2. 处分别复注
12. 处分别
2. Āyatanavibhaṅgo
11. 经分别释义
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
152152.“特殊”者：如同“处”一词的含义，眼等词的含义也是不共的，这就是其义。“assādetī”意为“品尝”，有“品尝蜜、品尝菜肴”的尝味义，故依此说明其义。根据“摩犍提，眼是乐于色、喜于色、悦于色的”（中部 2.209）的说法，眼品尝色。虽然耳等也有乐于声等所缘的情况，但由于约定俗成，“眼”一词只用于眼，如同“莲花”等词用于“莲”等一样，应如此理解。又说“vibhāveti”，这是依“cakkhati”一词的声韵规则来说明其义。因为“cakkhati”的意思是说明、清楚地表达。而眼如同在说话一样，正是说明平与不平，因此说“vibhāveti 即说明之义”。或者由于词根有多义，眼一词也可有说明之义。当贪染等时，色如同变色龙之形、水泡之形一样发生颜色变化，它使（对象）进入心中，如同色一样使之显现，即如同赋予形体而显示，这就是其义。或者“色”一词有扩展之义，而扩展即是显现，故说“显现”。或者由于词根有多义，色一词只有显现之义；表示颜色的色一词，其语源是“rūpayati”，而表示色法的色一词，其语源是“ruppati”，这是它们的区别。
152.Visesatoti āyatana-saddattho viya asādhāraṇato cakkhādisaddatthatoti attho. Assādetīti cakkhati-saddo ‘‘madhuṃ cakkhati byañjanaṃ cakkhatī’’ti rasasāyanattho atthīti tassa vasena atthaṃ vadati. ‘‘Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammudita’’nti (ma. ni. 2.209) vacanato cakkhu rūpaṃ assādeti. Satipi sotādīnaṃ saddārammaṇādiratibhāve niruḷhattā cakkhumhiyeva cakkhu-saddo pavattati padumādīsu paṅkajādisaddā viyāti daṭṭhabbaṃ. Vibhāveti cāti saddalakkhaṇasiddhassa cakkhati-saddassa vasena atthaṃ vadati. Cakkhatīti hi ācikkhati, abhibyattaṃ vadatīti attho. Nayanassa ca vadantassa viya samavisamavibhāvanameva ācikkhananti katvā āha ‘‘vibhāveti cāti attho’’ti. Anekatthattā vā dhātūnaṃ vibhāvanatthatā cakkhu-saddassa daṭṭhabbā. Rattaduṭṭhādikālesu kakaṇṭakarūpaṃ viya uddarūpaṃ viya ca vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ rūpaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ rūpayati rūpamiva pakāsaṃ karoti, saviggahamiva katvā dassetīti attho. Vitthāraṇaṃ vā rūpa-saddassa attho, vitthāraṇañca pakāsanamevāti āha ‘‘pakāsetī’’ti. Anekatthattā vā dhātūnaṃ pakāsanatthoyeva rūpa-saddo daṭṭhabbo, vaṇṇavācakassa rūpa-saddassa rūpayatīti nibbacanaṃ, rūpavācakassa ruppatīti ayaṃ viseso.
