← 文献总目录

第三十六章

e0703n.nrf35 · 静态文献页 · 410 段 · 打开交互阅读器

1第三十六章
Chattiṃsatima pariccheda
2十三王
Tayodasa rājako
1
1.
2大龙逝后,其子名为巴提迦帝须。
Mahallanāgaccayena , putto bhātikatissako;
3他统治楞伽国二十四年。
Catuvīsativassāni, laṃkārajjamakārayi.
2
2.
5他令人在大寺周围建造了围墙。
Mahāvihāre pākāraṃ, kārāpesi samantato;
6国王建造了伽瓦拉帝须寺,
Gavaratissavihāraṃ, so kārayitvā mahīpati.
3
3.
8又为该寺施建了大伽摩尼池;
Mahāgāmaṇikaṃ vāpiṃ, vihārassa’ssa’dāsi ca;
9并建造了名为跋提耶帝须的寺院。
Vihārañca akāresi, bhātiyatissa nāmakaṃ.
4
4.
11于优美塔园,建起布萨堂;
Kāresuposathāgāraṃ, thūpārāme manorame;
12国王又令营建了兰德康达迦池。
Randhakaṇḍakavāpiñca, kārāpesi mahīpati.
5
5.
14他对七类众生生起柔软之心,于僧伽深怀恭敬;
Sattesu muducittoso, saṅghamhi tibbagāravo;
15这位国王向二部僧团广行大布施。
Ubhatosaṅghe mahīpālo, mahādānaṃ pavattayi.
6
6.
17跋提迦帝须去世后,他的弟弟帝须迦
Bhātikatissaccayena, tassa kaniṭṭhatissako;
18在楞伽岛上统治了二十八年。
Aṭṭhavīsasamārajjaṃ, laṃkādīpe akārayi.
7
7.
20他对布陀罗摩寺的摩诃那伽长老生起净信;
Bhūtārāma mahānāga, therasmiṃ so pasīdiya;
21于无畏山妥善建造了宝殿。
Kāresi ratanapāsādaṃ, abhayagirimhi sādhukaṃ.
8
8.
23在无畏山(Abhayagiri)建造了围墙和大精舍(mahāpariveṇa);
Abhayagirimhi pākāraṃ, mahāpariveṇameva ca;
24在摩尼索玛(Maṇisoma)地,修建了大精舍。
Kāresi maṇisomavhe, mahāpariveṇameva ca.
9
9.
26就在无畏山,又在菴跋陀罗(Ambatthala)建造了塔庙;
Tattheva cetiyagharaṃ, ambatthale tatheva ca;
27于龙岛(Nāgadīpa)修复了寺院。
Kāresi paṭisaṅkhāraṃ, nāgadīpe ghare pana.
10
10.
29他平整了大寺的基址后,便在那里建造了精舍。
Mahāvihārasīmaṃso, madditvā tattha kārayi;
30这位国王恭敬地建造了鸡山精舍群。
Kukkuṭagiri pariveṇa, pantiṃ sakkacca bhūpati.
11
11.
32这位人主在大寺建造了十二座精舍。
Mahāvihāre kāresi, dvādasa manujādhipo;
33宏伟的四方大殿,庄严悦目,令人生喜。
Mahācaturassapāsāde, dassaneyyemanorame.
12
12.
35于南方寺的塔处,更造作了衣罩。
Dakkhiṇavihāra thūpamhi, kañcukañca akārayi;
36于大云林园,建造斋堂,并平整了地面。
Bhattasālaṃ mahāmegha, vanāsimañca maddiya.
13
13.
38你为旁观者移开了大寺的围墙。
Mahāvihārapākāraṃ, passato apanīyaso;
39他建造了通往南方寺的道路,同时也兴建了村庄。
Maggaṃ dakkhiṇavihāra, gāmiñcāpi akārayi.
14
14.
41他兴建了鬼园寺和羊毛毯寺。
Bhūtārāma vihārañca, rāmagoṇakameva ca;
42同样地,他建造了难陀帝须园。
Tatheva nandatissassa, ārāmañca akārayi.
15
15.
44在东方,阿努罗帝须建造了恒伽罗阇山。
Pācinato anuḷātissa, pabbataṃ gaṅgarājiyaṃ;
45还有尼耶罗帝须园和毕罗毗提寺。
Niyelatissārāmañca, piḷa piṭṭhi vihārakaṃ.
16
16.
47人主兴建了王立大寺。
Rājamahāvihārañca, kāresi manujādhipo;
48他又于三处建造了布萨堂。
Soyeva tīsu ṭhānesu, kāresu’posathālayaṃ.
17
17.
