← 文献总目录

18. 十八品义注

abh03a.att33 · 静态文献页 · 32 段 · 打开交互阅读器

1十八、第十八品
18. Aṭṭhārasamavaggo
2一、人间界论释
1. Manussalokakathāvaṇṇanā
802-803现在称为“人间界论”。其中,有人不如理地执取“如来生于世间,长于世间,征服世间而住,不为世间所染”的经文后,生起如是执见:“世尊生于兜率天,就住在那里,不来人间,只是在此示现一个化身而已”,例如现今的方等部众。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后,为了以所问之处和经证令他理解,便说“不是有吗”等语。“生于世间”,他宗者是指兜率天而言。但导师说此“世间”正是指人间界。“征服世间”,他宗者依其执见说为征服人间界,而导师则是征服所缘境而住。“不为世间所染”,他宗者是指不为人间界所染,而导师则是在世间法中不为烦恼所染而住。因此,此说不成立。
802-803. Idāni manussalokakathā nāma hoti. Tattha ‘‘tathāgato loke, jāto loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā’’ti (saṃ. ni. 3.94) suttaṃ ayoniso gahetvā ‘‘bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi vetullakānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ puṭṭhokāsena ceva suttasādhanena ca saññāpetuṃ nanu atthītiādimāha. Loke jātoti paravādī tusitapuraṃ sandhāya vadati. Satthārā panetaṃ manussalokaññeva sandhāya lokaṃ vuttaṃ. Lokaṃ abhibhuyyāti paravādī manussalokaṃ abhibhavitvāti diṭṭhiyā vadati, satthā pana ārammaṇalokaṃ abhibhavitvā vihāsi. Anupalitto lokenāti paravādī manussalokena anupalittataṃva sandhāya vadati, satthā pana lokadhammesu kilesehi anupalitto vihāsi. Tasmā asādhakametanti.
4人间界论释。
Manussalokakathāvaṇṇanā.
5二、说法论释
2. Dhammadesanākathāvaṇṇanā
804-806现在称为“说法论”。其中,有人生起如是执见:“住在兜率天的世尊,为了说法而派遣了一个化身,由那个化身说法,并且尊者阿难接受了那个说法而宣说佛法,并非由佛陀、世尊所说”,例如方等部众。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后,为了责难他:“如果是由那个化身说法,那它自己就应该是导师”,便说“化身胜者”等语。他宗者不如此承认,予以反驳。此处其余内容,意义明显。
804-806. Idāni dhammadesanākathā nāma hoti. Tattha ‘‘tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi vetullakānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi tena dhammo desito, sveva satthā bhaveyyā’’ti codetuṃ abhinimmito jinotiādimāha. Itaro tathā asampaṭicchanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.
7说法论释。
Dhammadesanākathāvaṇṇanā.
8三、悲悯论释
3. Karuṇākathāvaṇṇanā
807-808现在称为“悲悯论”。其中,有人看到,对于所爱之物遭到破坏,有贪者因贪而生起类似悲悯的状态,便生起如是执见:“所谓悲悯就是贪,而世尊没有贪,因此佛陀、世尊没有悲悯”,例如某些北道派众。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后,为了责难他:“所谓悲悯,因其无染污性、以众生为所缘性、心解脱性、有十一功德性,而与慈等同类。因此,如果世尊没有悲悯,那他的慈等也应不存在”,便说“佛陀、世尊没有慈”等语。在“具悲悯者”的问难中,他宗者因看不到那样的称呼而予以反驳。此处其余内容,意义明显。
807-808. Idāni karuṇākathā nāma hoti. Tattha piyāyitānaṃ vatthūnaṃ vipattiyā sarāgānaṃ rāgavasena karuṇāpatirūpikaṃ pavattiṃ disvā ‘‘rāgova karuṇā nāma, so ca bhagavato natthi, tasmā natthi buddhassa bhagavato karuṇā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘karuṇā nāmesā nikkilesatāya ceva sattārammaṇatāya ca cetovimuttitāya ca ekādasānisaṃsatāya ca mettādīhi samānajātikā, tasmā yadi bhagavato karuṇā natthi, mettādayopissa na siyu’’nti codanatthaṃ natthi buddhassa bhagavato mettātiādimāha. Ākāruṇikoti pañhe tathārūpaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.
10悲论释。
Karuṇākathāvaṇṇanā.
