第三十六章
第三十六章
Chattiṃsatima pariccheda
1十三王
Tayodasa rājako
1
1.
3大拉那阇族,有一子名为白提迦耶萨;
Mahallanāgaccayena , putto bhātikatissako;
4他在狮子国治政共计二十四年。
Catuvīsativassāni, laṃkārajjamakārayi.
2
2.
6他在大僧院周围建造了围墙,四面环绕;
Mahāvihāre pākāraṃ, kārāpesi samantato;
7这即是白提迦耶萨兴建的加瓦拉提萨僧院,由国王施建。
Gavaratissavihāraṃ, so kārayitvā mahīpati.
3
3.
9他又为僧院施建了大池塘;
Mahāgāmaṇikaṃ vāpiṃ, vihārassa’ssa’dāsi ca;
10并修建了名为白提迦耶萨的僧院。
Vihārañca akāresi, bhātiyatissa nāmakaṃ.
4
4.
12建造了供斋戒用的楼阁,修建了庄严美丽的佛塔园林;
Kāresuposathāgāraṃ, thūpārāme manorame;
13并且在土地上开凿了盐池,完成了盐池工程,国王亲自操劳。
Randhakaṇḍakavāpiñca, kārāpesi mahīpati.
5
5.
15七位心怀笃信的比丘,秉持三重尊敬于僧团;
Sattesu muducittoso, saṅghamhi tibbagāravo;
16在两届僧团间,国王施主大布施,功德流转无量。
Ubhatosaṅghe mahīpālo, mahādānaṃ pavattayi.
6
6.
18由比丘巴提吉提斯(Bhātikati)确证,巴提吉提斯的最年轻弟子;
Bhātikatissaccayena, tassa kaniṭṭhatissako;
19在第28年间,于兰卡岛上完成了奉行国王旨意的工程。
Aṭṭhavīsasamārajjaṃ, laṃkādīpe akārayi.
7
7.
21大龙尊者住于诸龙庄严之所,他在此安住欢喜;
Bhūtārāma mahānāga, therasmiṃ so pasīdiya;
22他在无畏山上建造了宝殿,宏伟殊胜而端庄。
Kāresi ratanapāsādaṃ, abhayagirimhi sādhukaṃ.
8
8.
24在无畏山上又修筑围墙,乃至广大严密的回廊;
Abhayagirimhi pākāraṃ, mahāpariveṇameva ca;
25他用珍珠和明月石装饰,构筑了宏伟环绕的回廊。
Kāresi maṇisomavhe, mahāpariveṇameva ca.
9
9.
27在那里建了供养佛舍利的塔舍,及其屋顶正是那样;
Tattheva cetiyagharaṃ, ambatthale tatheva ca;
28他在龙岛家园内进行了修筑和制备,周密周全。
Kāresi paṭisaṅkhāraṃ, nāgadīpe ghare pana.
10
10.
30增建宏伟寺院的边界后,在那里完成了修建工作;
Mahāvihārasīmaṃso, madditvā tattha kārayi;
31围绕著名的鸡峰山,国王谨慎安排道路通行。
Kukkuṭagiri pariveṇa, pantiṃ sakkacca bhūpati.
11
11.
33国王在宏伟寺院内兴建了建筑;这位十二人之众的世间君主;
Mahāvihāre kāresi, dvādasa manujādhipo;
34在宏大壮丽的四方楼阁中营造了宜人观赏之所。
Mahācaturassapāsāde, dassaneyyemanorame.
12
12.
36在南方寺庙的塔院内,又修建了衣物房舍;
Dakkhiṇavihāra thūpamhi, kañcukañca akārayi;
37还加造了宏伟的饮食厅和环绕寺庙的树荫庇护。
Bhattasālaṃ mahāmegha, vanāsimañca maddiya.
13
13.
39建造大寺院的围墙,这是昔日常有的习惯;
Mahāvihārapākāraṃ, passato apanīyaso;
40南面建造圣道行走之处,乃至村落也未曾忽略。
Maggaṃ dakkhiṇavihāra, gāmiñcāpi akārayi.
14
14.
42建有宝树园林的禅林,以及种植花木的庵舍;
Bhūtārāma vihārañca, rāmagoṇakameva ca;
43同样为南瞻部洲建造了出家所,即修行住处。
Tatheva nandatissassa, ārāmañca akārayi.
15
15.
45由北方通达之人修建的圣山,名为江河之王;
Pācinato anuḷātissa, pabbataṃ gaṅgarājiyaṃ;
46还有界限明确的修行者之庵舍,及覆盖苫帷的禅修处。
Niyelatissārāmañca, piḷa piṭṭhi vihārakaṃ.
16
16.
48人间国王曾于大寺建造;
Rājamahāvihārañca, kāresi manujādhipo;
49正是在这三处地方,他建造了斋戒堂。
Soyeva tīsu ṭhānesu, kāresu’posathālayaṃ.
