← 文献总目录

第四十章

e0703n.nrf39 · 静态文献页 · 316 段 · 打开交互阅读器

1第四十章
Cattālīsatima pariccheda
2八王
Aṭṭharājako
1
1.
2他去世后,以童子等为首的达图塞那闻名于世;
Tassaccaye kumārādi-dhātusenoti vissuto;
3他的儿子成为国王,貌如天人,具大威力。
Ahu tassa suto rājā, devarūpo mahābalo.
2
2.
5他遵从父命,建造了新僧院。
Kārite pitarā’kāsi, vihāre navakammakaṃ;
6令结集法已,清净了教法。
Kāretvā dhammasaṅgītiṃ parisodheti sāsanaṃ.
3
3.
8以四资具供养大僧团;
Santappesi mahāsaṅghaṃ, paccayehi catūhipi;
9广作诸功德后,于第九年入灭。
Katvā puññāni’nekāni, navame hāyane’tigā.
4
4.
11其子提帝塞那继承王位后,
Tittiseno suto tassa, rājā hutvā anekadhā;
12行了诸多功德,在位仅九个月便去世了。
Katvā puññāni rajjaṃ taṃ, māsampi navame jahi.
5
5.
14他的舅父湿婆将他杀害后,自己作了国王,
Sivo taṃ mātulo hantvā, hutvā rājā anappakaṃ;
15与乌巴提萨一同作了功德,于第二十五日被杀。
Puññaṃ katvo’patissena, pañcavīsa dine hato.
6
6.
17此后,乌巴提萨成为国王,杀死悉婆迦;
Upatisso tato āsi, rājā hantvāna sīvakaṃ;
18她是目犍连的姐妹,丈夫为旗军之主。
Moggallānassa bhaginī, sāmiko dhajinīpati.
7
7.
20国王以官位等摄受民众。
Rājā ṭhānantarādīhi, katvāna janasaṅgahaṃ;
21他将迦那提婆罗连同食物赠予了尸罗迦罗。
Sīlākāḷassa pādāsi, saha bho kanadhīvaraṃ.
8
8.
23乌巴提萨王有一子,名为迦叶。
Eko putto ahu rañño, upatissassa kassapo;
24他与十六位同伴相随,是具备珍馐美味的勇士;
Sasoḷasa sahāyehi, sūro sūpehi saññuto.
9
9.
26与同住的同伴共聚,他大富巨财,广行布施与恭敬;
Eka vuttisahāyehi, dānamāna mahādhano;
27安住于法,以精进为活命,善于恭敬长上。
Dhammaṭṭho vīriyājīvi, sādhu jeṭṭhapacāyako.
10
10.
29尸罗迦罗,其心为贪求王权之欲所诳惑;
Silā kāḷotato rajja-lobhavañcita mānaso;
30前往南方的摩罗耶国,召集了大军。
Dakkhiṇaṃ malayaṃ gantvā, saṅgaṇhitvā mahā balaṃ.
11
11.
32劫掠边境,一路进逼城下;
Vilumpamāno paccanti, sampatto nagarantikaṃ;
33长兄迦叶听闻此事,登上了殊胜的象王。
Taṃ sutvā kassapo jeṭṭho, varamāruyha kuñjaraṃ.
12
12.
35他安顿好父亲,带上同伴们;
Assā setvāna pitaraṃ, samādāya sahāyake;
36出城后便前往去见黑石。
Nikkhamma nagarā gacchi, silākālassa dassanaṃ.
13
13.
38如此七八次,他败退而消沉。
Evaṃ satta’ṭṭha vāresu, palāto līnavuttiko;
39他以手巧妙布署,在东方与西方的区域。
Hatthe katvā upāyena, dese pācina pacchime.
14
14.
41为再战,他又来到东帝须山。
Yujjhituṃ puna pācina-tissa pabbatamāgami;
42迦叶也与同伴们一同登上了牙象山。
Kassapopi sahāyehi, saddhimāruyha dantinaṃ.
15
15.
44到了那里,他将盗贼驱赶至山顶。
Tattha gantvā palāpetvā, coraṃ pabbatamatthakaṃ;
45他又让大象登上山顶,因此得名‘山岳迦叶’。
Āropesi mahānāgaṃ, tenā’si girikassapo.
