20. 第二十章
第二十章
20. Vīsatimo paricchedo
1道非道智见清净之解说
Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
1263一二六三。
1263.
3犹如用意将细尘粒密集聚合,
Kalāpasammasaneneva ,
4应当修习合一的专注;
Yogo karaṇiyo siyā;
5在证悟解脱之道上,
Maggāmagge tu ñāṇaṃ ta-
6必须亲自深入了解此智慧之理,
Madhigantuṃ panicchatā.
1264一二六四。
1264.
8现法起,谓生起。
Paccuppannassa dhammassa, nibbatti udayo mato;
9坏灭名为坏,即同生起。
Vayo vipariṇāmoti, tasseva samudīritā.
1265一二六五。
1265.
11不观法者,即明知;以所说最胜智。
Anupassanāpi ñāṇanti, varañāṇena desitaṃ;
12所以如是解,修习禅定行者。
So panevaṃ pajānāti, yogāvacaramāṇavo.
1266一二六六。
1266.
14此名色,虽曾生起于前,
Imassa nāmarūpassa, pubbe uppattito pana;
15但无积聚或常住,即便再生亦如是。
Nicayo rāsi vā natthi, tathā uppajjatopi ca.
1267
1267.
17无积聚亦无常住,无来无往;
Rāsito nicayā vāpi, natthi āgamananti ca;
18如同止息者,无来无往。
Tathā nirujjhamānassa, na disāgamananti ca.
1268
1268.
20即使在某一处,也没有所谓停止的存在;
Niruddhassāpi ekasmiṃ, ṭhāne natthi cayoti ca;
21这里所说的如弦乐器之喻,是为对此义的说明指引。
Ettha vīṇūpamā vuttā, etassatthassa dīpane.
1269一二六九。
1269.
23如同向北方生起一样,虽简略却周全;
Udabbayamanakkāramevaṃ saṅkhepato pana;
24以那种智见的分析和详细分解为依归。
Katvā tasseva ñāṇassa, vibhaṅgassa vasena tu.
1270一二七零。
1270.
26『无明为因生起色』者,是由因缘始起而言;
‘‘Avijjāsamudayā rūpasamudayo’’ti hi ādinā;
27并非分别于各蕴,而见其生起因缘。
Nayenekekakhandhassa, udayabbayadassane.
1271一二七一。
1271.
29于十法中依次数到十,谓之五十标记已说;
Dasa dasāti katvāna, vuttā paññāsalakkhaṇā;
30然其本质上,乃于法中观察不变真相。
Tesaṃ pana vasenāpi, dhamme samanupassati.
1272一二七二。
1272.
32如是,色蕴生起,因缘具足故;亦如其灭尽。
Evaṃ rūpudayo hoti, evamassa vayo iti;
33色蕴便由此生起,色蕴亦如是消灭。
Udeti evaṃ rūpampi, evaṃ rūpaṃ tu veti ca.
1273
1273.
35由此缘起故,片刻间生灭变化;
Evaṃ paccayatopettha, khaṇato udayabbayaṃ;
36一切法皆显现于此,显然而不可遁藏。
Passato sabbadhammā ca, pākaṭā honti tassa te.
1274
1274.
38如水中水鞭,其形状如箭头般锋利;
Udake daṇḍarājīva, āraggeriva sāsapo;
39这些现象如水中鞭子般出现,其作用是设立防护、限制障碍。
Vijjuppādāva dhammā te, parittaṭṭhāyino siyuṃ.
1275
1275.
41如熟透香蕉叶之眼,颜色明亮清晰者,
Kadalīsupinālātacakkamāyupamā ime;
42而那些无常、空无自性的,修行者放弃后即令其消灭。
Asārā pana nissārā, hutvā khāyanti yogino.
1276
1276.
44是这样,基于此根本,得知日夜生灭的观察;
Evamettāvatā tena, udayabbayadassanaṃ;
45五十种特征显现,明明了了,稳固不动。
Lakkhaṇāni ca paññāsa, paṭivijjha ṭhitaṃ pana.
1277一二七七。
1277.
47知识得以圆满,尤以初发的青春期为最;
Ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, taruṇaṃ paṭhamaṃ pana;
48此知识若被得者,是能生起始于观照的瑜伽士。
Yassa cādhigamā yogī, hotāraddhavipassako.
1278一二七八。
1278.
50为了观慧的缘起,
Vipassanāya hetāya,
51为了慈悲,修行者依止此法;
Karuṇāyātha yogino;
52观慧者由此生起,
Vipassakassa jāyante,
53烦恼皆得镇伏。
Upaklesā dasevime.
1279
1279.
55光明、喜悦、宁静、智慧、信心、正念、安乐。
Obhāso pīti passaddhi, ñāṇaṃ saddhā satī sukhaṃ;
56于无分别忍中,勇猛称为坚毅,即于百法之中十恶烦恼种属。
Upekkhā vīriyaṃ nikantīti, upaklesā dasevime.
1280一二八〇。
1280.
58成就通达者,乃至初果入流者;
Sampattapaṭivedhassa, sotāpannādinopi ca;
59然如是实证者,烦恼不复生起。
Tathā vippaṭipannassa, upaklesā na jāyare.