17
17.
51又于吉祥寺及环山寺亦然;
Kalyāṇīka vihāre ca, maṇḍalagirike tathā;
52都是在这些寺中,建造给衰弱寡少者居住。
Dubbalavāpitissavhe, vihāresu imesu hi.
18
18.
54以年幼之多为凭,他的儿子完成了此事;
Kaniṭṭhatissaccayena, tassa putto akārayi;
55小龙,名为小鳞者,绰号‘小龙’,历时两年完成。
Rajjaṃ dveyeva vassāni, cūḷanāgoti vissuto.
19
19.
57小那伽镇压杀害国王的弟弟,
Cūḷanāgakaniṭṭhotu, rājāghātiya bhātikaṃ;
58一岁之内,小那伽便统治了兰卡王国。
Ekavassaṃ kuḍḍanāgo, rajjaṃ laṃkāya kārayi.
20
20.
60伟大的佩兰加也在增长壮大,就像一只独穴的鹭鸟;
Mahāpeḷañca vaḍḍhesi, ekanāḷikachātake;
61他成为五百比丘的领主,扩展无边的大地。
Bhikkhusatānaṃ pañcannaṃ, abbhocchinnaṃ mahīpati.
21
21.
63当时,小那伽之王有一位姬妾,
Kuḍḍanāgassa rañño tu, devīyā bhātuko tadā;
64她是将军华丽那伽,曾化身盗贼侍奉国王。
Senāpati sirināgo, coro hutvāna rājino.
22
22.
66拥有强大战象,前来抵达城市边缘;
Balavāhana sampanno, āgamma nagarantikaṃ;
67凭借王军作战,攻打敌国首领大巨蟒。
Rājabalena yujjhanto, kuḍḍanāgaṃ mahīpatiṃ.
23
23.
69在安闰多哈古城取胜后,
Palāpetvā laddhajayo, anurādha pure vare;
70夺取兰加国王位,统治二十九年。
Laṃkārajjamakāresi, vassānekūnavīsati.
24
24.
72建造宏伟宝塔之顶装饰伞盖,作为国王的象征;
Mahāthūpavare chattaṃ, kārāpetvāna bhūpati;
73施行黄金工艺,铸造华美无比的佛像。
Suvaṇṇakammaṃ kāresi, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
25
25.
75建造了金属宝塔,该宝塔紧凑地由五层基座组成;
Kāresi lohapāsādaṃ, saṃkhittaṃ pañcabhūmakaṃ;
76于伟大的菩提树四门处,再次修筑了台阶。
Mahābodhi catudvāre, sopānaṃ punakārayi.
26
26.
78建造了伞盖宝塔,制作了宏大的供养;
Kāretvā chattapāsādaṃ, mahe pūjamakārayi;
79在池塘的灯光中,展现了悲悯宽容之心。
Kulambaṇañca dīpasmiṃ, vissajjesi dayāparo.
27
27.
81在那里注入了一条龙的精魂,他育有三名子嗣;
Sirināgaccaye tassa, putto tisso akārayi;
82经过二十一年,成为了精通宣讲佛法的智者。
Rajjaṃ dvāvīsavassāni, dhammavohāra kovido.
28
28.
84他确立了正行,这正是无害之道;
Ṭhapesi so hi vohāraṃ, hiṃsā muttaṃ yatoidha;
85这位正行者名为提舍王。
Vohāraka tissarājā, iti nāmaṃ tato ahu.
29
29.
87居住在坎布村的天神老长者面前,
Kambugāmakavāsissa, devattherassa santike;
88听法后即以五年为期作回向。
Dhammaṃ sutvā paṭikammaṃ, pañcāvāse akārayi.
30
30.
90大提舍长老是拉摩村中安努拉的亲友;
Mahātissassa therassa, anurā rāmavāsino;
91他欢喜于穆瑟拉港口,开办了施舍聚集地。
Pasanno mucelapaṭṭane, dāna vaṭṭamakārayi.
31
31.
93他同样建造了三王亭和五亭,以及两座大寺。
Tissarāja maṇḍapañca, mahāvihāradvayepi so;
94还有大菩提树下的胜宝亭,以及铁制房舍。
Mahābodhighare pāci, loharūpaddhayampi ca.
32
32.
96造了一座七重屋阁,称为舒适寓所;
Sattapaṇṇikapāsādaṃ, kāretvā sukhavāsakaṃ;
97每隔一个月,便赠与一千马纳(单位)的大寺舍利。
Māse māse sahassaṃ so, mahāvihārassa dāpayi.
33
33.
99在无畏山寺,南基树丛处;
Abhayagirivihāre, dakkhiṇamūlasavhaye;
100玛利迦围绕的僧舍,在俱梨三尊宅舍处。
Maricavaṭṭi vihāramhi, kulālitissasavhaye.
