1. 因缘
礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1《发趣论释》之诵本
Paṭṭhānuddesa dīpanīpāṭha
21. 因缘
1. Hetupaccayo
1什么是因缘呢？贪是因缘 ，嗔、痴、无贪、无嗔、无痴是因缘。
Katamo hetupaccayo. Lobho hetupaccayo. Doso, moho, alobho, adoso, amoho hetu paccayo.
2什么是因缘的缘生法呢？与贪俱生的心、心所法和色聚法，与嗔俱生、与痴俱生、与无贪俱生、与无嗔俱生、与无痴俱生的心、心所法和色聚法，[这些都]是由因缘而生起的因缘的缘生法。
Katame dhammā hetupaccayassa paccayuppannā. Lobha sahajātā cittacetasikā dhammā ca rūpakalāpādhammā ca dosasaha jātā mohasahajātā alobhasahajātā adosasaha jātā amohasahajātā cittacetasikā dhammā ca rūpakalāpā dhammā ca hetupaccayato uppannā hetupaccayuppannā dhammā.
3所谓俱生色聚就是有因结生刹那的业生色和生命转起期间的有因心生色。在此，结生心的生起[小]刹那称为结生刹那；从结生心的住立[小]刹那开始直到死时称为生命转起期间。
Sahajātarūpakalāpā nāma sahetukapaṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikāle sahetukacittajarūpāni ca. Tattha paṭisandhikkhaṇo nāma paṭisandhicittassa uppādakkhaṇo. Pavattikālo nāma paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇato paṭṭhāya yāva cutikālaṃ vuccati.
4以何义为因，以何义为缘？以根(mūla)之义，故为因；以支助(upakāraka)之义，故为缘。在此，“根双”里所说的贪等根法之根的状态为所谓根的含义。在《根双手册》(Mūlayamaka Dīpanī)中，我们以树为譬喻说明了此根的含义。
Kenaṭṭhena hetu, kenaṭṭhena paccayoti. Mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti. Tattha mūlayamake vuttānaṃ lobhādīnaṃ mūladhammānaṃ mūlabhāvo mūlaṭṭho nāma. So mūlaṭṭho mūlayamakadīpaniyaṃ amhehi rukkhopamāya dīpitoyeva.
5又[如，]一男子对一女子有染执之心。只要他尚未舍弃那种想法，那男子对该女子贪俱生的身、语、意行和贪所生的心生色就会长时间地生起。所有那些心、心所和色都以对该女子的贪染为根。那贪由于作为它们 的根故为因，由于作为支助故为缘，所以是因缘。其他处也是同理：以染著的方式缘取可意对象而生起的贪，以厌恶的方式缘取可厌对象而生起的嗔，以无知的方式缘取蒙昧对象而生起的痴。
Api ca eko puriso ekissaṃ itthiyaṃ paṭibaddha citto hoti. So yāva taṃ cittaṃ na jahati, tāva taṃ itthiṃ ārabbha tassa purisassa lobhasahajātāni kāyavacīmanokammāni ca lobhasamuṭṭhitāni cittajarūpāni ca cirakālaṃpi pavattanti. Sabbāni ca tāni cittacetasikarūpāni tassaṃ itthiyaṃ rajjanalobhamūlakāni honti. So lobho tesaṃ mūlaṭṭhena hetu ca, upakārakaṭṭhena paccayo ca. Tasmā hetupaccayo. Esa nayo sesāni rajjanīyavatthūni ārabbharajjanavasena uppannesu lobhesu, dussanīyavatthūni ārabbha dussanavasena uppannesu dosesu, muyhanīyavatthūni ārabbha muyhanavasena uppannesu mohesu ca.
6在此，就像树根把自己牢牢地扎在土里，吸取大地的精华和水分，[并]传送给那树直到顶端，藉此树就能长久地生长、存续。类似地，贪以染著的方式，牢牢地固著于那对象，吸取它喜色和悦色的精髓，[并]传递给相应诸法直到身语的违犯，[即]使之达到身或语违犯[的程度]。同样也可以说，嗔以厌恶的方式，吸取非喜色和非悦色的精髓；痴则以蒙昧无知的方式，于种种所缘增长无用心念的精髓。[贪、嗔、痴]三法如此传递而使相应诸法长时间维持，好像可使之欢喜、满足于可意等的对象一样。相应诸法也依同样的方式发生(好像欢喜、满足于可意等的对象一样)。相应诸法如此发生之时，俱生色聚也依同样的方式发生(好像欢喜、满足于可意等的对象一样)。这里“传递给相应诸法”意为[贪]使喜色、悦色的精髓到达相应诸法面前。
Tattha yathā rukkhassa mūlāni sayaṃ antopathaviyaṃ suṭṭhu patiṭṭhahitvā pathavirasañca āporasañca gahetvā taṃ rukkhaṃ yāva aggā abhiharanti, tena rukkho cirakālaṃ vaḍḍhamāno tiṭṭhati. Tathā lobho ca tasmiṃ tasmiṃ vatthumhi rajjanavasena suṭṭhu patiṭṭhahitvā tassa tassa vatthussa piyarūparasañca sātarūparasañca gahetvā sampayuttadhamme yāva kāyavacīvītikkamā abhiharati, kāya vītikkamaṃ vā vacīvītikkamaṃ vā pāpeti. Tathā doso ca dussana vasena appiyarūparasañca asātarūparasañca gahetvā, moho ca muyhanavasena nānārammaṇesu niratthakacittācārarasaṃ vaḍḍhetvāti vattabbaṃ. Evaṃ abhiharantā tayo dhammā rajjanīyādīsu vatthūsu sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya cira kālaṃ pavattenti. Sampayuttadhammā ca tathā pavattanti. Sampayutta dhammesu ca tathā pavattamānesu sahajātarūpakalāpāpi tathā pavattantiyeva. Tattha sampayuttadhamme abhiharatīti dve piyarūpa sātarūparase sampayuttadhammānaṃ santikaṃ pāpetīti attho.
7就好的一面而言，那男子看到诸欲的过患时，就抛弃那种想法，然后缘取该女子而生起无贪[的心]。过去，缘取该女子而生起贪根的、不清净的身、语、意行；如今，则生起无贪根的、清净的身、语、意行，[甚至]生起出家者的戒防护、禅那预作或安止定。那无贪由于作为它们的根故为因，由于作为支助故为缘，所以是因缘。其他处也是同理：与贪相反的无贪、与嗔相反的无嗔、与痴相反的无痴。
Sukkapakkhe so puriso yadākāmesu ādīnavaṃ passati, tadā so taṃ cittaṃjahati, taṃ itthiṃ ārabbha alobho sañjā yati. Pubbe yasmiṃ kāle taṃ itthiṃ ārabbha lobhamūlakāni asuddhāni kāyavacīmanokammāni vattanti. Idāni tasmiṃ kālepi alobhamūlakāni suddhāni kāyavacīmanokammāni vattanti. Pabbajita sīlasaṃvarāni vā jhānaparikammāni vā appanājhānāni vā vattanti. So alobho tesaṃ mūlaṭṭhena hetu ca hoti, upakārakaṭṭhena paccayoca. Tasmā hetupaccayo. Esa nayo sesesu lobha paṭipakkhesu alobhesu, dosapaṭipakkhesu adosesu, moha paṭipakkhesu amohesu ca.
8在此，好比树根[支持着整棵树]，无贪舍断对可意对象的贪，增长离贪的乐味，以那乐使相应诸法增长，好像可使之欢喜、满足一样，直至禅那、等至之乐，直至道果之乐。同样也可以说，无嗔对可厌的对象增长离嗔的乐味，无痴对蒙昧的对象增长离痴的乐味。[无贪、无嗔、无痴]三法如此增长而使相应诸法长时间维持，好像可使之欢喜、满足于诸善法一样。相应诸法也依同样的方式发生(好像欢喜、满足于诸善法一样)。相应诸法如此发生之时，俱生色聚也依同样的方式发生(好像欢喜、满足于诸善法一样)。
Tattha rukkhamūlāni viya alobho lobhaneyyavatthūsu lobhaṃ pahāya lobhavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvā tena sukhena sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya yāva jhānasamāpattisukhā vā yāva maggaphalasukhā vā vaḍḍhāpeti. Tathā adoso ca dosaneyyavatthūsu dosavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvā, amoho ca mohaneyyavatthūsu mohavivekasukharasaṃ vaḍḍhetvāti vattabbaṃ. Evaṃ vaḍḍhāpentā tayo dhammā kusalesu dhammesu sampayuttadhamme modamāne pamodamāne karonto viya cira kālaṃpi pavattenti. Sampayuttadhammā ca tathā pavattanti. Sampayutta dhammesu ca tathā pavattamānesu sahajātarūpakalāpāpi tathā pavattantiyeva.
9在此，“离贪的乐味”(lobha-viveka-sukha-rasa)[意思是]：远离(viviccana)、离开(vigamana)为“离”(viveka)，对贪的远离(lobhassa viveka)是“离贪”(lobha-viveka)，离贪的快乐(lobhaviveke sukha)为“离贪之乐”(lobha-viveka-sukha)，前面所说的是“缘于离贪而生起乐”；[与]那“味”(rasa)[一起构成]复合词“离贪的乐味”。这就是阿毗达摩发趣的方法。
Tattha lobhavivekasukharasanti viviccanaṃ vigamanaṃ viveko. Lobhassa viveko lobhaviveko. Lobhaviveke sukhaṃ lobhavivekasukhaṃ. Lobhavivekaṃ paṭicca uppannasukhanti vuttaṃ hoti. Tadeva raso lobhavivekasukharasoti samāso. Ayaṃ abhidhamme paṭṭhānanayo.
10[根据]经教的方法，痴称为无明(avijjā)，贪称为爱(taṇhā)，[此]二法是一切苦轮转 诸法的根源。而嗔是贪的流出(nissanda)，[只]是恶根。无痴称为明(vijjā)，无贪称为出离界(nikkhama-dhātu)，[此]二法是离开轮转诸法的根源。而无嗔是无贪的流出，[只]是美根。[这]六种根如此成为俱生、非俱生名色法的缘。这就是经教的方法。因缘释义结束。
Hattantanayo pana avijjāsaṅkhāto moho ca taṇhāsaṅkhāto lobho cāti dve dhammā sabbesaṃpi vaṭṭadukkhadhammānaṃ mūlāni honti. Doso pana lobhassa nissandabhūtaṃ pāpamūlaṃ hoti. Vijjāsaṅkhāto amoho ca nikkhamadhātusaṅkhāto alobho cāti dve dhammā vivaṭṭadhammānaṃ mūlāni honti. Adoso pana alobhassa nissandabhūtaṃ kalyāṇamūlaṃ hoti. Evaṃ chabbidhāni mūlāni sahajātānaṃpi asahajātānaṃpi nāmarūpadhammānaṃ paccayā hontīti. Ayaṃ suttantesu nayo. Hetupaccayadīpanā niṭṭhitā.