16
16.
47傲慢顽固的黑石(Silākāḷa),变本加厉地蹂躏国土;
Mānatthaddho silākāḷo, bhiyyo raṭṭhaṃ pabhindiya;
48将一切尽握掌中,他便拥有了不可战胜的雄军。
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, ajeyya balavāhano.
17
17.
50来到城边,国王的臣仆们围困了七天;
Āgamma nagaraṃ rundhi, satthāhaṃ rājasevakā;
51交战之后,众人变得稀少,迦叶便心生思虑。
Yujjhitvā viralā āsuṃ, tato cintesi kassapo.
18
18.
53由于城池被围,一切众生悉皆毁灭。
Ete nagararodhena, sabbe bhijjanti pāṇino;
54国王的军力已经衰微,而安达卡又已年迈。
Parihīnaṃ balaṃ rājā, andhako ca mahallako.
19
19.
56我曾将母亲与父亲安置于须弥山的洞窟中。
Merukandarake katvā, mātaraṃ pitarañca me;
57之后,那个盗贼抓住我的肢体,用强力将我制服。
Aṅgahetvā balaṃ pacchā, coro niggaṇhi yo iti.
20
20.
59夜间,他与同伴们一起,并携带国王的装备。
Rattiyaṃ so sahāye ca, rājasādhanamevaca;
60于是,他带着父辈们,启程前往摩罗耶山。
Ādāya pitaro ceva, malayaṃ gantumārabhi.
21
21.
62那时,他们不认得路,身为向导却迷失了方向。
Tadā maggamajānantā, sammūḷā maggadesakā;
63就在城镇附近,他们惊慌失措,四处乱闯。
Nagarassa samīpeva, sambhamiṃsu ito tato.
22
22.
65石黑听闻此事,急速集合。
Silākāḷo pavattiṃ taṃ, sutvā saṅgamma vegasā;
66交战将其包围,其境骇人至极。
Parivāresi saṅgāmo, tattha bhiṃsanako ahu.
23
23.
68其鏖战之势,有如天人与阿修罗争锋。
Devāsuraraṇākāre, vattamāne mahāhave;
69同伴们纷纷倒下,大象也力竭沉陷。
Patitesu sahāyesu, sīdamāne mahāgaje.
24
24.
71他交给骑象者后,砍断了自己的头。
Hatthārohassa datvā, chinditvā sīsamattano;
72他擦去鲜血,将剑收入鞘中。
Puñchitvā lohitaṃ katvā, kosiyaṃ asi puttikaṃ.
25
25.
74他将双手放在象的额头上,然后整个人便瘫软倒下。
Hatthikumbhe ubho hatthe, ṭhapetvāna avatthari;
75优波提舍听闻此事后,为忧悲之箭所伤而死。
Upatissopi taṃ sutvā, sokasallāhato mari.
26
26.
77如此,一年半过后,优波提舍去世;
Evaṃ diyaḍḍhavassena, upatisse divaṃgate;
78国王名为西拉迦罗,这是以其本名合称。
Rājā’hosi silākāḷo, pubbanāmena ekato.
27
27.
80他们称之为“芒果沙弥等西拉迦罗”;
Taṃ ambasāmaṇerādi-silākāḷoti voharuṃ;
81他在位十三年,依法护持此岛。
Titthaṃ terasavassāni, dipaṃ dhammena pālayi.
28
28.
83他在大集会堂供养了珍贵的王家膳食。
Mahāpāḷimhi dāpesi, paccagghaṃ rājabhojanaṃ;
84为利益民众,他增设了医馆,并增多了资具。
Vejjasālāsu bhoge ca, vaḍḍhesi janatāhito.
29
29.
86他日日供养菩提树,并令人造立佛像。
Anvahaṃ pūjayi bodhiṃ, paṭimāyo ca kārayi;
87他布施三衣,给岛上一切居民及比丘们。
Sabbesaṃ dīpavāsīnaṃ, bhikkhūnaṃ’dā ticīvaraṃ.
30
30.
89在岛上,他颁行不杀生之禁,为庇护一切众生;
Māghātaṃ kārayidīpe, sabbesaṃyeva pāṇinaṃ;
90他将自己带来的发舍利,如法恭敬供养。
Ānitaṃ attanā kesa-dhātuṃ sammā apūjayi.
