4. 心路章
4. 心路分别
4. Vīthiparicchedo
11. 关于心的产生,有如此归纳,作此总摄总结。
1. Cittuppādānamiccevaṃ, katvāsaṅgahamuttaraṃ.
2依照境界众生的分别,前后相应的规律。
Bhūmipuggalabhedena, pubbāparaniyāmitaṃ.
3此谓流转总摄,名为续存转变。
Pavattisaṅgahaṃ nāma, paṭisandhipavattiyaṃ;
4我略述其大致,包括事理发生所应如是。
Pavakkhāmi samāsena, yathāsambhavato kathaṃ.
22. 然而,出于因缘相续,行为所引导的趋向有三种,所谓事法分别转变。
2.. Vīthimuttānaṃ pana kammakammanimittagatinimittavasena tividhā hoti visayappavatti.
44. 其中以事物、门户、境界为缘,此义如前所说,彼已详述。
4. Tattha vatthudvārārammaṇāni pubbe vuttanayāneva.
7识之轮
Viññāṇachakkaṃ
5五种识分别为:眼识、耳识、鼻识、舌识、身识以及意识,共六识。
5. Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇañceti cha viññāṇāni.
9心路之轮
Vīthichakkaṃ
6六种通路分别为:眼门通路、耳门通路、鼻门通路、舌门通路、身门通路和意门通路,合称为通路。以识为种类,则为眼识、耳识、鼻识、舌识、身识和意识。此通路与识相应,须由心起转动。
6.Cha vīthiyo pana cakkhudvāravīthi sotadvāravīthi ghānadvāravīthi jivhādvāravīthi kāyadvāravīthi manodvāravīthi ceti dvāravasena vā, cakkhuviññāṇavīthi sotaviññāṇavīthi ghānaviññāṇavīthi jivhāviññāṇavīthi kāyaviññāṇavīthi manoviññāṇavīthi ceti viññāṇavasena vā dvārappavattā cittappavattiyo yojetabbā.
11心路之分类
Vīthibhedo
7所谓极大、巨大、狭小、极狭小,乃指五门。唯意门则有具足与非具足之分,由此观察所缘对象。
7. Atimahantaṃ mahantaṃ parittaṃ atiparittañceti pañcadvāre manodvāre pana vibhūtamavibhūtañceti chadhā visayappavatti veditabbā.
13五门心路
Pañcadvāravīthi
8如何说?现起、成住、坏灭三法作短暂时间,称为一念际。
8. Kathaṃ? Uppādaṭhitibhaṅgavasena khaṇattayaṃ ekacittakkhaṇaṃ nāma.
9而此中则有七念际,是色法的生命期。
9. Tāni pana sattarasa cittakkhaṇāni rūpadhammānamāyū.
10不论是超过一念际,或超过多念际,止于定住或成住,五色的感受皆由五门流入。若单由一念际后的色感从眼入,则在轮回三十三天中生命流转时间为一千八百年,生灭割断三千六百次生死轮回,中生灭起转的五识碍入同样中止,随后紧随其后的识见色法生、正见生、正见心生、生存心生、观察心生以及终灭心生依次顺序生灭,色报亦如是依序出现而终止,继而起三十三天欲界中的生命流转。此生命流转与生灭相续,表现如是,然后轮回再下降。
10. Ekacittakkhaṇātītāni vā bahucittakkhaṇātītāni vā ṭhitippattāneva pañcārammaṇāni pañcadvāre āpāthamāgacchanti. Tasmā yadi ekacittakkhaṇātītakaṃ rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthamāgacchati, tato dvikkhattuṃ bhavaṅge calite bhavaṅgasotaṃ vocchinditvā tameva rūpārammaṇaṃ āvajjantaṃ pañcadvārāvajjanacittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tato tassānantaraṃ tameva rūpaṃ passantaṃ cakkhuviññāṇaṃ, sampaṭicchantaṃ sampaṭicchanacittaṃ, santīrayamānaṃ santīraṇacittaṃ, vavatthapentaṃ voṭṭhabbanacittañceti yathākkamaṃ uppajjitvā nirujjhanti, tato paraṃ ekūnatiṃsa kāmāvacarajavanesu yaṃkiñci laddhapaccayaṃ yebhuyyena sattakkhattuṃ javati, javanānubandhāni ca dve tadārammaṇapākāni yathārahaṃ pavattanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
11十一。如是有十七种心路之起,二种心伸运动,先已无余者为一心转机,继而充满七十七心转机,继后即断,此所谓缘起本极广大所由经营境界也。
11. Ettāvatā cuddasa vīthicittuppādā, dve bhavaṅgacalanāni, pubbevātītakamekacittakkhaṇanti katvā sattarasa cittakkhaṇāni paripūrenti, tato paraṃ nirujjhati, ārammaṇametaṃ atimahantaṃ nāma gocaraṃ.
