第十七章
第十七章
Sattarasamo paricchedo
1十七、见摄论
17. Diṭṭhisaṅgahakathā
593
593.
3正如众法依名称而成,亦如欲等法;
Yevāpanakanāmena , dhammā chandādayo tathā;
4复如蕴等诸堆集合体,确已依其本相而立。
Khandhādayo ca koṭṭhāsā, uddiṭṭhā hi yathārahaṃ.
594
594.
6于此,欲等诸法,已依本相分别;
Tattha chandādayo dhammā, vibhattāva yathārahaṃ;
7蕴等根源亦当理解,如今得以生起。
Khandhādirāsayo vāpi, viññeyyā dāni sambhavā.
595
595.
9受为受蕴,眼触等生起的感受,
Vedanā vedanākkhandho, cakkhusamphassajādikā;
10想为想蕴,亦有六种分别表示。
Saññā ca saññākkhandhoti, chabbidhāpi pakāsitā.
596
596.
12行蕴是其名,其余心行法属之;
Saṅkhārakkhandhanāmena, sesā cetasikā matā;
13已述有意识身六种,称为识蕴者也。
Vuttā viññāṇakāyā cha, viññāṇakkhandhanāmato.
597五百九十七。
597.
15色蕴如前,谓是分别相联断离者;
Rūpakkhandho punekova, sampayuttāviyogino;
16非色蕴则有四,合称为五蕴。
Arūpino ca cattāro, pañcakkhandhā pavuccare.
598五百九十八。
598.
18心处名之,也是这样;
Manāyatananāmaṃ tu, cittameva tathāparā;
19眼识界等七识界。
Cakkhuviññāṇadhātādisattaviññāṇadhātuyo.
599第五九九。
599.
21诸法心所、法界聚集,
Sabbe cetasikā dhammā, dhammāyatanasaṅgahā;
22谓之法界,二十五法周遍无遗。
Dhammadhātūti ca vuttā, dvipaññāsāpi sabbathā.
600
600.
24细微色法,在涅槃之处显现,
Sukhumāni ca rūpāni, nibbānañcettha gayhare;
25为丝状色法,乃十处界色。
Oḷārikāni rūpāni, dasāyatanadhātuyo.
601六百零一。
601.
27眼、耳、鼻、舌、身诸根,即名为六处。
Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatananāmakā;
28色、声、香、味、触,诸法所缘亦名六处。
Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbāyatanāni ca.
602六百零二。
602.
30十二处广大俱足,应知为色法与触法之基。
Dvādasāyatanā sabbe, hontaṭṭhārasadhātuyo;
31彼覆盖蕴法,而成涅槃,非言说所能及三者。
Khandhā ṭhapetvā nibbānaṃ, natthi paṇṇatti tīsupi.
603
603.
33饮食等诸根门,在前所说的范围之内;
Āhārādi ca koṭṭhāsā, pubbe vuttanayāva te;
34如此略说错乱者,应当明知以分别观察。
Iti missakasaṅkhepo, viññātabbo vibhāvinā.
604
604.
36如同十二不善业,十四业亦有其依据;
Dvādasākusalesveva, cuddasāpi vavatthitā;
37那些是恶之根本者,其集合现今已显。
Ye sāvajjāva tesampi, saṅgaho dāni niyyate.
605
605.
39欲垢、存在垢、见解无明垢等,
Kāmāsavo bhavāsavo, diṭṭhāvijjāsavāti ca;
40称为四种垢,三种的性质相同。
Cattāro āsavā vuttā, tayo dhammā sarūpato.
606
606.
42垢如同污泥,
Āsavā āsavaṭṭhena,
43亦如洪水波涛般席卷而来;
Oghā vuyhanato tathā;
44所谓联结者,即结合者,
Yojentīti ca yogāti,
45此四种皆已被宣说。
Te cattāro ca desitā.
607第六百零七条。
607.
47欲望生起与瞋恨,傲慢、见解及疑惑;
Kāmabbhavo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;
48以及戒律上的错误追求,还有轮回的贪恋彼岸。
Sīlabbataparāmāso, bhavarāgo tathāparo.
608第六百零八条。
608.