31
31.
92又在罗诃罗陀水门,施与无畏施;
Raheradakavārañca, adāsi abhayuttare;
93东方长老尼们的住所,名为维哈拉孔陀。
Puratthimā therīyānaṃ, vihārakunthanāma so.
32
32.
95取来座位后,安放于都马喇者王之处;
Ānetvā āsanaṃ tattha, ṭhapesi dumarājake;
96尽其一生,行无量福德之业。
Yāvajīvaṃ pavattesi, puññakammamasaṅkhiyaṃ.
33
33.
98大目犍连亦复如是,从牙舍利等开始;优波帝须亦复如是;
Moggallāno tathā dāṭhā, pabhuti co’patissako;
99其子为阿须摩伽之道,布施了东方之地。
Putto tassā’sumaggassa, desaṃ datvā puratthimaṃ.
34
34.
101给予职位等之后,他便放下了首座之想。
Datvā ṭhānantarañcādi-pādasaññaṃ visajjayi;
102“去那里居住吧”,于是他前往该处,住了下来。
Gantvā tattha vasāhīti, sopi gantvā tahiṃ vasi.
35
35.
104以摩罗耶王顶处为住所,又布施了南方之地。
Ṭhānaṃ malayarājaggaṃ, desaṃ datvāna dakkhiṇaṃ;
105为守护大海,他派遣了中部比丘;
Rakkhaṇatthaṃ samuddassa, majjhimaṃ tu niyojayi.
36
36.
107而让优波提舍留住在自己身边。
Upatissaṃ tu vāsesi, santikeyeva attano;
108他特别爱护这位年少端庄的善见者。
Visesena mamāyanto, yūnaṃ kalyānadassanaṃ.
37
37.
110第十二年时,他从这里前往迦尸城。
Tassa dvādasame vasse, ito kāsi puraṃ gato;
111他于此带来了法,随后是那位商人青年。
Dhammātu midhā’nesi, tato vāṇija māṇavo.
38
38.
113国王见他不能胜任法与非法之辨别。
Rājā disvā’samattho so, dhammādhammavicāraṇe;
114犹如飞蛾误认灯火为金,扑身而入。
Hemasaññāya dīpamhi, patanto salabho viya.
39
39.
116他心想“这是佛法”,便恭敬地领受,
Buddhadhammoti saññāya, taṃ gahetvāna sādhukaṃ;
117于王宫近处的住处,作了恭敬供养。
Katvā sakkārasammānaṃ, gehe rājagharantike.
40
40.
119每年安顿妥当后,他便带领大众前往祇园;
Ṭhapetvā anuvassaṃ tu, netvā jetavanaṃ mahaṃ;
120令大众奉持戒行,思惟众生之利益;
Kātuṃ kāresi cārittaṃ, hitaṃ mantvāna pāṇinaṃ.
41
41.
122如此行持,黑石尊者积集了无量福业;
Evaṃ katvā silākāḷo, puññakammamanappakaṃ;
123于第十三年,他随业而逝。
Patte terasame vasse, yathākammamupāgami.
42
42.
125达塔帕布提夺取并执掌王位,捉拿了所有兄弟;
Dāṭhappabhutiko rajjaṃ, gahetvā bhātaraṃsakaṃ;
126他践踏了那些阻拦他的人,并杀害了维布提科。
Akkamoti nivārentaṃ, mārāpesi vibuddhiko.
43
43.
128目犍连听闻此言后,未能获得王位;
Moggallāno’tha taṃ sutvā, appattaṃ rajjamaggahi;
129“你无故杀害持法者,我的幼弟。”
Akāraṇe me māresi, kaṇiṭṭhaṃ dhammavādīnaṃ.
44
44.
131“今日我即令其受惩,为王位而骚动者们,”
Kārāpessāmahampajja, rajjanti parikuppiya;
132率领大军,离家向山中进发。
Samādāya mahāsenaṃ, agārāhera pabbataṃ.
45
45.
134国王闻讯,便全副武装,率领象军,
Rājāpi sutvā sannaddha-balakāyo karindake;
135在山上扎下坚固营寨,摩嘎剌那被团团围困。
Pabbate siviraṃ bandhi, moggallāno nisammataṃ.
46
46.
