9. 第九章
第九章
9. Navamo paricchedo
1福德果报之缘的解说
Puññavipākapaccayaniddeso
560
560.
3三十三种现行心行,乃世间众生所有的真相;
Bāttiṃsa pākacittāni, lokikāneva yāni hi;
4这些现行心行,在续起转流中当被明了体察。
Etesaṃ pākacittānaṃ, paṭisandhipavattisu.
561
561.
6善恶功德等种种行相,依其所缘缘起;
Puññāpuññādisaṅkhārā, yathā yesañca paccayā;
7在有轮回等法中,也应通过智慧加以观察辨析。
Bhavādīsu tathā tepi, viññātabbā vibhāvinā.
562五百六十二。
562.
9三种生有及四种生起,合称为生源五类;
Tayo bhavā catasso ca, yoniyo gatipañcakaṃ;
10识所依存有七,依止于七生处而不生于九处。
Viññāṇaṭṭhitiyo satta, sattāvāsā naveritā.
563五百六十三。
563.
12欲爱是由善造作与识分别所现的八种心意;
Kāme puññābhisaṅkhāra-saññitā aṭṭha cetanā;
13新生六种行已成熟者,其乐趣乃在欲贪所趣向的善境界。
Navannaṃ pākacittānaṃ, kāme sugatiyaṃ pana.
564
564.
15依赖于多种特殊时机的行为与缘起条件,
Nānākkhaṇikakammūpa-nissayapaccayehi ca;
16因这两种缘起而生起他们的再生(转生)。
Dvedhā hi paccayā tesaṃ, bhavanti paṭisandhiyaṃ.
565
565.
18由于以无分别心为伴侣的心识根本(涵摄心识的根本因素),
Upekkhāsahitāhetu-manoviññāṇadhātuyā ;
19没有护卫的成熟,其作用呈现出两种现象。
Vinā parittapākānaṃ, honti dvedhā pavattiyaṃ.
566
566.
21正是由此意念对色法的双重依止,
Tāyeva cetanā rūpa-bhave dvedhāva paccayā;
22对五种成熟意念者,因缘感起果然发生。
Pañcannaṃ pākacittānaṃ, bhavanti hi pavattiyaṃ.
567
567.
24八种残余事物中,有欲界往恶趣者也是;
Aṭṭhannaṃ tu parittānaṃ, kāme duggatiyaṃ tathā;
25依因缘而生,然不生还果。
Pavatte paccayā honti, na honti paṭisandhiyaṃ.
568
568.
27有言,诸趣之中,欲趣是殊胜安乐之所。
Honti vuttappakārāva, kāme sugatiyaṃ tathā;
28十六种果报的发生与相续,皆由因缘而起。
Soḷasannaṃ vipākānaṃ, pavatte paṭisandhiyaṃ.
569
569.
30形色身的善行分别,从形色身分别所生地;
Rūpe puññābhisaṅkhārā, rūpāvacarabhūmiyaṃ;
31五种成熟心的因缘,促成续转相续。
Pañcannaṃ pākacittānaṃ, paccayā paṭisandhiyaṃ.
570五百七十。
570.
33福德业行有两种,分别导致欲界中的恶趣;
Hontimāpuññasaṅkhārā, kāme duggatiyaṃ dvidhā;
34(其中)有一部分是由于某些识的条件而再生。
Viññāṇassa panekassa, paccayā paṭisandhiyaṃ.
571五百七十一。
571.
36但隐藏的业行实际上已发生,却不再续存;
Channaṃ pana pavatteva, honti no paṭisandhiyaṃ;
37而起的业行还留存,如同生命之起续存在。
Sattannampi bhavanteva, pavatte paṭisandhiyaṃ.
572五百七十二。
572.
39诸欲之乐彼方,有七种,与此相同;
Kāme sugatiyaṃ tesaṃ, sattannampi tatheva ca;
40缘起而生,唯此一次,没有复还。
Pavatte paccayā honti, na honti paṭisandhiyaṃ.
573五百七十三。
573.
42识之四种也是这样,连同色法诸所缘生;
Viññāṇānaṃ catunnampi, tesaṃ rūpabhave tathā;
43缘起而生,唯此一次,没有复还。
Pavatte paccayā honti, na honti paṭisandhiyaṃ.
574五百七十四。
574.
45而且,欲界中各类形状等的现象显现;
So ca kāmabhaveniṭṭha-rūpādiupaladdhiyaṃ;
46但不可现的形状,却在梵天界中不生不灭。
Aniṭṭharūpādayo pana, brahmaloke na vijjare.
