← 文献总目录

24. 第二十四章

abh06t.nrf24 · 静态文献页 · 102 段 · 打开交互阅读器

第二十四章
24. Catuvīsatimo paricchedo
1缘之解说
Paccayaniddeso
1395一三九五。
1395.
3此处所说诸种缘起法,即五种缘起因。
Yesaṃ paccayadhammānaṃ, vasā sappaccayā ime;
4我今当为汝演说,此等诸法的缘起条件。
Dhammā te paccaye cāhaṃ, dassayissāmito paraṃ.
2何谓缘?说缘者乃是:因、境、主、处、近、殊、随、即生、彼此相因、此因彼因、前因生、后因起、同行、果报、受用、根、禅、道通、别通、有益、无益、断灭、非断灭等,共二十四种。
Katame paccayāti? Vuccate – hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajāta- aññamaññanissayūpanissayapurejātapacchājātāsevanakammavipākāhārindriya- jhānamaggasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatavasena catuvīsatividhā honti.
3其中因缘包含贪、嗔、痴,不贪、不嗔、不痴,此六法谓之因缘。欲缘者,指一切世间及世间出世间诸法,心及心所法中起之诸法,皆依其欲缘而生。
Tattha hetupaccayoti lobho doso moho alobho adoso amohoti ime cha dhammā hetupaccayā. Ārammaṇapaccayoti sabbalokiyalokuttaraṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo.
4主缘者,在此言缘生者有二:一是从共生主境所作主缘,共生者自心欲、意志、精进、审察四种;主境则依诸不善果报、善果报及未为善所决断之业果境界,在除其余者而独存。二是即刻缘,谓不间隔地瞬间生起之心及心所法。果即近缘亦同。
Adhipatipaccayoti ettha sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati chandacittavīriyavīmaṃsāvasena catubbidho, ārammaṇādhipati pana domanassavicikicchuddhaccakiriyābyākatākusalavipāke ca aniṭṭhasammatañca rūpaṃ ṭhapetvā avasesaṃ. Anantarapaccayoti anantaraniruddhā cittacetasikā dhammā. Tathā samanantarapaccayopi.
5「缘起」者,即心及心所;亦指四大及心所之所缘。又谓相互缘起者。「依缘」者,是指诸所缘形,亦包括四大与心所。「近依缘」者,是指紧接所缘之后的次第近依,有三种:其中,「所缘近依」如同所缘之主;「无间缘」则仅为无间缘起;「显现近依」则为由身感之乐苦、饮食、坐具、众生、信、戒、布施、智慧、贪痴等所形成的诸法。
Sahajātapaccayoti cittacetasikā, mahābhūtā ceva hadayavatthu ca. Tathā aññamaññapaccayopi. Nissayapaccayoti vatthurūpāni ceva mahābhūtā, cittacetasikā ca. Upanissayapaccayoti ārammaṇānantarapakatūpanissayavasena tividho. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatiyeva, anantarūpanissayo pana anantarapaccayova, pakatūpanissayo pana kāyikasukhadukkhautubhojanasenāsanapuggalā saddhāsīlasutacāgapaññārāgadosamohādayo ca.
6「先缘」者,是指诸形与所缘,依其分别有二:形之先缘谓诸所缘形;所缘之先缘谓因缘现起的各种所缘形等。「后缘」者,即心得状态。「所住缘」者,是指设立并牵引二门,即世间善恶业所显现之法。
Purejātapaccayoti vatthārammaṇavasena duvidho. Tattha vatthupurejāto nāma vatthurūpāni, ārammaṇapurejāto nāma paccuppannarūpādīneva. Pacchājātapaccayoti cittacetasikā ca. Āsevanapaccayoti ṭhapetvā āvajjanadvayaṃ lokiyakusalākusalakiriyābyākatā dhammāva.
7「业缘」者,自然生起且非瞬时之二种:其中,自然生起者分为世间和出世间;而非瞬时的则为含烦恼及无烦恼的善恶意念,自他现报之因缘。 「果缘」者,即果报之心及心所。「食缘」者,由粗恶食缘、触、心所及识所组成,分为四种。
Kammapaccayoti sahajātanānakkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātā lokiyalokuttarā eva, nānakkhaṇikā pana sāsavakusalākusalacetanā, anāsavakusalacetanā anantarameva attano vipākassa paccayo hoti. Vipākapaccayoti vipākacittacetasikā. Āhārapaccayoti kabaḷīkārāhāraphassacetanāviññāṇavasena catubbidho.
