第十章
第十章
Dasamo paricchedo
110. 分别论
10. Pabhedakathā
352三百五十二。
352.
3『一切起』与『一切灭』,如同依止事物一样存在;
Ekuppādā nirodhā ca, ekālambaṇavatthukā;
4相续而生、同自然具足,成就紧密相联的关系。
Sahagatā sahajātā, saṃsaṭṭhā sahavuttino.
353三百五十三。
353.
6如同五种智慧诸法,真实相应地相互结合;
Tepaññāsa paniccete, sampayuttā yathārahaṃ;
7意心法中的法,亦有十八种类别。
Cittacetasikā dhammā, aṭṭhārasavidhāpi ca.
354三百五十四。
354.
9有一种说法认为存在六种,又有一种说法认为存在四种,还有一种说法认为存在七种;
Ekadhā chabbidhā ceva, catudhā sattadhā ṭhitā;
10这应当根据心生起种类的差别,由分别智加以分析破分。
Cittuppādapabhedena, bhinditabbā vibhāvinā.
355三百五十五。
355.
12八种法的分别消尽,被分为九十种以上;
Aṭṭha dhammāvinibbhogā, bhinnāsīti navuttarā;
13有七十种、七百种、十种、两种等,都是彼此混杂而存。
Sattasataṃ dasa dve ca, sabbe honti samissitā.
356三百五十六。
356.
15根据清净境界,转怒为心,像冷静的水波翻动一般;
Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;
16无功德者与欲界功德者,皆是大恶大罪。
Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā.
357三百五十七。
357.
18最初的禅法也属于出世间的广大名扬;
Paṭhamajjhānadhammā ca, lokuttaramahaggatā;
19全部五十种分别意念都被分辨开来。
Pañcapaññāsa sabbepi, vitakkā honti bheditā.
358三百五十八。
358.
21『思惟』亦有三种,称第二禅。
Vicārāpi ca teyeva, dutiyajjhānanāmakā;
22第十一禅后,共有六十六种思惟被明现。
Ekādasāpare ceti, chasaṭṭhi paridīpitā.
359三百五十九。
359.
24无功德者及有欲的功德者,皆属大恶罪或大恶业;
Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā;
25又有四种四类,分别指清净安乐的彼岸。
Catukkā ceva cattāro, sitañca sukhatīraṇaṃ.
360三百六十。
360.
27初禅为世间超胜之大定;
Paṭhamāditikajjhānā , lokuttaramahaggatā;
28如是有五十种喜乐,常恒具足。
Iccevamekapaññāsa, pītiyo honti sabbathā.
361三百六十一。
361.
30起坐两个:有罪及无罪;
Sitavoṭṭhabbanā dve ca, sāvajjā cānavajjakā;
31但勇猛则有所分别,此勇猛有三十七种。
Bhinnamevaṃ tu vīriyaṃ, tesattatividhaṃ bhave.
362三百六十二。
362.
33有犯戒与不犯戒者二类,皆因无明所染污。
Sāvajjā cānavajjā ca, momūhadvayavajjitā;
34起欲望者全体共有,六十种类别之外另有九种。
Chandā bhavanti sabbepi, saṭṭhibhedā navuttarā.
363三百六十三。
363.
36断惑净心、冷静安住者亦如是;
Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;
37有犯戒与不犯戒者二类,且断除疑虑。
Sāvajjā cānavajjā ca, vicikicchāvivajjitā.
364三百六十四。
364.
39增上解脱如是分别,共有七十八种。
Adhimokkhā paniccevaṃ, aṭṭhasattati bheditā;
40三百、九十以及两种,各自分别,互不混杂。
Tisataṃ navuti dve ca, bhinnā honti pakiṇṇakā.
365三百六十五。
365.
42有一百九十七种,其中特有信心者一百九十九;
Ekūnasaṭṭhi vā honti, saddhādekūnavīsati;
43整体来说有一千、一百及二十一种。
Sahassañca satañcekaṃ, ekavīsañca sabbathā.
366
366.
45与智慧相应者,有十二种欲乐,
Ñāṇena sampayuttā ca, kāme dvādasadhāpare;
46五十三种智慧说法与七十四种言说。
Pañcatiṃsāti paññāpi, sattatālīsadhā kathā.
367
367.
48色禅四禅及欲界善业大行,
Rūpajjhānacatukkā ca, kāmapuññā mahākriyā;
49约有二十八种,如此共六十五种。
Aṭṭhavīsappamaññevaṃ, chappaññāsa bhavanti ca.
368三百六十八。
368.
51无上欲净福为第一,然而有三种离欲;
Anuttarā kāmapuññā, tisso viratiyo pana;
52分为十六种,及其四十三支分配。
Honti soḷasadhā bhinnā, aṭṭhatālīsa piṇḍitā.
369三百六十九。
369.
54如五二种相,合而为四种;
Pañcavīsānavajjevaṃ, sampayuttā catubbidhā;
55一千二百五十、以及二与七十,各个分别。
Sahassadvisatañceva, dvi ca sattati bhedato.
370三百七十。
370.
57恶见共有四种,然则有十二种差别,
Cattāro pāpasāmaññā, bhinnā dvādasadhā pana;
58复有三十八种,诸恶见皆为集成。
Aṭṭhatālīsadhā honti, te sabbe paripiṇḍitā.
371三百七十一。
371.
60贪欲则有八种差别,嗜睡亦有五种,
Lobho panaṭṭhadhā bhinno, thinamiddhañca pañcadhā;
61怀有四种见解,四种见解皆为烦恼所染。
Catudhā diṭṭhimāno ca, catudhā diṭṭhiyo visuṃ.
372
372.
63『烦恼及诸根本烦恼』共四种,疑惑亦包含其中;
Dvidhā dosādicattāro, vicikicchekadhāti ca;
64『业障』共七种,分为三类四类两重三类。
Sāvajjā sattadhā vuttā, bhinnāsīti tikuttarā.
373
373.
66『欲贪』共十八种,且依别法出三十九种;
Iccaṭṭhārasadhā vuttā, tepaññāsāpi bhedato;
67两千加百,加上五十六种交错杂杂的分别。
Dvisahassañca tu sataṃ, bhavantekūnasaṭṭhi ca.
374
374.
69「思维、疑惑、苦乐俱调、寂静」五种状态;
Vitakkavicārapītisukhopekkhāsu pañcasu;
70须以禅的分别为鉴别,正当摄受无上禅法。
Bhinditvā jhānabhedena, gahetabbā anuttarā.
375
375.
72除此之外,处处无差别的分别之因;
Aññatra pana sabbattha, natthi bhedappayojanaṃ;
73仅在八种状态中,何以称为摄受而非分别,特此标识。
Aṭṭheva kasmā gayhanti, abhedenāti lakkhaye.
376三百七十六。
376.
75从第一禅开始,皆为胜出世间的大禅;
Paṭhamādicatujjhānā, lokuttaramahaggatā;
76单一心念,清净固定,修习四十四种境界。
Iccekamekadasadhā, catutālīsa piṇḍitā.
377三百七十七。
377.
78三十三禅境为第五禅,共有七十六种相杂而成;
Tevīsa pañcamā ceti, sattasaṭṭhi samissitā;
79其中皆具安住,且都显现出八十八种光明。
Appanā tattha sabbāpi, aṭṭhapaññāsa dīpitā.
378三百七十八。
378.
81三十五种简要,超越世俗的伟大法门;
Pañcatiṃseva saṅkhepā, lokuttaramahaggatā;
82其中全部都是功德和修习,共显二十六种。
Appanā tattha sabbāpi, chabbīsati pakāsitā.
379三百七十九。
379.
84有神通的六种天声,即心念传递的名称;
Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, cetopariyanāmakā;
85回忆前生,及五种天眼通。
Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.
380三百八十。
380.
87所谓『内在超越智慧』者,是指以形身为动因的第五种智慧;
Abhiññāñāṇamīrenti, rūpāvacarapañcamā;
88此智慧又能分为两种,即善的行为智慧与慧识两者。
Kusalañca kriyā ceti, bheditaṃ duvidhampi ca.
381三百八十一。
381.
90既了知这两种,并兼具五种世间超越智慧;
Taṃ dvayampi sammissetvā, pañcābhiññā ca lokiyā;
91以及烦恼断灭的智慧,即称为六种超越智慧。
Āsavakkhayañāṇañca, chaḷabhiññā pavuccare.
382三百八十二。
382.
93世间有十种神通,破除不善业行;
Lokiyā ca dasābhiññā, bhinditvā kusalakriyā;
94共有七十二种禅那,八十八种念处。
Sattasattati jhānāni, aṭṭhasaṭṭhi panappanā.
383三百八十三。
383.
96共有七十二种心,全部四十五种特性;
Sattasattati cittāni, catupaññāsa sabbathā;
97成熟的心共三百一十三种。
Pacitāni ca cittāni, ekatiṃsasataṃ siyunti.
98如是心所分别中分别论已毕。
Iti cetasikavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.
99第十章。
Dasamo paricchedo.