12十二。至于此缘起大缘产生之时,仍有尚未消灭之无余大缘,此即所谓大缘,处于此时,诸业流转下陷,如同心流跌落,无此缘起产生。
12. Yāva tadārammaṇuppādā pana appahontātītakamāpāthamāgataṃ ārammaṇaṃ mahantaṃ nāma, tattha javanāvasāne bhavaṅgapātova hoti, natthi tadārammaṇuppādo.
13十三。至于流速起则亦有未尽灭之无余大缘,此即所谓小缘,自此流速即不再生起,唯有在两嗒嗒(二十七心周期)之内转动,继后乃是业流之下跌。
13. Yāva javanuppādāpi appahontātītakamāpāthamāgataṃ ārammaṇaṃ parittaṃ nāma, tattha javanampi anuppajjitvā dvattikkhattuṃ voṭṭhabbanameva pavattati, tato paraṃ bhavaṅgapātova hoti.
14十四。至于将起起,则为尚未消灭无余大缘临灭者,又称极小缘,此时仅存业心运动,无心路之产生。
14. Yāva voṭṭhabbanuppādā ca pana appahontātītakamāpāthamāgataṃ nirodhāsannamārammaṇaṃ atiparittaṃ nāma, tattha bhavaṅgacalanameva hoti, natthi vīthicittuppādo.
15十五。于此眼门、耳门等五根入口,恒有对应五门初起、小起及成熟之心缘起、流转、将起三种境界,归于四类门境,须依此辨别四种境界的境地发展。
15. Iccevaṃ cakkhudvāre, tathā sotadvārādīsu ceti sabbathāpi pañcadvāre tadārammaṇajavanavoṭṭhabbanamoghavārasaṅkhātānaṃ catunnaṃ vārānaṃ yathākkamaṃ ārammaṇabhūtā visayappavatti catudhā veditabbā.
16十六。心路共有十七种,但心路之起共有十四种。
16. Vīthicittāni satteva, cittuppādā catuddasa.
23四十五种展开,恰如五门等照应。
Catupaññāsa vitthārā, pañcadvāre yathārahaṃ.
24此即五门中心路心生起之法。
Ayamettha pañcadvāre vīthicittappavattinayo.
25意门心路:有限速行分段
Manodvāravīthi parittajavanavāro
17第十七门若于意门中,起于所缘对象的分别发生,则次第于存在流转意门变动及流转终止时,此所缘相续现起,因此存在流落。
17.Manodvāre pana yadi vibhūtamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati, tato paraṃ bhavaṅgacalanamanodvārāvajjanajavanāvasāne tadārammaṇapākāni pavattanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
18第十八门若无分别的所缘,在流转终止时有存在流落,而无所缘相续生起。
18.Avibhūte panārammaṇe javanāvasāne bhavaṅgapātova hoti, natthi tadārammaṇuppādoti.
19第十九门有三种意散乱,分别为心生起的十种。
19. Vīthicittāni tīṇeva, cittuppādā daseritā.
29展开以此为依据共有四十三种。
Vitthārena panettheka-cattālīsa vibhāvaye;
30此中,这是有限速行分段。
Ayamettha parittajavanavāro.
31安止速行分段
Appanājavanavāro
20第二十门在安住与流转之间无分别,故亦无所缘相续生起。
20.Appanājavanavāre pana vibhūtāvibhūtabhedo natthi, tathā tadārammaṇuppādo ca.
2121. 在此,具足智慧之欲乐及其对治的轻微运动,在某些特定的行为修习中,依照修行的顺序或血统,依次生成三种、四种或五种,甚至达到三十六种以上的身心运动,于此之后,即使这些运动消退了,仍能适当生起第四种、第五种,继续依这样适合的方式发生。于此运动止息之后,便如同临终时业的果报一样,出现后续的生命转变。
21. Tattha hi ñāṇasampayuttakāmāvacarajavanānamaṭṭhannaṃ aññatarasmiṃ parikammopacārānulomagotrabhunāmena catukkhattuṃ tikkhattumeva vā yathākkamaṃ uppajjitvā niruddhānantarameva yathārahaṃ catutthaṃ, pañcamaṃ vā chabbīsatimahaggatalokuttarajavanesu yathābhinīhāravasena yaṃ kiñci javanaṃ appanāvīthimotarati, tato paraṃ appanāvasāne bhavaṅgapātova hoti.