50贪欲、瞋恚、痴为三缠,嫉妒贪心为第十缠。
Issā macchariyāvijjā, iti saṃyojanā dasa;
51此八法以形为类,于阿毗达摩中已示明。
Aṭṭha dhammā sarūpena, abhidhamme pakāsitā.
609第六〇九偈。
609.
53断除嫉妒贪心,内观身心无常;
Issāmacchariyaṃ hitvā, katvā mānuddhavaṃ tahiṃ;
54破除生死欲爱,色法与非色法二种分别。
Bhinditvā bhavarāgañca, rūpārūpavasā dvidhā.
610第六一〇偈。
610.
56五下分结,以及五上分结;
Pañcorambhāgiyā ceva, pañcuddhambhāgiyāti ca;
57诸拘绊共说有十种,然于经中称七,即形态相同的七种。
Dasa saṃyojanā vuttā, sutte satta sarūpato.
611第六一一节。
611.
59所说结者,法有四种,三种法彼此形态相同;
Ganthā dhammā ca cattāro, tayo dhammā sarūpato;
60其中有贪欲蕴结,及称恚结者。
Abhijjhākāyagantho ca, byāpādo ca pavuccati.
612第六一二节。
612.
62执着戒律戒法者,如同形体紧缚者两者相似;
Sīlabbataparāmāso, kāyagantho tathāparo;
63此谓对真实的执著,故此见解有所区别。
Idaṃsaccābhiniveso, iti diṭṭhi vibhedito.
613
613.
65欲欲与嗔恚,昏沉懈怠居于其后;
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhamathāparaṃ;
66如是掉举与追悔,疑惑无知为第八者。
Tathā uddhaccakukkuccaṃ, kaṅkhāvijjāti aṭṭhime.
614
614.
68所谓法障碍者,亦名遮止,乃是用于遮断法之故。
Dhammā nivaraṇā nāma, chadhā ca pana desitā;
69诸多错误见即被称为毁谤,即用以破坏正法之义。
Micchādiṭṭhi panekāva, parāmāsoti vuccati.
615
615.
71有四种执取,此称为欲界等执取。
Upādānāni cattāri, kāmupādādināmakā;
72执见、执戒、执学修习及我见等,皆为我执之表现。
Diṭṭhisīlabbataṃ atta-vādupādānameva ca.
616
616.
74贪爱见执持仅两种,三种见法已被宣说;
Lobhadiṭṭhivasā dveva, tividhā diṭṭhi desitā;
75所谓见法,乃是唯有戒律根本的论说,如同大臣所言。
Diṭṭhi sīlabbatamatta-vādo ceti mahesinā.
617第六百一十七节。
617.
77贪、嗔及痴,
Lobho doso ca moho ca,
78傲慢、见解与疑惑,
Māno diṭṭhi ca saṃsayo;
79懈怠与掉举追悔亦同此理,
Thinamuddhaccamevātha,
80这即是世界烦恼的总汇。
Lokanāsayugaṃ tathā.
618第六百一十八。
618.
82如是,烦恼之所缘,如烦恼之义已显明;
Itthaṃ kilesavatthūni, kilesāti pakāsitā;
83有十种烦恼同为一类,另有十种形态虽异却同为一类。
Dasete tu samānāva, parato ca sarūpato.
619第六百一十九。
619.
85欲爱、瞋恚、傲慢、见解与疑惑。
Kāmarāgo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;
86有情对存在的热爱与无明,是六种烦恼习气之谓。
Bhavarāgo avijjāti, cha sattānusayā matā.
620习气包括加害行为和迷惑的见解,以及纷乱的妄想。
620.Gāhā ca palibodhā ca, papañcā ceva maññanā.
88渴爱、我慢与见解,见解依渴爱而起。
Taṇhā māno ca diṭṭhi ca, diṭṭhi taṇhā ca nissayā.
621第六百二十一偈。
621.
90此有两种极重的执著,谓对此三者认作依止;
Parāmāsekako dveva, nissayā maññanā tayo;
91即烦恼之结、取执等难解的缠结。
Āsavoghayogaganthā, upādānā ca dubbidhā.
622六百二十二。
622.
93已说八种烦恼遮障,及其七种根本烦恼之论述;
Aṭṭha nīvaraṇā vuttā, sattadhānusayā kathā;
94拘缚烦恼与恶习堕落者,分别共计十种,另列其外。
Saṃyojanā kilesā ca, daseva parato ṭhitā.