3“Udāharīyatī”意为“被说”，这里可能只取了言说之义，但此处“声”并非仅指言说之声，而是一切耳所识知者。“Sappatī”意为依自己的缘而运行，被导入耳所识知的状态。“Sūcayatī”意为通过气味使自己的不明显的事物显现，如“这是香的，这是臭的”，或者使隐藏的花等事物如同告密者一样显现，如“这里有花，是素馨等；这里有果，是芒果等”，这就是其义。由于摄食依赖于尝味，而生命依赖于食物中的味，因此依语源规则，舌被称为“jivhā”，因为它呼唤生命。对于卑劣的有漏法，身是它们的来源，因此身被特别称为“kāya”，因为在那些不达到无上因的、由欲贪为因的业所生的、以及作为欲贪特殊缘的鼻舌身中，身是特别有漏的缘。因为通过它，众生在享受触时，也从事淫欲。“生起之处”意为生起的原因。或者，以身根为依处的四蕴，由于是强力欲漏等的原因，被特别称为“有漏”，而身是它们的生起之处，这就是其义。“持有自己的特征”：那些应以不共特征而被称为“处”的眼等，被如此称呼；而其他属于意所行境的法，则通过共相而被归入一处来说。由于前五处以粗显的依处和所缘、以及称为意的能缘与所缘的关系而明显，而其他意所行境则不明显，它们不持有自己的自性，为了说明这个意义，而使用了“法”一词。
Udāharīyatīti vuccatīti-atthe vacanameva gahitaṃ siyā, na ca vacana-saddoyeva ettha saddo, atha kho sabbopi sotaviññeyyoti sappatīti sakehi paccayehi sappīyati sotaviññeyyabhāvaṃ gamīyatīti attho. Sūcayatīti attano vatthuṃ gandhavasena apākaṭaṃ ‘‘idaṃ sugandhaṃ duggandha’’nti pakāseti, paṭicchannaṃ vā pupphādivatthuṃ ‘‘ettha pupphaṃ atthi campakādi, phalamatthi ambādī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti attho. Rasaggahaṇamūlakattā āhārajjhoharaṇassa jīvitahetumhi āhārarase ninnatāya jīvitaṃ avhāyatīti jivhā vuttā niruttilakkhaṇena. Kucchitānaṃ sāsavadhammānaṃ āyoti visesena kāyo vutto anuttariyahetubhāvaṃ anāgacchantesu kāmarāganidānakammajanitesu kāmarāgassa ca visesapaccayesu ghānajivhākāyesu kāyassa visesatarasāsavapaccayattā. Tena hi phoṭṭhabbaṃ assādentā sattā methunampi sevanti. Uppattidesoti uppattikāraṇanti attho. Kāyindriyavatthukā vā cattāro khandhā balavakāmāsavādihetubhāvato visesena ‘‘sāsavā’’ti vuttā, tesaṃ uppajjanaṭṭhānanti attho. Attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti ye visesalakkhaṇena āyatanasaddaparā vattabbā, te cakkhādayo tathā vuttāti aññe manogocarabhūtā dhammā sāmaññalakkhaṇeneva ekāyatanattaṃ upanetvā vuttā. Oḷārikavatthārammaṇamananasaṅkhātehi visayavisayibhāvehi purimāni pākaṭānīti tathā apākaṭā ca aññe manogocarā na attano sabhāvaṃ na dhārentīti imassatthassa dīpanattho dhamma-saddoti.
4“Vāyamantī”意为做自己的事。在此义中，“处”即“它们来于此”，这是依处义；在第二、第三义中，是作者义。“它们”指心与心所法。因为它们在各各门与所缘中来、来到、转起，故称为“来”。“Vitthārentī”意为将以前未生起、隐没、不明显的事物，从过去向上展开、使之明显、使之生起，这就是其义。
Vāyamantīti attano kiccaṃ karonticceva attho. Imasmiñca atthe āyatanti etthāti āyatananti adhikaraṇattho āyatana-saddo, dutiyatatiyesu kattuattho. Te cāti cittacetasikadhamme. Te hi taṃtaṃdvārārammaṇesu āyanti āgacchanti pavattantīti āyāti. Vitthārentīti pubbe anuppannattā līnāni apākaṭāni pubbantato uddhaṃ pasārenti pākaṭāni karonti uppādentīti attho.
5为了依约定俗成来说明“处”一词的含义，而开始说“apica”等。“由于依止它”：这里，意对于心、意识等心与心所法，并非依止缘，因此它的门义应理解为依止义。“从义”指从词义，而非从所说之义。这里所说的词义是“cakkhatī”等，而非所说之义，如“眼是依于四大种的净色”等（法集论 597）。
Ruḷhīvasena āyatana-saddassatthaṃ vattuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Taṃ nissitattāti ettha mano manoviññāṇādīnaṃ cittacetasikānaṃ nissayapaccayo na hotīti tassa nesaṃ dvārabhāvo nissayabhāvoti daṭṭhabbo. Atthatoti vacanatthato, na vacanīyatthato. Vacanattho hettha vutto ‘‘cakkhatī’’tiādinā, na vacanīyattho ‘‘yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo’’tiādinā (dha. sa. 597) viyāti.