1281一二八一。
1281.
61正行修习者,即善调心比丘,
Sammāva paṭipannassa, yuttayogassa bhikkhuno;
62内观者常常如是,他们的苦恼因缘而生。
Sadā vipassakasseva, uppajjanti kirassu te.
1282一二八二。
1282.
64内观者的明了,称为光明,用『明了』一词表示;
Vipassanāya obhāso, obhāsoti pavuccati;
65当此光明出现时,修习禅定的比丘便显现出来。
Tasmiṃ pana samuppanne, yogāvacarabhikkhu so.
1283一二八三。
1283.
67彼已获道,得果,心念『我已证悟』。
Maggappatto phalappatto, ahamasmīti gaṇhati;
68「无上正道」者,正如所摄持者那样。
Amaggaṃyeva maggoti, tassevaṃ pana gaṇhato.
1284一千二百八十四。
1284.
70如是观智之法门,
Evaṃ vipassanāvīthi,
71谓之进入者,即是此法门之入。
Okkantā nāma hoti sā;
72比丘如光明显现,
Obhāsameva so bhikkhu,
73专心致志坐于其处。
Assādento nisīdati.
1285一二八五。
1285.
75观喜者所谓欢喜于内观时,不过是在那个瞬间。
Pīti vippassanāpīti, tassa tasmiṃ khaṇe pana;
76当下则生起五种欢喜,称为轻细欢喜等。
Tadā pañcavidhā pīti, jāyante khuddikādikā.
1286一二八六。
1286.
78内观之静为静定,此静定亦称为安静;
Vipassanāya passaddhi, passaddhīti pavuccati;
79修行者身心于静定时,确实安宁专注。
Yogino kāyacittāni, passaddhāneva honti hi.
1287
1287.
81正如水银与泥土的性质相似,业的认识亦是如此。
Lahūni ca mudūneva, kammaññāneva honti hi;
82比丘因清净安稳等品质,使心趋于依止。
Passaddhādīhi so bhikkhu, anuggahitamānaso.
1288
1288.
84所谓非人之爱,
Amānusiṃ ratiṃ nāma,
85是指超越世间的一种至上体验;
Anubhoti anuttaraṃ;
86诸多偈颂所系
Yaṃ sandhāya ca gāthāyo,
87实为世尊所说
Bhāsitā hi mahesinā.
1289
1289.
89入空室之比丘,心安稳者
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;
90得生非人之禅乐,正观法法
Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato.
1290
1290.
92『无论何时何处,正念于蕴的生起灭转;』
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
93『获得喜悦欢喜,不死之法因此而知。』
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti.
1291
1291.
95『智慧的烦恼,依教法所说应当被远离;』
Ñāṇādayo upaklesā, ñeyyā vuttanayenidha;
96『这十种烦恼,应当由修行者摈弃。』
Ete dasa upaklesā, vajjanīyāva yoginā.
1292
1292.
98此诸法为所说,
Etthobhāsādayo dhammā,
99乃是论述学进退之道;
Upaklesassa vatthuto;
100所谓「学进」为所观;
Upaklesāti niddiṭṭhā,
101「学进」者,即为有进学之意。
Upaklesanikanti tu.
1293
1293.
103若有人执着此等,则其修习必然有所障碍。
Taṃ tamāvajjamānassa, bhāvanā parihāyati;
104执著于不善的存在见者,人则眼盲不见。
Asatte sattasaññī ca, hoti appassuto naro.
1294一二九四。
1294.
106凡由言辞所显现的一切法,不应分别思惟为道;
Sabbobhāsādayo dhamme, na maggoti vicārayaṃ;
107道者乃观智,贤者正以此识之。
Maggo vipassanāñāṇaṃ, iccevaṃ pana paṇḍito.
1295一二九五。
1295.
109用心分别持护道境,亦持护无道境。
Vavatthapeti maggañca, amaggañceva cetasā;
110此为正道,非凡道者,非修行者所称。
Tassa cevaṃ ayaṃ maggo, nāyaṃ maggoti yogino.
1296一二九六。
1296.
112认知道与非法道,此乃坚定智慧之表现;
Maggāmaggañca viññāya, ṭhitañāṇamidaṃ pana;
113所谓道与非法道之聪明,是以广博智慧宣说而成。
Maggāmaggesuñāṇanti, bhūriñāṇena desitaṃ.
1297一二九七。
1297.
115于辨别道与非法道智慧之见解,当达明达者得见。
Maggāmaggañāṇadassanesu kovidā,
116具备全般知见者,心意专注周全,利益广大;
Sārāsāravedino samāhitāhitā;
117所谓此者,即是知晓正道与邪道的慧见;
Maggāmaggañāṇadassananti taṃ idaṃ,
118此义乃诸佛、佛弟子以及辩论者所称说。
Buddhā buddhasāvakā vadanti vādino.
119如是于《阿毗达摩入门》中,道非道智见清净之解说
Iti abhidhammāvatāre maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
120名为第二十品。
Nāma vīsatimo paricchedo.