50同样,在迦梨耶尼寺与曼荼罗山寺也是如此。
Kalyāṇīka vihāre ca, maṇḍalagirike tathā;
51在这些寺院中,有一座杜婆罗波毗帝须寺。
Dubbalavāpitissavhe, vihāresu imesu hi.
18
18.
53因迦尼陀帝沙的缘故,他的儿子建造了佛塔。
Kaniṭṭhatissaccayena, tassa putto akārayi;
54他仅统治王国两年,以“小龙”之名著称。
Rajjaṃ dveyeva vassāni, cūḷanāgoti vissuto.
19
19.
56小龙之弟弑国王后,又伤其兄;
Cūḷanāgakaniṭṭhotu, rājāghātiya bhātikaṃ;
57库达那伽在楞伽岛统治一年。
Ekavassaṃ kuḍḍanāgo, rajjaṃ laṃkāya kārayi.
20
20.
59他扩建大佩拉寺,饥荒时以每份一那利量谷物施食;
Mahāpeḷañca vaḍḍhesi, ekanāḷikachātake;
60这位大地之主为五百比丘提供了无有间断的供养。
Bhikkhusatānaṃ pañcannaṃ, abbhocchinnaṃ mahīpati.
21
21.
62那时,库达那伽王的王后之兄,
Kuḍḍanāgassa rañño tu, devīyā bhātuko tadā;
63将军西里那伽,成了国王的篡位者。
Senāpati sirināgo, coro hutvāna rājino.
22
22.
65具足强盛军力,来到都城附近。
Balavāhana sampanno, āgamma nagarantikaṃ;
66与王军交战,对抗大王库达那伽。
Rājabalena yujjhanto, kuḍḍanāgaṃ mahīpatiṃ.
23
23.
68于殊胜的阿努罗陀城,击溃敌军而获胜。
Palāpetvā laddhajayo, anurādha pure vare;
69他统御兰卡国十九年。
Laṃkārajjamakāresi, vassānekūnavīsati.
24
24.
71他命人于大塔胜顶建造伞盖;
Mahāthūpavare chattaṃ, kārāpetvāna bhūpati;
72他命人制作黄金工艺,殊妙悦意,令人赞叹。
Suvaṇṇakammaṃ kāresi, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
25
25.
74建造了结构紧凑的五层铜殿;
Kāresi lohapāsādaṃ, saṃkhittaṃ pañcabhūmakaṃ;
75复于大菩提树四门处修筑了台阶。
Mahābodhi catudvāre, sopānaṃ punakārayi.
26
26.
77建成伞盖殿后,举行了盛大的供养。
Kāretvā chattapāsādaṃ, mahe pūjamakārayi;
78又将库兰巴纳灯分施岛上,悲悯深切。
Kulambaṇañca dīpasmiṃ, vissajjesi dayāparo.
27
27.
80Sirināga 去世后,其子 Tissa 令人修造;
Sirināgaccaye tassa, putto tisso akārayi;
81通达如法裁决,御世二十二年。
Rajjaṃ dvāvīsavassāni, dhammavohāra kovido.
28
28.
83他即在此确立了远离杀生的裁决;
Ṭhapesi so hi vohāraṃ, hiṃsā muttaṃ yatoidha;
84由此他便得名‘裁决者提舍王’。
Vohāraka tissarājā, iti nāmaṃ tato ahu.
29
29.
86在居于康布村的天神长老面前,
Kambugāmakavāsissa, devattherassa santike;
87听闻佛法后,他作了忏悔,并修建了五间精舍。
Dhammaṃ sutvā paṭikammaṃ, pañcāvāse akārayi.
30
30.
89住于阿努罗的大提舍长老,
Mahātissassa therassa, anurā rāmavāsino;
90在穆瑟拉港,具足净信,不间断地行布施。
Pasanno mucelapaṭṭane, dāna vaṭṭamakārayi.
31
31.
92他建造了提舍王亭,以及两座大寺;
Tissarāja maṇḍapañca, mahāvihāradvayepi so;
93他建造了大菩提寺,以及半身铜像。
Mahābodhighare pāci, loharūpaddhayampi ca.
32
32.
95他建造了七叶亭楼阁,作为舒适住所;
Sattapaṇṇikapāsādaṃ, kāretvā sukhavāsakaṃ;
96他每月供养大寺一千钱。
Māse māse sahassaṃ so, mahāvihārassa dāpayi.
33
33.
98在无畏山寺中,名为南根本寺之处;
Abhayagirivihāre, dakkhiṇamūlasavhaye;
99在玛利迦瓦提寺中,名为俱拉利提舍之处。
Maricavaṭṭi vihāramhi, kulālitissasavhaye.
34
34.
101于摩诃严伽那寺,名为大村之处;
Mahiyaṅgaṇa vihāramhi, mahāgāmakasavhaye;
102于名为大龙寺之处,及于迦梨耶尼寺亦然。
Mahānāgatissavhamhi, tathā kalyāṇīkavhaye.