6“Tāvatvato”表示无减无增。在那里，由于没有十二处之外的任何法，所以没有关于增的责难；但持有自相是共相，因此可能存在关于减的责难，为了显示这一点，而说“眼等也是”等。“不共”指对于眼识等是不共的。虽然眼等有不共的所缘，但由于以门的方式被把握，所以法处未被把握，应如此理解。或者，依门与所缘的关系，而说“不共”。
Tāvatvatoti anūnādhikabhāvaṃ dasseti. Tattha dvādasāyatanavinimuttassa kassaci dhammassa abhāvā adhikabhāvato codanā natthi, salakkhaṇadhāraṇaṃ pana sabbesaṃ sāmaññalakkhaṇanti ūnacodanā sambhavatīti dassento āha ‘‘cakkhādayopi hī’’tiādi. Asādhāraṇanti cakkhuviññāṇādīnaṃ asādhāraṇaṃ. Satipi asādhāraṇārammaṇabhāve cakkhādīnaṃ dvārabhāvena gahitattā dhammāyatane aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvārārammaṇabhāvehi vā asādhāraṇataṃ sandhāya ‘‘asādhāraṇa’’nti vuttaṃ.
7应结合多数同时生起等，来说明生起次第等的不适用。通过“内在的”等，显示由于内在性和能缘性，内在处应首先被教导。因为在那些应首先被教导的处中，眼处最为明显，所以最先教导眼处。然后教导鼻处等：这里的意思是，由于没有多饶益性，鼻等不应比眼耳更先教导，且不能一起说，所以应按一个次第教导，因此以鼻等的次第教导。即使以其他方式教导，也不是不能责难，但也不能不教导那些应被澄清的处。“它的行境和范围”即意，它是行境和范围。那么，它是谁的行境和范围呢？是眼等五处的。通过“确定识生起的原因”这句话，说明了在眼等之后说色等的原因。
Yebhuyyasahuppattiādīhi uppattikkamādiayutti yojetabbā. Ajjhattikesu hīti etena ajjhattikabhāvena visayibhāvena ca ajjhattikānaṃ paṭhamaṃ desetabbataṃ dasseti. Tesu hi paṭhamaṃ desetabbesu pākaṭattā paṭhamataraṃ cakkhāyatanaṃ desitanti. Tato ghānāyatanādīnīti ettha bahūpakārattābhāvena cakkhusotehi purimataraṃ adesetabbāni saha vattuṃ asakkuṇeyyattā ekena kamena desetabbānīti ghānādikkamena desitānīti adhippāyo. Aññathāpi hi desitesu na na sakkā codetuṃ, na ca sakkā sodhetabbāni na desetunti. Gocaro visayo etassāti gocaravisayo, mano. Kassa pana gocaro etassa visayoti? Cakkhādīnaṃ pañcannampi. Viññāṇuppattikāraṇavavatthānatoti etena ca cakkhādianantaraṃ rūpādivacanassa kāraṇamāha.
8缘的差别即是业等的差别。地狱等、无足等诸趣的不同，是趣的差别。象、马等以及刹帝利等，是族类的差别。各个有情的相续差别，是补特伽罗的差别。而所说的眼等诸处的无穷差别性，那也正是心所依处的差别。由此，意处的无穷差别性应结合苦行道等、所缘增上等的差别来安立。在这部经分别中，宣说了观，即结合观而取识，以论说方式宣说了意处的八十一种差别。青色与青色同类，其他为异类，如此应结合善等生起等的差别来安立。所谓依三地法为所缘，是指前文所说的除眼等之外的法所缘而说。
Paccayabhedo kammādibhedo. Nirayādiko apadādigatinānākaraṇañca gatibhedo. Hatthiassādiko khattiyādiko ca nikāyabhedo. Taṃtaṃsattasantānabhedo puggalabhedo. Yā ca cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ anantabhedatā vuttā, soyeva hadayavatthussa ca bhedo hoti. Tato manāyatanassa anantappabhedatā yojetabbā dukkhāpaṭipadādito ārammaṇādhipatiādibhedato ca. Imasmiṃ suttantabhājanīye vipassanā vuttāti vipassanupagamanañca viññāṇaṃ gahetvā ekāsītibhedatā manāyatanassa vuttā niddesavasena. Nīlaṃ nīlasseva sabhāgaṃ, aññaṃ visabhāgaṃ, evaṃ kusalasamuṭṭhānādibhedesu yojetabbaṃ. Tebhūmakadhammārammaṇavasenāti pubbe vuttaṃ cakkhādivajjaṃ dhammārammaṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