575五百七十五。
575.
48同样地,无形界的诸行存在于非形境地;
Tathevāneñjasaṅkhāro , arūpāvacarabhūmiyaṃ;
49四种成熟心的,正在起始再次出现。
Catunnaṃ pākacittānaṃ, pavatte paṭisandhiyaṃ.
576五百七十六。
576.
51如是者,于有情生死者,复起再生之际,
Evaṃ tāva bhavesvete, paṭisandhipavattisu;
52凡依因缘而生,亦当依因缘而灭,此理当知。
Yathā ca paccayā honti, tathā ñeyyā vibhāvinā.
577五百七十七。
577.
54对此观见法,当于三处起知──即诸生所依之根本、源头──
Eseva ca nayo ñeyyo, yoniādīsu tatridaṃ;
55其本始已确立,却仅显现于所显示之门面而已。
Ādito pana paṭṭhāya, mukhamattanidassanaṃ.
578五百七十八。
578.
57没有分别的善业聚集,是于二有中皆成就者;
Avisesena puññābhi-saṅkhāro dvibhavesupi;
58施与后还生,此则感得一切恶果。
Datvāna paṭisandhiṃ tu, sabbapākaṃ janeti so.
579五百七十九。
579.
60同样应于四类应知,包括蛋生等诸生源;
Tathā catūsu viññeyyo, aṇḍajādīsu yonisu;
61多数天人和人类,只有两种归处而已。
Bahudevamanussānaṃ, gatīsu dvīsu eva ca.
580第五百八十节。
580.
63如同各种差别的身与识的立存状态;
Tathā nānattakāyādi-viññāṇānaṃ ṭhitīsupi;
64如在所说的起始阶段中,众生的住处为四种。
Tathā vuttappakārasmiṃ, sattāvāse catubbidhe.
581第五百八十一节。
581.
66如此积累的功德作用,在有界中真实地存在;
Evaṃ puññābhisaṅkhāro, bhavādīsu yathārahaṃ;
67二十一种成熟的结果,分别有两种因缘。
Ekavīsatipākānaṃ, paccayo hoti ca dvidhā.
582
582.
69欲界为无功德的业行,其生存于四生处之中;
Kāme apuññasaṅkhāro, bhave catūsu yonisu;
70于三种往生及由意识所依止而生的往生中,均复如是。
Tīsu gatīsu ekissā, viññāṇaṭṭhitiyāpi ca.
583
583.
72有众生于一处存在七世,
Sattāvāse panekasmiṃ,
73其因依止有二种;
Uhoti so paccayo dvidhā;
74七种成熟的心行,
Sattannaṃ pākacittānaṃ,
75激起了再生之因,
Pavatte paṭisandhiyaṃ.
584第五百八十四。
584.
77同样,如此行蕴,重新归于一种形态;
Tathevāneñjasaṅkhāro, ekārūpabhave puna;
78有一种胎生,也有一种往生,
Ekissā yoniyā ceva, ekissā gatiyāpi ca.
585第五百八十五。
585.
80三种心住于心识内,在六道众生中分为四类;
Tīsu cittaṭṭhitīsveva, sattāvāse catubbidhe;
81四种成熟的心有二种依止因缘。
Catunnaṃ pākacittānaṃ, dvedhā so hoti paccayo.
586
586.
83当知续接流转的行,如同生命等诸存在;
Paṭisandhipavattīnaṃ , vaseneva bhavādisu;
84应了解那些行及其各种缘起。
Vijānitabbā saṅkhārā, yathā yesañca paccayā.
587
587.
86形色法中无聚合,然而聚合的性质确实存在。
Na rūpārūpadhammānaṃ, saṅkanti pana vijjati;
87既然聚合的性质不存在,复合如何生起呢?
Saṅkantibhāve asati, paṭisandhi kathaṃ siyā.
588五百八十八。
588.
89心中无聚合,此处指过去存在的状态;
Natthi cittassa saṅkanti, atītabhavato idha;
90若无因缘,即其聚合作用则不生起。
Tato hetuṃ vinā tassa, pātubhāvo na vijjati.
589五百八十九。
589.
92在善缘具足的条件下,形色仅以形色为缘生起;
Suladdhapaccayaṃ rūpā-rūpamattaṃ tu jāyati;
93生起时即是如此,但必须依止于前缘。
Uppajjamānamevaṃ tu, labhitvā paccayaṃ pana.
590五百九十。
590.
95谓彼他体到来者,是借共知之理而说;
Bhavantaramupetīti, samaññāya pavuccati;
96既非有情,亦非生命,也无所谓自我存在。
Na ca satto na ca jīvo, na attā vāpi vijjati.