34
34.
102在大众聚集的僧院中,于大学城中瓦萨;
Mahiyaṅgaṇa vihāramhi, mahāgāmakasavhaye;
103又在大城市的瓦萨处,及至贤妙的佛弟子所集之地。
Mahānāgatissavhamhi, tathā kalyāṇīkavhaye.
35
35.
105于是,在八座佛塔中,施建遮盖之物(伞盖);
Iti aṭṭhasu thūpesu, chattakammamakārayi;
106由哑龙大将军,于僧院南侧亦如此。
Mūkanāgasenāpati, vihāre dakkhiṇe tathā.
36
36.
108在摩里车轮(佛塔)僧院中,于长子之处亦建;
Marica vaṭṭi vihāramhi, puttabhāgavhaye tathā;
109在尊贵沙门所在之地,及三处龙的岛屿之中。
Issarasamaṇavhamhi, tissavhe nāgadīpake.
37
37.
111于是他在六处静居中,设置了栅栏围护之;
Iti chasu vihāresu, pākārañca akārayi;
112在僧舍及布施处所兴建供养房屋,消除障碍不宁。
Kāresu’ posathāgāraṃ, anurārāmasavhaye.
38
38.
114在圣系传承的根基处,于斯里兰卡岛及毗邻之地;
Ariyavaṃsakathāṭhāne, laṃkādīpekhilepi ca;
115建立了布施之环,以恭敬正法的心供养。
Dāna vaṭṭaṃ ṭhapāpesi, saddhamme gāravena so.
39
39.
117布施了三百万束稻草后,世王;
Tiṇī satasahassāni, datvāna manujādhipo;
118解放了依赖的比丘们,释除法中爱护之苦。
Iṇato sayike bhikkhū, mocesi sāsanappiyo.
40
40.
120在大卫萨节供养仪式中,他为持灯者举行供养;
Mahā vesākha pūjaṃ so, kāretvā dīpavāsinaṃ;
121将三衣布施予所有比丘;
Sabbe saṃyeva bhikkhūnaṃ, ticīvaramadāpayi.
41
41.
123戒除了乞讨之说,实行守护恶行之法;
Vetullavādaṃ madditvā, kāretvā pāpaniggahaṃ;
124由迦毗罗之父点燃教法之灯。
Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayīca so.
42
42.
126作为他王之最幼者,自称为无所畏惧之巨龙;
Vissuto’bhayanāgo’ti, kaniṭṭho tassarājino;
127众天女围绕着他,侍奉者亲属皆惧惴不安。
Deviyā tassa saṃsaṭṭho, ñāto bhīto sabhātarā.
43
43.
129逃离后,越过渡口,前往护主者所在之处;
Palāyitvā hallatitthaṃ, gantvāna sahasevako;
130如同受怒般,伤害了舅舅的手足。
Kuddho viya mātulassa, hatthapādañca chedayi.
44
44.
132为君主和国家利益,设置于此;
Rājino raṭṭhatedatthaṃ, ṭhapetvāna idheva taṃ;
133显示如猎犬状,拿取并置于祭坛之上。
Sunakhopamaṃ dassayitvā, gahetvā’ti siniddhake.
45
45.
135就在彼处登上船只,到达彼岸;
Tattheva nāvaṃ āruyha, paratīramagāsayaṃ;
136属下舅舅,前来拜访国主。
Subhavo mātulo tu, upagamma mahīpati.
46
46.
138如同同乡之人,彼时该国之君主;
Suhado viya hutvāna, tasmiṃ raṭṭhamabhindiso;
139为使其知无畏,乃于此处遣送使者。
Abhayo taṃ jānanatthaṃ, dūtaṃ idha visajjayi.
47
47.
141彼见大树,四周环绕荆棘茂密;
Taṃ disvā pūgarukkhaṃ so, samantā kuntanāḷiyā;
142环绕嬉戏而放纵,乃行摧折衰弱之根。
Paribbhamanto madditvā, katvā dubbalamūlakaṃ.
48
48.
144以臂一击使其倒地,遂将其驱逐;
Bāhunāyeva pātetvā, tajjetvā taṃ palāpayi;
145使者往诣无畏者,启示其所发生之事。
Dūto gantvā abhayassa, taṃ pavattiṃ pavedayi.
49
49.
147认识了那无畏者,携带着宝藏,随后离去;
Ñatvā’bhayo taṃ damiḷe, ādāya basuke tato;
148来到了城郊,与兄弟们一同准备战斗。
Nagarantikamāgañchi, bhātarā saha yujjhituṃ.
50
50.
150认识了那无畏者之后,避走远离,随即被女神追赶;
Taṃ ñatvāna palāyitvā, assamāruyhadeviyā;
151国王从马来而来,紧随其后将他束缚。
Malayaṃ āgamā rājā, taṃkaniṭṭho’nu bandhiya.
51
51.
153国王在马来杀害了国王,抢夺了女神,随后到达城中;
Rājānaṃ malaye hantvā, devīmādāya āgato;
154在城中完成统治,成为八十年之久的国君。
Kāresi nagare rajjaṃ, aṭṭhavassāni bhūpati.
52
52.
156在广阔的大觉者圣地周围,兴建了岩石围墙;
Pāsāṇavediṃ kāresi, mahābodhisamantato;
157在金属宝殿广场中,国王所建宛如亭阁一般。
Lohapāsādaṅgaṇamhi, rājā maṇḍapameva ca.
53
53.
159他以两百千之众,分配众多众生;
Dvihi satasahassehi, nekavatthāni bhāgiya;
160为比丘僧团发放布施物资于岛上。
Dīpamhi bhikkhusaṅghassa, vatthadānamadāsi so.
54
54.
162不灭的无畏,成为彼此的兄弟;
Abhayassa’ccaye bhātu, tassassa tassa atrajo;
163历经两年,辉煌国王建立了兰伽王国。
Dvevassāni sirināgo, laṃkārajja makārayi.
55
55.
165数护诸行之庄严,其围绕大菩提树,
Paṭisaṅkhariya pākāraṃ, mahābodhisamantato;
166如同大菩提树上的树皮,或如同藤蔓缠绕其根基。
Mahābodhigharasseva, soyeva vālikātale.
56
56.
168彼处生长自由树木,环绕着美丽的鸳鸯环带;
Mūcelarukkhaparato, haṃsavaṭṭaṃ manoramaṃ;
169如同伟大的亭阁一般,地主亲自营建。
Mahantaṃ maṇḍapañceva, kārāpesi mahīpati.
57
57.
171有一名为胜利王子的王子,乃姬龙之子;
Vijayakumārako nāma, sirināgassa atrajo;
172因父亲去世,独自主政国政,执掌不满一年。
Pituno accaye rajjaṃ, ekavassamakārayi.
58
58.
174三者是大耳的,即大土地群中的同伴;
Lambakaṇṇā tayo āsuṃ, sahātā mahiyaṅgaṇe;
175桑迦提萨是众僧的觉悟者,第三者是无怖的护法者。
Saṅghatisso saṅghabodhi, tatiyo goṭṭhakābhayo.
59
59.
177他们三者尽皆端庄无上,虽盲却极慧敏;
Te tissavāpimariyāda-gato andho vicakkhaṇo;
178来到国王面前,以足音言语报告。
Rājupaṭṭhānamāyante, padasaddena abravi.
60
60.
180『这三者是大地的主宰,能够承担重责』;
‘‘Pathavīsāmino ete, tayo vahatibhū’iti;
181无怖听闻此言,随后来往询问再三。
Taṃ sutvā abhayo pacchā, yanto pucchi punāhaso.
61
61.
183其传承即将延续,
Tassa vaṃso ṭhassatīti,
184他再次被询问;
Puna pucchitameva so;
185他说:『是西部来的人。』
‘‘Pacchimassā’’ti so āha,
186听闻此语,两头狮子怒吼。
Taṃ sutvā dvīhisoagā.
62
62.
188他们进入宫中,三人是王之心腹;
Te puraṃ pavisitvāna, tayo rañño’ti vallabho;
189在王官事上办理公务,居于王近旁。
Rājakiccāni sādhentā, vasantā rājasantike.
63
63.
191杀死胜利王,独自进入王宫;
Hantvā vijayarājānaṃ, rājagehamhi ekato;
192在军团将领中,他们涂抹了双王的油膏。
Senāpatiṃsaṅghatissaṃ, duverajje’bhisecayuṃ.
64
64.
194如此,他好似在极盛的阿努拉德般那城中安顿下来;
Evaṃ so abhisittova, anurādhapuruttame;
195他治理国政四年,让军团长官自治。
Rajjaṃ cattāri vassāni, saṅghatisso akārayi.
65
65.
197在大塔上建造了伞盖和金饰工事;
Mahāthūpamhi chattañca, hemakammañca kārayi;
198在百千象群中,又置放了四颗大宝石。
Visuṃ satasahassagghe, caturo ca mahāmaṇi.
66
66.
200在四方太阳的中心,国王树立了标志;
Majjhe catunnaṃ sūriyānaṃ, ṭhapāpesi mahīpati;
201在塔顶安置了宝石、铁杵、金属压顶饰物。
Thūpassa muddhani tathā-nagghavajiracumbaṭaṃ.
67
67.
203他以雨伞大礼敬奉,是人王的僧团尊敬;
So chattamahapūjāya, saṅghassa manujādhipo;
204向四万一千比丘布施了六件衣钵。
Cattālīsasahassassa, cha cīvaramadāpayi.
68
68.
