第十四章
1第十四品
Cuddasamo paricchedo
214. 蕴聚生起之论
14. Rāsisambhavakathā
490
490.
2九种附属法,与十八种聚集;
Naveva yevāpanakā, aṭṭhārasa ca rāsayo;
3由九百二十种合成,十种及二种,有所分别。
Navabhiṃsatisambhinnā, dasa dve savibhattikā.
491
491.
5一、二、三、四与七、八之数,他们无过失。
Ekadvayaticatuchasattaṭṭhānānavajjake;
6有二十七种、七种与一种,又有二种与一种,以及另一种。
Sattavīsati satteko, dvayameko punekako.
492
492.
8十种附属法,与十一种聚;
Daseva yevāpanakā, ekādasa ca rāsayo;
9由二十八种所合成,十种为有分别者。
Aṭṭhavīsatisambhinnā, daseva savibhattikā.
493
493.
11而它们则固定于一、二、三、四、六处;
Ekadvayaticatukkachaṭṭhānaniyatā pana;
12十八种、七种与一种,那一种即是恶。
Aṭṭhārasa ca satteko, eko cekova pāpake.
494
494.
14还有两种是随附法,其聚则成四种;
Dve yevāpanakā honti, rāsayo ca catubbidhā;
15此处,十三种为不合成者,三种为有分别者。
Terasettha asambhinnā, tayova savibhattikā.
495
495.
17依一二三处,十种与二种为无因者;
Ekadvayatikaṭṭhānā, dasa dveko ahetuke;
18如是,无过失、有过失及有因者,是结合之确定。
Iccānavajjā sāvajjā-hetuke yoganicchayo.
496
496.
20于有罪中,七者亦无;于无罪中,则为宣说者;
Sattāpi natthi sāvajje, niravajje pakāsako;
21于无因中,道等之聚亦无,共有十四种。
Ahetuke ca maggādirāsayo natthi cuddasa.
497
497.
23无罪者于有罪中,有罪者于无罪中;
Anavajjā tu sāvajje, sāvajjakānavajjake;
24于无因的心生起中,彼两者皆不存在。
Cittuppādamhi nattheva, natthobhayamahetuke.
498
498.
26然而,有罪者于有罪处,无罪者于无罪处;
Sāvajjā pana sāvajje, anavajjānavajjake;
27然而,共通的杂项应于一切处被执取。
Gahetabbā tu sabbattha, sādhāraṇā pakiṇṇakā.
499
499.
29关于五禅心,于六十七心中,应作说明;
Jhānapañcakacittesu, sattasaṭṭhisu niddise;
30依禅支组合之差别,各处于品类有种种区分。
Jhānaṅgayogabhedena, rāsibhedaṃ tahiṃ tahiṃ.
500
500.
32于四法及六法无过失中,同样地,智与喜所成亦尔。
Catuchakkānavajjesu , ñāṇapītikataṃ tathā;
33于二十四种小品中,应说四种分别。
Catuvīsa parittesu, catudhā bhedamuddise.
501五百零一。
501.
35有贪者与离贪者,于无量转起中;
Sarāgavītarāgānaṃ, appamaññāpavattiyaṃ;
36于欲界的广大福业中,悲与喜同时生起。
Karuṇāmuditā honti, kāmapuññamahākriye.
502五百零二。
502.
38已达近行与安止者,以安乐的众生为行境;
Upacārappanāpattā, sukhitā sattagocarā;
39因此,不于第五无色、大果报、无上之中。
Tasmā na pañcamāruppe, mahāpāke anuttare.
503五百零三。
503.
41于入流与舍中,遍作等生起时;
Sotāpatitupekkhāsu, parikammādisambhave;
42由于诸禅那具有同等的果报,是故于彼果报中亦可得。
Jhānānaṃ tulyapākattā, tappākesu ca labbhare.
504
504.
44而有贪者,因有违犯的可能,离则不生。
Viratī ca sarāgānaṃ, vītikkamanasambhavā;
45于达到与受持之际,在欲界福行中可得。
Sampatte ca samādāne, kāmapuññesu labbhare.
505
505.
47由于在每一处门中,皆具有断除恶戒与思的功用;
Taṃtaṃdvārikadussilya-cetanucchedakiccato;
48于道中,因所感果报相同;于果中,则成为确定。
Magge ca tulyapākattā, phale ca niyatā siyuṃ.
506
506.
50五种亦可能生起,其转起之行相与所缘各不相同;
Pavattākāravisayabhinnā pañcāpi sambhavā;
51在世间虽可被领受,但或各别生起,或不。
Lokiye labbhamānāpi, visuṃ ceva siyuṃ na vā.
507
507.
53恶法在诸恶中可得,依次为七种、六种、一种;
Pāpā labbhanti pāpesu, satta chakkekakā kamā;
54两者皆依自性,决定在六处与其他处。
Sarūpayevobhayakā, niyataṭṭha chaḷetare.
508
508.
56遍一切处皆共通,如所说之杂项;
Sādhāraṇā ca sabbattha, yathāvuttā pakiṇṇakā;
57其中,于根等所期望者,一境性非有;
Tattha cekaggatā natthi, indriyādīsu kaṅkhite.
509
509.
59欲与胜解,亦在离二十一种中;
Chandādhimokkhā yevāpi, vīsekādasavajjite;
60掉举在十一种中,中舍性在无过失中。
Uddhaccamekādasasu, majjhattamanavajjake.
510
510.
62遍一切处的作意,则有三、二、一、二种等;
Sabbattha manasikāro, tidvekadvitikāpare;
63于八、二十八、四,以及五、二之中,依次为。
Aṭṭhaṭṭhavīsacatūsu, pañcadvīsu yathākkamaṃ.
511
511.
65此处,就总集而言,是指掉举与三离;
Samudāyavasenettha, uddhaccaviratittayaṃ;
66于他处为有分别者,在此即是无分别者。
Savibhattikamaññattha, avibhattikameva taṃ.
512
512.
68因此,在诸心生起之中,此即是有分别与无分别;
Cittuppādesu tenetaṃ, vibhattiavibhattikaṃ;
69如是,智者当善察生起与不生起。
Iti sādhu sallakkheyya, sambhavāsambhavaṃ budhoti.
72如是,于心所分别中,聚生起之论已毕。
Iti cetasikavibhāge rāsisambhavakathā niṭṭhitā.
73第十四品。
Cuddasamo paricchedo.