591五百九十一。
591.
98既然已将此义昭然显明,应当回顾、重新探究;
Tayidaṃ pākaṭaṃ katvā, paṭisandhikkamaṃ pana;
99我等当以此善法示现,令难于觉悟者得以明了。
Dassayissāmahaṃ sādhu, nibodhatha sudubbudhaṃ.
592五百九十二。
592.
101在过去世间,临近其死期时;
Atītasmiṃ bhave tassa, āsannamaraṇassa hi;
102犹如炙热季节中枯黄枯萎的棕榈叶,
Haritaṃ tālapaṇṇaṃva, pakkhittaṃ ātape pana.
593五百九十三。
593.
104在身躯安适平静之时,眼根等诸根不流失;
Sussamāne sarīrasmiṃ, naṭṭhe cakkhundriyādike;
105心住于心脏部位安稳之处,身体端正不动摇。
Hadayavatthumattasmiṃ, ṭhite kāyappasādike.
594
594.
107心念依止于境界,即便稍纵即逝之中也不离散;
Vatthusannissitaṃ cittaṃ, hoti tasmiṃ khaṇepi ca;
108其依止境界,乃由先前所修之业所引导,或善或不善。
Pubbānusevitaṃ kammaṃ, puññaṃ vāpuññameva vā.
595
595.
110业业缘起,其缘依止而发生;
Kammaṃ kammanimittaṃ vā, ālambitvā pavattati;
111如此发生的识,依止诸缘而现起。
Evaṃ pavattamānaṃ taṃ, viññāṇaṃ laddhapaccayaṃ.
596五百九十六。
596.
113无明所覆,烦恼深重,依止缘境而现;
Avijjāya paṭicchannā-dīnave visaye pana;
114渴爱名为行,然天性能迅速断除此渴;
Taṇhā nameti saṅkhārā, khipanti sahajā pana.
597五百九十七。
597.
116对灭除的渴爱而言,却依止于安稳无为之处;
Na mīyamānaṃ taṇhāya, taṃ santativasā pana;
117如从彼岸到此岸,正依附着缰绳;
Orimā pana tīramhā, ālambitvāna rajjukaṃ.
598
598.
119超越母体而去,舍弃先前所依赖的;
Mātikātikkamovetaṃ , purimaṃ jahati nissayaṃ;
120而依附于后由业感所生的,或依赖其所寄。
Aparaṃ kammasambhūtaṃ, lambitvā vāpi nissayaṃ.
599
599.
122此因缘及诸条件而发生;
Taṃ panārammaṇādīhi, paccayehi pavattati;
123前称为断,后称为续。
Purimaṃ cavanaṃ ettha, pacchimaṃ paṭisandhi tu.
600
600.
125此非先断,然亦此处已现;
Tadetaṃ nāpi purimā, bhavatopi idhāgataṃ;
126作意等无因,亦不由自性所成。
Kammādiñca vinā hetuṃ, pātubhūtaṃ na ceva taṃ.
601
601.
128此处所说的是心,指的是过去有之心,
Ettha cetassa cittassa, purimā bhavato pana;
129现在有因缘导致来的未来及现时之存在。
Idhānāgamanetīta-bhavahetūhi sambhave.
602
602.
131此处所示如同障碍之灯等;
Paṭighosadīpamuddādī, bhavantettha nidassanā;
132正如他处降临者,不是由声音等而起因。
Yathā āgantvā aññatra, honti saddādihetukā.
603
603.
134由此,须知识应当以分别而观察,
Evameva ca viññāṇaṃ, veditabbaṃ vibhāvinā;
135识续之间没有相同,也没有完全不同。
Santānabandhato natthi, ekatā vāpi nānatā.
604
604.
137当念处于识续联系时,应当只有一个而不二;
Sati santānabandhe tu, ekantenekatā siyā;
138如同酸奶中混入的乳酪,不会产生分离。
Khīrato dadhisambhūtaṃ, na bhaveyya kadācipi.
605
605.
140但若存有完全的不和合,
Athāpi pana ekanta-nānatā sā bhaveyya ce;
141则如牛奶的主人不应为黄油的主人一般,他也不应成为。
Khīrasāmī naro neva, dadhisāmī bhaveyya so.
606
606.
143因此,在这里即便有完全的单一性与不和合,
Tasmā ettha panekanta-ekatānānatāpi vā;
144也不应被接近,唯有智者及明理者除外。
Na ceva upagantabbā, viññunā samayaññunā.
