6. 第六章
6. 第六章
6. Chaṭṭho paricchedo
1所缘分别的阐述
Ārammaṇavibhāganiddeso
291
291.
3这些心识的所缘境界,超越此界限,
Etesaṃ pana cittānaṃ, ārammaṇamito paraṃ;
4我当为汝等显示,因为无有他法能如是现证。
Dassayissāmahaṃ tena, vinā natthi hi sambhavo.
292
292.
6色、声、香、味、触及法,这即是所缘境界;
Rūpaṃ saddaṃ gandhaṃ rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ dhammameva ca;
7六根所缘之境,谓六种境界的明了者称曰所缘。
Chadhā ārammaṇaṃ āhu, chaḷārammaṇakovidā.
293
293.
9其处因着取缘,色身四方显现;
Tattha bhūte upādāya, vaṇṇo catusamuṭṭhito;
10与境对触感应,名为色境所知。
Sanidassanapaṭigho, rūpārammaṇasaññito.
294
294.
12声有二重显现,心起声由心生;
Duvidho hi samuddiṭṭho, saddo cittotusambhavo;
13如含意识之声,亦是心所缘起。
Saviññāṇakasaddova, hoti cittasamuṭṭhito.
295第二百九十五条。
295.
15“不具有识的声音”者,
Aviññāṇakasaddo yo,
16是如同欲除去般产生的声音;
So hotūtusamuṭṭhito;
17此声音虽有二种成分,
Duvidhopi ayaṃ saddo,
18却归于声音的表现相。
Saddārammaṇataṃ gato.
296第二百九十六条。
296.
20『被持』者,谓行走之义,亦或以显示气味之义;
Dharīyatīti gacchanto, gandho sūcanatopi vā;
21此为四法皆现之境界,谓香气美妙亦受赞同。
Ayaṃ catusamuṭṭhāno, gandhārammaṇasammato.
297
297.
23『品味者品味之』者,故称为『味』;
Rasamānā rasantīti, rasoti parikittito;
24此亦四法展现之一,以味为美妙称之。
Sova catusamuṭṭhāno, rasārammaṇanāmako.
298
298.
26『被触』者,即触所缘也,谓地、火、风诸大种;
Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ, pathavītejavāyavo;
27所谓『触』,依四大和合而成,是为触境之所摄者。
Phoṭṭhabbaṃ catusambhūtaṃ, phoṭṭhabbārammaṇaṃ mataṃ.
299
299.
29一切名与色俱舍,舍弃色等五蕴。
Sabbaṃ nāmañca rūpañca, hitvā rūpādipañcakaṃ;
30诸标记及称谓名,皆为所摄之缘起所假名。
Lakkhaṇāni ca paññatti-dhammārammaṇasaññitaṃ.
300
300.
32能够获得感官所缘的境界,以及欲界的地土;
Chārammaṇāni labbhanti, kāmāvacarabhūmiyaṃ;
33三界的色相以及非色相的现象,乃是一种法的境界。
Tīṇi rūpe panārūpe, dhammārammaṇamekakaṃ.
301第三百零一偈。
301.
35那些不会因瞬间变化而颠倒的,亦不坠落者;
Khaṇavatthuparittattā , āpāthaṃ na vajanti ye;
36他们是诸法的境界,其中包含色等诸法。
Te dhammārammaṇā honti, yesaṃ rūpādayo kira.
302第三百零二偈。
302.
38彼等为应当彼此回避的对象,乃彼此活动的范围。
Te paṭikkhipitabbāva, aññamaññassa gocaraṃ;
39心非彼等互相体验者,然心却是他们的活动范围。
Neva paccanubhontānaṃ, mano tesaṃ tu gocaraṃ.
303三百零三。
303.
41此亦称为“互相体验”,此说确由世尊所宣说;
Tañca ‘‘paccanubhotī’’ti, vuttattā pana satthunā;
42唯于色及色缘众境,则色等乃真实存在。
Rūpādārammaṇāneva, honti rūpādayo pana.
304三百零四。
304.
44天眼等种种智慧,所知皆限于色等之境;
Dibbacakkhādiñāṇānaṃ, rūpādīneva gocarā;
45唯有无死彼岸境界,彼等境界不为所着。
Anāpāthagatāneva, tānītipi na yujjati.
305三百零五。
305.
47若有色之所显现者,何以为法所显现;
Yaṃ rūpārammaṇaṃ hontaṃ, taṃ dhammārammaṇaṃ kathaṃ;
48此等念念专注入定,何以成就其规律。
Evaṃ sati panetesaṃ, niyamoti kathaṃ bhave.
306三百零六。
306.
