之业,不为盗贼所为,隐居林中;
Hitvā kassakakammāni, corakammamakā vane;
217捕获鳄鱼后派遣,前往外祖母家所在处。
Godhaṃ laddhāna pesesi, mātulāniya santikaṃ.
73
73.
219见到谷仓,了知其处,向西方的稻田派遣使者;
Godhaṃ disvā’vasā ñatvā, dhaññapacchimapesayi;
220也派遣工匠,向如天众亦是如此。
Kammārassā’pi pesesi, sasaṃ sopi tathevakā.
74
74.
222妹妹请求种子,也取了那里的种子;
Bījaṃ bhaginī māyāci, bījagāhañca tassa sā;
223了知奴隶,派遣去,以谷食饮水等隐秘供养。
Dāsañca ñatvā pesesi, annapānādinā raho.
75
75.
225当时正值饥荒之期,有一持念人;
Tadā dubbhikkhakālamhi, eko mantadharo naro;
226凭信心为了得比丘衣,乞求像比丘般乞食。
Bhikkhālābhāya saddhehi, bhikkhuvesena bhikkhati.
76
76.
228彼进入村落之后,未曾获得任何食物;
Taṃ gāmaṃ pavisitvā so, aladdhā kiñci bhojanaṃ;
229被饥饿所征服,且因饥饿颤抖,遂而离去。
Abhibhūto jighacchāya, kampamāno nigacchati.
77
77.
231伟大如大龙,怀抱慈悲;
Taṃ disvā karuṇāyanto, mahānāgo mahādayo;
232取来莲叶,充满所有村野,以供食用。
Pattamādāya gāmanta-māhiṇḍitvāpi sabbaso.
78
78.
234虽是小叶莲,尚且不缺,之后又得较大之莎草叶;
Yāgumattampi nālattha, tato uttarasāṭakaṃ;
235给予并取来食物,食毕乃感安慰满意。
Datvā āhari āhāraṃ, so taṃ bhutvā pasīdiya.
79
79.
237因为考虑到我要在这岛上的王宫中行事,
Rajjārahamimaṃ dīpe, karissāmīti cintiya;
238于是立刻捕获了牛蚁和蚂蚁。
Tamādāya khaṇenā’gā, gokaṇṇakamahaṇṇavaṃ.
80
80.
240接着在那里坐下,按照规定进行讲述,
Atha tattha nisīditvā, sañjapanto yathāvidhiṃma;
241开示了那天龙王,介绍了满月时节的乐事。
Mantonā’nesi nāgindaṃ, phussapuṇṇamarattiyaṃ.
81
81.
243他称呼那大天龙为『大天龙』,并加以侍奉,
Mahānāgaṃ phusāhīti, mahānāgaṃ niyojayi;
244这位害怕的天龙在前夜没有接触那来到之物。
So bhīto purime yāme, āgataṃ taṃ na sambhusī.
82
82.
246如此,中指仍然在中间,而后指却不伸展;
Tathā majjhimayāmepi, pacchime pana naṅgale;
247把(三指)拿起后,用三根指头迅速遮盖整个百(单位);
Gahetvā khipi tīheva, aṅgulīhi sataṃ chupi.
83
83.
249他看见这情况后,称赞说:我有坚固的支持;
So taṃ byākāsi taṃ ditvā, sabalaṃ me parissamaṃ;
250用三位国王作战,而你则击退第四位;
Tīhi rājūhi yujjhitvā, catutthaṃ tvaṃ nighātiya.
84
84.
252老者三载后,成为国王却未能生存;
Vuḍḍho tīṇeva vassāni, rājā hutvā na jīvasi;
253国王们也将如此,你这三人是你们家族的人。
Tathā hessanti rājāno, tayo te vaṃsajā narā.
85
85.
255前往侍奉国王,之后观察他的腰带;
Gantvā sevassu rājānaṃ, pacchā passasi mekhalaṃ;
256说了这些便派遣使者,自己也前往侍奉那国君。
Iti vatvāna pesesi, sopi gantvā narissaraṃ.
86
86.
258观察后照料国王,那是征战工事;
Passitvā tamupaṭṭhāsi, rājā rohaṇakammikaṃ;
259他修建那不善业,携带许多兵器。
Taṃ akāsi taduṭṭhānaṃ, bhaṇḍamāhari so bahuṃ.
87
87.
261国王对此感到满意,毁灭了盲目将军;
Rājā tasmiṃ pasīditvā, andhasenāpativhayaṃ;
262赐予其职务之后,当即派遣他前往。
Datvā ṭhānantaraṃ tassa, gantuṃ tattheva yojayi.
88
88.
264他带着害怕他的儿子及兄弟,
Bhayasīvassa puttañca, bhāgineyyañca attano;
265取走这些人,完全转移往彼国。
Ādāya gantvā taṃ desaṃ, parivattesi sabbaso.
89
89.