9以有躁动的行为而说为‘寻求’。以思惟的方式而造作，称为‘作用’。其中，在显示作用时说：‘眼对色等并不会这样想’。在显示寻求时说：‘那些也不会’等。然而，两者既是寻求也是作用，这是顺次的说法。‘法性’即自性，或指因的堪能性。无寻求与作用的诸门等状态，即是法性。在此义中，‘yanti’一词的意思是‘因为’。前句中，‘yaṃ’是表示可能性的限定词。依‘比丘们，所谓空村，即是内六处的同义语’（相应部4.238）之说，应视内处如空村。‘被饮食所迷醉’：如同在空村中，无论拿起哪个器皿，拿起的都只是空的；同样，以恒常等想而执取的事物，当被审察时，它们都显现为空虚。色等由于在眼等门中能引生贪欲与忧恼，故被称为眼等的伤害者。蛇、鳄、鸟、狗、豺、猴是六种生物。险处、洞穴、虚空、村落、坟场、树林是它们的行境。其中，眼等由于喜好险处等，故应与险处等相似；而色等由于乐于依止险处、洞穴、虚空、村落、坟场等所执受的法林之状态，故也应安立其与险处等的相似性。
Saparipphandakiriyāvasena īhanaṃ īhā. Cintanavasena byāpārakaraṇaṃ byāpāro. Tattha byāpāraṃ dassento āha ‘‘na hi cakkhu rūpādīnaṃ evaṃ hotī’’ti. Īhaṃ dassento āha ‘‘na ca tānī’’tiādi. Ubhayampi pana īhā ca hoti byāpāro cāti uppaṭipāṭivacanaṃ. Dhammatāvāti sabhāvova, kāraṇasamatthatā vā. Īhābyāpārarahitānaṃ dvārādibhāvo dhammatā. Imasmiñca atthe yanti etassa yasmāti attho. Purimasmiṃ sambhavanavisesanaṃ yaṃ-saddo. ‘‘Suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.238) vacanato suññagāmo viya daṭṭhabbāni. Annapānasamohitanti gahite suññagāme yaññadeva bhājanaṃ parāmasīyati, taṃ taṃ rittakaṃyeva parāmasīyati, evaṃ dhuvādibhāvena gahitāni upaparikkhiyamānāni rittakāneva etāni dissantīti. Cakkhādidvāresu abhijjhādomanassuppādakabhāvena rūpādīni cakkhādīnaṃ abhighātakānīti vuttāni. Ahisusumārapakkhikukkurasiṅgālamakkaṭā cha pāṇakā. Visamabilākāsagāmasusānavanāni tesaṃ gocarā. Tattha visamādiajjhāsayehi cakkhādīhi visamabhāvabilākāsagāmasusānasannissitasadisupādinnadhammavanabhāvehi abhiramitattā rūpādīnampi visamādisadisatā yojetabbā.
10‘有已还无之义’：这是为了总摄其余四种行相而单独说的。因为‘有已还无之行相’即是生灭与变异等行相。其中，‘有已’显示先离前际、于中间存在；说完此，以‘还无’之说显示于中间存在之后、于后际不存在；通过两者，显示常恒不存在即是无常相。自性的舍弃是变异，或由老与坏灭而转变，或相续的变异状态。即使常恒不存在，也可能有长久安住，为遮止此义，故说‘暂时性’。离生灭与变异者为常，否则即非常；由遮止常故为无常，即与常相反之义，这是意旨。
Hutvā abhāvaṭṭhenāti idaṃ itaresaṃ catunnaṃ ākārānaṃ saṅgahakattā visuṃ vuttaṃ. Hutvā abhāvākāro eva hi uppādavayattākārādayoti. Tattha hutvāti etena purimantavivittatāpubbakaṃ majjhe vijjamānataṃ dasseti, taṃ vatvā abhāvavacanena majjhe vijjamānatāpubbakaṃ, aparante avijjamānataṃ, ubhayenapi sadā abhāvo aniccalakkhaṇanti dasseti. Sabhāvavijahanaṃ vipariṇāmo, jarābhaṅgehi vā parivattanaṃ, santānavikārāpatti vā. Sadā abhāvepi ciraṭṭhānaṃ siyāti taṃnivāraṇatthaṃ ‘‘tāvakālikato’’ti āha. Uppādavayaññathattarahitaṃ niccaṃ, na itarathāti niccapaṭikkhepato aniccaṃ, niccapaṭipakkhatoti adhippāyo.
