第三章
1第三章
Tatiya pariccheda
2第一次法结集
Paṭhamadhammasaṃgīti
1
1.
2五眼胜者,与四十五种无等者等无差别;
Pañcanetto jino pañca-cattālīsasamā’samo;
3安住之后,以一切方式成办世间一切所作;
Ṭhatvā sabbāni kiccāni, katvā lokassa sabbathā.
2
2.
5在拘尸那罗庄严的双娑罗树间;
Kusinārāyayamaka-sālānamantare vare;
6在毗舍佉月圆之日,他——世间的明灯——已般涅槃。
Vesākhapuṇṇamāyaṃ so, dīpo lokassa nibbuto.
3
3.
8不可计数的比丘们聚集在那里;
Saṅkhyāpathamatikkantā, bhikkhū tattha samāgatā;
9刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,以及诸天也是如此。
Khattiyā brāhmaṇā vassā, suddhā devā tatheva ca.
4
4.
11当时有七十万比丘,其中上首比丘们
Sattasatasahassāni, tesu pāmokkhabhikkhavo;
12那时,大迦叶长老即为僧团上座
Thero mahākassapova, saṅghatthero tadā ahu.
5
5.
14处理完导师的遗体与舍利事宜后
Satthusarīrasārīra-dhātukiccāni kāriya;
15这位大长老期望导师的法久住。
Icchanto so mahāthero, satthu dhammaciraṭṭhitiṃ.
6
6.
17于世尊、世间主、十力者入般涅槃七日之时;
Lokanāthe dasabale, sattāhaparinibbute;
18忆持佛陀关于须跋陀恶语之教言。
Dubbhāsitaṃ subhaddassa, buddhassa vacanaṃ saraṃ.
7
7.
20忆持袈裟之施,及如法安置圆满;
Saraṃ cīvaradānañca, samatte ṭhapanaṃ tathā;
21为安立正法,牟尼所作之摄受;
Saddhammaṭhapanatthāya, muninā’nuggahaṃ kataṃ.
8
8.
23为结集正法,牟尼依正觉者之意而堪能。
Kātuṃ saddhammasaṃgītiṃ, sambuddhānamate yati;
24持九分教,一切支分悉皆具足。
Navaṅgasāsanadhare, sabbaṅgasamupāgate.
9
9.
26五百漏尽大比丘,最为殊胜,
Bhikkhū pañcasateyeva, mahākhīṇāsave vare;
27为阿难长老故,缺一而结集。
Sammanni ekenūne tu, ānandattherakāraṇā.
10
10.
29那时,阿难长老亦为比丘们所劝请;
Puna ānandattherā’pi, bhikkhūhi abhiyācito;
30欲作结集,若无他,则不能成办。
Sammanni kātuṃ saṃgītiṃ, sā na sakkā hi taṃ vinā.
11
11.
32善戏七日,舍利分配七日。
Sādhukīḷanasattāhaṃ, sattāhaṃ dhātubhājanaṃ;
33此半月已过,悲愍一切世间。
Iccaddhamāsaṃ khepetvā, sabbalokānukampakā.
12
12.
35于王舍城度雨安居已,我们将作法的结集;
Vassaṃ vasaṃ rājagahe, kassāma dhammasaṅgahaṃ;
36并决定:‘此处不应由他人居住。’
Nāññehi tatta vatthabba-miti katvāna nicchayaṃ.
13
13.
38于各地安慰悲苦大众。
Sokāturaṃ tattha tattha, assāsento mahājanaṃ;
39诸长老于赡部洲洲游化后,
Jambudīpamhi te therā, vicaritvāna cārikaṃ.
14
14.
41于阿沙荼月的白半月,诸长老志在安住白半月。
Āsaḷhisukkapakkhamhi, sukkapakkhaṭhitatthikā;
42他们来到了四事具足的王舍城。
Upāgamuṃ rājagahaṃ, sampannacatupaccayaṃ.
15
15.