50一切所缘对象,如此被分为六类,甚为广泛地陈述于此;
Sabbaṃ ārammaṇaṃ etaṃ, chabbidhaṃ samudīritaṃ;
51对于这些有限与无限等多种类别,常有多样的分别说法;
Taṃ parittattikādīnaṃ, vasena bahudhā mataṃ.
307三百零七。
307.
53一切欲界之果报,及行为因缘的二种因素,皆包含其中;
Sabbo kāmavipāko ca, kriyāhetudvayampi ca;
54二十五种纯粹的特定有限所缘对象,被视为其类别。
Pañcavīsati ekantaṃ, parittārammaṇā siyuṃ.
308三百零八。
308.
56所依不同共有五种,而色、声等则更多样。
Iṭṭhādibhedā pañceva, rūpasaddādayo pana;
57识有两类五种,依其所缘而分别流转。
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, gocarā paṭipāṭiyā.
309三百零九。
309.
59色等五类属于名根三宝之一;
Rūpādipañcakaṃ sabbaṃ, manodhātuttayassa tu;
60其数为十三,其中色蕴是所缘范围。
Terasannaṃ panetesaṃ, rūpakkhandhova gocaro.
310三百一十。
310.
62无有色法,亦无分别法,既非过去亦非未来;
Nārūpaṃ na ca paññattiṃ, nātītaṃ na canāgataṃ;
63唯有良好的对象,作为现在之所缘所依。
Ārammaṇaṃ karonte ca, vattamāno hi gocaro.
311三百一十一。
311.
65三十三种心法生于欲界;
Terasetāni cittāni, jāyante kāmadhātuyaṃ;
66四种色界心中,未有一法生于无色界。
Cattāri rūpāvacare, neva kiñci arūpisu.
312三百一十二。
312.
68『广大熟食』者,即已经烹煮完毕的熟食;『完全遍满』者,是指成熟圆满的状态。
Mahāpākānamaṭṭhannaṃ , santīraṇattayassapi;
69六门中以色等为界限的对象,称为『六种闭合边界中的对象』。
Chasu dvāresu rūpādichaparittāni gocarā.
313三百一十三。
313.
71色等事物是闭合而界限分明的,也称为『应受禁断的缘境』;
Rūpādayo parittā cha, hasituppādagocarā;
72六门之中本有对象,心门中则有三种交错的对象。
Pañcadvāre paṭuppannā, manodvāre tikālikā.
314三百一十四。
314.
74第二种是形所断,第四种是心所断;
Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃ;
75这些六种是固定的,为大心所所辖的境界。
Chabbidhaṃ niyataṃ hoti, taṃ mahaggatagocaraṃ.
315三百一十五。
315.
77涅槃所境者,乃独一无他;
Nibbānārammaṇattā hi, ekantena anaññato;
78八漏心所断群,如度量无边的境界。
Aṭṭhānāsavacittānaṃ, appamāṇova gocaro.
316三百一十六。
316.
80四种无智慧者,因贪欲行为而积集功德;
Cattāro ñāṇahīnā ca, kāmāvacarapuññato;
81四种行为也是这样,且有十二种不善法。
Kriyatopi ca cattāro, dvādasākusalāni ca.
317三百一十七。
317.
83他们虽有防护的手段,然实为大群体之中;
Parittārammaṇā ceva, te mahaggatagocarā;
84是以须谨慎防护,方能免于堕落。
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāva honti te.
318三百一十八。
318.
86有四种与智慧相应,且与善行相续的;
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato kriyatopi ca;
87又有两种如实智慧,同时还有因行而起的觉知。
Tathābhiññādvayañceva, kriyāvoṭṭhabbanampi ca.
319三百一十九。
319.
89其数有十一种,分为三类可随观;
Ekādasannametesaṃ, tividho hoti gocaro;
90这三类中,其中一类虽可数定相,最少也有九种。
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāpi hontime.
320三百二十。
320.
92所说的各种末法,虽为心所,实为心所分也;
Yāni vuttāvasesāni, cittāni pana tāni hi;
93是新不息所应修习的对象,应当通过明辨观照而了知。
Navattabbārammaṇānīti, viññeyyāni vibhāvinā.
94有限所缘三法已完。
Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ.
321三百二十一。
321.
96第二为形态心,第四为不形态心;
Dutiyāruppacittañca , catutthāruppamānasaṃ;
97总共有六种,皆应为纯粹超越过去的对象。
Chabbidhaṃ pana ekanta-atītārammaṇaṃ siyā.
322三百二十二。
322.