137“岛上居民啊,你们这些人,于我而言是有罪在身;
Sāparādhāna te me vā, manussā dīpavāsino;
138若我们二人中有一人死去,王权必将归另一人所有。”
Ekasmiñca mate rajja-mubhinnaṃyeva nosiyā.
47
47.
140“因此,让他们以其他方式去战斗吧,我们二人就在此决一胜负。”
Tasmā aññena yujjhantu, ubhoyeva mayaṃ idha;
141“来一场象战吧!”他向国王传去了这样的消息。
Hatthiyuddhaṃ karomāti, rañño pesesi sāsanaṃ.
48
48.
143他也应道“善哉”,便登上了那披挂五种武器的大象;
Sopi sādhūti vatvāna, baddhapañcāyudho gajaṃ;
144犹如魔罗扑向牟尼,当即猛冲过去。
Āruyha munino māro viya otthari tāvade.
49
49.
146摩伽剌那也已披挂齐整,登上了象群之王;
Moggallānopi sannaddho, āruyha karīnaṃ varaṃ;
147就在那里,那些大象互相冲撞,战作一团。
Tatthā’go aññamaññaṃ te, pāpuṇiṃsu mahāgajā.
50
50.
149撞击之际,声响如同霹雳;
Saddo sūyittha saṅghaṭṭe, asanirāva sannibho;
150象牙击打处,迸出闪电般的火花。
Dantaghātena uṭṭhāsi, jālā vijjullatā viya.
51
51.
152那些大象犹如黄昏的浓云,遍体沾染鲜血;
Sañjhāghanasabhāgā’suṃ, gajā lohitamakkhitā;
153被目犍连象刺伤后,国王的象退却了。
Moggallānagajāviddho, raññoosakki kuñjaro.
52
52.
155国王见此情景,便举剑欲自断其首;
Rājā ārabhi taṃ disvā, chindituṃ sīsamattano;
156大目犍连于是敬礼,恳切地如此请求:
Moggallāno’tha vandanto, yāci’me’vaṃ kirīiti.
53
53.
158纵使目犍连如此请求,他犹顾惜尊严,决意自断脖颈;
Yācamānepi somānaṃ, mānento chindikandharaṃ;
159六个月又六天后,他舍弃了王国。
Chaḍḍesi chahi so rajjaṃ, māsehi divasehi ca.
54
54.
161此后,摩伽罗那王在岛上成为具大威力者;
Moggallāno tato rājā, āsi dīpe mahābalo;
162并依仗母舅,以“小”为名而被称呼。
Mātulañca paṭiccemaṃ, cūlanāmena voharuṃ.
55
55.
164他是不共的诗才,以三藏为依归;
Āsādhāraṇakāveyyo, vatthuttaya parāyaṇo;
165是布施、自制、清净、柔和等诸功德的居处。
Dānasaṃyama soceyyo, soraccādiguṇālayo.
56
56.
167以布施、爱语与利行,
Dānena piyavācāya, atthassa cariyāya ca;
168以平等心摄受大众。
Samānattassabhāvena, saṅgahesi mahājanaṃ.
57
57.
170以施食、住处,以及医药、衣服,
Piṇḍapātavihārehi, bhesajjacchādanehi ca;
171确实摄受了比丘僧团,并以如法守护。
Bhikkhusaṅghañhi saṅgaṇhi, dhammikāya ca guttiyā.
58
58.
173他以殊胜的供养,供养了说法者;
Atirekāya pūjāya, pūjetvā dhammabhāṇake;
174他诵习了三藏,连同注释;
Piṭake tīṇi vācesi, saddhimaṭṭhakathāya so.
59
59.
176以称合其意的资具,抚育了王子后;
Kumāre upalāletvā, nivāpena yathāruciṃ;
177大智者法灯,常令诵习于法。
Sajjhāpesi sadā dhammaṃ, dhammadīpo mahāmati.
60
60.
179他制作了法灯,来自象头山;
Dhammadīpañca so katvā, kuñjarasekhareni sā;
180法会结束时,最上士于城中宣说。
Dhammāvāsāne vācesi, puramhi purisuttamo.
61
61.
182他在河流与山岳之间营造了迦昙婆林;
Bandhāpesi kadambañca, nadiṃpabbatamajjhato;
183以及叶石湖(Pattapasāṇavāpi)和更尊贵的财湖(Dhanavāpi)。
Pattapasāṇavāpiñca, dhanavāpiṃ garitaraṃ.