44大迦叶等长老便在那里入雨安居;
Tattheva vassūpagatā, te mahākassapādayo;
45这些长老具足坚稳的功德,通达正自觉者的教法。
Therā thiraguṇūpetā, sambuddhamatakovidā.
16
16.
47于雨季的第一个月,在所有坐卧处,
Vassānaṃ paṭhamaṃ māsaṃ, sabbasenāsanesu’pi;
48他们禀明阿阇世王后,进行了修葺。
Kāresuṃ paṭisaṅkhāraṃ, vatvānā’jātasattuno.
17
17.
50精舍的修葺完成后,国王说:
Vihārapaṭisaṅkhāre, niṭṭhite ahu bhūpati;
51现在,我们将举行法之结集。
Idāni dhammasaṃgītiṃ, karissāmi mayaṃ iti.
18
18.
53当被问及“应如何做”时,他们便指示了坐席等安排;
Kattabbaṃ kintipuṭṭhassa, nisajjaṭhānamādisuṃ;
54在问过“国王在何处?”之后,他便被他们带到了所说之处。
Rājā katthāti pucchitvā, vuttaṭhānamhi tehi so.
19
19.
56他在毗婆罗山旁,迅速命人建造了厅堂;
Sīghaṃ vebhāraselassa, passe kāresi maṇḍapaṃ;
57于七叶窟洞口,造了一座美妙如天宫的厅堂。
Sattapaṇṇiguhādvāre, rammaṃ devasabhopamaṃ.
20
20.
59他以种种方式装饰那厅堂后,便在那里铺设敷具。
Sabbathā maṇḍayitvā taṃ, attharāpesi tattha so;
60为统计比丘的人数,与无价之敷具。
Bhikkhūnaṃ gaṇanāyeva, anagghattharaṇāni ca.
21
21.
62依南侧而设,面朝北的最胜座;
Nissāya dakkhiṇaṃ bhāgaṃ, uttarāmukhamuttamaṃ;
63那里有一张铺设善巧、极为贵重的长老座。
Therāsanaṃ supaññattaṃ, āsi tattha mahārahaṃ.
22
22.
65厅堂中央,面朝东方的无上之座;
Tasmiṃ maṇḍapamajjhasmiṃ, puratthamukhamuttamaṃ;
66善设之法座,堪配善逝。
Dhammāsanaṃ supaññattaṃ, ahosi sugatārahaṃ.
23
23.
68国王告知长老们:“我们的工作已经完成。”
Rājā’rocayi therānaṃ, kammaṃ no niṭṭhitaṃ iti;
69那些长老对阿难尊者说了令阿难尊者欢喜之语。
Te therā theramānanda-mānandakaramabravuṃ.
24
24.
71阿难,明日僧众集会,你应以有学之身前往彼处。
Sve sannipāto ānanda, sekhena gamanaṃ tahiṃ;
72你自身的利益尚未圆满,因此你应不放逸。
Na yuttante sadatthe tvaṃ, appamatto tato bhava.
25
25.
74长老被如此教诫后,便策励均等精进;
Iccevaṃ codito thero, katvāna vīriyaṃ samaṃ;
75从行住坐卧的威仪中解脱,证得了阿拉汉果。
Iriyāpathato muttaṃ, arahattamapāpuṇi.
26
26.
77在雨季第二个月的第二日,
Vassānaṃ dutiye māse, dutiye divase pana;
78在那座美丽的亭榭中,诸长老聚集一处。
Rucire maṇḍape tasmiṃ, therā sannipatiṃsu te.
27
27.
80预留了阿难长老的适宜座位后,
Ṭhapetvā’nandattherassa, anucchavikamāsanaṃ;
81诸阿拉汉便依位次安坐于座上。
Āsanesu nisīdiṃsu, arahanto yathārahaṃ.
28
28.
83那位长老为了向他们昭示自己已证阿拉汉,并未从彼处现身前来;
Thero’rahattapattiṃ so, ñāpetuṃ tehi nāgamā;
84然而,当被一些人问起“阿难长老在哪里”时,
Kuhiṃ ānandatthero’ti, vuccamāne tu kehici.