99识法属于二十五法中的一部分,亦是心法三种之一;
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, manodhātuttayassa ca;
100五色等五种法则是当现可见的境界;
Pañca rūpādayo dhammā, paccuppannāva gocarā.
323三百二十三。
323.
102八种欲界的大苦,高度苦,以及越苦;
Aṭṭha kāmamahāpākā, santīraṇattayampi ca;
103此外还包括生起欢喜的心,共有十二种心法。
Hasituppādacittanti, dvādasete tu mānasā.
324三百二十四。
324.
105应当超越现行、未来、过去之境界;
Siyātītārammaṇā paccu-ppannānāgatagocarā;
106善恶欲事,皆由新生心所造;
Kusalākusalā kāme, kriyato nava mānasā.
325三百二十五。
325.
108两种具神通的心,也当超越初始境界;
Abhiññāmānasā dvepi, siyātītādigocarā;
109在受苦时期,也必须新生;
Santapaññattikālepi, navattabbā bhavantime.
326三百二十六。
326.
111余余一切法,无论色法及无色法,
Sesāni pana sabbāni, rūpārūpabhavesupi;
112皆应舍弃,如过去之所现前境相等;
Navattabbāni honteva, atītārammaṇādinā.
327三百二十七。
327.
114欲受及其行有五,色受其行第五;
Kāmato ca kriyā pañca, rūpato pañcamī kriyā;
115此五受盖心,无有任何不可接触者。
Cittānaṃ channametesaṃ, natthi kiñci agocaraṃ.
328三百二十八。
328.
117涅槃既是果报,亦是道途,色及非色俱属此门;
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca;
118萨咖类众便于行持此法,吾多心何妨汝言之。
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, kati cittāni me vada.
329三百二十九。
329.
120四者以智慧相应,
Cattāro ñāṇasaṃyuttā,
121善行同此理;
Puññato kriyato tathā;
122于两者之间蕴含胜义解脱之心智。
Abhiññāhadayā dvepi,
123业因果报亦应受持。
Kriyā voṭṭhabbanampi ca.
330(三百三十。)
330.
125所谓领域者,即多种心识所能覆摄之处;
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, cittānekādasāpi ca;
126涅槃果位及道支,亦如有色法与非色法同样。
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca.
331(三百三十一。)
331.
128诸心中,我说有多少心?
Cittesu pana sabbesu, kati cittāni me vada;
129阿拉汉果的道,能够修习的境界。
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
332
332.
131在诸心中,我今听闻有六种心;
Sabbesu pana cittesu, cha ca cittāni me suṇa;
132阿拉汉果的道,能够修习的境界。
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
333
333.
134四种与智慧相应,且有可行的功用;
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, kriyā voṭṭhabbanampi ca;
135作意神通与心根,六者能自在周行。
Kriyābhiññā manodhātu, cha ca sakkonti gocaraṃ.
334
334.
137四种知相之三昧通,与功德心相俱现;
Cattāro ñāṇasaṃyuttā-bhiññācittañca puññato;
138阿拉汉果与圣道,皆能成就与周行。
Nārahattaṃ phalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
335
335.
140云何阿拉汉能成就道心与果心?
Kasmā arahato magga-cittaṃ vā phalamānasaṃ;
141凡夫或学人,实无法得知。
Puthujjanā vā sekkhā vā, na sakkonti hi jānituṃ.
336三百三十六。
336.
143凡夫不知,
Puthujjano na jānāti,
144第初果者的心境;
Sotāpannassa mānasaṃ;
145第初果者不知,
Sotāpanno na jānāti,
146第二果者的心境。
Sakadāgāmissa mānasaṃ.
337
337.
148往来果圣者不懂得对不再来果圣者的心念;
Sakadāgāmī na jānāti, anāgāmissa mānasaṃ;
149不再来果圣者亦不懂得对阿拉汉的心念。
Anāgāmī na jānāti, arahantassa mānasaṃ.
338
338.
151下位圣者绝不会懂得上位圣者的心念;
Heṭṭhimo heṭṭhimo neva, jānāti uparūpari;
152上位圣者懂得,也懂得下位圣者的心念。
Uparūpari jānāti, heṭṭhimassa ca mānasaṃ.
339
339.
154何为法,所谓法者,
Yo dhammo yassa dhammassa,
155若有法能成为所依。
Hoti ārammaṇaṃ pana;
156我将将彼一一分明阐扬,
Tamuddharitvā ekekaṃ,
157自此向后述说展开。
Pavakkhāmi ito paraṃ.
340
340.
159善根所缘为欲,亦为善恶业果所缚;
Kusalārammaṇaṃ kāme, kusalākusalassa ca;
160及于神通所依,亦属善业所作。
Abhiññāmānasassāpi, kusalassa kriyassa ca.
