18. 第十八章
第十八章
18. Aṭṭhārasamo paricchedo
1见清净义释之注解
Diṭṭhivisuddhiniddesavaṇṇanā
1175『感知』者,如同仅仅凭借颜色等表象而认知,所称之感知即是以颜色等为依凭并仅限于表象的认知。对三法无常等相的理解,称为特征的认知或领悟。
1175.Yāsañjānanamattaṃva, saññā nīlādito panāti sā saññā nīlādivasena sañjānanamattaṃva karoti. Lakkhaṇappaṭivedhanti aniccādilakkhaṇapaṭibujjhanaṃ.
1177唯有振奋清醒地将识上举,若使其升高如天帝,虽有众生,亦不能违背正道而生恣行。
1177.Taṃ viññāṇaṃ ussakkitvā uddhaṃ sakkaṃ katvā satte maggaṃ pāpetuṃ na sakkoti.
1178-9诸法之本性所显现的了解,乃是不反转的彻悟,是以智慧把相性洞察明了。
1178-9. Sabbesaṃ pana dhammānaṃ sabhāvapaṭivedhanaṃ aviparītavasena paṭibujjhanaṃ paññāya lakkhaṇaṃ.
1180所谓禅定,是由接近之因产生,故称为禅定之近因。
1180. Samādhi āsannakāraṇaṃ etāyāti samādhāsannakāraṇā.
1181谓诸法皆由对其相的洞察所知,以智慧为其归纳一法。
1181.Lakkhaṇenekadhāti sabbadhammaṃ paṭibujjhanalakkhaṇena paññāva ekadhā vuttā.
1183所谓多智者,则是指在存在或自体上能不转逆理解而乐于安住者,多种慧能具足者即为多智者。
1183.Bhūripaññenāti bhūte atthe aviparīte atthe ramatīti bhūri, bhūri paññā etassāti bhūripañño, tena.
1186-911186-1191。在三种义理的表达中、在智慧的义理表达中、在生起的智慧中,有智慧。所谓智慧者,即一切因缘所生之果的法。『所言义』即巴利语中『义』的含义。这五法称为义识义名。『果生因』意为生生起的因缘。『所说』为巴利语。义识名者,谓名为法义者。『相反表达』是指相反之语。『传授』是学习。依照听闻的修习先后循序进行。
1186-91. Tīsu atthadhammaniruttīsu ca ñāṇesu atthadhammaniruttīsu jātesu ñāṇesu ca ñāṇaṃ. Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ phalaṃ dhammajātaṃ. Bhāsitatthoti pāḷiyā attho. Ete pañca dhammā atthasaññitā atthanāmakā. Phalanibbattako hetūti jananako paccayo. Bhāsitanti pāḷi. Dhammasaññitāti dhammanāmakā. Sabhāvaniruttīti aviparītavohāro. Pariyattīti sikkhanaṃ. Savanādhigamehi pubbayogena pubbe pavattanāya.
11921192。所谓地与地者,是指内观修行中地的现象。
1192.Bhūmibhūtesūti vipassanāya bhūmibhūtesu.
11941194。所谓生起等,指生及其本起。应以智慧禅定加以培育。
1194.Jananāditoti jātiādito bhītena paññā bhāvetabbā.
12031203。所谓专一心,谓以出世心,具足的内观根基之专一心。
1203.Ekāsītiyā cittenāti lokuttaracittavajjitena vipassanābhūmibhūtena ekāsītiyā cittena.
12081208。所谓七种惑杀,谓惑的消灭之义。
1208.Sattasammohaghātatthanti sattoti sammohassa vināsitatthaṃ.
12111211。所谓无执,意指无缠缚、远离杂务,恰如断木断绳般。
1211.Nirīhakanti īhavirahitaṃ byāpāravirahitaṃ, dārurajjusamāyoge.
12151215.『双方俱起』者,即彼此相互因缘所成立。
1215.Ubho bhijjanti paccayāti aññamaññapaccayakāraṇā.
12251225.『断除二者』者,由随顺欲乐所起污垢及随顺堕落所起二种结缚而断除。由此修行,使见地清净增长。
1225.Antadvayanti kāmasukhallikānuyogaattakilamathānuyogadvayaṃ. Bhāvayeti diṭṭhivisuddhiṃ vaḍḍheyya.
16如是,于《入阿毗达摩疏》中
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya
17见清净义释之注解已结束。
Diṭṭhivisuddhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
18第十八章。
Aṭṭhārasamo paricchedo.