35
35.
104如是,于八座塔上,令造伞盖;
Iti aṭṭhasu thūpesu, chattakammamakārayi;
105哑龙将军在南寺,也是如此。
Mūkanāgasenāpati, vihāre dakkhiṇe tathā.
36
36.
107在摩里车院,以及长子处,也是如此;
Marica vaṭṭi vihāramhi, puttabhāgavhaye tathā;
108于尊贵沙门处,及那伽岛的帝须处。
Issarasamaṇavhamhi, tissavhe nāgadīpake.
37
37.
110如此,于六处僧院亦修筑了围墙;
Iti chasu vihāresu, pākārañca akārayi;
111于阿努拉僧园建造了布萨堂。
Kāresu’ posathāgāraṃ, anurārāmasavhaye.
38
38.
113于圣种论处,及楞伽岛与诸小岛中;
Ariyavaṃsakathāṭhāne, laṃkādīpekhilepi ca;
114他以对正法的恭敬,建立了布施的常轨。
Dāna vaṭṭaṃ ṭhapāpesi, saddhamme gāravena so.
39
39.
116人主布施了三十万。
Tiṇī satasahassāni, datvāna manujādhipo;
117这位教法所喜爱者,将负债被典押的比丘们解救了出来。
Iṇato sayike bhikkhū, mocesi sāsanappiyo.
40
40.
119他为岛民举办了隆重的卫塞节供养后,
Mahā vesākha pūjaṃ so, kāretvā dīpavāsinaṃ;
120令一切比丘皆获得三衣。
Sabbe saṃyeva bhikkhūnaṃ, ticīvaramadāpayi.
41
41.
122摧破了方广说,惩治了恶行之后,
Vetullavādaṃ madditvā, kāretvā pāpaniggahaṃ;
123他与大臣迦毗罗一道,令教法光显于世。
Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayīca so.
42
42.
125名为“无畏龙象”者,是彼王最幼之弟;
Vissuto’bhayanāgo’ti, kaniṭṭho tassarājino;
126他与彼王后私通,被兄弟察觉,心生恐惧。
Deviyā tassa saṃsaṭṭho, ñāto bhīto sabhātarā.
43
43.
128他逃离后,便与自己的侍从一同前往哈里提渡口。
Palāyitvā hallatitthaṃ, gantvāna sahasevako;
129犹如发怒的人,砍断了舅舅的手足。
Kuddho viya mātulassa, hatthapādañca chedayi.
44
44.
131为了国王与国家的利益,将他安置于此地。
Rājino raṭṭhatedatthaṃ, ṭhapetvāna idheva taṃ;
132示现如同狗一般后,捉住并带走了亲爱者。
Sunakhopamaṃ dassayitvā, gahetvā’ti siniddhake.
45
45.
134就在那里登船,前往彼岸而住下。
Tattheva nāvaṃ āruyha, paratīramagāsayaṃ;
135然而,善生舅舅前来拜见大地之主。
Subhavo mātulo tu, upagamma mahīpati.
46
46.
137他假作友善,分裂了那个国家。
Suhado viya hutvāna, tasmiṃ raṭṭhamabhindiso;
138无畏为了让他知晓此事,便在此派遣了使者。
Abhayo taṃ jānanatthaṃ, dūtaṃ idha visajjayi.
47
47.
140他见到那棵多果之树,四周以矛杆围绕;
Taṃ disvā pūgarukkhaṃ so, samantā kuntanāḷiyā;
141盘旋践踏之后,令其根基变得脆弱。
Paribbhamanto madditvā, katvā dubbalamūlakaṃ.
48
48.
143仅以手臂便将他击倒,呵责之后,将他驱走。
Bāhunāyeva pātetvā, tajjetvā taṃ palāpayi;
144使者前往无畏之处,将此事禀告于他。
Dūto gantvā abhayassa, taṃ pavattiṃ pavedayi.
49
49.
146无畏者得知后,便带着那些泰米尔人,从巴苏卡出发;
Ñatvā’bhayo taṃ damiḷe, ādāya basuke tato;
147他抵达城郊,准备与兄弟交战。
Nagarantikamāgañchi, bhātarā saha yujjhituṃ.
50
50.
149得知此事后,他便从阿娑摩鲁耶天女处逃走了;
Taṃ ñatvāna palāyitvā, assamāruyhadeviyā;
150国王来到摩罗耶,其幼弟紧随而至。
Malayaṃ āgamā rājā, taṃkaniṭṭho’nu bandhiya.
51
51.
152在摩罗耶杀了国王后,便带着王后归来;
Rājānaṃ malaye hantvā, devīmādāya āgato;
153这位国王在城中统治了整整八年。
Kāresi nagare rajjaṃ, aṭṭhavassāni bhūpati.
