第十三章
1第十三章。
Terasamo paricchedo
2十三、积聚相应论
13. Rāsiyogakathā
441第四百四十一条。
441.
2如此,智者了知蕴聚之道后,依所能得而作观;
Iti rāsivīthiṃ ñatvā, labbhamānavasā budho;
3进而更应阐明他们之相应,于诸心生起之中。
Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.
442第四百四十二条。
442.
5于欲界善心的最初二心识中
Kāmāvacarakusalassa, paṭhamadvayamānase;
6一切蕴聚皆存在,如何随应而有?
Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.
443四百四十三。
443.
8触之五种蕴聚,禅那之五种蕴聚;
Phassapañcakarāsī ca, jhānapañcakarāsi ca;
9根之八种蕴聚,道之五种蕴聚。
Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.
444四百四十四。
444.
11力等七聚,及因等三业道;
Balasattakarāsī ca, hetukammapathattikā;
12余十聚,以及护世二法等;
Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.
445
445.
14杂九聚,除去决定与掉举。
Yevāpanakanavakaṃ, niyatuddhaccavajjitā;
15二种无量,与三种离恶行。
Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.
446
446.
17如此这些十七聚,依同相而宣说;
Iti sattarasevete, desitā ca sarūpato;
18无记聚,亦得安立于所立之处。
Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.
447
447.
20此处有五十六句,依其自体相而宣说;
Chappaññāsa padānettha, desitāni sarūpato;
21而法有三十,于其中依自体相而存在。
Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.
448
448.
23这些与无记聚,合为六十五句;
Tāni yevāpanakehi, pañcasaṭṭhi padāni ca;
24然法有三十九,名为生起。
Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.
449
449.
26其中十二法,是分别所说。
Tattha dvādasa dhammā ca, desitā savibhattikā;
27其余一切,则名为不分别。
Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.
450
450.
29一法、二法、三法、四法、六法、七法、八法的分类;
Ekadvi ca ticatukka-chasattaṭṭhānikā pana;
30二十七法、一百零七法,以及各各二法,依次排列。
Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.
451四百五十一。
451.
32决定法共有三十四法,依俱生而说;
Niyatā tu catuttiṃsa, dhammāva sahavuttito;
33依随生起而说,此决定论有五种。
Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.
452四百五十二。
452.
35其中,于一切不定者,由总摄与舍弃;
Tattha cāniyate sabbe, gahetvā ca pahāya ca;
36复由各别总摄,而有七种联结之次第。
Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.
453四百五十三。
453.
38一时三十九,一时三十四,依次递进;
Sakimekūnatālīsa, catuttiṃsa yathākkamaṃ;
39智者当五次结合,即是三十五。
Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.
454四百五十四。
454.
41此处有味之积聚、诸语句,以及法义间的种种分别;
Rāsayo ca padānīdha, dhammantaravibhattiyo;
42正如于可摄受者中,依自性而有确定与不确定。
Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.
455
455.
44以及联结与理趣的差别,计数、含摄与安立;
Yojanānayabhedañca, gaṇanāsaṅgahaṭṭhiti;
45以可得的推理为准,于各处善巧观察。
Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.
456
456.
47在智与离于智之间,舍弃喜并住于中舍者;
Ñāṇaṃ ñāṇaviyuttamhi, hitvā pītiṃ upekkhite;
48转动着感受,在欲、福与其余者之间。
Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.
457
457.
50应运用大业,舍离三远离
Mahākriye ca yojeyya, pahāya viratittayaṃ;
51舍离无量后,应运用大果报
Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.
458
458.
53依次舍弃寻等,于一切处三种远离;
Takkādiṃ kamato hitvā, sabbattha viratittayaṃ;
54于第五,舍弃无量后,应运用于色。
Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.
459
459.
56舍弃无量后,应如无上禅那般运用;
Hitvāppamaññā yojaye, yathājhānamanuttare;
57即摄取出世间根与三种远离。
Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.
460
460.
59禅那共有四十种,与乐相应而转起;
Jhānāni catutālīsa, sukhayuttāni vattare;
60二十三种与舍相应,于第五禅中则完全如是;
Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.
461
461.
62无量与离(戒),于欲界善心中可得;
Appamaññāviratiyo, kāmapuññesu labbhare;
63无量心于四色禅那及大唯作心中可得。
Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.
462
462.
65于出世间心,一切处皆有三离生起。
Lokuttaresu sabbattha, sambhoti viratittayaṃ;
66于无色界及第五大果报心中,则无此二离。
Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.
463
463.
68寻等三支为慧,五种不定法为动;
Vitakkādittayaṃ paññā, pañca cāniyatā calā;
69其余诸法依损减与增益之力,任何时候皆不动摇。
Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.
464
464.
71于此无过失心中,摄有二十二种;
Bāvīsatividho cettha, saṅgaho anavajjake;
72即依二二成对之力,及依五禅那之力而成。
Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.
465
465.
74如是了知,于无过失心中,众聚组合之生起;
Iti ñatvānavajjesu, rāsisaṅgaha sambhavaṃ;
75智者亦应了知,于有过失心中,诸聚如何生起。
Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.
466
466.
77在贪根第一类中,有触五组;
Lobhamūlesu paṭhame, phassapañcakarāsi ca;
78禅那五组,以及同样地,根五组。
Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.
