← 文献总目录

20. 第二十章

abh06t.nrf20 · 静态文献页 · 121 段 · 打开交互阅读器

1第二十章
20. Vīsatimo paricchedo
2道非道智见清净之解说
Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
1263一二六三。
1263.
2应以对蕴聚的思惟,
Kalāpasammasaneneva ,
3而修习相应之行。
Yogo karaṇiyo siyā;
4而欲了知
Maggāmagge tu ñāṇaṃ ta-
5道与非道之智。
Madhigantuṃ panicchatā.
1264一二六四。
1264.
7现法的生起,即称为‘生’;
Paccuppannassa dhammassa, nibbatti udayo mato;
8坏灭与变易,即是对它的宣说;
Vayo vipariṇāmoti, tasseva samudīritā.
1265一二六五。
1265.
10随观也是智,由最胜智所宣说。
Anupassanāpi ñāṇanti, varañāṇena desitaṃ;
11因此,他这样了知:‘瑜伽行者是凡夫。’
So panevaṃ pajānāti, yogāvacaramāṇavo.
1266一二六六。
1266.
13然而,对于此名色,在往昔未生起时,
Imassa nāmarūpassa, pubbe uppattito pana;
14既无积聚,也无堆存;即便生起,也是如此。
Nicayo rāsi vā natthi, tathā uppajjatopi ca.
1267
1267.
16从积聚或堆存来看,亦无来处;
Rāsito nicayā vāpi, natthi āgamananti ca;
17同样地,当它息灭时,亦无去处。
Tathā nirujjhamānassa, na disāgamananti ca.
1268
1268.
19即便已然息灭,于任何一处,亦无积聚。
Niruddhassāpi ekasmiṃ, ṭhāne natthi cayoti ca;
20此处所说的琵琶之喻,正是为了阐明这个道理。
Ettha vīṇūpamā vuttā, etassatthassa dīpane.
1269一二六九
1269.
22然而,以生灭为所缘,如是简略而言;
Udabbayamanakkāramevaṃ saṅkhepato pana;
23依彼智之分别力而作。
Katvā tasseva ñāṇassa, vibhaṅgassa vasena tu.
1270一二七〇。
1270.
25“以无明集起而有色集起”等,
‘‘Avijjāsamudayā rūpasamudayo’’ti hi ādinā;
26依此理则,观一一蕴之生灭。
Nayenekekakhandhassa, udayabbayadassane.
1271一二七一。
1271.
28分为十与十,宣说五十相。
Dasa dasāti katvāna, vuttā paññāsalakkhaṇā;
29又依这些之力,随观诸法。
Tesaṃ pana vasenāpi, dhamme samanupassati.
1272一二七二
1272.
31色如是生起,如是灭去;
Evaṃ rūpudayo hoti, evamassa vayo iti;
32色如是生起,色如是灭去。
Udeti evaṃ rūpampi, evaṃ rūpaṃ tu veti ca.
1273
1273.
34如是,于此从缘与刹那而观生灭;
Evaṃ paccayatopettha, khaṇato udayabbayaṃ;
35彼观者之一切法,悉皆显露于其前。
Passato sabbadhammā ca, pākaṭā honti tassa te.
1274
1274.
37状若水中杖影,似芥子置锥端;
Udake daṇḍarājīva, āraggeriva sāsapo;
38这些法如同闪电生起,唯短暂而住。
Vijjuppādāva dhammā te, parittaṭṭhāyino siyuṃ.
1275
1275.
40这些犹如芭蕉、梦境、阳焰、轮、幻化;
Kadalīsupinālātacakkamāyupamā ime;
41然彼无实、非坚实,瑜伽行者见其如是现。
Asārā pana nissārā, hutvā khāyanti yogino.
1276
1276.
43如此,他以此通达了生灭观;
Evamettāvatā tena, udayabbayadassanaṃ;
44然而,他通达了五十种相而安住。
Lakkhaṇāni ca paññāsa, paṭivijjha ṭhitaṃ pana.
12771277。
1277.
46然而,初生而稚嫩的智,已得证得;
Ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, taruṇaṃ paṭhamaṃ pana;
47凭此证得,瑜伽行者便成为已着手修观的行者。
Yassa cādhigamā yogī, hotāraddhavipassako.
1278一二七八。
1278.
49为了观,
Vipassanāya hetāya,
50也为了瑜伽行者的悲悯;
Karuṇāyātha yogino;
51于观者,这些生起,
Vipassakassa jāyante,
52这十种即是随烦恼。
Upaklesā dasevime.
1279
1279.
54光明、喜、轻安、智、信、念、乐、
Obhāso pīti passaddhi, ñāṇaṃ saddhā satī sukhaṃ;
55舍、精进、欲求,这十种就是随烦恼。
Upekkhā vīriyaṃ nikantīti, upaklesā dasevime.
1280一二八〇。
1280.
57对于证得成就者,乃至须陀洹等;
Sampattapaṭivedhassa, sotāpannādinopi ca;
58如是实证者,烦恼不复生起。
Tathā vippaṭipannassa, upaklesā na jāyare.
1281一二八一。