52
52.
155他在大菩提树的四周,砌造了石板栏楯;
Pāsāṇavediṃ kāresi, mahābodhisamantato;
156在铜殿的广场上,国王又建起了一座凉亭。
Lohapāsādaṅgaṇamhi, rājā maṇḍapameva ca.
53
53.
158以二十万的资财,分发了众多衣物。
Dvihi satasahassehi, nekavatthāni bhāgiya;
159他曾在岛上为比丘僧团施衣供养。
Dīpamhi bhikkhusaṅghassa, vatthadānamadāsi so.
54
54.
161阿跋耶去世后,他兄弟的儿子——
Abhayassa’ccaye bhātu, tassassa tassa atrajo;
162尸利那伽统治楞伽国两年。
Dvevassāni sirināgo, laṃkārajja makārayi.
55
55.
164修复了大菩提树周围的围墙后,
Paṭisaṅkhariya pākāraṃ, mahābodhisamantato;
165就在大菩提寺的沙地上。
Mahābodhigharasseva, soyeva vālikātale.
56
56.
167在穆遮拉树之外,有一处悦目的鹅形环状物;
Mūcelarukkhaparato, haṃsavaṭṭaṃ manoramaṃ;
168国王又教人造了一座大亭阁。
Mahantaṃ maṇḍapañceva, kārāpesi mahīpati.
57
57.
170有一位王子名维阇耶,是尸利那伽之子;
Vijayakumārako nāma, sirināgassa atrajo;
171父王去世后,他治理王国仅一年。
Pituno accaye rajjaṃ, ekavassamakārayi.
58
58.
173大寺有兰巴康纳族的三兄弟,
Lambakaṇṇā tayo āsuṃ, sahātā mahiyaṅgaṇe;
174僧伽提萨、僧伽菩提,第三位是瞿塔迦巴耶。
Saṅghatisso saṅghabodhi, tatiyo goṭṭhakābhayo.
59
59.
176他们中有一位盲人智者,住在提沙湖的边界处;
Te tissavāpimariyāda-gato andho vicakkhaṇo;
177当国王前来侍奉时,他凭足音而说。
Rājupaṭṭhānamāyante, padasaddena abravi.
60
60.
179“此三者乃大地之主、承载之者。”
‘‘Pathavīsāmino ete, tayo vahatibhū’iti;
180无怖听闻此言后,随后前往,再次询问。
Taṃ sutvā abhayo pacchā, yanto pucchi punāhaso.
61
61.
182其族系将存续,
Tassa vaṃso ṭhassatīti,
183他正是再次被问及的那位;
Puna pucchitameva so;
184他说:“是最后来的那位。”
‘‘Pacchimassā’’ti so āha,
185听闻此语后,他两度前来。
Taṃ sutvā dvīhisoagā.
62
62.
187他们进入城中——这三位是国王所宠爱者;
Te puraṃ pavisitvāna, tayo rañño’ti vallabho;
188办理着种种王事,居住于国王的近旁。
Rājakiccāni sādhentā, vasantā rājasantike.
63
63.
190杀死胜利王后,会于王宫一处;
Hantvā vijayarājānaṃ, rājagehamhi ekato;
191他们为将军僧伽帝须,在双王国中行灌顶。
Senāpatiṃsaṅghatissaṃ, duverajje’bhisecayuṃ.
64
64.
193如此,灌顶之后,他即住于最胜的阿努拉德城。
Evaṃ so abhisittova, anurādhapuruttame;
194僧伽帝须治理王国四年。
Rajjaṃ cattāri vassāni, saṅghatisso akārayi.
65
65.
196他令人在大塔上制作伞盖与金饰。
Mahāthūpamhi chattañca, hemakammañca kārayi;
197又安置了四颗各值十万的大宝石。
Visuṃ satasahassagghe, caturo ca mahāmaṇi.
66
66.
199国王令人安放于四颗太阳宝石的中央。
Majjhe catunnaṃ sūriyānaṃ, ṭhapāpesi mahīpati;
200在塔顶安放了同等价值不菲的金刚石顶饰。
Thūpassa muddhani tathā-nagghavajiracumbaṭaṃ.
67
67.
202这位人主以伞盖大供养,敬献给僧团。
So chattamahapūjāya, saṅghassa manujādhipo;
203布施了四万件六衣。
Cattālīsasahassassa, cha cīvaramadāpayi.
68
68.
205由那位住于达摩伽罗迦的尊者长老……
Taṃ mahādevatherena, dāmagallaka vāsino;
206于《犍度》中所开示的、阐明粥之利益的经文。
Desitaṃ khandhake suttaṃ, yāgānisaṃsa dīpanaṃ.