62
62.
185他恭敬地令人从事为求长寿的业行;
Gaṇhāpesi sadīghāyu-hetu kammanti sādaro;
186他命人书写正法,并举办了供物供养。
Likhāpesi ca saddhammaṃ, vatthupūjañca kārayi.
63
63.
188他悲悯世间,犹如亲生母子;
Lokaṃ so anukampitvā, mātāputtaṃva orasaṃ;
189他随心施与、受用之后,于第二十年雨安居时去世。
Datvā bhutvā yathākāmaṃ, vasse vīsatime mari.
64
64.
191他的王后以毒药杀害了亲属;
Mahesī tassa ghātetvā, visayogena ñātake;
192她为儿子灌顶登位后,便亲自执掌国政。
Puttaṃ rajje’bhisiñcitvā, sayaṃ rajjaṃ vicārayi.
65
65.
194那位名为吉祥祥云的国王如此灌顶之后,
Tathābhisitto so kitti-sirimegho narādhipo;
195最初,他以铅板覆盖了那棵最胜持树。
Tipupattehi chādesi, dumindadharamādito.
66
66.
197犹如贫者与富者的涅槃,他兴起了盛大的布施;
Kapaṇaddhivaṇibbānaṃ, mahādānaṃ pavattayi;
198护道者即以此为相,成为一切受用具足者。
Maggapālo tathākāro, ahu sabbopabhogiyo.
67
67.
200这位大夫人,恒常于一切事业中精勤。
Mahesī sā sadā āsi, padhānā sabbakammasu;
201她的缰绳正是因此,能上下转动。
Rajjaṃ tassā’si teneva, heṭṭhupariyavattikaṃ.
68
68.
203国王身边的大臣们,皆以贿赂为务。
Rājāpādā mahāmaccā’-hesuṃ lañcaparāyanā;
204强者欺凌弱者,那些乡民。
Dubbale ca viheṭhesuṃ, balī jānapadā narā.
69
69.
206于黑石时代,在僧伽罗村;
Silākāḷassa kālamhi, gāme saṅgillanāmake;
207有一位名叫怖畏者,是孔雀族的后裔。
Bhayavasīvhayo poso, ahu moriyavaṃsajo.
70
70.
209尸婆有一子,名曰阿迦菩提。
Ahosi putto sīvassa, aggabodhi sanāmako;
210他还有一位外甥,便是著称于世的大龙。
Bhāgineyyopi tassāsi, mahānāgoti vissuto.
71
71.
212外甥大龙与阿迦菩提,二人皆容貌端正。
Bhāgineyo mahānāgo, aggabodhi ca sundaro;
213以其志向广大,此大龙有大威神之力。
Uḷārajjhāsayattā so, mahānāgo mahabbalo.
72
72.
215他舍弃了农夫的活计,在林中行盗贼之事;
Hitvā kassakakammāni, corakammamakā vane;
216捕获了一只大蜥蜴,便派人送到舅母那里。
Godhaṃ laddhāna pesesi, mātulāniya santikaṃ.
73
73.
218见大蜥蜴后,知其所在,便遣人送去仅剩的谷物;
Godhaṃ disvā’vasā ñatvā, dhaññapacchimapesayi;
219也遣人往铁匠处,铁匠同样送去了兔子。
Kammārassā’pi pesesi, sasaṃ sopi tathevakā.
74
74.
221妹妹未求种子,她却取走了他的种子;
Bījaṃ bhaginī māyāci, bījagāhañca tassa sā;
222知其身份后,便秘密派人送去饮食等物。
Dāsañca ñatvā pesesi, annapānādinā raho.
75
75.
224那时正值饥荒,有一咒术师;
Tadā dubbhikkhakālamhi, eko mantadharo naro;
225为从信众处获得饮食,他便扮作比丘形象而行乞食。
Bhikkhālābhāya saddhehi, bhikkhuvesena bhikkhati.
76
76.
227他进入村落后,未获得任何食物;
Taṃ gāmaṃ pavisitvā so, aladdhā kiñci bhojanaṃ;
228他被饥饿所征服,因饥饿而颤抖,便离去了。
Abhibhūto jighacchāya, kampamāno nigacchati.