8「根缘」者,即由色界、声界、香界、味界、触界、法界诸感根、生死、乐苦、欢喜、忧愁、中平、信、精进、念、定、慧、分别、无分别、意识、无意识、色根、无色根等二十根组成,将女人根与男人根区分而共有二十根。 「禅缘」者,是指由初禅至第四禅包含思维、辨别、喜、乐、一心专注之五种。 「道缘」者,由见、思惟、精进、念、定、语、行、生、邪见分为九种。
Indriyapaccayoti rūpasattakamanajīvitasukhadukkhasomanassadomanassaupekkhāsaddhāvīriya- satisamādhipaññāanaññātaññassāmītindriyaaññindriyaaññatāvindriyānīti vīsatindriyāni, tesu itthindriyapurisindriyāni vajjetvā vīsatindriyāni honti. Jhānapaccayoti vitakkavicārapītisukhacittekaggatāvasena pañcavidho. Maggapaccayoti diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhivācākammantājīvamicchādiṭṭhivasena navavidho.
9「相应缘」者,是指心及心所。「相离缘」者,是形之先缘及后缘与心及心所。「所依缘」者,为生命根、食缘、所缘形与先缘中所说之依止法。「无所依缘」者,则属于无间缘。「不离缘」者则是所依缘。「非不离缘」者则是所依缘。所以这二十四种缘,就是上述所说的缘。
Sampayuttapaccayoti cittacetasikāva. Vippayuttapaccayoti vatthupurejātāni ceva pacchājātā cittacetasikā ca. Atthipaccayoti jīvitindriyakabaḷīkāraāhāraārammaṇapurejātāni ceva nissayapaccaye vuttadhammāpi ca. Natthipaccayoti anantarapaccayova. Tathā vigatapaccayo ca. Avigatapaccayoti atthipaccayova. Evamime catuvīsati paccayā nāma.
10这里问何等不同类缘起即形为色之缘起?实则,自然生起、他缘相互、所缘、食、根、无所依等七种缘起为色之缘起。
Ettha pana katihākārehi rūpaṃ rūpassa paccayo hotīti? Yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayāhārindriyaatthiavigatavasena sattadhā paccayo hoti.
11色法,对于非色法,确实如实地,作为境界的主宰,与生俱来的、互相依赖的、相互依靠的、内在生起的、离根识的、断尽烦恼的、无所有的、无障碍的,具有十一种形态而成为所依。
Rūpaṃ arūpassa yathārahaṃ ārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayūpanissayapurejātindriyavippa- yuttaatthiavigatavasena ekādasahi ākārehi paccayo hoti.
12色法就是色法,非色法则不存。
Rūpaṃ rūpārūpassāti natthi.
1396一三九六。
1396.
17色法分为七种,依生法共为十七种;
Sattadhā rūpaṃ rūpassa, bhavatekādasehi taṃ;
18所谓条件者为法,不存在杂质或其他。
Paccayo nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
14非色法对于非色法,确实如实地,作为缘起事因、所依境界及因缘关系所生,连续相继地生起,互相依赖、相互依靠、有行为及果报、具足内根,禅定及道理相连,实有与无有,以二十一种形态为所依缘。
Arūpaṃ arūpassa yathārahaṃ hetārammaṇādhipatianantarasamanantarasahajātaaññamaññanissayūpanissayā- sevanakammavipākāhārindriyajhānamaggasampayuttaatthinatthivigatāvigata- vasena ekavīsatidhā paccayo hoti.
15无色与色之间,依理如实地说,有十五种缘起关系。其相续由因法主宰而生,互为因缘,相互依托,具因缘业报,依于食、根、禅定及道,皆无所障碍地相续存在。
Arūpaṃrūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayapacchājātakammavipākāhārindriya- jhānamaggavippayuttaatthiavigatavasena pannarasadhā paccayo hoti.
16无色与非色之间,依理如实地说,有十三种缘起关系。其相续由因法主宰而生,互为因缘,相互依托,具因缘业报,依于食、根、禅定及道,皆无所障碍地相续存在。
Arūpaṃ rūpārūpassa yathārahaṃ hetādhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākāhārindriyajhānamagga- atthiavigatavasena terasadhā paccayo hoti.
1397此处记为一三九七。
1397.