69
69.
208听闻后生起净信,他便令人向僧团施了粥。
Sutvā pasanno saṅghassa, yāgudānamadāpayi;
209于城的四座城门,恭敬而如法地……
Nagarassa catudvāre, sakkaccañceva sādhu ca.
70
70.
211那位国王在路途中,为食用阎浮果……
So antarantare rājā, jambupakkāni khādituṃ;
212他带着后宫与大臣,前往东岛。
Sahorodho sahāmacco, agāpācina dīpakaṃ.
71
71.
214他行进时遭到驱赶,东方居民将他逐走;
Upaddutaṃ’ssa gamane, manussā pāci vāsino;
215他在那些供国王食用的阎浮果中下了毒。
Visaṃ phalesu yo jesuṃ, rājabhojjāya jambuyā.
72
72.
217他食用了那些阎浮果后,便在那里逝去。
Khāditvā jambupakkāni, tāni tattheva so mato;
218将军僧伽德巴因畏惧,便行灌顶即王位。
Senāpati saṅghadhabādhīṃ-bhayo rajje’bhisecayi.
73
73.
220王族之祥、僧团之菩提,他以五戒闻名;
Rājāsiri saṅgha bodhi, vissuto pañcasīlavā;
221他在阿努拉德普勒治理国政二年。
Anurādhapure rajjaṃ, duve vassāni kārayi.
74
74.
223他在大寺建造了悦意的布萨堂尖顶。
Mahāvihāre kāresi, salākaggaṃ manoramaṃ;
224那时岛上的人们,知悉他们正被干旱侵扰。
Tadādīpe manusseso, ñatvā dubbuṭṭhupaddute.
75
75.
226他心生悲悯,亲自在大塔的庭院中,
Karuṇāya kampitamano, mahāthūpaṅgaṇe sayaṃ;
227国王躺卧于地,作出了这样的决定。
Nipajji bhūmiyaṃ rājā, katvāna iti nicchayaṃ.
76
76.
229“天降大雨,我被水漂浮时,
‘‘Pavassitvāna devena, jalenupalāvite mayi;
230我绝不起身,宁愿就死在此处。
Naheva vuṭṭhahissāmi, maramānopahaṃ idha’’.
77
77.
232当大地之主如此俯伏在地,天神即刻降下大雨;
Evaṃ nipanne bhūminde, devo pāvassi tāvade;
233遍洒甘霖,滋润了整个楞伽岛的大地。
Laṃkādīpamhi sakale, piṇayanto mahāmahiṃ.
78
78.
235然而大象仍然挺立,因在水中而不致沉没;
Tathāpi nuṭṭhahatiso, apilāpanato jale;
236随后,群臣堵塞了水流的通道。
Āvariṃsu tato’maccā, jalaniggamanāḷiyo.
79
79.
238随后,正法王从水中浮起而立;
Tato jalamhi pilavaṃ, rājā vuṭṭhāsi dhammiko;
239以悲愍消除岛上的饥荒怖畏。
Karuṇāyanudi evaṃ, dīpe dubbuṭṭhikābhayaṃ.
80
80.
241大地之主听闻“各处盗贼蜂起”,
Corātahiṃ tahiṃ jātā, iti sutvāna bhūpati;
242下令缉捕盗贼,秘密处决。
Core āṇāpayitvāna, rahassena palāpīya.
81
81.
244秘密下令之后,他将那些死者的尸体移走。
Āṇāpetvā rahassena, matānaṃ so kalevaraṃ;
245点火焚烧,盗贼之患由此根除。
Aggīhi uttāsetvāna, hanitaṃ corupaddavaṃ.
82
82.
247有位夜叉来到此地,名叫‘红眼’。
Eko yakkho idhāgamma, rattakkho iti vissuto;
248于各处使人们眼现赤红,
Karoti rattāna’kkhīti, manussānaṃ tahiṃ tahiṃ.
83
83.
250彼此相视,因恐惧而眼睛通红;
Aññamaññamapekkhitvā, bhāyitvā rattanettataṃ;
251那夜叉毫无忌惮,吞食众人。
Narāmaranti te yakkho, sobhakkhesi asaṅkito.
84
84.
253国王听闻他们的灾祸,心生惊怖。
Rājā upaddavaṃ tesaṃ, sutvā santattamānaso;
254独自进入内室,受持八戒布萨。
Eko’pavāsa gabbhamhi, hutvā aṭṭhaṅguposathi.
85
85.
256他说:“不见到那个夜叉,我就不起来。”便这样躺着。
‘‘Apassitvāna taṃ yakkhaṃ, na cuṭṭhāmī’’ti so sayi;
257依其法之威力,那夜叉来到他身旁。
Tassa so dhammatejena, agā yakkho tadantikaṃ.