623六百二十三。
623.
96一、三、七、十七等数目,依次分别;
Ekadvitichasattaṭṭhadasakā tu yathārahaṃ;
97法有真相形态,如同所列众数一般。
Dhammā sarūpato honti, yathāvuttesu rāsisu.
624六百二十四。
624.
99欲爱、爱染生成之爱,欲痴生成之痴;
Kāmarāgabhavarāgā, kāmāsavabhavāsavā;
100色爱及因色生之爱,贪欲由此而分裂。
Rūparāgārūparāga, iti lobho vibhedito.
625六百二十五。
625.
102此谓执著真实,即见解、戒律、禅定之执著;
Idaṃsaccābhiniveso , diṭṭhi sīlabbataṃ tathā;
103自我论及执著贪求,即称为见解。
Attavādo parāmāso, iti diṭṭhi pavuccati.
626
626.
105见解有十五种,由贪爱根本生起而常存;
Diṭṭhi pañcadasavidhā, lobhaṭṭhārasadhā tahiṃ;
106其余见解与它们相似,合起来共有六十二种。
Sesā sapararāsīhi, samānā dvādasaṭṭhitā.
627
627.
108在这十一种生成中,贪爱见解被阐明;
Ekādasasamuṭṭhāne, diṭṭhilobhā vavatthitā;
109无明有七种,瞋恨有五种。
Avijjā sattasu vuttā, paṭigho pana pañcasu.
628
628.
111慢心与怀疑,在四正勤中是骄慢放纵的行为;
Māno ca vicikicchā ca, catuṭṭhānesu uddhaṭo;
112在其中三种中表现为懈怠,八种则各有不同。
Tīsu dvīsu ca thīnanti, aṭṭhete savibhattikā.
629
629.
114嫉妒、恶意、掉举和追悔等,此四种乃世间的毁灭因;
Issāmaccherakukkuccamiddhalokavināsakā;
115此即八种不同的行为状态,合称为不调和的十四法。
Chāvibhattikadhammāti, asambhinnā catuddasa.
630六百三十。
630.
117色欲、无色欲、贪欲、烦恼皆生于欲爱。
Rūparāgārūparāga-kāmāsavabhavāsavā;
118这些存在于见所引发者中,然先前已有所说。
Honti diṭṭhiviyuttesu, pubbe vuttanayā pana.
631六百三十一。
631.
120如是,具知悉微妙者,当明了此欲爱简略之说,
Iti sāvajjasaṅkhepaṃ, ñatvā puna vicakkhaṇo;
121亦当详辨觉支诸法的集会。
Bodhipakkhiyadhammānaṃ, saṅgahampi vibhāvaye.
632六百三十二。
632.
123此谓感知、心识、见解之误乱,依其本际而行。
Yesu saññācittadiṭṭhi-vipallāsā yathākkamaṃ;
124有十二法,常住于美乐之中。
Subhaṃ sukhaṃ niccamattā, iti dvādasadhā ṭhitā.
633六百三十三。
633.
126其中心,身上受苦、心中法等,皆显现;
Tattha kāye vedanāsu, citte dhammesu cakkamā;
127呈现为不美、不乐、无常、无我之相。
Asubhaṃ dukkhamaniccamanattāti upaṭṭhitā.
634六百三十四。
634.
129正如前文所说,为了断除误解,依照正法而行;
Yathāvuttavipallāsapahānāya yathārahaṃ;
130虽有不同境缘的事,但因顺从,能够发生正行。
Bhinnā visayakiccānaṃ, vasena pana sambhavā.
635六百三十五。
635.
132四念处,即身体观照等;
Cattāro satipaṭṭhānā, kāyānupassanādayo;
133此法被广大宣说,乃由正念尊者所明说。
Iti vuttā panekāva, sammāsati mahesinā.
636
636.
135坏因坏果的断尽以及坏因未起的断尽,皆属断尽范畴;
Uppannānuppannapāpapahānānuppannāya ca;
136或者断尽未起的坏因与已起的坏果,缘此生起增长。
Anuppannuppannehi vā, nibbatti abhivuddhiyā.
637
637.