341三百四十一。
341.
162欲念起灭之先,及欲行亦如是;
Kāmāvacarapākassa, tathā kāmakriyassa ca;
163彼诸根本之集,得为遮蔽所缘。
Etesaṃ pana rāsīnaṃ, channaṃ ārammaṇaṃ siyā.
342三百四十二。
342.
165形相的善业成熟之后,随之而来的是欲界的果报,然而并不仅限于此;
Rūpāvacarapuññāni, kāmapākaṃ tato vinā;
166这五种根本的类别,确实是诸根本境界的对象。
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, honti ārammaṇāni hi.
343
343.
168无色的善业以及心地善业;
Āruppakusalañcāpi, tebhūmakusalassa ca;
169心地的业行,以及同处的无善业;
Tebhūmakakriyassāpi, tathevākusalassapi.
344
344.
171无色界的终结共有二种,第四禅则是两种之合成;
Arūpāvacarapākānaṃ , dvinnaṃ pana catutthadu;
172这十八事中,乃成就出家胜利之因;
Imesaṃ aṭṭharāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
345三百四十五。
345.
174未尽果德的善业,以及欲界的行为;
Apariyāpannapuññampi, kāmāvacaratopi ca;
175色界的五果以及善业的行为;
Rūpato pañcamassāpi, kusalassa kriyassa ca.
346三百四十六。
346.
177四种根本(或称四种根本集),恒为所缘。
Catunnaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ sadā;
178正如如此,善之所生乃由欲乐之形相而起。
Tathevākusalaṃ kāma-rūpāvacarato pana.
347第三百四十七。
347.
180善行也是这样,恶行亦然,
Kusalassa kriyassāpi, tathevākusalassa ca;
181此由欲形之成熟,根本虽隐而不熄灭。
Kāmāvacarapākānaṃ, channaṃ rāsīnamīritaṃ.
348第三百四十八。
348.
183以果报之因缘为起点者,于欲行及破戒之事亦然;
Vipākārammaṇaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
184又在于色行及善业行为上。
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
349
349.
186正如欲行之果者,亦如不善之果;
Kāmāvacarapākānaṃ, tathevākusalassa ca;
187然藏于聚集之中者,乃起因于受者的因缘。
Channañca pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
350
350.
189作用于果报的,是色界的,亦是欲界的;
Vipākārammaṇaṃ rūpe, kāmāvacaratopi ca;
190同时为色界之果,以及善行之果。
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
351三百五十一。
351.
192所谓非功德者,是五种类中,分量有限可感所摄;
Apuññassāti pañcannaṃ, rāsīnaṃ hoti gocaro;
193在无色界的成熟果中,此说乃为确定之理。
Arūpāvacarapākesu, ayameva nayo mato.
352三百五十二。
352.
195未及成熟的果实,也是由欲乐所生的色法,
Apariyāpannapākampi, kāmato rūpatopi ca;
196虽然属于善行的对象,却成为施行的念所缘。
Kusalassa kriyassāpi, hoti ārammaṇaṃ pana.
353
353.
198此及彼为欲生起的行意——欲界境界的心行;
Kriyacittamidaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
199又为色界境界的行意,以及善行之行意。
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
354
354.
201由于欲望果报已经成熟,正因如此,其根本不善之因显现。
Kāmāvacarapākassa, tathevākusalassa ca;
202此等藏匿在众多业因中的根本,成为所依及开端。
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
355
355.
204现行之行为中,若无欲望成熟的果报,则不生。
Yaṃ kriyāmānasaṃ rūpe, kāmapākaṃ tato vinā;
205然而,在这五种事物之中,果报却成为相应的缘起。
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ pana.
356
356.
207行为心所谓非色心,唯有五种类别;
Kriyācittaṃ panāruppe, tesaṃ pañcannameva ca;
208非色心之行为亦如被覆一般,犹如有所遮盖。
Āruppassa kriyassāpi, channaṃ hoteva gocaro.
357三百五十七。
357.
210色法由四大聚合而成,称作色境意识;
Rūpaṃ catusamuṭṭhānaṃ, rūpārammaṇasaññitaṃ;
211乃利乐行善及善行之色境,亦如是。
Kāmāvacarapuññassa, tatheva kusalassa ca.
358三百五十八。
358.
213具足双重神通之心者,及有欲界色行者;
Abhiññādvayacittassa, kāmapākakriyassa ca;
214此众覆盖之集,是持有美好品质之因缘。
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
359三百五十九。
359.