77
77.
230大龙象见到他后,生起悲悯,极为仁慈;
Taṃ disvā karuṇāyanto, mahānāgo mahādayo;
231他拿起钵,行至村边,挨户乞食,却一无所得。
Pattamādāya gāmanta-māhiṇḍitvāpi sabbaso.
78
78.
233连些许粥也得不到,于是只得献出上衣;
Yāgumattampi nālattha, tato uttarasāṭakaṃ;
234那位比丘将所得的食物给了他,他食后,心生净信。
Datvā āhari āhāraṃ, so taṃ bhutvā pasīdiya.
79
79.
236思惟:‘我当令此岛成为宜王之地。’
Rajjārahamimaṃ dīpe, karissāmīti cintiya;
237摄彼龙王后,刹那之间,来至牛耳大海。
Tamādāya khaṇenā’gā, gokaṇṇakamahaṇṇavaṃ.
80
80.
239于是,他在那里坐下,如法交谈后,
Atha tattha nisīditvā, sañjapanto yathāvidhiṃma;
240于弗沙满月之夜,他以咒语召请龙王。
Mantonā’nesi nāgindaṃ, phussapuṇṇamarattiyaṃ.
81
81.
242他命令大龙说:“大龙,触碰他!”
Mahānāgaṃ phusāhīti, mahānāgaṃ niyojayi;
243龙王心生恐惧,于初夜分,未能触碰到那位来者。
So bhīto purime yāme, āgataṃ taṃ na sambhusī.
82
82.
245同样,中夜分也是如此;但到了后夜分,则以犁之势,
Tathā majjhimayāmepi, pacchime pana naṅgale;
246抓住后,仅用三指抛出,便触及百由旬之远。
Gahetvā khipi tīheva, aṅgulīhi sataṃ chupi.
83
83.
248他见后,便向他说明:“我的精勤已得力量。”
So taṃ byākāsi taṃ ditvā, sabalaṃ me parissamaṃ;
249与三位国王交战之后,你将诛灭第四位。
Tīhi rājūhi yujjhitvā, catutthaṃ tvaṃ nighātiya.
84
84.
251你年已老迈,仅余三年寿命;即便登上王位,亦难存活。
Vuḍḍho tīṇeva vassāni, rājā hutvā na jīvasi;
252诸王亦将如此,你们这三位同族之人。
Tathā hessanti rājāno, tayo te vaṃsajā narā.
85
85.
254去侍奉国王吧,之后你便会见到腰带;
Gantvā sevassu rājānaṃ, pacchā passasi mekhalaṃ;
255说完这番话,便将他遣去;他也动身前往国王那里。
Iti vatvāna pesesi, sopi gantvā narissaraṃ.
86
86.
257见到他后,他便去侍奉国王——那位罗哈那工匠;
Passitvā tamupaṭṭhāsi, rājā rohaṇakammikaṃ;
258他造下此恶行,并劫夺了许多财物。
Taṃ akāsi taduṭṭhānaṃ, bhaṇḍamāhari so bahuṃ.
87
87.
260国王对他心生净信,便除灭了那称为“盲目将军”的人。
Rājā tasmiṃ pasīditvā, andhasenāpativhayaṃ;
261赐予他职位后,便命他就地任职。
Datvā ṭhānantaraṃ tassa, gantuṃ tattheva yojayi.
88
88.
263他带着比耶西瓦的儿子和自己的外甥,
Bhayasīvassa puttañca, bhāgineyyañca attano;
264带着他们前往彼地,举众迁转无遗。
Ādāya gantvā taṃ desaṃ, parivattesi sabbaso.
89
89.
266将彼处划为自有领地,他即住在罗哈那;
Paccekabhogaṃ katvāna, rohaṇaṃ tattha so vasaṃ;
267率大军前往,与达塔王开战。
Dāṭhappabhūtinā kātuṃ, yuddhaṃgantvā mahabbalo.
90
90.
269因惧怕目犍连而离去,并安居于彼处罗诃那;
Moggallānabhayā gantvā, rohaṇañca tahiṃ vasī;
270听闻那吉祥光辉云王的统治,正当如法。
Sutvā kittisirīmeghavaṇṇa-rañño rajje samañjasaṃ.