11以生法性等而不可意，是压迫。‘以压迫之义’：即对那个被它生起的人加以压迫，或自身被老等压迫之义。即使是短暂存在的，在它存在的刹那也被生等不断地压迫，故说‘以不断压迫’，这是将前文共相加以简别说。由压迫补特伽罗故为苦。由是乐的对立面故为苦，即排斥、遮止乐；或者说，苦这个词在意义上排斥乐，故说‘以遮止乐’。
Jātidhammatādīhi aniṭṭhatā paṭipīḷanaṃ. Paṭipīḷanaṭṭhenāti ca yassa taṃ pavattati, taṃ puggalaṃ paṭipīḷanato, sayaṃ vā jarādīhi paṭipīḷanattāti attho. Parittaṭṭhitikassapi attano vijjamānakkhaṇe uppādādīhi abhiṇhaṃ sampaṭipīḷanattā ‘‘abhiṇhasampaṭipīḷanato’’ti purimaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ visesetvā vadati, puggalassa pīḷanato dukkhamaṃ. Sukhapaṭipakkhabhāvato dukkhaṃ sukhaṃ paṭikkhipati nivāreti, dukkhavacanaṃ vā atthato sukhaṃ paṭikkhipatīti āha ‘‘sukhapaṭikkhepato’’ti.
12没有能支配此者，此也不能支配他，故为‘无支配’。或者，自己能支配其他、其他能支配自己，即是‘有支配’，此中没有这个，故为‘无支配’。无支配者的状态或无支配，其义即自性为无支配义，而这是共相。‘以此’：即由其他支配自己的方式而空。在此义中，‘空’的限定词正是‘无主人’。或者，‘因为有人这样思惟：……愿不达到’，如此思惟的人于三处都没有支配的状态，因此，它是以自己能支配的方式而空，这是义理。‘此非任何人的随意所为，也没有任何对此的随意所为’，故为‘非随意所为’。以此简别显示无支配义。
Natthi etassa vasavattanako, nāpi idaṃ vasavattanakanti avasavattanakaṃ, attano parasmiṃ parassa ca attani vasavattanabhāvo vā vasavattanakaṃ, taṃ etassa natthīti avasavattanakaṃ, avasavattanakassa avasavattanako vā attho sabhāvo avasavattanakaṭṭho, idañca sāmaññalakkhaṇaṃ. Tenāti parassa attani vasavattanākārena suññaṃ. Imasmiñca atthe suññatoti etasseva visesanaṃ ‘‘assāmikato’’ti. Atha vā ‘‘yasmā vā etaṃ…pe… mā pāpuṇātū’’ti evaṃ cintayamānassa kassaci tīsu ṭhānesu vasavattanabhāvo natthi, suññaṃ taṃ tena attanoyeva vasavattanākārenāti attho. Na idaṃ kassaci kāmakāriyaṃ, nāpi etassa kiñci kāmakāriyaṃ atthīti akāmakāriyaṃ. Etena avasavattanatthaṃ visesetvā dasseti.
13‘坏灭之趣’即灭尽而去。‘有之转移而去’即于相续中生起他有的转生。‘相续的如其所起行相的舍弃’即自然状态的舍弃。当说‘眼是无常’时，由于‘眼’与‘无常’二词所指同一，其余无常的诸法也会变成眼的状态；为遮止这一问难，并为了阐明表达别相与共相的词语在部分与整体上的理解差别，故说‘再者’等。
Vibhavagati vināsagamanaṃ. Santatiyaṃ bhavantaruppattiyeva bhavasaṅkantigamanaṃ. Santatiyā yathāpavattākāravijahanaṃ pakatibhāvavijahanaṃ. ‘‘Cakkhu anicca’’nti vutte cakkhuanicca-saddānaṃ ekatthattā aniccānaṃ sesadhammānampi cakkhubhāvo āpajjatīti etissā codanāya nivāraṇatthaṃ visesasāmaññalakkhaṇavācakānañca saddānaṃ ekadesasamudāyabodhanavisesaṃ dīpetuṃ ‘‘apicā’’tiādimāha.