2222. 此中,与欢喜相随的运动与欢喜相似,应被期盼;与无漏般无喜无忧的平等心相应的运动,也应视如无差别;即便是与善行相伴的运动,也能于最低层次结出果报;而与行为相应的运动则是指得阿拉汉果的运动。
22. Tattha somanassasahagatajavanānantaraṃ appanāpi somanassasahagatāva pāṭikaṅkhitabbā, upekkhāsahagatajavanānantaraṃ upekkhāsahagatāva, tatthāpi kusalajavanānantaraṃ kusalajavanañceva heṭṭhimañca phalattayamappeti, kiriyajavanānantaraṃ kiriyajavanaṃ arahattaphalañcāti.
2323. 三十二种善乐果,十二种平等心果。
23. Dvattiṃsa sukhapuññamhā, dvādasopekkhakā paraṃ,
36八种由幸福行为而生,六种由平等心而生。
Sukhitakriyato aṭṭha, cha sambhonti upekkhakā.
2424. 凡夫的训练者,以欲乐之善作为原因。
24. Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto.
38三因之欲行使,不染爱者获得果报。
Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.
39此中,这是意门中心路心转起的方法。
Ayamettha manodvāre vīthicittappavattinayo.
40彼所缘定则
Tadārammaṇaniyamo
2525. 然而,无论何处,在非善业果境界中,五识断灭时,即为障碍者。
25. Sabbatthāpi panettha aniṭṭhe ārammaṇe akusalavipākāneva pañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇatadārammaṇāni.
2626. 此处为善业果境界。
26. Iṭṭhe kusalavipākāni.
2727. 在超出此处的范围时,快乐伴随的现行作用结束后,即生成快乐伴随的障碍;同样,平静伴随的现行作用结束后,也生成平静伴随的障碍。
27. Atiiṭṭhe pana somanassasahagatāneva santīraṇatadārammaṇāni, tatthāpi somanassasahagatakiriyajavanāvasāne somanassasahagatāneva tadārammaṇāni bhavanti, upekkhāsahagatakiriyajavanāvasāne ca upekkhāsahagatāneva honti.
2828. 当苦恼伴随的现行作用结束时,障碍以及存在流转也属于与平静伴随者;因此若快乐果的再现中,苦恼伴随的现行作用无障碍产生障碍,则从已知前障碍起,生成平静伴随的断灭,该断灭随即引发存在的偏坠,这为老师们所说。
28. Domanassasahagatajavanāvasāne ca pana tadārammaṇāniceva bhavaṅgāni ca upekkhāsahagatāneva bhavanti, tasmā yadi somanassapaṭisandhikassa domanassasahagatajavanāvasāne tadārammaṇasambhavo natthi, tadā yaṃ kiñci paricitapubbaṃ parittārammaṇamārabbha upekkhāsahagatasantīraṇaṃ uppajjati, tamanantaritvā bhavaṅgapātova hotīti vadanti ācariyā.
2929. 如此,欲界行为伴随者结束时,是欲界存在者在欲界诸法所成的障碍即是欲界障碍。
29. Tathā kāmāvacarajavanāvasāne kāmāvacarasattānaṃ kāmāvacaradhammesveva ārammaṇabhūtesu tadārammaṇaṃ icchantīti.
3030. 此外,依赖欲界行为者的现行,有其规律存在。
30. Kāme javanasattālambaṇānaṃ niyame sati.
47在那宏伟广大之处,时光流逝无有终止。
Vibhūtetimahante ca, tadārammaṇamīritaṃ.
48此中,这是彼所缘定则。
Ayamettha tadārammaṇaniyamo.
49速行定则
Javananiyamo
3131. 关于行走,禁行者行走之路,欲行走者在此七念或八念、或仅以眼念行走。
31.Javanesu ca parittajavanavīthiyaṃ kāmāvacarajavanāni sattakkhattuṃ chakkhattumeva vā javanti.
3232. 但在死亡临近等时,共为五念。
32. Mandappavattiyaṃ pana maraṇakālādīsu pañcavārameva.
3333. 世尊在双重防护时间等,心住轻安行、拥有四到五种观察念头,亦如此说。
33. Bhagavato pana yamakapāṭihāriyakālādīsu lahukappavattiyaṃ cattāripañca vā paccavekkhaṇacittāni bhavantītipi vadanti.
3434. 初学业者第一阶段,常处于大宏达的行走、通达的行走,且常为一念,之后即生轮回堕落。
34. Ādikammikassa pana paṭhamakappanāyaṃ mahaggatajavanāniabhiññājavanāni ca sabbadāpi ekavārameva javanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
3535. 然而四种圣道生起时,念心为一瞬间,之后产生二或三种果报念心,继而发生轮回堕落。
35. Cattāro pana magguppādā ekacittakkhaṇikā, tato paraṃ dve tīṇi phalacittāni yathārahaṃ uppajjanti, tato paraṃ bhavaṅgapāto.