206由这位大神明天王——住在天界之地的护持者——
Taṃ mahādevatherena, dāmagallaka vāsino;
207所宣讲的律节经,是加持祭礼、焚灯法的教诲。
Desitaṃ khandhake suttaṃ, yāgānisaṃsa dīpanaṃ.
69
69.
209听闻后,他心欢喜,适时地供养了僧团。
Sutvā pasanno saṅghassa, yāgudānamadāpayi;
210在城门口,萨咖天帝和萨咖德也同样称赞他说好。
Nagarassa catudvāre, sakkaccañceva sādhu ca.
70
70.
212后来,国王准备食用番石榴果实;
So antarantare rājā, jambupakkāni khādituṃ;
213他有兄弟和同母弟弟,并托付一盏灯盏维持点亮。
Sahorodho sahāmacco, agāpācina dīpakaṃ.
71
71.
215在他离开时,人们诽谤那居住在人间的居民;
Upaddutaṃ’ssa gamane, manussā pāci vāsino;
216那些食用了有毒果品的被称为以番石榴为王宴的贡品者。
Visaṃ phalesu yo jesuṃ, rājabhojjāya jambuyā.
72
72.
218食用了番石榴果实,此即为其所摄持的正法。
Khāditvā jambupakkāni, tāni tattheva so mato;
219军队统帅因惧怕僧团束缚而倾覆国家。
Senāpati saṅghadhabādhīṃ-bhayo rajje’bhisecayi.
73
73.
221贤王以五戒严守佛法,信仰坚定,建立佛教山谷,
Rājāsiri saṅgha bodhi, vissuto pañcasīlavā;
222在阿努拉德普勒治理国政达二年。
Anurādhapure rajjaṃ, duve vassāni kārayi.
74
74.
224他在大寺庙中修建了美丽华丽的讲堂,
Mahāvihāre kāresi, salākaggaṃ manoramaṃ;
225位于那一地区的人们,了解其不善恶行为的困扰。
Tadādīpe manusseso, ñatvā dubbuṭṭhupaddute.
75
75.
227内心动慈悲之念,亲自端坐在宏伟坛场之中;
Karuṇāya kampitamano, mahāthūpaṅgaṇe sayaṃ;
228国王俯身贴地,断然作此决定。
Nipajji bhūmiyaṃ rājā, katvāna iti nicchayaṃ.
76
76.
230“天神已远离我,我被水淹盖;
‘‘Pavassitvāna devena, jalenupalāvite mayi;
231我此间将不再起身,当死降临于身。”
Naheva vuṭṭhahissāmi, maramānopahaṃ idha’’.
77
77.
233如此俯伏于地,天神即示现至此;
Evaṃ nipanne bhūminde, devo pāvassi tāvade;
234于整个兰卡岛上,降下伟大的威力。
Laṃkādīpamhi sakale, piṇayanto mahāmahiṃ.
78
78.
236然而,他们不畏惧,也不发出声响,于水中潜伏;
Tathāpi nuṭṭhahatiso, apilāpanato jale;
237随后孩童将河水的通道堵塞起来,
Āvariṃsu tato’maccā, jalaniggamanāḷiyo.
79
79.
239国王在水中激起波浪,庄严地站立着;
Tato jalamhi pilavaṃ, rājā vuṭṭhāsi dhammiko;
240以慈悲的火焰,驱除岛上恶鬼的恐惧。
Karuṇāyanudi evaṃ, dīpe dubbuṭṭhikābhayaṃ.
80
80.
242君王听闻盗贼为患,
Corātahiṃ tahiṃ jātā, iti sutvāna bhūpati;
243命令捕盗,并秘密隐匿此事。
Core āṇāpayitvāna, rahassena palāpīya.
81
81.
245秘密地引诱,夺取其身体;
Āṇāpetvā rahassena, matānaṃ so kalevaraṃ;
246用火点燃,毁坏盗贼的巢穴。
Aggīhi uttāsetvāna, hanitaṃ corupaddavaṃ.
82
82.
248有一只夜叉来到此地,被称为夜晚守护者;
Eko yakkho idhāgamma, rattakkho iti vissuto;
249在夜间让人们闭眼,令众生多处不能睁开双眼。
Karoti rattāna’kkhīti, manussānaṃ tahiṃ tahiṃ.
83
83.
251彼此相互窥视,相互恐惧,对夜的本质心生忧惧;
Aññamaññamapekkhitvā, bhāyitvā rattanettataṃ;
252人们惧怕这只夜叉,未加察觉其真相而惊惧逃散。
Narāmaranti te yakkho, sobhakkhesi asaṅkito.
84
84.
254国王听闻那些事件,心绪纷乱;
Rājā upaddavaṃ tesaṃ, sutvā santattamānaso;
255有一位遵守八戒的游方者孕育胎儿早已断食一日。
Eko’pavāsa gabbhamhi, hutvā aṭṭhaṅguposathi.
85
85.
257这时他说:『看那夜叉未出家,绝不抓我。』
‘‘Apassitvāna taṃ yakkhaṃ, na cuṭṭhāmī’’ti so sayi;
258他凭借法威力,使夜叉远离于旁。
Tassa so dhammatejena, agā yakkho tadantikaṃ.
86
86.
260有人问他是『寇示』,他回答说『是我』;
Tena ‘‘kosī’’ti puṭṭho ca, so ‘‘aha’’nti pavedayi;
261他说:『为何群生捕食我?请勿伤害我。』
‘‘Kasmā pajaṃ me bhakkhesi, mā khāda’’iti sobravi.
87
87.
263『在我所居之邦中,为人身者』如此宣说,
‘‘Ekasmiṃ me janapade, nare dehī’’ti sobravi;
264『不能』者说完前言之后,又言『哪能降服烦恼』。
‘‘Na sakkā iti vutte so, kamenekaṃti abravi.
88
88.
266『无他人能施予我者,必使我堕于饥饿』如此宣说,
‘‘Aññaṃ na sakkā dātuṃ me, maṃ khāda’’ iti sobravi;
267『不能』言辞恳求,行走诸村逐一献祭。
‘‘Na sakkā’’iti taṃ yāci, gāme gāme baliñca so.
89
89.
269土地之主称赞道『善哉』,乃至诸灯亦同俱成就;
Sādhūti vatvā bhūmindo, dipampi sakalepi ca;
270祀奉村首安置后,为其献上祭祀。
Gāmavare nivesetvā, baliṃtassa adāpayi.
90
90.
272彼大圣者正是如是,以悲悯众生为怀;
Mahāsattena teneva, sabbabhūtānukampinā;
273生起了严重的疾病和恐怖,随光明之灯而灭除。
Mahārogabhayaṃ jātaṃ, dīpadīpena nāsitaṃ.
91
91.
275此人为王之仓库管理者,
So bhaṇḍāgāriko rañño,
276无父无族之畏惧;
Amacco goṭṭhatābhayo;
277点灯后自北方,
Cero hutvā uttarato,
278来到城中。
Nagaraṃ samupāgami.
92
92.
280携带布施之物,国王自南门进入;
Parissāvanamādāya, rājā dakkhiṇadvārato;
281斥责外来加害者,他如孤身逃亡般远离。
Parahiṃsamarocento, ekakova palāyi so.
93
93.
283拿着食物,向前行走在路上;
Puṭabhattaṃ gahetvāna, gacchanto purito pathi;
284国王的食物供养者反复被束缚。
Bhattabhogāyarājānaṃ, nibandhittha punappunaṃ.
94
94.
286净水漱口,用餐后心慈悲;
Jalaṃ parissāvayitvā, bhuñjitvāna dayāluko;
287欲效法于他,便说出此言。
Tassevaṃ’nuggahaṃ kātuṃ, idaṃ vacanamabruvi.
95
95.
289桑嘎波提王说:『国王啊,汝既执持吾头颅,
‘‘Saṅghabodhi ahaṃ rājā, gahetvā mamabho sīraṃ;
290应示于迦陀伐耶,彼多次示汝财物之丰盛。』
Goṭṭhābhayassa dassehi, bahuṃ dassati te dhanaṃ.
96
96.
292彼国王无意杀此人,乃为其利益考虑;
Na icchito tathākātuṃ, tassatthāya mahīpati;
293彼坐于非人之旁,故其首颅被砸。
Nisinnoyeva amari, so sīsaṃ tassa ādiya.
97
97.
295当见迦陀伐耶时,彼惊恐不安;
Goṭṭhābhayassa dassesi, sotu vimhitamānaso;
296彼将国王财富施与,并表现敬意,行善礼。
Datvā tassa dhanaṃ rañño, sakkāraṃ sādhukārayi.
98
98.
298如是,『畏于群牛』即『多群牛所生之畏』,又名为『云色之畏』。
Evaṃ goṭṭhābhayo eso, meghavaṇṇābhayo’ti ca;
299瓦苏陀国的十三岁王子,建造了兰卡王国。
Vissuto terasa samā, laṃkārajjamakārayi.
99
99.
301建造了大房舍,在房舍门口设立了亭阁;
Mahāvatthuṃ kārayitvā, vatthudvāramhi maṇḍapaṃ;
302建造且修整完成后,此比丘便在那里与僧团住持。
Kārayitvā maṇḍayitvā, so bhikkhu tattha saṅghato.
100
100.
304八千余人,每日坐下来分别。
Aṭṭhuttarasahassāni, nisīdetvā dine dine;
305应当用易得的食物,适宜且多样的供养。
Yāgukhajjaka bhojjehi, sādūhi vividhehi ca.
101一百零一。
101.
307用衣物等舍施,发起宏大的布施;
Sacīvarehi kappetvā, mahādānaṃ pavattayi;
308二十一天内,以此方式未使其受缠缚。
Ekavīsadinā nevaṃ, nibaddhañcassa kārayi.