14问：示现了什么？意思是：在讲述内观行持时，示现了什么特征？这是问者的意图。‘阿难，什么是无我想？阿难，在此，比丘或入林野，或至树下，或入空屋，如此审察：眼是无我……乃至……法是无我。如此，他于这内外六处随观无我而住。’（《增支部》10.60）这是在无差别的处所中宣说了无我随观。因此，为了阐明作为因的眼等与作为果的眼识等，由于仅是因果性而无我，从而彰显无我特征，故说‘处所之教说……是为了阐明十二处……的无我特征’。虽然在此也示现了无常、苦的特征，但意图是：通过这些特征，特别示现的正是无我特征。‘Veti cā’中的iti字是结束义。‘Iccassā’中的iti字是如所结束的应被归咎之过失的例示义。‘Evaṃ’的意思是：当有‘眼是我’这样的言论时。或者，‘Iccassā’中的iti字是‘这样说者的’——即外道论者的过失特征之原因的例示义。‘Evaṃ’是过失发生方式的例示义。问：在色中，于‘愿我的色成为这样’的自我执取中，是否如同在‘我所’中那样，出现了主人式的表述？答：不是，因为已执取为‘我的我’。因为，若已执取为‘我的我’的色，由于可支配性而被希望‘愿我的成为这样’，它就会那样存在；然而，即使希望，那称为色的我也是不可支配的。‘导致病害’即如此以苦。‘令知’即令他人了知。由于无我特征的令知非他人之境，而阐明无我特征的无常、苦特征的令知也非他人之境，这已示现。
Kiṃ dassitanti vipassanācāraṃ kathentena kiṃ lakkhaṇaṃ dassitanti adhippāyo. ‘‘Katamā cānanda, anattasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘cakkhu anattā’ti…pe… ‘dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharatī’’ti (a. ni. 10.60) avisesesu āyatanesu anattānupassanā vuttāti kāraṇabhūtānaṃ cakkhādīnaṃ, phalabhūtānañca cakkhuviññāṇādīnaṃ kāraṇaphalamattatāya anattatāya anattalakkhaṇavibhāvanatthāya āyatanadesanāti āha ‘‘dvādasannaṃ…pe… anattalakkhaṇa’’nti. Yadipi aniccadukkhalakkhaṇāni ettha dassitāni, tehi ca anattalakkhaṇameva visesena dassitanti adhippāyo. Veti cāti ettha iti-saddo samāpanattho. Iccassāti ettha iti-saddo yathāsamāpitassa āropetabbadosassa nidassanattho. Evanti ‘‘cakkhu attā’’ti evaṃ vāde satīti attho. Iccassāti vā iti-saddo ‘‘iti vadantassā’’ti paravādissa dosalakkhaṇākāranidassanattho. Evanti dosagamanappakāranidassanattho. Rūpe attani ‘‘evaṃ me rūpaṃ hotū’’ti attaniye viya sāminiddesāpattīti ce? Na, ‘‘mama attā’’ti gahitattā. ‘‘Mama attā’’ti hi gahitaṃ rūpaṃ vasavattitāya ‘‘evaṃ me hotū’’ti icchiyamānañca tatheva bhaveyya, icchatopi hi tassa rūpasaṅkhāto attā avasavatti cāti. Ābādhāyāti evaṃ dukkhena. Paññāpananti paresaṃ ñāpanaṃ. Anattalakkhaṇapaññāpanassa aññesaṃ avisayattā anattalakkhaṇadīpakānaṃ aniccadukkhalakkhaṇānañca paññāpanassa avisayatā dassitā hoti.