86
86.
259有人问他:“你是拘舍吗?”他答道:“是我。”
Tena ‘‘kosī’’ti puṭṭho ca, so ‘‘aha’’nti pavedayi;
260他说道:“你为何吞食我的子民?不可再吃。”
‘‘Kasmā pajaṃ me bhakkhesi, mā khāda’’iti sobravi.
87
87.
262他说道:“从我境内的某个地方,给我一个人。”
‘‘Ekasmiṃ me janapade, nare dehī’’ti sobravi;
263当被告知“无法做到”后,他便依次说道:“那么,一个。”
‘‘Na sakkā iti vutte so, kamenekaṃti abravi.
88
88.
265他又说:“既不能把别人给我,那就把我吃了吧。”
‘‘Aññaṃ na sakkā dātuṃ me, maṃ khāda’’ iti sobravi;
266他恳求道“我不能”,并在每一个村落为此献上供祭。
‘‘Na sakkā’’iti taṃ yāci, gāme gāme baliñca so.
89
89.
268国王应允说“善哉”,便将整个岛屿连同灯明一并赐予了他。
Sādhūti vatvā bhūmindo, dipampi sakalepi ca;
269将他安置在最胜的村落后,便令村人向其纳贡。
Gāmavare nivesetvā, baliṃtassa adāpayi.
90
90.
271这位大圣者正是如此,悲悯一切众生;
Mahāsattena teneva, sabbabhūtānukampinā;
272生起的大病怖畏,由灯明而灭除。
Mahārogabhayaṃ jātaṃ, dīpadīpena nāsitaṃ.
91
91.
274他是国王的库藏官,
So bhaṇḍāgāriko rañño,
275大臣瞿吒无畏;
Amacco goṭṭhatābhayo;
276扮成盗贼后,从北方
Cero hutvā uttarato,
277来到城中。
Nagaraṃ samupāgami.
92
92.
279国王手持滤水器,由南门进入。
Parissāvanamādāya, rājā dakkhiṇadvārato;
280不喜伤害他人,他独自逃离。
Parahiṃsamarocento, ekakova palāyi so.
93
93.
282拿着打包的食物,他离开城中,踏上了路途。
Puṭabhattaṃ gahetvāna, gacchanto purito pathi;
283他反复被国王的进食供养者所束缚。
Bhattabhogāyarājānaṃ, nibandhittha punappunaṃ.
94
94.
285心怀慈悲,滤净水后而食;
Jalaṃ parissāvayitvā, bhuñjitvāna dayāluko;
286为成就他的这一利益,我宣说了这番话。
Tassevaṃ’nuggahaṃ kātuṃ, idaṃ vacanamabruvi.
95
95.
288我是僧伽菩提王,朋友,你取走我的头;
‘‘Saṅghabodhi ahaṃ rājā, gahetvā mamabho sīraṃ;
289拿去给瞿陀婆耶看,他会赐予你丰厚的财宝。
Goṭṭhābhayassa dassehi, bahuṃ dassati te dhanaṃ.
96
96.
291那位大地之主不愿那样做,这正是为了他的利益;
Na icchito tathākātuṃ, tassatthāya mahīpati;
292他于坐处便告离世,那人取走了他的首级。
Nisinnoyeva amari, so sīsaṃ tassa ādiya.
97
97.
294他拿去给瞿陀婆耶看,令见闻者心生惊叹;
Goṭṭhābhayassa dassesi, sotu vimhitamānaso;
295国王赐予他财宝,并行了恭敬的善举。
Datvā tassa dhanaṃ rañño, sakkāraṃ sādhukārayi.
98
98.
297如是,这位瞿陀婆耶,又名云色无畏,
Evaṃ goṭṭhābhayo eso, meghavaṇṇābhayo’ti ca;
298他声名远播十三年,统治楞伽国。
Vissuto terasa samā, laṃkārajjamakārayi.
99
99.
300建造大精舍后,又于精舍门前修建了亭阁;
Mahāvatthuṃ kārayitvā, vatthudvāramhi maṇḍapaṃ;
301那位比丘便在那里为僧团建造并加以装饰。
Kārayitvā maṇḍayitvā, so bhikkhu tattha saṅghato.
100
100.
303每日令一万八千众前来应供,
Aṭṭhuttarasahassāni, nisīdetvā dine dine;
304施设种种粥、硬食等美味甘馔。
Yāgukhajjaka bhojjehi, sādūhi vividhehi ca.
101一百零一。
101.
306备齐衣料之后,他行了大布施;
Sacīvarehi kappetvā, mahādānaṃ pavattayi;
307如此,二十一日间,他持续不断地行此布施。
Ekavīsadinā nevaṃ, nibaddhañcassa kārayi.