11四、香类论释
4. Gandhajātakathāvaṇṇanā
809现在称为“香类论”。其中,有人因对佛陀、世尊不如理的爱恋,生起如是执见:“世尊的大小便,远胜于其他香类,没有比这更香的香类了”,例如某些案达罗派众和北道派众。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。此处其余内容,即如巴利原文所述。
809. Idāni gandhajātakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavasena ‘‘bhagavato uccārapassāvo aññe gandhajāte ativiya adhigaṇhāti, natthi tato ca sugandhataraṃ gandhajāta’’nti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
13香类论释。
Gandhajātakathāvaṇṇanā.
14五、一道论释
5. Ekamaggakathāvaṇṇanā
810-811现在称为“一道论”。其中,有人因对佛陀、世尊不如理的爱恋,生起如是执见:“世尊成为须陀洹后成为斯陀含,成为斯陀含后成为阿那含,成为阿那含后证得阿罗汉果,而且仅以一道圣道证得四果”,例如正是那些人。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后,为了以与四果俱生的四触等的合一来责难他,便说“四触”等语。“以须陀洹道”等语,是为了问“以何道证得”而说。当他说“以阿罗汉道”时,便以无有断除身见等来责难他。他宗者反驳说:“世尊是须陀洹”,因为已成正觉者不存在须陀洹性。在后面的两个问难中,也是同样的道理。此处其余内容,即如巴利原文所述。
810-811. Idāni ekamaggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavaseneva ‘‘bhagavā sotāpanno hutvā sakadāgāmī, sakadāgāmī hutvā anāgāmī, anāgāmī hutvā arahattaṃ sacchākāsi, ekeneva pana ariyamaggena cattāri phalāni sacchākāsī’’ti laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ catūhi phalehi saddhiṃ uppannānaṃ catunnaṃ phassādīnaṃ ekato samodhānavasena codetuṃ catunnaṃ phassānantiādimāha. Sotāpattimaggenātiādi ‘‘kataramaggena sacchikarotī’’ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Arahattamaggenāti ca vutte tena sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pahānābhāvavasena codeti. Bhagavā sotāpannoti buddhabhūtassa sotāpannabhāvo natthīti paṭikkhipati. Parato pañhadvayepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
16一道论释。
Ekamaggakathāvaṇṇanā.
17六、禅那转入论释
6. Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā
813-816现在称为“禅那转移论”。其中,有人依止“诸比丘,于此,比丘离诸欲,具足初禅而住;由寻、伺的止息,具足第二禅、第三禅、第四禅而住”这一依次教导的经文,生起如是执见:“无需各各禅那的近行转起,禅那就从一个禅那转移到另一个禅那”,例如化地部众和某些案达罗派众。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后,为了责难他:“如果依你的说法,未达到第二禅近行,就依顺序从初禅转移到第二禅,那么也应该从初禅转移到第三禅,从第二禅转移到第四禅”,便说“从初禅”等语。“初禅的”等语,是为了责难而说:“如果从初禅无间地进入第二禅,或者从第二禅等进入第三禅等,那么应以一次转向就能进入”。“于欲见过患”,是指先作意于欲的过患,然后才生起禅那。但在禅那的刹那,他只是作意于相。他问“那正是初禅”,是为了责难:“如果像前速行之后的后速行那样无间地生起,那么除了前后性之外,从特相上看,那就会是同一个禅那”。以此方法,应知一切处的意义。“离诸欲”等语,是表明禅那是依顺序教导的,而非无间生起,因此不成立。
813-816. Idāni jhānasaṅkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (saṃ. ni. 5.923-934) imaṃ paṭipāṭidesanaṃ nissāya ‘‘tassa tassa jhānassa upacārappavattiṃ vināva jhānā jhānaṃ saṅkamatī’’ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te dutiyajjhānūpacāraṃ appatvā uppaṭipāṭiyā paṭhamajjhānā dutiyajjhānameva saṅkamati, paṭhamato tatiyaṃ, dutiyato catutthampi saṅkameyyā’’ti codetuṃ paṭhamā jhānātiādimāha. Yā paṭhamassātiādi ‘‘yadi paṭhamato anantaraṃ dutiyaṃ, dutiyādīhi vā tatiyādīni samāpajjati, ekāvajjanena samāpajjeyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Kāme ādīnavatoti paṭhamaṃ kāme ādīnavato manasi karoto pacchā uppajjati. Jhānakkhaṇe panesa nimittameva manasi karoti. Taññeva paṭhamanti ‘‘yadi purimajavanato pacchimajavanaṃ viya anantaraṃ uppajjeyya, ṭhapetvā purimapacchimabhāvaṃ lakkhaṇato taññeva taṃ bhaveyyā’’ti codetuṃ pucchati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Vivicceva kāmehītiādīhi paṭipāṭiyā jhānānaṃ desitabhāvaṃ dīpeti, na anantaruppattiṃ, tasmā asādhakanti.