138断除坏因的精进,是依职分而有所不同;
Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato;
139正确之努力共有四种,此为世尊所教授。
Sammappadhānā cattāro, iti vuttā mahesinā.
638
638.
141「恻隐」与「精进」及「心念」,以此等义审察考察;
Chando ca vīriyaṃ cittaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā;
142谓「四种神足」,乃四种至尊的神足,分别不同。
Cattāro iddhipādāti, vibhattā caturādhipā.
639
639.
144信根与精进,正念以及定力;
Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;
145慧根五种,皆属觉支集合。
Paññindriyañca pañceva, bodhipakkhiyasaṅgahe.
640
640.
147以根为基础的根,凭借力量而显现种种力,
Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca;
148此等种种相互分离且具区别,由尊者分为两种类。
Iti bhinnā vibhattā ca, duvidhāpi mahesinā.
641
641.
150念觉成长及法的增长,精进等欢喜之相;
Satī ca dhammavicayo, tathā vīriyapītiyo;
151安静与定,及由彼等生起的舍心。
Passaddhi ca samādhi ca, upekkhāti ca tādinā.
642
642.
153觉悟者的七种觉支,是觉者的本性所现;
Desitā satta bojjhaṅgā, bujjhantassa sabhāvato;
154身与心有别各分开,行之以一意清净。
Kāyacittavasā bhinnaṃ, katvā passaddhimekakaṃ.
643
643.
156正见与正思维、正精进,远离放逸不退转;
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;
157正念与正定俱具足,八支圣道名之为道。
Sammāsati samādhī ca, maggo aṭṭhaṅgiko mato.
644六百四十四。
644.
159这即是简要归纳,共分为三十七种。
Iti satteva saṅkhepā, sattatiṃsa pabhedato;
160成一则得安静,且不破坏十四种法。
Ekaṃ katvāna passaddhiṃ, asambhinnā catuddasa.
645六百四十五。
645.
162说有九法精进,于六批、五类中;
Navadhā vīriyaṃ vuttaṃ, chasu rāsīsu pañcasu;
163余剩戒定八种,且于同类相似。
Aṭṭhadhā sati sesā tu, samānapadarāsikā.
646
646.
165「五种」者即是慧,「定」者四支。
Pañcasveva tu paññā ca, samādhi caturāsiko;
166「信」分为两种,五者皆有分别。
Saddhā dvīsu vibhattāti, pañcete savibhattikā.
647
647.
168「九」者为分别(相别),余者皆是欲望、心与他事;
Navā vibhattikā sesā, chando cittamathāparaṃ;
169「喜」「宁静」「观察」及「解脱的思惟」。
Pīti passaddhipekkhā ca, saṅkappo viratittayaṃ.
648
648.
171如是所说者,诸佛所具足的觉分合集;
Iti vuttanayā sabbe, bodhipakkhiyasaṅgahā;
172于出世间者中生起,无不适当,普遍恒常。
Lokuttaresu sambhonti, sabbathāpi yathārahaṃ.
649
649.
174在前文所合,乃至世间行得其法;
Pubbabhāge yathāyogaṃ, lokiyesu ca labbhare;
175寂灭修习之时,六种清净得以增长。
Nibbedabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
650六百五十。
650.
177此为邪行恶业,即波罗提耶诸善根之相集会。
Iti missakasāvajjā, bodhipakkhiyasaṅgahā;
178如实处于诸方便中,依其所应而立。
Yevāpanakarāsimhi, yathāsambhavato ṭhitā.
651六百五十一。
651.
180种种业道由此而生,无论善恶皆有;
Kammapathā tu sambhonti, puññāpuññesu sabbathā;
181善行道路作为善行,恶行道路作为恶行。
Apathā ca sucaritā, tathā duccaritāpi ca.
652
652.
183此处所谓业道现前,即无贪等法;
Tattha kammapathaṭṭhāne, anabhijjhādayo pana;
184称为近行,指果报显现时的业所为也。
Upacārena vuccanti, vipākesu kriyesu vāti.
185如是,在心所分别中,见摄论终了。
Iti cetasikavibhāge diṭṭhisaṅgahakathā niṭṭhitā.
186第十七章。
Sattarasamo paricchedo.
187并且,心所分别已于一切方面终了。
Niṭṭhito ca sabbathāpi cetasikavibhāgo.