第十三章
第十三章。
Terasamo paricchedo
1十三、聚类组合论。
13. Rāsiyogakathā
441第四百四十一条。
441.
3依止于欲道之理,智慧者得以安住于彼;
Iti rāsivīthiṃ ñatvā, labbhamānavasā budho;
4依此理,同样的禅习于心所的生成当被点亮。
Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.
442第四百四十二条。
442.
6于先前为善的欲道二层心识中,
Kāmāvacarakusalassa, paṭhamadvayamānase;
7一切诸道皆存在,依其应有之法而有差别。
Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.
443四百四十三。
443.
9触五种广大禀赋,禅那五种广大禀赋;
Phassapañcakarāsī ca, jhānapañcakarāsi ca;
10根七种广大禀赋,正道五种广大禀赋。
Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.
444四百四十四。
444.
12力与威力广大禀赋,因缘业道具备;
Balasattakarāsī ca, hetukammapathattikā;
13十住余际广大禀赋,护世天及诸天属。
Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.
445
445.
15所谓如是无记恶业,行为端正纯净;
Yevāpanakanavakaṃ, niyatuddhaccavajjitā;
16而且无分别二取,三种离欲亦包括在内。
Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.
446
446.
18如是于七处修习,且依法正释所演说;
Iti sattarasevete, desitā ca sarūpato;
19如同无记与无记相似之业,及得住于所修习处之境界。
Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.
447
447.
21此处说的是四十五个词,所宣说者义相同;
Chappaññāsa padānettha, desitāni sarūpato;
22法则于彼处统一,相同之义常存。
Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.
448
448.
24这些分别是四十五个加上六十五个词;
Tāni yevāpanakehi, pañcasaṭṭhi padāni ca;
25法则却约为三十三种,然则其发生之义则多种。
Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.
449
449.
27其中有十二法,是分别宣说的;
Tattha dvādasa dhammā ca, desitā savibhattikā;
28余下的则是全部集合在一起的,称为不分别法。
Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.
450
450.
30一法与二、三、四、六十法的数量各自确定;
Ekadvi ca ticatukka-chasattaṭṭhānikā pana;
31二十七法、三十一法、两法各依次序排列。
Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.
451四百五十一。
451.
33固定者共有三十四法,在教法中广为传说;
Niyatā tu catuttiṃsa, dhammāva sahavuttito;
34依其所应该传述者,有五种固定教说。
Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.
452四百五十二。
452.
36其中一切皆依此传述,既摄受亦舍弃;
Tattha cāniyate sabbe, gahetvā ca pahāya ca;
37即便各自摄受,亦是七种联结之法。
Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.
453四百五十三。
453.
39在相应规则中,应以三十三为限。
Sakimekūnatālīsa, catuttiṃsa yathākkamaṃ;
40若加五则可作三十八,聪明者知此为三十五。
Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.
454四百五十四。
454.
42庄严与根基,在法的界限中相别;
Rāsayo ca padānīdha, dhammantaravibhattiyo;
43宛如色相一般,依照一定与不定分别。
Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.
455
455.
45测量以业障为界,包含计算和概括;
Yojanānayabhedañca, gaṇanāsaṅgahaṭṭhiti;
46凭借获得的推断,分别详察各处。
Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.
456
456.
48在智慧慧明具足之中,舍弃欢喜而保持舍察;
Ñāṇaṃ ñāṇaviyuttamhi, hitvā pītiṃ upekkhite;
49感受变化流转,余剩者为欲乐功德。
Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.
457
457.
51应当与大恶业相应,舍弃而断绝之;
Mahākriye ca yojeyya, pahāya viratittayaṃ;
52且应舍弃无量恶而相应,置于大罪中。
Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.
458
458.
54当舍离欲念及诸见解,断除一切;
Takkādiṃ kamato hitvā, sabbattha viratittayaṃ;
55于第五戒中以无量慎重,舍弃色欲而相应。
Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.
459
459.
57舍弃一切次劣的缚缚,契合超越禅那的版本;
Hitvāppamaññā yojaye, yathājhānamanuttare;
58并且摄取超验的根境,实行断绝退转。
Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.
460
460.
60禅那共有四十一种,都是与安乐相应;
Jhānāni catutālīsa, sukhayuttāni vattare;
61其中有三十三是平等不动的,在第五禅中无一例外。
Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.
461
461.
63不放逸者在欲乐的功德中得受果报;
Appamaññāviratiyo, kāmapuññesu labbhare;
64不放逸者在四色禅定中,行大务作。
Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.
462
462.
66在超世间法中,普遍成就断除放逸;
Lokuttaresu sabbattha, sambhoti viratittayaṃ;
67即使在无对境的无余涅槃与第五禅,即大苦处禅也不退转。
Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.
463
463.
69意念与探扰有二种,五种不善法荡然不动;
Vitakkādittayaṃ paññā, pañca cāniyatā calā;
70是依于破坏智识者,其余法不曾动摇。
Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.
464
464.
72此处有二十二种无过失的聚合,
Bāvīsatividho cettha, saṅgaho anavajjake;
73亦有成对成对者,还有五禅法。
Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.
465
465.
75如所知者,在受诸非善行为中,由杂染聚集所生;
Iti ñatvānavajjesu, rāsisaṅgaha sambhavaṃ;
76此受亦应被知晓,智者当察其杂染如何生成。
Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.
466
466.