19禅那转移论之解释。
Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā.
207. 禅那中间论之解释
7. Jhānantarikakathāvaṇṇanā
817-818817-818。现在名为“禅中间论”。在此,有些人不知道“在五法方式中,五种禅已被分别,而仅宣说了三种定”,他们不知道无寻唯伺定的位置,而持有这样的见解:“这是存在于初禅与第二禅之间的、名为‘禅中间’的东西”,例如正量部与某些暗部。针对他们,自宗论师提问,他方承认。然后为了责难他:“禅也是心所法,触等也是,因此,如果名为‘禅中间’的东西存在,那么也应该有‘触中间’等”,而说了“有触中间吗?”等语。
817-818. Idāni jhānantarikakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye ‘‘pañcakanaye pañca jhānāni vibhattāni, kevalaṃ tayo samādhī uddiṭṭhā’’ti avitakkavicāramattassa samādhino okāsaṃ ajānantānaṃ ‘‘paṭhamassa ca dutiyassa ca jhānassa antare jhānantarikā nāma esā’’ti laddhi, seyyathāpi sammitiyānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘jhānampi cetasikā dhammā, phassādayopi, tasmā yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, phassantarikādīhipi bhavitabba’’nti codanatthaṃ atthi phassantarikātiādimāha .
8“第二禅的”等语,是为了责难而说:“如果名为‘禅中间’的东西存在,那么第二、第三等也都是禅,它们也应该有中间。”他仅因没有这种见解而既拒绝又承认。当被问到“初禅的”时,他依自己的见解而承认。
Dutiyassa ca jhānassāti ‘‘yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, dutiyatatiyādīnipi jhānāneva, tesampi antarikāya bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. So kevalaṃ laddhiyā abhāvena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Paṭhamassa cāti puṭṭho laddhivasena paṭijānāti.
819819。“有寻有伺”等语,是为了责难而说:“在三种定都具有定性的情况下,唯独无寻唯伺定是禅中间,而其他不是,这里有什么特殊的理由呢?”
819.Savitakko savicārotiādi ‘‘tiṇṇampi samādhīnaṃ samādhibhāve samāne avitakko vicāramattova samādhi jhānantariko, na itaroti ko ettha visesahetū’’ti codanatthaṃ vuttaṃ.
820-822820-822。“两个禅现在生起的”是指初禅与第二禅而问。他方依自己的见解承认:“就在它们现在生起的中间,有无寻唯伺定,名为禅中间。”当被问到“初禅灭去了吗?”时,他承认,因为三个(心)在一刹那中生起是不合理的。他依四法方式问:“无寻唯伺定是初禅吗?”自宗论师因在该方式中它不存在而拒绝。“难道不是三种定吗?”此处意思是:正如在这三种定中,两种定就是禅,而不是禅中间,同样,另一个也应该是禅,而不是禅中间。
820-822.Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānanti paṭhamadutiyāni sandhāya pucchati. Itaro ‘‘tesaṃ paccuppannānaṃyeva antare avitakko vicāramatto samādhi jhānantariko nāma hotī’’ti laddhiyā paṭijānāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhanti puṭṭho tiṇṇaṃ ekakkhaṇe pavatti na yuttāti paṭijānāti . Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānanti catukkanayavasena pucchati. Sakavādī tasmiṃ naye tassa abhāvā paṭikkhipati. Nanu tayo samādhīti etthāyamadhippāyo – yathā tesu tīsu samādhīsu dve samādhī jhānāneva, na jhānantarikā, evaṃ itarenapi jhāneneva bhavitabbaṃ, na jhānantarikāyāti.
25禅那中间论之解释。
Jhānantarikakathāvaṇṇanā.