23称为二十一种,乃依缘真如而起;
Ekavīsatidhā nāmaṃ, paccayo bhavatattano;
24此中五种属色,两面的则为十三种。
Tipañcahi taṃ rūpassa, ubhinnaṃ terasadhā pana.
18色与非色之间,依理如实地说,因缘互为天生依托,俱无所障碍,有四种缘起关系。
Rūpārūpaṃ rūpassa yathārahaṃ sahajātanissayaatthiavigatavasena catudhā paccayo hoti.
19色法与非色法,依如其所,应生自他本性之纯净共缘,由触根离散而缘起。
Rūpārūpaṃ arūpassa yathārahaṃ sahajātaaññamaññanissayindriyaatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti.
20所谓色与非色,是无色即非色,色法本身没有非色。
Rūpārūpaṃ rūpassāti natthi.
1398
1398.
29色法对色法,有四种缘。
Ubhopi rūpadhammassa, catudhā honti paccayā;
30名色对名色,有六种缘;彼此无任何杂染。
Chabbidhā nāmadhammassa, missakassa na kiñci tu.
22诸缘中,色法多少、非色法多少、名色多少如何?初生缘(先生缘)独自是一种色法;缘起顺序先后相续及业果、修道伴随则无;无色法有十二缘,余者为十一缘,是色、非色、名色之分别缘。
Etesu pana paccayesu kati rūpā, kati arūpā, katimissakāti? Purejātapaccayo eko rūpadhammova, hetuanantarasamanantarapacchājātāsevanakammavipākajhānamaggasampayuttanatthi- vigatānaṃ vasena dvādasa paccayā arūpadhammāva, sesā pana ekādasa paccayā rūpārūpamissakāti veditabbā.
23又如时间的因缘,因缘生起者各异。先有因、后有果,因果之间有饮食、根、禅定、道,俱生俱灭相互相关,此外还有已灭之法、存在之法、无生灭之法,五味(五类因缘)相互依存流转成现。因缘无间断相续,因缘消散之后,过去因缘亦如是,有的因缘已逝,有的现起。而着眼因缘主宰、支配、依止因缘则称为三时因缘,即为时间超脱的现象。
Puna kālavasena hetusahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākāhārindriyajhānamagga- sampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena pannarasa paccayā paccuppannāva honti. Anantarasamanantarāsevananatthivigatapaccayā atītāva, kammapaccayo atīto vā hoti paccuppanno vā, ārammaṇādhipatiupanissayapaccayā pana tikālikā honti kālavinimuttā ca.
1399一三九九。
1399.
34此处意谓如现起般存在,
Paccuppannāva hontettha,
35因缘共有十五种,
Paccayā dasa pañca ca;
36其中过去有五种,
Atītā eva pañceko,
37有二种为双色(两时间)所显示;
Dvekālikova dassito;
38三种时间的注释亦有,
Tayo tikālikā ceva,
39亦因时间而被解除。
Vinimuttāpi kālato.
25诸法应知在二十四因缘中,依正当的缘起,基于缘起之缘、持缘、所起作缘及所缘诸条件,聚集于四种缘上。
Sabbe panime catuvīsati paccayā yathārahaṃ ārammaṇūpanissayakammaatthipaccayānaṃ vasena catūsu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.
41如是,《阿毗达摩入门》中名为“缘之解说”者
Iti abhidhammāvatāre paccayaniddeso nāma
42第二十四章。
Catuvīsatimo paricchedo.
43结语
Nigamanakathā
1400一千四百。
1400.
45此为阿毗达摩中之航标,极为深奥难解;
Abhidhammāvatāroyaṃ, varo paramagambhīro;
46唯有比丘当以精进之心,饶益慧解,勤加聆听。
Icchatā nipuṇaṃ buddhiṃ, bhikkhunā pana sotabbo.
1401一四零一。
1401.
48此者为善智思惟的启发,
Sumatimativicārabodhano,
49为邪见迷惑的消灭;
Vimativimohavināsano ayaṃ;
50此者为恶知恶见极重之心,
Kumatimatimahātamonāso,
51由我所言最为破坏。
Paṭumatibhāsakaro mato mayā.
1402一四零二。
1402.
53从此处以聪慧正见为定见,思想成熟而不轻慢他人,
Yato sumatinā mato nāmato,
54不贪求不贬弃,尊重他人以为念;
Āyācitasammānato mānato;
55由此所构成的常为欣喜与欢喜,
Tato hi racito sadā tosadā,
56乃是我为善意利益所修习的念法。
Mayā hitavibhāvanā bhāvanā.