102一百零二。
102.
310在大寺中建造,石制的优美讲堂。
Mahāvihāre kāresi, silāmaṇḍapa muttamaṃ;
311以铁塔柱为中心,旋转以加固支撑。
Lohapāsādathambhe ca, parivattiya ṭhāpayi.
103
103.
313建立了大菩提石坛,位于北门门廊;
Mahābodhi silāvediṃ, uttaradvāratoraṇaṃ;
314并在支柱上安装了车轮形状和环轮形状的装饰。
Patiṭṭhāpesi thambhe ca, cakukaṇṇe sacakkake.
104
104.
316三柱式的石柱装饰,设于三处门口;
Tisso sīlāpaṭimāyo, tīsu dvāresu kārayi;
317并且在右侧安置铺垫,铺设石块之地。
Ṭhapāpesi ca pallaṅkaṃ, dakkhiṇamhi silāmayaṃ.
105
105.
319于主场地上建造,位于大寺后方;
Padhānabhūmiṃ kāresi, mahāvihārapacchato;
320在灯塔中旧瓦房,所有部分一应规划。
Dīpamhi jiṇṇakāvāsaṃ, sabbañca paṭisaṅkhari.
106
106.
322在佛塔围墙内建佛塔建筑,于长老聚落中亦然;
Thūpārāme thūpagharaṃ, therambatthalake tathā;
323在宝月塔林中,并且对诸行进行回向。
Ārāme maṇisomavhe, paṭisaṅkhārayi ca so.
107一百零七。
107.
325于塔林宝月塔林与鱼鳞形绕塔处;
Thūpārāme maṇisomā-rāme maricavaṭṭake;
326南面寺院,又以及戒坛建筑。
Dakkhiṇavha vihāre ca, uposathagharāni ca.
108一百零八。
108.
328建有云色无畏塔以及新兴寺院诸所。
Meghavaṇṇābhayavhañca, navavihāramakārayi;
329供养住灯者之大供养处。
Vihāramahapūjāyaṃ, piṇḍetvā dīpavāsīnaṃ.
109
109.
331三万比丘施予三衣;
Tiṃsabhikkhusahassānaṃ, chacīvaramadāsi ca;
332并施予大钵之供养,当时即如此行之。
Mahāvesākhapūjañca, tadā evaṃ akārayi.
110
110.
334随顺僧众,施与三衣。
Anuvassañca saṅghassa, chacīvaramadāmayi;
335恶法得以断绝,正法则得以清净。
Pāpakānaṃ niggahena, sodhento sāsanaṃ tu so.
111一百一十一。
111.
337诽谤胡言的比丘们,栖居于无畏山,
Vetullavādino bhikkhū, abhayagirinivāsino;
338引起骚乱约六十人,于觉者教法的荆棘之中。
Gāhayitvāsaṭṭhimatte, jinasāsanakaṇṭake.
112一百一十二。
112.
340断绝他们的胡言后,迅速将其清除。
Katvāna niggahaṃ tesaṃ, paratire khipāpayi;
341这里所说者,为已安住的长老,依止比丘所用的骨笄(发钗)者。
Tattha khittassa therassa, nissito bhikkhucoḷiko.
113
113.
343名为僧侣朋友,是遍知生灭变化等智慧的大通达者;
Saṅghamitto’tināmena, bhūtivijjādikovido;
344于大寺僧众中,入寺而现身显现。
Mahāvihāre bhikkhunaṃ, kujjhitvāna idhagamā.
114
114.
346于塔院集合,入内而无声无息;
Thūpārāme sannipātaṃ, pavisitvā asaññato;
347在僧团保护者同行者中,那位是长老瓦西特赫。
Saṅghapālassa pariveṇa, vāsittherassa tattha so.
115一百一十五。
115.
349那位长老是戈塔萨耶,是国王的舅父;
Goṭṭhāsayassa therassa, mātulassa’ssa rājino;
350王名被称为‘阿拉潘多’,放弃了王命的话语。
Rañño nāmenā‘‘lapanto, vacanaṃ paṭibāhiya.
116一百一十六。
116.
352位于王族首领之中,王在其中欢悦;
Rañño kulūpago āsi, rājā tasmiṃ pasīdiya;
353「长子」者,即「长寿长子」,「幼子」者,「小兵长」也。
Jeṭṭhaputtaṃ jeṭṭhatissaṃ, mahāsenaṃ kaniṭṭhakaṃ.
117
117.
355比丘中,面对彼比丘的劝请,他第二次回应了;
Appesi tassa bhikkhussa, so saṅgaṇhi dutiyakaṃ;
356他对彼比丘说话,称呼其为「长寿长子」的孩童。
Upanandhi tasmiṃ bhikkhusmiṃ, jeṭṭhatisso kumārako.