268. 「入定者闻声」论之解释
8. Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā
823-825823-825。现在名为“入定者闻声”论。在此,有些人持有这样的见解:“因为世尊说声音是初禅的刺,如果入定者听不到它,它怎么会是刺呢?因此,入定者听到声音”,例如东山部。针对他们,自宗论师提问,他方承认。“以眼观色”等语,是为了责难而说:“入定者尚且没有五门转起,在没有它的情况下,如果他听到声音,也应该看到色。”说“声音是刺”是因为它能造成散乱。因为当粗重的声音撞击耳朵时,会从初禅出定,因此这样说,所以这不成为证明。“第二禅的”等语,是为了使他明白而说:“正如其他刺在入定中也不存在,同样,听声也是如此。”这一切意义都是明显的。
823-825. Idāni samāpanno saddaṃ suṇātītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako vutto bhagavatā, yadi ca samāpanno taṃ na suṇeyya, kathaṃ kaṇḍako siyā. Tasmā samāpanno saddaṃ, suṇātī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Cakkhunā rūpaṃ passatītiādi ‘‘samāpannassa tāva pañcadvārappavattaṃ natthi, tasmiṃ asati yadi so saddaṃ suṇeyya, rūpampi passeyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Saddo kaṇḍakoti vikkhepakarattā vuttaṃ. Oḷārikena hi saddena sote ghaṭṭite paṭhamajjhānato vuṭṭhānaṃ hoti, tenetaṃ vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Dutiyassa jhānassātiādi ‘‘yathā aññopi kaṇḍako antosamāpattiyaṃ natthi, evaṃ saddassavanampī’’ti bodhanatthaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
28「入定者闻声」论之解释。
Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā.
299. 「以眼见色」论之解释
9. Cakkhunārūpaṃpassatītikathāvaṇṇanā
826-827826-827。现在名为“以眼见色”论。在此,有些人依据“以眼见色已”这句话,持有这样的见解:“正是净色眼见到色”,例如大众部。针对他们,自宗论师提问,他方承认。然后为了责难他:“如果以眼见色,那么以色见色吗?”而说“以色见色吗?”他方针对色处而拒绝,再次被问时,针对眼而承认。“了知”在此处的意思是:我们是为了针对“见”的承认而问,并非仅仅针对眼的转向。因此,你且说:“你的眼如何以色了知色?”他方依先前的方式既拒绝又承认。然后为了责难他:“如此,色就成为意识了,因为那是了知”,而说“色是意识吗?”他方找不到遁词,便拒绝。“眼有转向吗?”等语,是为了责难而问:“如果眼以了知的意义而见,那么它也应该像眼识一样有转向。”他方因为眼不依赖于转向,它不是在转向无间之后生起的,所以拒绝说“不是”。“以耳闻声”等中,也是同样的道理。“诸比丘,在此,比丘以眼见色”,这是依有辅助条件的说法方式而说。正如以箭射中的人也被说为“以弓射中”,同样,以眼识见的人也被说为“以眼见”,因此这不成为证明。其余诸处也是同样的道理。
826-827. Idāni cakkhunā rūpaṃ passatītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘pasādacakkhumeva rūpaṃ passatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ , te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi cakkhunā rūpaṃ passeyya, rūpena rūpaṃ passeyyātī’’ti codetuṃ rūpena rūpaṃ passatīti āha. Itaro rūpāyatanaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho cakkhumeva sandhāya paṭijānāti. Paṭivijānātīti ettha ayamadhippāyo – passatīti hi mayaṃ paṭijānanaṃ sandhāya pucchāma, na cakkhūpasaṃhāramattaṃ. Tasmā vadehi tāva ‘‘kiṃ te cakkhumā rūpena rūpaṃ paṭivijānātī’’ti. Itaro purimanayeneva paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Atha naṃ ‘‘evaṃ sante rūpaṃ manoviññāṇaṃ āpajjati, tañhi paṭivijānāti nāmā’’ti codetuṃ rūpaṃ manoviññāṇanti āha. Itaro lesaṃ alabhanto paṭikkhipateva. Atthi cakkhussa āvaṭṭanātiādi ‘‘yadi cakkhu paṭivijānanaṭṭhena passati, cakkhuviññāṇassa viya tassāpi āvajjanāya bhavitabba’’nti codetuṃ pucchati. Itaro yasmā na āvajjanapaṭibaddhaṃ cakkhu, na taṃ āvajjanānantaraṃ uppajjati, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Sotena saddantiādīsupi eseva nayo. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passatīti sasambhārakathānayena vuttaṃ. Yathā hi usunā vijjhantopi ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti vuccati, evaṃ cakkhuviññāṇena passantopi ‘‘cakkhunā passatī’’ti vutto, tasmā asādhakametaṃ. Sesesupi eseva nayopi.
31「以眼见色」等之解释。
Cakkhunā rūpaṃ passatītikathāvaṇṇanā.
32第十八品。
Aṭṭhārasamo vaggo.