1281.
60正行道、精勤修习的比丘,
Sammāva paṭipannassa, yuttayogassa bhikkhuno;
61常修内观者,这些随烦恼据说便会生起。
Sadā vipassakasseva, uppajjanti kirassu te.
1282一二八二
1282.
63内观的光明,即称为“光明”;
Vipassanāya obhāso, obhāsoti pavuccati;
64然而,当此光明生起时,那位修习禅定的比丘便误以为证果。
Tasmiṃ pana samuppanne, yogāvacarabhikkhu so.
1283一二八三。
1283.
66已证道、已证果之人,仍执取‘我是’;
Maggappatto phalappatto, ahamasmīti gaṇhati;
67而对于如此执取者,非道便被执取为道。
Amaggaṃyeva maggoti, tassevaṃ pana gaṇhato.
1284一千二百八十四。
1284.
69如此,这条观智之路,
Evaṃ vipassanāvīthi,
70即名为‘已进入’。
Okkantā nāma hoti sā;
71那位比丘,正是光明本身
Obhāsameva so bhikkhu,
72他正坐着,品味、享受。
Assādento nisīdati.
1285一二八五。
1285.
74然而在那个刹那,他的喜即是观喜;
Pīti vippassanāpīti, tassa tasmiṃ khaṇe pana;
75那时,五种喜便生起:小喜等。
Tadā pañcavidhā pīti, jāyante khuddikādikā.
1286一二八六。
1286.
77由观而生的轻安,即称为“轻安”;
Vipassanāya passaddhi, passaddhīti pavuccati;
78修行者的身心,实已轻安;
Yogino kāyacittāni, passaddhāneva honti hi.
1287
1287.
80亦实已轻盈、柔软、适业。
Lahūni ca mudūneva, kammaññāneva honti hi;
81那位比丘,以轻安等扶持其心。
Passaddhādīhi so bhikkhu, anuggahitamānaso.
1288
1288.
83所谓非人之乐,
Amānusiṃ ratiṃ nāma,
84他体验无上之乐。
Anubhoti anuttaraṃ;
85那些偈颂,正是就此而说。
Yaṃ sandhāya ca gāthāyo,
86实为大仙所说。
Bhāsitā hi mahesinā.
1289
1289.
88进入空屋、内心寂静的比丘。
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;
89正确观照法者,获得非人的喜悦。
Amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato.
1290
1290.
91无论从何处,他都正念观察诸蕴的生灭;
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
92获得喜与悦,那便是不死,为智者所了知。
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti.
1291
1291.
94智等随烦恼,应依此处所说之理而了知。
Ñāṇādayo upaklesā, ñeyyā vuttanayenidha;
95此十种随烦恼,修行者应当断除。
Ete dasa upaklesā, vajjanīyāva yoginā.
1292
1292.
97此中,光明等诸法。
Etthobhāsādayo dhammā,
98是杂染之所依;
Upaklesassa vatthuto;
99即说名为杂染,
Upaklesāti niddiṭṭhā,
100及对杂染的贪着。
Upaklesanikanti tu.
1293
1293.
102若随观彼彼杂染,其修习则退失;
Taṃ tamāvajjamānassa, bhāvanā parihāyati;
103于无执中作有执想,此人是为少闻者。
Asatte sattasaññī ca, hoti appassuto naro.
1294一二九四。
1294.
105审察一切光明等法,了知“此非道”。
Sabbobhāsādayo dhamme, na maggoti vicārayaṃ;
106道即是观智,贤者如是了知。
Maggo vipassanāñāṇaṃ, iccevaṃ pana paṇḍito.
1295一二九五
1295.
108他以心确定道与非道,
Vavatthapeti maggañca, amaggañceva cetasā;
109瑜伽行者如是了知:「这是道,那不是道。」
Tassa cevaṃ ayaṃ maggo, nāyaṃ maggoti yogino.
1296一二九六。
1296.
111了知道与非道已,此是安住之智;
Maggāmaggañca viññāya, ṭhitañāṇamidaṃ pana;
112所谓道非道智,乃以广博智慧所宣说。
Maggāmaggesuñāṇanti, bhūriñāṇena desitaṃ.
1297一二九七。
1297.
114于道非道智见善巧,
Maggāmaggañāṇadassanesu kovidā,
115了知真髓与非真髓,具足定与未具足定;
Sārāsāravedino samāhitāhitā;
116所谓此道非道智见者,即此。
Maggāmaggañāṇadassananti taṃ idaṃ,
117诸佛、佛弟子及论师们如此称言。
Buddhā buddhasāvakā vadanti vādino.
120如是,于《阿毗达摩入门》中,道非道智见清净之解说
Iti abhidhammāvatāre maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso
121名为第二十品。
Nāma vīsatimo paricchedo.