118
118.
358父亲病故后,长子继承,弟弟则是王和贤士。
Pituno accaye jeṭṭha, sisso rājāahosiso;
359父亲身体孝敬,应当守护,不使其衰弱消歇。
Pitu sārīra sakkāre, niggantuṃ nicchamānake.
119一百一十九。
119.
361恶臣们想要推翻,君主亲自出面;
Duṭṭhāmacce niggahetuṃ, sayaṃ nikkhamma bhūpati;
362先在前方作战,随即保护父亲。
Kaniṭṭhaṃ purato katvā, pitukāyaṃ anantaraṃ.
120一百二十。
120.
364继而出兵之后,他自己又化身为奴隶,在后方辅助。
Tato amacce katvāna, sayaṃ hutvāna pacchato;
365于最小长老列中,当离母团体后,立刻出家。
Kaniṭṭhe pitukāye ca, nikkhante tadanantaraṃ.
121
121.
367关闭门户以后,禁止恶行;
Dvāraṃ saṃvarayitvāna, duṭṭhamacce nighātiya;
368以杵伤害母体,遍及全身。
Sūle appesi pituno, citakāyasamantato.
122
122.
370因此,其所造业被称为「铁钉足业」。
Tena’ssa kammunā nāmaṃ, kakkhalopapadaṃahu;
371比丘因畏惧该人之故,向僧团提出请求。
Saṅghamittotu so bhikkhu, bhīto tasmiṃ narādhipā.
123
123.
373当时大军队长商议该加冕之事;
Tassābhisekasamakālaṃ, mahāsenena mantiya;
374观其加冕仪轨后,遂登彼岸离去。
Tassābhisekaṃ pekkhanto, paratīraṃ gato ito.
124
124.
376父亲已去世,长眠于铜殿内。
Pitarā so vippakataṃ, lohapāsāda muttamaṃ;
377积聚十亿金银财宝,营造七层庄严宫殿。
Koṭidhanaṃ agghanakaṃ, kāresi sattabhūmakaṃ.
125一百二十五。
125.
379积财六千万,奉献在宝珠宝座上;
Saṭṭhisatasahassagghaṃ, pūjayitvā maṇiṃtahiṃ;
380建造名为“大长老塔”的宝塔。
Kāresi jeṭṭhatissotaṃ, maṇipāsādanāmakaṃ.
126一百二十六。
126.
382两处宝塔及大宝塔一同供养;
Maṇi duve mahagghe ca, mahāthūpe apūjayi;
383大觉树下建造了三座拱门。
Mahābodhighare tīṇi, toraṇāni ca kārayi.
127
127.
385建造完成后,他修建了一个寺院,位于左侧的山上;
Kārayitvā vihāraṃ so, pācinatissa pabbataṃ;
386在五个月的僧团集会期间,赐予了这块土地。
Pañcavāsesu saṅghassa, adāsi puthuvī pati.
128
128.
388这片土地由天神赛帝所安置,早先就已经确立于此。
Devānaṃpiyatissena, so patiṭṭhāpitaṃ purā;
389在塔院中有坚硬巨石,为目之所赏美丽。
Thūpārāme urusilā, paṭimaṃ cārudassanaṃ.
129
129.
391长者提索国王亲自领至塔院,
Netvāna thūpārāmavhaṃ, jeṭṭhatisso mahīpahi;
392于破斥提山上建立了这座塔院。
Patiṭṭhāpesi ārāme, pācinatissa pabbate.
130
130.
394又在黑色陶土山上兴建了阿达遮提耶塔院。
Kāḷamattikavāpiṃso, adācetiya pabbate;
395行住、房舍、大殿,乃至广大僧舍。
Vihāra pāsāda mahaṃ, mahāvesākhameva ca.
131
131.
397为三万名僧众制作了六块袈裟;
Katvā tiṃsa sahassassa, saṅghassa’dā chacīvaraṃ;
398阿兰巴村的一位长老比丘也亲自监督完成。
Āḷambagāmavāpiṃso, jeṭṭhatisso akārayi.
132
132.
400如此,他以各种功德、建造房舍等事获得功德;
Evaṃ so vividhaṃ puññaṃ, pāsādakaraṇādikaṃ;
401某人为王,作王国,历时十年。
Kārento dasavassāni, rājā rajjamakārayi.
133
133.
403如此,许多种善因已成,
Iti bahuvidha puñña hetu bhūtā,
404多种思考恶因者亦是人君子孙。
Narapatitā bahupāpahetu cāti;
405如蜜糖般甘美,绝非敌人所喜,
Madhuramiva visenamissamannaṃ,
406善良心意者则永不与之为伍。
Sujanamano bhajate na taṃ kadāpi.
407在为令善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
408名为“十三王”
Tayodasarājakonāma
409第三十六章。
Chattiṃsatimo paricchedo.