78于贪根初处,有触五种杂染;
Lobhamūlesu paṭhame, phassapañcakarāsi ca;
79禅定五种杂染,以及感官五种杂染,于此亦同。
Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.
467
467.
81有关道之力、因缘、果报与业之路径,
Maggabalacatukkañca, hetukammapathadukā;
82以及世间的生死流转之本性,止禅乃至深止之功用。
Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.
468
468.
84其中舍弃中道,以安慰为名,
Tatramajjhattataṃ hitvā, yevāpanakanāmakā;
85能够得四种,仅得一、二、三种之多。
Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.
469
469.
87这里有三十二种经句,是以相同面貌所宣说者;
Dvattiṃseva padānettha, desitāni sarūpato;
88它们恰如同类,且共有三十六种。
Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.
470
470.
90这里是不分断的经句,有二十二种相应出现;
Asambhinnapadānettha, samavīsati sambhavā;
91并且有名称各异者,共有九种法显现。
Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.
471
471.
93一与二、三与四、五与六,这些都是已确定的。
Ekadvayaticatukka-chaṭṭhānaniyatā pana;
94十一与十六,某些是肉食者、某些不是肉食者。
Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.
472
472.
96这里不存在确定性,如同一切均名为小舟;
Natthevāniyatā hettha, yevāpanakanāmakā;
97距离之差也存在,因此那里不存在固定的界限。
Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.
473
473.
99傲慢与昏沉眠欲,以及嫉妒和吝惜也是如此;
Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;
100掉举则被视为根本烦恼,其余六者皆属不定烦恼。
Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.
474
474.
102傲慢显现于有见众行五者中;
Māno diṭṭhiviyuttesu, sasaṅkhāresu pañcasu;
103昏沉欲望则余三种烦恼,包括急触退转者。
Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.
475第四百七十五。
475.
105罪业严重,不堕落的有二十二种;
Iccevamaṭṭha sāvajjā, anavajjaṭṭhavīsati;
106所有这些都是三十六种心行,是具结连的意行者所拥有。
Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.
476第四百七十六。
476.
108与此相应,适当的结合是一种二加五;
Tehi yuttā yathāyogaṃ, ekadvittayapañcahi;
109二是二十二、三是三十又二、一又九,按顺序排列。
Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.
477四百七十七。
477.
111依教言通说,能具足者被摄受;
Iti vuttānusārena, labbhamānavasā pana;
112当以此法为他因缘,在世间应如其所宜而发挥。
Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.
478四百七十八。
478.
114于贪根之上有贪,及于嗔之对治;
Lobhamūlesu lobhañca, dosañca paṭighadvaye;
115于痴根有怀疑恐惧,生其缘故。
Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.
479
479.
117于辞见有所依的见解之中,摒弃了欢喜等,保持无记的平静;
Diṭṭhiṃ diṭṭhiviyuttamhi, hitvā pītimupekkhite;
118于感受转变时,智者察知其为嗔恨之根本。
Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.
480
480.
120如是,对于业道及见解,
Tathā kammapathaṃ diṭṭhiṃ,
121迷惑于欢喜及渴望。
Pītiṃ chandañca momuhe;
122在疑惑之中,应当决定断除,
Kaṅkhite adhimokkhañca,
123舍弃不宜的束缚。
Hitvā yojeyya rāsayo.
481
481.
125当心意安住时,心意乃具单一聚合;
Cittassa ṭhitiṃ pattāsu, cittassekaggatā pana;
126疑惑消除,五根等亦断除;
Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.
482
482.
128由此认知十二因缘,且于整体亦当有所了解;
Iti dvādasadhā ñatvā, sāvajjesupi saṅgahaṃ;
129即使是无因之者,也应依其可能之理,予以辨别说明。
Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.
483四百八十三。
483.
131于十八因缘中,于五识心;
Aṭṭhārasāhetukesu , pañcaviññāṇamānase;
132并有触五种、禅定八处亦同。
Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.
484四百八十四。
484.
134根数者,称为感官的归属类别。
Indriyattikarāsī ca, yevāpanakanāmako;
135有一种名为心意的类别,合计有四种归属类别。
Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.
485四百八十五。
485.
137然非混杂错乱,有二者在此分明区分。
Asambhinnā panaṭṭheva, dve tattha savibhattikā;
138一者为单二并合之位,六者则为复数之一。
Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.
486四百八十六。
486.
140心界高升之因缘相续之际;
Manodhātuttikāhetu-paṭisandhiyuge pana;
141思维与思考,胜过静虑的广积。
Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.
487〔四百八十七〕
487.
143于安乐渡难时,乃至第二部分欢喜;
Sukhasantīraṇe pīti, dutiyāvajjane pana;
144精进与定力,以及感官广积,皆得而成。
Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.
488〔四百八十八〕
488.
146具足喜悦时,有欢喜及精进等随之而来;
Adhikā hasite honti, pīti ca vīriyādayo;
147当对内境界无执着后,五种识无障碍而显现。
Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.
489四百八十九。
489.
149于欲界除去二十一种障碍,
Iccānavajje bāvīsa,
150于欲界中有十二余障。
Sāvajje dvādasāpare;
151于五种禅定因缘上有这五个。
Yogā hetumhi pañcete,
152『四十减一之事』者。
Tālīsekūnakā kathāti.
153如是,在心所分别中,聚类组合论已结束。
Iti cetasikavibhāge rāsiyogakathā niṭṭhitā.
154第十三章。
Terasamo paricchedo.