267办妥私有财产的分割后,他在那里居住,
Paccekabhogaṃ katvāna, rohaṇaṃ tattha so vasaṃ;
268以坚硬的牙齿制造武器,带领战斗力极强的人进行战争。
Dāṭhappabhūtinā kātuṃ, yuddhaṃgantvā mahabbalo.
90
90.
270他带着对摩嘎剌那的惧怕,前往罗阇那并在那里居住,
Moggallānabhayā gantvā, rohaṇañca tahiṃ vasī;
271听闻统治者奇迹光辉、威严如云彩般的国王名号。
Sutvā kittisirīmeghavaṇṇa-rañño rajje samañjasaṃ.
91
91.
273他意欲夺取王权,迅速前来发动进攻;
Rajjaṃ gahetuṃ kāloti, sīghaṃ āgamma rohaṇā;
274在十九天之内,将那诸领主杀死。
Ekūnavise divase, mārayitvā mahīpatiṃ.
92
92.
276身为诸领主的统治者,自行镇护国土,正如先前所为;
Sayaṃ hutvā mahīpālo, desaṃ katvā yathā pure;
277他告诉同族兄弟说:诸多财富必将到来。
Bhāgineyyassa pāhesi, paṇṇamāgacchatūti so.
93
93.
279来临时以因缘为迹象,遂返回而死;
Āgacchanto nimittena, nivattitvā marittha so;
280于是对外甥以感恩之心,实施了夺取王权的行为。
Tato mātulaputtaṃ’kā, uparajjaṃ kataññuko.
94
94.
282在阿拉瓦拉,尊者为无贵者建造了由黄金制成的居所;
Ālavālaṃ dumindassa, katvā hemamayaṃ gharaṃ;
283该居所为尊者提供避难之所,也成为他的象征形象所在之处。
Chādāpesi munindassa, paṭimāyo ca sandahi.
95
95.
285在迦尸城重要寺院中,他修建了洁净的浴池;
Mahācetittaye kāsi, sudhākammañca cumbaṭaṃ;
286并且施行了手工操作,完成了心灵的业行。
Hatthivediñca kāretvā, cittakammamakārayi.
96
96.
288他前往织工村,位于名为阎贝拉之地的北方;
Pesakārakagāmaṃ so, jambelavhayamuttare;
289在那里建立了大型寺院群,该村以三杆稻束著称。
Mahāvihārecābandhi, gāmaṃ tintiṇikavhayaṃ.
97
97.
291在乌达伽阿摩毗舍巴村,即祇园所在之地,
Uddhagāmamhi vasabha-gāmaṃ jetavanassa’dā;
292在僧团中常于三处布施布施衣物。
Vatthadānaṃ nikāyesu, tīsu ceva pavattayi.
98
98.
294将田地租予,名为祇园的精舍,
Khettānaṃ hisataṃ datvā, vihāre jetanāmake;
295在此每时每刻皆供养比丘们。
Yāguṃ tattha pavattesi, bhikkhūnaṃ sabbakālikaṃ.
99
99.
297曾将千余远方田地布施给苦行者,
Sahassa dūratissavhā, khettaṃ datvā tapassinaṃ;
298使住大精舍者常行供养。
Mahāvihāravāsīnaṃ, yāguṃ niccaṃ pavattayi.
100
100.
300长期亲近母亲,同时在此教法中喜爱真实善法;
Ciramātikavārañca, tattheva’dā guṇe rato;
301如同孔雀群中,不造作新的恶业。
Mayūrapariveṇe ca, navakammamakārayi.
101一百零一。
101.
303在迦尸地方,被称为大天之夜之森林;
Kāsikhaṇḍe mahādeva-rattakuravanāmake;
304寺院庄严安乐,古老而修复完善。
Vihāre anurārāmaṃ, jiṇṇañca paṭisaṅkharī.
102
102.
306修习感官享乐为自安乐,以此初步,行无妇女之道;
Kamaṃ sovaggikaṃ katvā, evamādiṃ narissaro;
307三年不来,与天帝王同住。
Agamā tīhi vassehi, devarājasahabyataṃ.
103
103.
309心念不正,贪欲无量,具帝王般的威仪光彩;
Aṭṭhete kuṭṭhacittā’parimitavibhavā rājarājenarūpā;
310帝王之中为王者,若人若鬼若马若魔,及其兵车随从。
Rājāno rājamānā narakarituragāsūrasenārathehi;
311抛弃之前那一切诸种烦恼的缠绕,断除束缚之物;
Ante hitvā’khilaṃ taṃ vigataparijanā’ḷāhanaṃ saṅkhatāsuṃ;
312愿具大智者远离诸烦恼,生起求福乐之心,利益众生。
Sappañño taṃ saranto bhavatu bhavasukhaṃ vantukāmo hitesī.
313在为使善人增长净信与警醒而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
314名为“八王”
Aṭṭharājako nāma
315第四十章。
Cattālīsatimo paricchedo.