36三十八、在灭尽定相续时,第二十二、第二十四及第二十五种生起作用依次显现,随后通达灭谛。
36. Nirodhasamāpattikāle dvikkhattuṃ catutthāruppajavanaṃ javati, tato paraṃ nirodhaṃ phusati.
37三十九、起定时,非来果或阿拉汉果一次生起后,即像轮回之苦无余断滞。
37. Vuṭṭhānakāle ca anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā yathārahamekavāraṃ uppajjitvā niruddhe bhavaṅgapātova hoti.
38四十、常言定相续亦如轮回道路,称其无道路规则,故虽多有修习仍难得果。
38. Sabbatthāpi samāpattivīthiyaṃ bhavaṅgasoto viya vīthiniyamo natthīti katvā bahūnipi labbhantīti.
39四十一、得七遍如是净道,谓善知识所证入之,名为圣道。
39. Sattakkhattuṃ parittāni, maggābhiññā sakiṃ matā.
59余果得成,诸生起作用亦多。
Avasesāni labbhanti, javanāni bahūnipi.
60此中,以上为速行定则。
Ayamettha javananiyamo.
61人的分别
Puggalabhedo
40四十二、除因缘及非因缘,这里亦得作业作用与安止作用。
40.Duhetukānamahetukānañca panettha kiriyajavanāni ceva appanājavanāni ca labbhanti.
4141. 如是,具智者的业果也与善趣相应。
41. Tathā ñāṇasampayuttavipākāni ca sugatiyaṃ.
4242. 但与恶趣相应者,无智者及大恶果则不得。
42. Duggatiyaṃ pana ñāṇavippayuttāni ca mahāvipākāni na labbhanti.
4343. 三因中已断污染者,不得善恶业果的生起。
43.Tihetukesu ca khīṇāsavānaṃ kusalākusalajavanāni na labbhanti.
4444. 如是,未教化的凡夫所起的行为业果。
44. Tathā sekkhaputhujjanānaṃ kiriyajavanāni.
4545. 有执见相应疑惑的行为业果,属于未教化者。
45. Diṭṭhigatasampayuttavicikicchājavanāni ca sekkhānaṃ.
4646. 但对不还果人而言,拒斥业果则不得。
46. Anāgāmipuggalānaṃ pana paṭighajavanāni ca na labbhanti.
4747. 超世间的心行,依正义之理,仅于圣境中发生。
47. Lokuttarajavanāni ca yathārahaṃ ariyānameva samuppajjantīti.
4848. 无犯戒者所修习者,以四十四种学处为对象。
48. Asekkhānaṃ catucattālīsa sekkhānamuddise.
71余下者为五十三种境界,以此产生。
Chappaññāsāvasesānaṃ, catupaññāsa sambhavā.
72此中,以上为人的分别。
Ayamettha puggalabhedo.
73地的分别
Bhūmivibhāgo
4949. 欲境地的彼心行,虽为一切,皆以清净心相应,依正理而得现前。
49.Kāmāvacarabhūmiyaṃ panetāni sabbānipi vīthicittāni yathārahamupalabbhanti.
5050. 色境地的彼心行,止于触感所致之抗拒现象。
50.Rūpāvacarabhūmiyaṃ paṭighajavanatadārammaṇavajjitāni.
5151. 无色境地的彼心行,初级者为无色境地心行,次级者则为由无色境地心行所止,如抗拒感等,亦为所获得者。
51.Arūpāvacarabhūmiyaṃ paṭhamamaggarūpāvacarahasanaheṭṭhimāruppavajjitāni ca labbhanti.
5252. 然而,无礼于各种细微门径的心所状态,此类心所状态终究不会获得。
52. Sabbatthāpi ca taṃtaṃpasādarahitānaṃ taṃtaṃdvārikavīthicittāni na labbhanteva.
5353. 对于无识心所的众生,却并非在一切时刻心念皆不可得。
53. Asaññasattānaṃ pana sabbathāpi cittappavatti natthevāti.
5454. 如是所说的八十二种心所状态,就如同对色欲的正当观察。
54. Asīti vīthicittāni, kāme rūpe yathārahaṃ.
80其中四十六种对应于此类色相,另四十二种得以成立。
Catusaṭṭhi tathārūpe, dvecattālīsa labbhare.
81此中,以上为地的分别。
Ayamettha bhūmivibhāgo.
5555. 如此,这种由六种门径心生起的心所流转,依据事理,随着生命流转持续不断直到生命终断。
55. Iccevaṃ chadvārikacittappavatti yathāsambhavaṃ bhavaṅgantaritā yāvatāyukamabbocchinnā pavattati.
83如是,于《阿毗达摩义集》中,名为「路集摄品」
Iti abhidhammatthasaṅgahe vīthisaṅgahavibhāgo nāma
84第四章。
Catuttho paricchedo.