91
91.
272“夺取王权的时机已到”,他从罗诃那急速赶来;
Rajjaṃ gahetuṃ kāloti, sīghaṃ āgamma rohaṇā;
273在十九天之内,他杀死了大地之主;
Ekūnavise divase, mārayitvā mahīpatiṃ.
92
92.
275自己成为大地之主后,如同往昔那样治理国家;
Sayaṃ hutvā mahīpālo, desaṃ katvā yathā pure;
276他送信给外甥说:“请来。”
Bhāgineyyassa pāhesi, paṇṇamāgacchatūti so.
93
93.
278他前来途中,因一征兆折返,后来去世了。
Āgacchanto nimittena, nivattitvā marittha so;
279于是,那位知恩者便令外甥成为副王。
Tato mātulaputtaṃ’kā, uparajjaṃ kataññuko.
94
94.
281为树王修建了围栏与金殿。
Ālavālaṃ dumindassa, katvā hemamayaṃ gharaṃ;
282他命人铺盖屋顶,并安立了牟尼王的圣像。
Chādāpesi munindassa, paṭimāyo ca sandahi.
95
95.
284他在大菩提寺施作灰泥粉刷,并修建了拱形门廊。
Mahācetittaye kāsi, sudhākammañca cumbaṭaṃ;
285他令人建造象台,并施以彩绘。
Hatthivediñca kāretvā, cittakammamakārayi.
96
96.
287他前往位于阎贝拉北方的织工村;
Pesakārakagāmaṃ so, jambelavhayamuttare;
288他于大精舍处建立丁提尼迦村。
Mahāvihārecābandhi, gāmaṃ tintiṇikavhayaṃ.
97
97.
290在乌达村,他布施了名为瓦萨巴的村庄,使之成为祇园的一部分;
Uddhagāmamhi vasabha-gāmaṃ jetavanassa’dā;
291他于三藏中推行了衣物布施。
Vatthadānaṃ nikāyesu, tīsu ceva pavattayi.
98
98.
293布施百块田地后,于祇园精舍中,
Khettānaṃ hisataṃ datvā, vihāre jetanāmake;
294他常年在那个地方为比丘们施粥。
Yāguṃ tattha pavattesi, bhikkhūnaṃ sabbakālikaṃ.
99
99.
296布施了名为“千远地”的田给苦行者之后,
Sahassa dūratissavhā, khettaṃ datvā tapassinaṃ;
297他常为大精舍的比丘们施粥。
Mahāvihāravāsīnaṃ, yāguṃ niccaṃ pavattayi.
100
100.
299他就在那里布施了名为“契罗摩提迦”的水闸,并乐于善法;
Ciramātikavārañca, tattheva’dā guṇe rato;
300又在孔雀精舍中,兴建了新工程。
Mayūrapariveṇe ca, navakammamakārayi.
101一百零一。
101.
302于迦尸境内一处名为大天红库罗凡那之处
Kāsikhaṇḍe mahādeva-rattakuravanāmake;
303他修复了寺院中令人悦意的旧建筑
Vihāre anurārāmaṃ, jiṇṇañca paṭisaṅkharī.
102
102.
305这位人主渐次修习了能生天界的善行,诸如是等
Kamaṃ sovaggikaṃ katvā, evamādiṃ narissaro;
306经过三年,他证得了与天王共住的境界。
Agamā tīhi vassehi, devarājasahabyataṃ.
103
103.
308这八位心有瑕疵、财富无量、具足王中之王威仪者;
Aṭṭhete kuṭṭhacittā’parimitavibhavā rājarājenarūpā;
309这些国王陶醉于王权,拥有象、马、勇士、军队与车乘;
Rājāno rājamānā narakarituragāsūrasenārathehi;
310最终,他们舍离一切,无人随从,备好火葬堆;
Ante hitvā’khilaṃ taṃ vigataparijanā’ḷāhanaṃ saṅkhatāsuṃ;
311愿具慧者忆念此事,成为希求利益、厌弃有乐者。
Sappañño taṃ saranto bhavatu bhavasukhaṃ vantukāmo hitesī.
314在为使善人增长净信与警醒而作的《大史》中
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
315名为“八王”
Aṭṭharājako nāma
316第四十章。
Cattālīsatimo paricchedo.