102一百零二。
102.
309于大寺中建造了最殊胜的石造殿堂;
Mahāvihāre kāresi, silāmaṇḍapa muttamaṃ;
310并将铜殿的石柱翻转后重新竖立。
Lohapāsādathambhe ca, parivattiya ṭhāpayi.
103
103.
312大菩提寺的石栏与北门的门楼。
Mahābodhi silāvediṃ, uttaradvāratoraṇaṃ;
313他竖立了石柱,柱头饰有轮形与轮环。
Patiṭṭhāpesi thambhe ca, cakukaṇṇe sacakkake.
104
104.
315于三处门中,各造石像一尊。
Tisso sīlāpaṭimāyo, tīsu dvāresu kārayi;
316并在南侧安置了石制的床座。
Ṭhapāpesi ca pallaṅkaṃ, dakkhiṇamhi silāmayaṃ.
105
105.
318他于大寺后方建造了精进之地;
Padhānabhūmiṃ kāresi, mahāvihārapacchato;
319他修复了岛上所有破旧的住所。
Dīpamhi jiṇṇakāvāsaṃ, sabbañca paṭisaṅkhari.
106
106.
321于塔园中建造塔殿,于长老池边亦复如是;
Thūpārāme thūpagharaṃ, therambatthalake tathā;
322又于摩尼索摩寺中,予以修复。
Ārāme maṇisomavhe, paṭisaṅkhārayi ca so.
107一百零七。
107.
324在塔园、摩尼索摩寺、摩利遮瓦陀迦寺,
Thūpārāme maṇisomā-rāme maricavaṭṭake;
325以及在名为“南方”的寺院中,建造了布萨堂。
Dakkhiṇavha vihāre ca, uposathagharāni ca.
108一百零八。
108.
327他建造了新寺,名为“云色无畏”。
Meghavaṇṇābhayavhañca, navavihāramakārayi;
328为了寺院的盛大供养,他聚集了岛上的居民。
Vihāramahapūjāyaṃ, piṇḍetvā dīpavāsīnaṃ.
109
109.
330他向三万比丘布施了三衣。
Tiṃsabhikkhusahassānaṃ, chacīvaramadāsi ca;
331那时,他如是举办了盛大的卫塞节供养。
Mahāvesākhapūjañca, tadā evaṃ akārayi.
110
110.
333且每年都向僧团施与六衣。
Anuvassañca saṅghassa, chacīvaramadāmayi;
334他以惩治恶人,来清净教法。
Pāpakānaṃ niggahena, sodhento sāsanaṃ tu so.
111一百一十一
111.
336安住无畏山的方等说者比丘们
Vetullavādino bhikkhū, abhayagirinivāsino;
337执取了约六十位胜者教法之荆棘
Gāhayitvāsaṭṭhimatte, jinasāsanakaṇṭake.
112一百一十二。
112.
339对他们加以惩治后,将其驱逐到了对岸。
Katvāna niggahaṃ tesaṃ, paratire khipāpayi;
340一位随从比丘便依止了那位被驱逐到对岸的长老。
Tattha khittassa therassa, nissito bhikkhucoḷiko.
113
113.
342有一位名为僧伽蜜多的人,精通地术等明。
Saṅghamitto’tināmena, bhūtivijjādikovido;
343对大寺的比丘们生起嗔心后,来到了此处。
Mahāvihāre bhikkhunaṃ, kujjhitvāna idhagamā.
114
114.
345在塔园集会中,他无有节制地进入;
Thūpārāme sannipātaṃ, pavisitvā asaññato;
346他便住于僧护长老的精舍。
Saṅghapālassa pariveṇa, vāsittherassa tattha so.
115一一五。
115.
348果塔萨耶长老,乃是这位国王的舅父;
Goṭṭhāsayassa therassa, mātulassa’ssa rājino;
349他口中称呼着国王的名字,打断了国王的话语。
Rañño nāmenā‘‘lapanto, vacanaṃ paṭibāhiya.
116一百一十六。
116.
351他成为国王的亲信,国王对他甚为满意;
Rañño kulūpago āsi, rājā tasmiṃ pasīdiya;
352长子名杰塔帝须,幼子名摩诃先那。
Jeṭṭhaputtaṃ jeṭṭhatissaṃ, mahāsenaṃ kaniṭṭhakaṃ.
117
117.
354他指派了那位比丘,那位比丘便摄受了第二人;
Appesi tassa bhikkhussa, so saṅgaṇhi dutiyakaṃ;
355杰塔帝须王子依止于那位比丘。
Upanandhi tasmiṃ bhikkhusmiṃ, jeṭṭhatisso kumārako.
118
118.