467
467.
80道力四组,以及因、业道二组。
Maggabalacatukkañca, hetukammapathadukā;
81世间坏灭组、奢摩他及奢摩他双组。
Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.
468
468.
83除去中舍性,而有名为‘杂项’者,
Tatramajjhattataṃ hitvā, yevāpanakanāmakā;
84可得四种,其中有十一组。
Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.
469
469.
86此处就其自性而说示的句,恰有三十二种;
Dvattiṃseva padānettha, desitāni sarūpato;
87若与杂项合在一起,则成为三十六种。
Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.
470
470.
89此处有不混杂的句,共有二十种;
Asambhinnapadānettha, samavīsati sambhavā;
90及带变格的名词,阐明九种法。
Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.
471
471.
92而依一、二、三、四、六处所决定者,
Ekadvayaticatukka-chaṭṭhānaniyatā pana;
93十一、六及一,依次逐一说明。
Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.
472
472.
95此处绝无任何名为‘不定’的心所,亦无‘小舟’等名目。
Natthevāniyatā hettha, yevāpanakanāmakā;
96亦无‘相应’与‘差别’等分际,是故彼处皆不存在。
Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.
473
473.
98诸如慢、昏沉睡眠,以及嫉妒与悭吝等,也是如此。
Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;
99恶作属于有罪(不善),此六种即被视为‘不定’心所。
Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.
474
474.
101慢生起于五种与邪见不相应、有行的心中。
Māno diṭṭhiviyuttesu, sasaṅkhāresu pañcasu;
102昏沉睡眠则生起于其余三种与二种嗔恚相应的心中。
Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.
475第四百七十五
475.
104如此,有罪者八种,无罪者二十种;
Iccevamaṭṭha sāvajjā, anavajjaṭṭhavīsati;
105所有三十六种心,皆与‘不定’心所相应。
Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.
476第四百七十六
476.
107与它们(不定心所)相应的心,依其相应情况,或以一、以二、以三、以五种方式组合;
Tehi yuttā yathāyogaṃ, ekadvittayapañcahi;
108依次为:二种心、二十二种心、三种心,以及九种心。
Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.
477四百七十七。
477.
110依循所说之理,复随所得而摄;
Iti vuttānusārena, labbhamānavasā pana;
111于余诸法亦当如是配合,于可呵责处依次而行。
Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.
478四百七十八。
478.
113于贪根中取贪,于二种嗔恚中取嗔;
Lobhamūlesu lobhañca, dosañca paṭighadvaye;
114于痴根中,取疑与掉举,合为因聚。
Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.
479
479.
116在已离邪见的境界中,舍断了喜,安住于无记的舍。
Diṭṭhiṃ diṭṭhiviyuttamhi, hitvā pītimupekkhite;
117智者能于嗔根中转变感受,
Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.
480
480.
119同样地,对于业道与见,
Tathā kammapathaṃ diṭṭhiṃ,
120于痴之中,喜与欲;
Pītiṃ chandañca momuhe;
121于疑之中,胜解;
Kaṅkhite adhimokkhañca,
122已舍之后,当组合诸聚。
Hitvā yojeyya rāsayo.
481
481.
124当心达到安住时,即是心一境性;
Cittassa ṭhitiṃ pattāsu, cittassekaggatā pana;
125若于五根等心生疑惑,便同退失;
Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.
482
482.
127如此以十二种方式了知后,即便于有罪等中,亦当含摄。
Iti dvādasadhā ñatvā, sāvajjesupi saṅgahaṃ;
128于无因心中亦应了知,如何随其生起而说;
Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.
483四百八十三。
483.
130于十八无因心中,五识为意;
Aṭṭhārasāhetukesu , pañcaviññāṇamānase;
131触等五组,以及禅那安住之二种;
Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.
484四百八十四。
484.
133根之三法组,及所谓其余之类别;
Indriyattikarāsī ca, yevāpanakanāmako;
134作意唯一种,却有四种聚集;
Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.
485四百八十五。
485.
136不混杂者唯有八种,其中两种为有分别;
Asambhinnā panaṭṭheva, dve tattha savibhattikā;
137一处、二处、三处,六法以及又一法。
Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.
486四百八十六。
486.
139然于意界三法之因与结生之际;
Manodhātuttikāhetu-paṭisandhiyuge pana;
140寻与伺,于禅那聚中为增上。
Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.
487四百八十七
487.
142于悦俱推度中有喜,然于第二转向中,
Sukhasantīraṇe pīti, dutiyāvajjane pana;
143精进与定,可得于根聚之中。
Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.
488〔四百八十八〕
488.
145于微笑时,喜与精进等为增上;
Adhikā hasite honti, pīti ca vīriyādayo;
146而在五种识之外,胜解亦复如是。
Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.
489四百八十九。
489.
148如是,于无过失禅那中,有二十二种心所。
Iccānavajje bāvīsa,
149于有过失中,另有十二心所;
Sāvajje dvādasāpare;
150于因中,有此五种相应;
Yogā hetumhi pañcete,
151此为“缺一之四十”论。
Tālīsekūnakā kathāti.
154如是,在心所分别中,聚之组合论已结束。
Iti cetasikavibhāge rāsiyogakathā niṭṭhitā.
155第十三章。
Terasamo paricchedo.