607
607.
146难道这般,念的现起并非缘于此?
Nanu evamasaṅkanti-pātubhāve tassa sati;
147那些在此人间存在之中,由蕴所生起者。
Ye imasmiṃ manussatta-bhāve khandhābhisambhavā.
608
608.
149这些若此地被止息,为业果报之因;
Tesaṃ idha niruddhattā, kammassa phalahetuno;
150且为出离他方故,实为此处所作。
Paratthāgamato ceva, idha tassa katassa hi.
609
609.
152『他者』者,乃指他人;『他者所作』者,谓由他人所作的业。此业所生之果,或应属于该他人。
Aññassa aññato ceva, kammato taṃ phalaṃ siyā;
153因此,此处所说之法,乃具足完善、完整无余之整法。
Tasmā na sundaraṃ etaṃ, vidhānaṃ sabbameva ca.
51此处说——
Etthāha –
610(条文序号)第六一〇条。
610.
156其所生之果,归于其自身相续,不归于他人亦非他人所生;
Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;
157如同种子之培养因,何者为此果之成因,此因固定不变,必为成就之要素。
Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.
611
611.
159一个流转的存在中,虽有果报发生;
Ekasmiṃ pana santāne, vattamānaṃ phalaṃ pana;
160但他人不曾经历,也不应认为他人拥有该果。
Aññassātipi vā neva, aññato vā na hoti taṃ.
612
612.
162种子的造作,是该果缘起的成就者;
Bījānaṃ abhisaṅkhārā, etassatthassa sādhako;
163种子的造作完成后,便由蜜等现象起始果报之成就。
Bījānaṃ abhisaṅkhāre, kate tu madhuādinā.
613六百一十三。
613.
165此种子的延续,是第一因缘;
Tassa bījassa santāne, paṭhamaṃ laddhapaccayo;
166其果实甘美,但却在末期之后顷现。
Madhuro phalaso tassa, hoti kālantare pana.
614六百一十四。
614.
168实非这些种子,又非经过积累,
Na hi tāni hi bījāni, abhisaṅkharaṇampi vā;
169能够到达果报之所,此理亦当如是知。
Pāpuṇanti phalaṭṭhānaṃ, evaṃ ñeyyamidampi ca.
615
615.
171幼年时期,通过修习戒律及智慧等聚合的辅助,
Bālakāle payuttena, vijjāsipposadhādinā;
172此因缘应当被点燃,佛陀时代能生诸果。
Dīpetabbo ayaṃ vuddha-kālasmiṃ phaladāyinā.
616
616.
174虽然当下还存在此业,或者尚未现成,
Evaṃ santepi taṃ kammaṃ, vijjamānampi vā pana;
175但其果报果然成为条件,继而现成之时得生效。
Phalassa paccayo hoti, atha vāvijjamānakaṃ.
617六百一十七。
617.
177如果有现行业,于业感果时;
Vijjamānaṃ sace hoti, tappavattikkhaṇe pana;
178应依果报而生,还应以信心为因。
Bhavitabbaṃ vipākena, saddhimeva ca hetunā.
618六百一十八。
618.
180于是那现行业成为被阻止的条件;
Atha vāvijjamānaṃ taṃ, niruddhaṃ paccayo bhave;
181于现行业之前,之后则必定无果。
Pavattikkhaṇato pubbe, pacchā niccaphalaṃ siyā.
61称谓为 ——
Vuccate –
619第六百一十九节。
619.
184依止行为本身为条件,因此此种行为无恒常果报;
Kaṭattā paccayo kammaṃ, tasmā niccaphalaṃ na ca;
185应当认识此种行为,从感受及其他显现辨明之。
Pāṭibhogādikaṃ kammaṃ, veditabbaṃ nidassanaṃ.
620第六百二十节。
620.
187唯有依止该行为本身,乃为果报之条件;
Kaṭattāyeva taṃ kammaṃ, phalassa pana paccayo;
188对于那尚未生起的状态,亦无所谓其已生起。
Na cassa vijjamānattaṃ, tassa vāvijjamānatā.
621六百二十一。
621.
190这是对深奥法门的展开,揭示究竟之理;
Abhidhammāvatāroyaṃ, paramatthapakāsano;
191而须当闻此法,如饮甘露,增长欣喜智慧。
Sotabbo pana sotūnaṃ, pītibuddhivivaḍḍhano.
192至此,《阿毗达摩入门》中名为“福德果报之缘的解说”者
Iti abhidhammāvatāre puññavipākapaccayaniddeso nāma
193第九章。
Navamo paricchedo.