357父亲去世后,长子继承了王位。
Pituno accaye jeṭṭha, sisso rājāahosiso;
358不愿中断对父亲遗体的供养。
Pitu sārīra sakkāre, niggantuṃ nicchamānake.
119一一九
119.
360为惩治恶臣,君主亲自出马;
Duṭṭhāmacce niggahetuṃ, sayaṃ nikkhamma bhūpati;
361令弟弟走在前面,紧挨父亲的身体。
Kaniṭṭhaṃ purato katvā, pitukāyaṃ anantaraṃ.
120一百二十。
120.
363便让大臣们行于前,自己跟随在后。
Tato amacce katvāna, sayaṃ hutvāna pacchato;
364待弟弟和父亲的遗体被运出之后,随即……
Kaniṭṭhe pitukāye ca, nikkhante tadanantaraṃ.
121
121.
366关闭城门,诛戮了奸邪的大臣们。
Dvāraṃ saṃvarayitvāna, duṭṭhamacce nighātiya;
367他将父身刺穿在桩上,竖立于火葬堆四周。
Sūle appesi pituno, citakāyasamantato.
122
122.
369由于此业,他便得名‘残酷足’。
Tena’ssa kammunā nāmaṃ, kakkhalopapadaṃahu;
370那位名为僧伽密多的比丘,对彼国王心生畏惧。
Saṅghamittotu so bhikkhu, bhīto tasmiṃ narādhipā.
123
123.
372在他灌顶之际,与大军统帅商议后。
Tassābhisekasamakālaṃ, mahāsenena mantiya;
373目睹他的灌顶仪式后,便从此岸去往彼岸。
Tassābhisekaṃ pekkhanto, paratīraṃ gato ito.
124
124.
375他父亲所开始建造的、无与伦比的铜殿。
Pitarā so vippakataṃ, lohapāsāda muttamaṃ;
376他建造了价值十亿财富的七层殿堂。
Koṭidhanaṃ agghanakaṃ, kāresi sattabhūmakaṃ.
125一百二十五
125.
378在那里以价值六千万的宝珠供养后,
Saṭṭhisatasahassagghaṃ, pūjayitvā maṇiṃtahiṃ;
379建造了名为“宝珠殿”的尊者长部帝沙塔。
Kāresi jeṭṭhatissotaṃ, maṇipāsādanāmakaṃ.
126一百二十六。
126.
381又以两颗价值连城的宝珠,供养了大塔;
Maṇi duve mahagghe ca, mahāthūpe apūjayi;
382并于大菩提寺兴建了三座拱门。
Mahābodhighare tīṇi, toraṇāni ca kārayi.
127
127.
384他建造寺院之后,大地之主又将东帝沙山,
Kārayitvā vihāraṃ so, pācinatissa pabbataṃ;
385施与五处住所的僧团。
Pañcavāsesu saṅghassa, adāsi puthuvī pati.
128
128.
387往昔由天爱帝须所立,
Devānaṃpiyatissena, so patiṭṭhāpitaṃ purā;
388塔园中的宽大石板与相好端严的佛像。
Thūpārāme urusilā, paṭimaṃ cārudassanaṃ.
129
129.
390大长老帝须王将其迎请至名为塔园的寺院,
Netvāna thūpārāmavhaṃ, jeṭṭhatisso mahīpahi;
391在东海山建立寺院。
Patiṭṭhāpesi ārāme, pācinatissa pabbate.
130
130.
393他在迦罗末帝迦池所在的跋跋多山上兴建了阿达遮提耶塔院。
Kāḷamattikavāpiṃso, adācetiya pabbate;
394精舍、殿堂、大集会堂,以及盛大的吠舍佉节庆典。
Vihāra pāsāda mahaṃ, mahāvesākhameva ca.
131
131.
396他制作并供养了六衣,给三万僧众。
Katvā tiṃsa sahassassa, saṅghassa’dā chacīvaraṃ;
397他在阿兰巴村畔,令建造了祇陀提须塔院。
Āḷambagāmavāpiṃso, jeṭṭhatisso akārayi.
132
132.
399如此,他以建造殿堂等种种方式,广行功德。
Evaṃ so vividhaṃ puññaṃ, pāsādakaraṇādikaṃ;
400这位国王在位十年,治理国政。
Kārento dasavassāni, rājā rajjamakārayi.
133
133.
402如是,他成为种种功德之因,
Iti bahuvidha puñña hetu bhūtā,
403为人主者,亦是诸多恶行之因。
Narapatitā bahupāpahetu cāti;
404犹如掺杂了毒药的甜蜜美食,
Madhuramiva visenamissamannaṃ,
405善人之心绝不亲近于他。
Sujanamano bhajate na taṃ kadāpi.
408在为令善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
409名为“十三王”
Tayodasarājakonāma
410第三十六品。
Chattiṃsatimo paricchedo.