216涅槃为所缘,然而欲界色相非涅槃境;
Nibbānārammaṇaṃ kāma-rūpāvacarato pana;
217为善美妙灭法,亦是欲界色行之因。
Kusalassubhayassāpi, kāmarūpakriyassa ca.
360三百六十。
360.
219未圆满者,以及功德果报的善业;
Apariyāpannato ceva, phalassa kusalassa ca;
220是众多蓄聚隐藏于此,是导致修习美善境界的条件。
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
361
361.
222一切事物皆有种种利益,然而它们均为特定境界;
Nānappakārakaṃ sabbaṃ, paññattārammaṇaṃ pana;
223如同三界的福德,以及同处之不善业。
Tebhūmakassa puññassa, tathevākusalassa ca.
362
362.
225『色与非色的果报』者,『三界的作用』也。
Rūpārūpavipākassa, tebhūmakakriyassa ca;
226『新受之数』者,是『所缘之条件』也。
Navannaṃ pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
363三百六十三。
363.
228『色所缘』有二类,各各皆属于信等之所被觉知。
Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddhādigocarā;
229『五种所缘』名之,关于心之生起有三种说法。
Pañcārammaṇikā nāma, cittuppādā tayo matā.
364三百六十四。
364.
231此处所说仅限于四十一种,即六十四取相所共摄之物。
Idhekacattālīseva, chaḷārammaṇikā matā;
232此即指由欲界身心所构成的所缘境界的业所流转。
Kāmāvacaracittāna-mayamārammaṇakkamo.
365三百六十五。
365.
234远离五种神通染污,色与无色皆无染污之境。
Pañcābhiññā vivajjetvā, rūpārūpā anāsavā;
235心所生起者,悉皆此法所缘境相之所摄。
Cittuppādā ime sabbe, dhammārammaṇagocarā.
366三百六十六。
366.
237第一为业的善净,第二为心的净化;
Paṭhamāruppakusalaṃ, dutiyāruppacetaso;
238是善业成熟之果,为业根本之所在。
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ bhave.
367三百六十七。
367.
240第一为业的恶染,第二为心的染污;
Paṭhamāruppapākoyaṃ , dutiyāruppacetaso;
241虽为恶业成熟之果,然非业之根本。
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ na hi.
368三百六十八。
368.
243初者为行为心,次则为无分别心;
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
244既非善所缘,亦非法所缘,然为心所依。
Na puññassa na pākassa, hoti ārammaṇaṃ pana.
369
369.
246初者为行为心,次则为无分别心;
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
247此心为行为之所缘,须如此分别。
Kriyassārammaṇaṃ hoti, iti ñeyyaṃ vibhāvinā.
370
370.
249凡夫的修习有二,分别是无色界的入门;
Puthujjanassa sekkhassa, arūpārammaṇaṃ dvidhā;
250即使是善法,也有善的与果报的分别存在。
Kusalaṃ kusalassāpi, vipākassa ca taṃ siyā.
371三百七十一。
371.
252对于已断烦恼的比丘,初次入定的境界;
Khīṇāsavassa bhikkhussa, paṭhamāruppamānasaṃ;
253该入定有三种,这是世尊所说。
Ārammaṇaṃ tidhā hoti, iti vuttaṃ mahesinā.
372三百七十二。
372.
255行中亦有行为,且行为亦具善性;
Kriyassāpi kriyā hoti, kusalampi kriyassa ca;
256善性即是果报,如此共有三类;
Kusalaṃ tu vipākassa, evaṃ hoti tidhā pana.
373
373.
258第三种是断除五盖,第四种是断除心乱;
Tatiyāruppacittampi, catutthāruppacetaso;
259如此,亦有二类,合三类的修行可成就;
Evameva dvidhā ceva, tidhā cārammaṇaṃ siyā.
374
374.
261凡从此处开始起显的,
Yaṃ yaṃ pana idhārabbha,
262一切出生于所行之境界,
Ye ye jāyanti gocaraṃ;
263彼此与诸境界,
So so tesañca tesañca,
264为缘生起之助缘。
Hotārammaṇapaccayo.
375三百七十五。
375.
266彼然人若竟至彼岸,
Yo panimassa naro kira pāraṃ,
267下下上上下此处;
Duttaramuttaramuttaratīdha;
268此为《大阿毗达摩法》;
So abhidhammamahaṇṇavapāraṃ,
269唯此处为曰上下上上。
Duttaramuttaramuttarateva.
270如是,《入阿毗达摩论》中名为“所缘分别”的部分
Iti abhidhammāvatāre ārammaṇavibhāgo nāma
271第六章。
Chaṭṭho paricchedo.