29
29.
86他从大地中涌出,或经由光路而去;
Nimmujjitvā pathaviyā, gantvā jotipathena vā;
87阿难长老在为自己铺设的座位上坐下。
Nisīdi thero ānando, attano ṭhapitāsane.
30
30.
89优波离长老于律藏,及余诸法悉无遗余;
Upālithero vinaye, sesadhamme asesake;
90他们推举阿难长老,一切长老皆为能荷法担者。
Ānandattheramakaruṃ, sabbe therā dhurandhare.
31
31.
92大长老们为自身故,亲自询问戒律;
Mahāthero sakattānaṃ, vinayaṃ pucchituṃ sayaṃ;
93并一致推举优波离长老,来解答此戒律。
Sammannu’pālithero ca, vissajjetuṃ tameva tu.
32
32.
95他坐于长老座上,询问了该戒律;
Therāsane nisīditvā, vinayaṃ tamapucchi so;
96他坐于法座之上,解答了同样的这部律。
Dhammāsane nisīditvā, vissajjesi tameva so.
33
33.
98他们依知律者之道,依次解答;
Vinayaññūnamaggena, vissajjitakamena te;
99所有精通律要的导师,一同诵习了律藏。
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, vinayaṃ nayakovidā.
34
34.
101多闻等中最上者,大仙库藏的守护者;
Aggaṃ bahussutādīnaṃ, kosārakkhaṃ mahesino;
102推举自己之后,长老请问了法。
Sammannitvāna attānaṃ, thero dhammamapucchi so.
35
35.
104同样地,推举自己后,亲自登上了法座;
Tathā sammanniya’ttānaṃ, dhammāsanāgato sayaṃ;
105阿难长老无遗余地开示了那法。
Vissajjesi tamānanda-tthero dhammamasesato.
36
36.
107毗提诃牟尼所宣说的法,依他开示的次第,由结集者诵出。
Vedehamuninā tena, vissajjitakamena te;
108所有通达法义者,皆诵习此法。
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, dhammaṃ dhammatthakovidā.
37
37.
110如是,经七月,法的结集圆满完成。
Evaṃ sattahi māsehi, dhammasaṃgīti niṭṭhitā;
111为利益一切世间,他们完成了这利益世间的结集。
Sabbalokahitatthāya, sabbalokahi tehi sā.
38
38.
113由大迦叶尊者,此善逝教法
Mahākassapatherena, idaṃ sugatasāsanaṃ;
114能令住世五千年。
Pañcavassasahassāni, samatthaṃ vattane kataṃ.
39
39.
116生起极大欢喜,大地如持水器般震动,
Atīva jātapāmojjā, sandhārakajalantikā;
117结集圆满之际,大地六种震动。
Saṃgītipariyosāne, chaddhākampi mahāmahī.
40
40.
119世间出现了种种稀有之事。
Acchariyāni cā’hesuṃ, lokenekāninekadhā;
120由长老们所作故,此为上座部之传承。
Thereheva katattā ca, theriyāyaṃ paramparā.
41
41.
122初次结集已作,广利一切世间。
Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā, sabbalokahitaṃ bahuṃ;
123那些长老住世尽寿,皆入般涅槃。
Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā, therā sabbepi nibbutā.
42
42.
125那些长老以智慧之灯,驱散了黑暗,
Therā’pi te matipadīpahatandhakārā,
126是破除世间黑暗的巨大明灯。
Lokandhakārahananamhi mahāpadīpā;
127他们被死亡的可怖大风所吹灭,
Nibbāpitā maraṇaghoramahānilena,
128因此,智者应当舍弃对生命的骄慢。
Tenāpi jīvitamadaṃ matimā jaheyyāti.
131在为使善人生起净信与悚惧而作的《大史》中
Sujanappasādaṃsaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
132名为“第一次法结集”
Paṭhamadhammasaṃgītināma
133第三章。
Tatiyo paricchedo.