1403一四〇三。
1403.
58于义理、文卷以及和合等方面,此处皆然;
Atthato ganthato cāpi, yuttito cāpi ettha ca;
59如果见到无所依止或相违背者,哪怕是一点儿也应如此观察。
Ayuttaṃ vā viruddhaṃ vā, yadi dissati kiñcipi.
1404一四〇四。
1404.
61必须反复前后审察,深入思惟;
Pubbāparaṃ viloketvā, vicāretvā punappunaṃ;
62智者当把握,接纳正见,勿因憎恨而摈弃。
Dhīmatā saṅgahetabbaṃ, gahetabbaṃ na dosato.
1405一四〇五。
1405.
64三种散乱形态,其行趋向也难以确定,
Tividhā byappathānañhi, gatiyo dubbidhāpi ce;
65因此,应当通过详细分析加以认识和分别。
Tasmā upaparikkhitvā, veditabbaṃ vibhāvinā.
1406一四〇六。
1406.
67在各部之间所得,未被妨碍,清净无烦恼,
Nikāyantaraladdhīhi, asammisso anākulo;
68依赖住于大寺的比丘们的语句和词句。
Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissito.
1407一四〇七。
1407.
70因含有甜美的音声,其意已被阐明;
Madhurakkharasaṃyutto, attho yasmā pakāsito;
71因此,为了利益和善法的目的,应当行持恭敬。
Tasmā hitatthakāmena, kātabbo ettha ādaro.
1408一四零八。
1408.
73由善法坚定为依止者,和我所行者;
Saddhammaṭṭhitikāmena, karontena ca yaṃ mayā;
74由其所获得的功德,众生得安乐。
Puññamadhigataṃ tena, sukhaṃ pappontu pāṇino.
1409一四零九。
1409.
76无有障碍,且此亦已达成预期目的;
Antarāyaṃ vinā cāyaṃ, yathāsiddhimupāgato;
77如是诸善意,令众生得成就。
Tathā kalyāṇasaṅkappā, siddhiṃ gacchantu pāṇinaṃ.
1410
1410.
79男女众生聚集众多,非散乱及族属不同者;
Naranārigaṇākiṇṇe , asaṃkiṇṇakulākule;
80所有肢体具足,面色和悦如水中莲花。
Phīte sabbaṅgasampanne, supasannasitodake.
1411
1411.
82充满各种宝物,处于各类财富集合之中;
Nānāratanasampuṇṇe, vividhāpaṇasaṅkaṭe;
83在迦毗罗卫城内的乐宫中,遍布各种园林,景致优美壮丽。
Kāverapaṭṭane ramme, nānārāmopasobhite.
1412一四一二。
1412.
85装饰以斜坡形顶的宫殿,群楼环绕其间,结构华美。
Kelāsasikharākārapāsādapaṭimaṇḍite;
86由黑人仆人建造,适于观赏,令人心旷神怡。
Kārite kaṇhadāsena, dassanīye manorame.
1413一四一三。
1413.
88寺院中有各种形状美丽的走廊和亭阁相伴的高楼;
Vihāre vividhākāracārupākāragopure;
89在那里,在西方的宫殿中,我常住。
Tattha pācīnapāsāde, mayā nivasatā sadā.
1414
1414.
91由于具足诸善根、美德的庄严,
Asallekhamasākhalye, sīlādiguṇasobhinā;
92这位善男子以恳求之心成就了善行。
Ayaṃ sumatinā sādhu, yācitena kato satā.
1415
1415.
94天人随时降雨,如雨水的赐予者般降下雨季。
Devā kālena vassantu, vassaṃ vassavalāhakā;
95愿天下诸主护卫者护持法,守护整个大地。
Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
1416一千四百一十六。
1416.
97只要世间尚存,喜马拉雅山是最高的山峰;
Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, himavā pabbatuttamo;
98圣教则当永存,如法王的教导长存。
Tāva tiṭṭhatu saddhammo, dhammarājassa satthunoti.
43由生活于蛇穴的师长、尊贵的觉者所授,具足戒律行持,所成的此法的阿毗达摩开显,即为此名。
Uragapuranivasanena ācariyena bhadantabuddhadattena sīlācārasampannena kato abhidhammāvatāro nāmāyaṃ.
100《阿毗达摩入门》结束。
Abhidhammāvatāro niṭṭhito.
101礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa