第二章
第二品
Dutiyo paricchedo
12. 杂说
2. Pakiṇṇakakathā
46
46.
3善心众多,其中特别为十二种不善心;
Kusalānekavīseva , dvādasākusalāni ca;
4有三十七种果报心态,作意心态计二十种。
Chattiṃsati vipākāni, kriyācittāni vīsati.
47
47.
6在欲界色界中,欲有四十五种,色界中具十种五体;
Kāmesu catupaññāsa, rūpesu dasa pañca ca;
7义理为十二种非颜色心态,具八或以上心识。
Dvādasāruppacittāni, aṭṭhānuttaramānasā.
48
48.
9在欲界中,三十三种果报,有善恶之分共计二十种;
Kāme tevīsa pākāni, puññāpuññāni vīsati;
10十一种行为,合计四十五种常遍存在。
Ekādasa kriyā ceti, catupaññāsa sabbathā.
49
49.
12功德成熟的行为有三种,表现于五色之中;
Puññapākakriyābhedā, tayo rūpesu pañcakā;
13无形的则有四种,共计二十七种,数量众多。
Āruppeti catukkāni, sattavīsa mahaggatā.
50
50.
15这四种正道果实,由修习禅定的比丘所具足;
Catumaggaphalānaṃ tu, vasenaṭṭhapi jhānato;
16如果两者俱备,则达到三十六种以上的境界。
Dasobhayampi missetvā, tālīsānuttarā siyuṃ.
51
51.
18功德成熟的善业与恶业,都存在于众多欲境之中;
Puññapākakriyāpāpā, santi kāme mahaggate;
19但仅恶业成熟的行为,在无上果中并不存在,也不为人所知。
Pāpaṃ natthi kriyāpāpā, na vijjanti anuttare.
52
52.
21恶因所生者,无有瑕疵,常恒存在;
Pāpāhetukamuttāni, anavajjāni sabbathā;
22五十五心,自善业果所熏;
Ekūnasaṭṭhi cittāni, puññapākakriyāvasā.
53
53.
24业意念共三十三,皆有善恶分别;
Kammacittāni tettiṃsa, puññāpuññāni sabbathā;
25其中六种果报,行为共二十非害;
Chattiṃsa tesaṃ pākāni, kriyā vīsa na cobhayaṃ.
54
54.
27由眼识界诸根等,五识名得成;
Cakkhuviññāṇadhātādi, pañcaviññāṇanāmakā;
28五门之清净者,分二俗净观察。
Pañcadvārāvajjanañca, duvidhaṃ sampaṭicchanaṃ.
55
55.
30意根三法者,名为意根共三,除此之外复有六十七,合计七十。
Manodhātuttayaṃ nāma, chasattati tato pare;
31所谓心识根者,依其根蕴分别,共有七类根不同。
Manoviññāṇadhātūti, sattadhā dhātubhedato.
56
56.
33心识根亦复如此,意根三法亦然;
Manoviññāṇadhātuñca , manodhātuttayaṃ tathā;
34依此名之为心识,共计六识,谓六种识也。
Katvā manoviññāṇanti, cha viññāṇā pakittitā.
57
57.
36闻觉知见捕捉体,听受嗅尝触共含;
Āvajjanaṃ dassanañca, savanaṃ ghāyanaṃ tathā;
37触觉入微安住止,察知断决通达致。
Sāyanaṃ phusanañceva, sampaṭicchanatīraṇaṃ.
58
58.
39所说的「身意活动」与「振动」,谓之「心之奔动」;
Voṭṭhabbanañca javanaṃ, tadārammaṇanāmakaṃ;
40所谓「生起与灭尽」是指意识之起灭,心识暂时止住;
Bhavaṅgaṃ cuti sandhīti, cittaṃ cuddasadhā ṭhitaṃ.
59
59.
42有二种生起方式,依次七个阶段依次渐进;
Āvajjanādayo dve dve, yugā satta yathākkamaṃ;
43三种断绝意识的状态,其中之一即为所称之身意活动;
Tīṇi tīraṇacittāni, ekaṃ voṭṭhabbanaṃ mataṃ.
60
60.
45一切善恶皆有结果,唯独生起无果;
Kusalākusalā sabbe, phalā cāvajjanaṃ vinā;
46所谓五十五种行为,即是此身意活动之运行。
Kriyā ca pañcapaññāsa, javananti pavuccare.
61
61.
48『苦波』者,名为难堪之苦;
Santīraṇamahāpākā, tadārammaṇanāmakā;
49此苦共有十一种造作,缘于身苦之起。
Ekādasa pavattanti, javanārammaṇe yato.
62
62.
51『大苦集』者,指二种平等忍受的分别;
Mahaggatamahāpākā, upekkhātīraṇadvayaṃ;
52即念头的断尽与分别,计有二十一种。
Cutisandhibhavaṅgāni, cittānekūnavīsati.
63
63.
54诸苦起止之因能断众苦,此为能受乐之苦;
Javanāvajjanādīni, voṭṭhabbasukhatīraṇā;
55亦名大苦集者,亦含二种无分别受忍。
Mahaggatamahāpākā, upekkhātīraṇāti ca.
64
64.
57六十又加二,各二又加九,如法而行;
Aṭṭhasaṭṭhi tathā dve ca, navaṭṭha dve yathākkamaṃ;
58一、二、四、五等六处得以显示;
Ekadviticatuppañcakiccaṭṭhānāni niddise.
65
65.
60色蕴成熟,心界亦到彼岸;
Rūpapākā mahāpākā, manodhātu ca tīraṇaṃ;
61色生二十一,非两根也;
Rūpaṃ janenti ekūnavīsati netaradvayaṃ.
66
66.
63诸般神通皆具,唯有安住定而已;
Abhiññāvajjitā sabbe, appanājavanā pana;
64生色二十六,因有六根和六境相应。
Rūpaṃ janenti chabbīsa, paṇāmentiriyāpathaṃ.
67
67.
66但须强调的是,所谓超觉二力,应当排除迅速变化之相;
Abhiññādvayavoṭṭhabbaparittajavanā pana;
67二十三种色法与二十九种识及随行为道的具足者。
Dvattiṃsa rūpaviññattiiriyāpathasādhakā.
68
68.
69五识为念之所依果皆连结于一切因缘;
Pañcaviññāṇamāruppa-vipākā sabbasandhiyo;
70于死灭时断除烦恼,十六种时相中不再有所存留。
Cuti khīṇāsavasseti, soḷasete na kiñcipi.
69
69.
72色法由心所生,心心相续、长久不息;
Rūpaṃ janenti cittāni, sattasattati sabbathā;
73有五十八种心行,具备驱使感官的随行力量。
Aṭṭhapaññāsa cittāni, paṇāmentiriyāpathaṃ.
70
70.
75(二十二加十四)共三十六,心意起现;
Dvattiṃsa catuviññattiṃ, samuṭṭhāpenti mānasā;
76但他们并不共生同一,如所说的十六(相);
Na janenti tassampekaṃ, yathāvuttāni soḷasa.
71
71.
78随喜乐而起,然为护持所发;
Somanassasahagatā, parittajavanā pana;
79笑声亦生,此乃三种四事;
Hasanampi janentīti, catukiccāni terasa.
72
72.
81五种蕴中诸法,皆此法务已显;
Sabbampi pañcavokāre, kiccametaṃ pakāsitaṃ;
82但于无色法中,色缓无故不现。
Āruppe pana sabbampi, rūpāyattaṃ na vijjati.
73
73.
84无想者诸心全无,唯有心识不可得。
Asaññīnaṃ tu sabbāni, cittāneva na labbhare;
85有色蕴中诸法,即为自性所称。
Rūpakkhandhova tesaṃ tu, attabhāvoti vuccati.
74
74.
87触犯杀生等戒业者,虽受罪苦,
Pāṇātipātatheyyādivasenopacitaṃ pana;
88然无失精进之功,堕于四恶道。
Uddhaccarahitāpuññaṃ, caturāpāyabhūmiyaṃ.
75
75.
90既付和议之时,离五种恶趣地,
Datvā sandhiṃ pavatte tu, pañcavokārabhūmiyaṃ;
91虽含失精进,仍受七重责罚。
Uddhaccasahitañcāpi, satta pākāni paccati.
76
76.
93以施舍戒律等为分别,虽然有善法发生,
Dānasīlādibhedena, pavattaṃ kusalaṃ pana;
94但欲乐以及心意起乱,分为四种,且有三因。
Kāme mānasamukkaṭṭhaṃ, catukkaṃ tu tihetukaṃ.
77
77.
96行施时结成三因的和合,欲乐因此而生善趣,
Datvā tihetukaṃ sandhiṃ, kāme sugatiyaṃ pana;
97成熟有十六种功德果报,但此时亦会生逆果。
Soḷasa puññapākāni, pavatte tu vipaccati.
78
78.
99三因之善为成熟功德,升高的则是二因善行,
Tihetukomakaṃ puññaṃ, ukkaṭṭhañca dvihetukaṃ;
100行二因的和合时,欲乐亦生善趣如前。
Datvā dvihetukaṃ sandhiṃ, kāme sugatiyaṃ tathā.
79
79.
102由正知助力时,应当断除一切烦恼的缠绕;
Pavatte pana ñāṇena, sampayuttaṃ vivajjiya;
103十二种善果依正法而生起,
Dvādasa puññapākāni, vipaccati yathārahaṃ.
80
80.
105双因所生的善业,是再生的因缘,
Dvihetukomakaṃ puññaṃ, paṭisandhimahetukaṃ;
106此善业既报于人间,亦感于地狱恶趣;
Deti mānusake ceva, vinipātāsure tathā.
81
81.
108八种因所生的善报,在此现起坏灭,
Aṭṭhāhetukapākāni, pavatte tu vipaccare;
109四种与四众相关,及五种根本所属之地。
Cattāripi catukkāni, pañcavokārabhūmiyaṃ.
82
82.
111修习所成的功德果报,最为广大深长,不可逾越;
Bhāvanāmayapuññaṃ tu, mahaggatamanuttaraṃ;
112如土地的性质,随业力成熟,分别显现其果报。
Yathābhūminiyāmena, deti pākaṃ yathāsakaṃ.
83
83.
114以身体为基础的果报,有五种形态,属于五种境界;
Kaṭattārūpapākāni, pañcavokārabhūmiyaṃ;
115无形的(果报)则成熟于更高的境界,如同无色的观照者。
Āruppānuttare pākaṃ, tathā rūpamasaññisu.
84
84.
117善恶业行及其果报,虽有三十三种差别,
Puññāpuññāni kammāni, tettiṃsāpi ca yabbathā;
118却能依其相续的因缘,如法融合,生起相续不断。
Sañjanenti yathāyogaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
119如是心分别中杂说已毕。
Iti cittavibhāge pakiṇṇakakathā niṭṭhitā.
120第二品。
Dutiyo paricchedo.