8. 依止缘
8. 依止缘
8. Nissayapaccayo
1依止缘有三种:俱生依止、依处前生依止和[[vatthārammaṇapurejātanissaya。
Tividho nissayapaccayo, sahajātanissayo vatthu purejātanissayo vatthārammaṇapurejātanissayo.
2其中,什么是俱生依止呢?一切俱生缘都是俱生依止。因此,这里缘法与缘生法的种类应当以俱生缘中所说的方式来理解。
Tattha katamo sahajātanissayo. Sabbo sahajāta paccayo sahajātanissayo. Tasmā tattha paccayavibhāgo ca paccayuppannavibhāgo ca sahajātapaccaye vuttanayena veditabbo.
3什么是依处前生依止呢?有六种依处:眼依处、耳依处、鼻依处、舌依处、身依处与心依处。在生命转起期间,这六种依处是七识界 的依处前生依止。
Katamo pana vatthupurejātanissayo. Cha vatthūni cakkhu vatthu sotavatthu ghānavatthu jithavatthu kāyavatthu hadayavatthu. Imāni chavatthūni pavattikāle sattānaṃ viññāṇadhātūnaṃ vatthupure jātanissayo.
4依处色是之前已生起的,又是所依,[所以称为]“依处前生依止”。在此,由于作为心和心所的依止之处,所以称为“依处”。“前生”则指在各自的缘生法生起之前已生起[且尚未灭去]。
Vatthurūpameva purejātaṃ hutvā nissayo vatthupurejāta nissayo. Tattha cittacetasikānaṃ nissayaṭṭhānaṭṭhena vatthu nāma. Purejātanti attano attano paccayuppannassa dhammassa uppattikkhaṇato purime khaṇe jātaṃ.
5在此,结生心的生起只是依止于跟自己同时生起的心处色 ,那时不存在前生的依处色。第一个有分心的生起依止于跟结生心同时生起的心处色,第二个有分心的生起依止于跟第一个有分心同时生起的[心处色],第三个有分心的生起[依止于]跟第二个有分心同时生起的[心处色]……直到临死之时。应当如此理解意界、意识界两者的依处前生依止。
Tattha paṭisandhicittaṃ tadā purejātassa vatthurūpassa abhāvato attanā sahuppannameva hadayavatthurūpaṃ nissāya uppajjati. Paṭhama bhavaṅgacittaṃ pana paṭisandhicittena sahuppannahadaya vatthurūpaṃ nissāya uppajjati. Dutiyabhavaṅgacittaṃ paṭhamabhavaṅgacittena sahuppannaṃ nissāya uppajjati. Evaṃ tatiyabhavaṅgacittaṃ dutiya bhavaṅgacittena sahuppannantiādinā yāvamaraṇāsannakālā dvinnaṃ manodhātumanoviññāṇadhātūnaṃ vatthupurejātanissayo veditabbo.
6譬如只有用琴槌撞击琴弦,琴声才会响起,而非别的方式。同样地,只有五所缘呈现于五门(五依处)时,五识才会生起,而非别的方式。
Yathā vīṇāsaddā nāma vīṇātantīsu vīṇādaṇḍakehi paharaṇavegena eva jāyanti, no aññathā. Tathā pañcaviññāṇāni nāma pañcavatthusaṅkhātesu pañcadvāresu pañcannaṃ ārammaṇānaṃ āpātā gamanavegena eva jāyanti, no aññathā.
7只有在那些门和所缘都达到住的时候,现起才能发生。缘于现起,有分波动两次;缘于有分波动,转向生起;缘于转向,那些五识生起。因此,在过去有分心的生起[小]刹那所生起的眼等前生五依处是五识界的依处前生缘。
Āpātāgamanañca tesaṃ dvārārammaṇānaṃ ṭhitipattakāle eva hoti. Āpātāgamanapaccayā ca dvikkhattuṃ bhavaṅgaṃ calati. Bhavaṅgacalana paccayā ca āvajjanaṃ uppajjati. Āvajjanapaccayā ca tāni pañcaviññāṇāni uppajjanti. Tasmā cakkhādīni pañcavatthūni pure atītabhavaṅgacittassa uppādakkhaṇe uppannāni eva pañcaviññāṇadhātūnaṃ vatthupurejātapaccayā honti.
8临死时,在死心[灭去]前第十七个有分心的生起[小]刹那,所有六依处生起,此后便不再生起。因此,临死时,有分心、一切六门心路诸心和死心的生起依止于较早前生起的那些各自的依处。这就是依处前生依止。
Maraṇāsannakāle pana sabbāni cha vatthūni cuticittato pure sattarasamassa bhavaṅgacittassa uppādakkhaṇe eva uppajjanti, tato paraṃ na uppajjanti. Tasmā maraṇāsannakāle bhavaṅgacittāni ca sabbāni chadvārikavīthicittāni ca cuticittañca puretaraṃ uppannāni tāniyeva attano attano vatthūni nissāya uppajjanti. Ayaṃ vatthupurejāta nissayo.
9什么是依处所缘前生依止呢?缘取自己的内依处色,或以执持贪、慢、[邪]见的方式而如此[思惟]“我的意识依止于这色而生起,这是我的,这是我,这是我的自我”,或如此思惟“这是无常的,这是苦的,这是无我的”,[于是]转向等意门心路诸心生起。那时,[相应]依处色各自是它们(意门心路诸心)的依止之处和所缘。因此,那心色是那心生起的依处所缘前生缘。这就是依处所缘前生依止。有如此三种依止缘。
Katamo pana vatthārammaṇapurejātanissayo. Yadā attano ajjhattaṃ vatthurūpaṃ ārabbha yaṃ rūpaṃ nissāya mama manoviññāṇaṃ vattati, etaṃ mama eso hamasmi eso me attāti evaṃ taṇhāmāna diṭṭhīhi gahaṇavasena vā etaṃ aniccaṃ etaṃ dukkhaṃ etaṃ anattāti evaṃ sammasanavasena vā āvajjanādīni manodvārikavīthi cittāni pavattanti. Tadā taṃ taṃ vatthurūpaṃ paccekaṃ tesaṃ nissayavatthu ca hoti tesaṃ ārammaṇañca. Tasmā taṃ taṃ hadayarūpaṃ tassa tassa cittuppādassa vatthārammaṇapurejātapaccayo hoti. Ayaṃ vatthārammaṇa purejātanissayo. Evaṃ nissayapaccayo tividho hoti.
10在此,也应提到经教的依止。我们知道,人类、动物、树等住立于大地,大地的下方是大水蕴,大水蕴的下方是大风蕴,大风蕴的下方是无边虚空;我们也知道,人[依]于家宅,比丘[依]于僧舍,天人[依]于天宫等等,世间的一切事物[也是这样]。应当[如此]理解依止缘。依止缘释义结束。
Idha suttantanissayopi vattabbo. Ime manussā vā tiracchānagatā vā rukkhādayo vā mahāpathaviyaṃ patiṭṭhitā, mahā pathavī ca heṭṭhā mahāudakakkhandhe, mahāudakakkhandho ca heṭṭhā mahāvātakkhandhe, mahāvātakkhandho ca heṭṭhā ajaṭākāse, manussā gehesu, bhikkhū vihāresu, devā dibbavimānesūtiādinā sabbaṃ lokappavattiṃ ñatvā nissayapaccayo veditabbo. Nissayapaccayadīpanā niṭṭhitā.