15然而，这些特征的难以令知是由于它们的难以现起，因此，为了询问它们不现起的原因，而说‘然而这些……’等。对于在站立等姿势中持续不断发生的、前面所说的屡屡逼迫。由于仅是界，眼等从集合中被分离，即种种界的分离。‘以密集’是将四种密集以密集性统摄为一而说。应知，破坏相续的正是慧。从真实味来说，即从不颠倒的自性。因为，自性在被品尝时，以无谬的通达而被享用，故称为‘味’。在无常等之外别处宣说无常相等，是因为存在着依于坏灭等而转起的色等的执取，以及殊胜的无常等执取。因为，仅凭名色分别并不能成办任务，无常等也应被见为色等的行相。然而，这些行相在胜义上并不存在，仅是色等的行相而已，因此，在《殊胜义论》（《法集论注》350）中说，以特征为所缘的内观是以蕴为所缘，这应仅停留在意图上，不应过度推演。而且，执取‘无常’者并不执取‘苦、无我’，同样，在执取苦等时也不执取其他。无常等的执取能遮止常想等，且以信、定、慧根为增上，成为三种解脱门。因此，当这些行相被把握时，它们彼此之间是有差别的，故说为三特征。
Evaṃ pana duppaññāpanatā etesaṃ durūpaṭṭhānatāya hotīti tesaṃ anupaṭṭhahanakāraṇaṃ pucchanto āha ‘‘imāni panā’’tiādi. Ṭhānādīsu nirantaraṃ pavattamānassa heṭṭhā vuttassa abhiṇhasampaṭipīḷanassa. Dhātumattatāya cakkhādīnaṃ samūhato vinibbhujjanaṃ nānādhātuvinibbhogo. Ghanenāti cattāripi ghanāni ghanabhāvena ekattaṃ upanetvā vadati. Paññāyeva santativikopanāti daṭṭhabbaṃ. Yāthāvasarasatoti aviparītasabhāvato. Sabhāvo hi rasiyamāno aviraddhapaṭivedhena assādiyamāno ‘‘raso’’ti vuccati. Aniccādīhi aniccalakkhaṇādīnaṃ aññattha vacanaṃ ruppanādivasena pavattarūpādiggahaṇato visiṭṭhassa aniccādiggahaṇassa sabbhāvā. Na hi nāmarūpaparicchedamattena kiccasiddhi hoti, aniccādayo ca rūpādīnaṃ ākārā daṭṭhabbā. Te panākārā paramatthato avijjamānā rūpādīnaṃ ākāramattāyevāti katvā aṭṭhasāliniyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 350) lakkhaṇārammaṇikavipassanāya khandhārammaṇatā vuttāti adhippāyamatte ṭhātuṃ yuttaṃ, nātidhāvituṃ. ‘‘Anicca’’nti ca gaṇhanto ‘‘dukkhaṃ anattā’’ti na gaṇhāti, tathā dukkhādiggahaṇe itarassāgahaṇaṃ. Aniccādiggahaṇāni ca niccasaññādinivattanakāni saddhāsamādhipaññindriyādhikāni tividhavimokkhamukhabhūtāni. Tasmā etesaṃ ākārānaṃ pariggayhamānānaṃ aññamaññaṃ viseso ca atthīti tīṇi lakkhaṇāni vuttāni.
17经分别释义已毕。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
162. 阿毗达摩分别释义
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
167167. 名色分别之论即是阿毗达摩之论，不像在经中那样依于因果对偶而说，而是依于内外而说，在阿毗达摩分别中，应被了知的处所被无混杂地宣说。‘依止’的意思是：对于厌离一切行、倾向于无行的、以种姓智而心转向出离的，通过道的证得。因为，所证得的那个（涅槃）成为所缘缘，并依于它，以增上缘的状态，在它——最上安息的自性——中，解脱了行的趣向状态中安立，称为灭尽的道断除贪等，因此，若无其证得，则无贪等的无生灭尽的趣入，故说‘依止它，贪等被灭尽’。‘脱离经文’即脱离经句。经文的另一含义应如‘杀母杀父’等（《法句经》294-295）那样被引出，意思是：并非仅由经句本身就能导出含义。
167. Nāmarūpaparicchedakathā abhidhammakathāti suttante viya paccayayugaḷavasena akathetvā ajjhattikabāhiravasena abhiññeyyāni āyatanāni abbokārato abhidhammabhājanīye kathitāni. Āgammāti sabbasaṅkhārehi nibbindassa visaṅkhāraninnassa gotrabhunā vivaṭṭitamānasassa maggena sacchikaraṇenāti attho. Sacchikiriyamānañhi taṃ adhigantvā ārammaṇapaccayabhūtañca paṭicca adhipatipaccayabhūte ca tamhi paramassāsabhāvena vinimuttasaṅkhārassa ca gatibhāvena patiṭṭhānabhūte patiṭṭhāya khayasaṅkhāto maggo rāgādayo khepetīti taṃsacchikaraṇābhāve rāgādīnaṃ anuppattinirodhagamanābhāvā ‘‘taṃ āgamma rāgādayo khīyantī’’ti vuttaṃ. Suttato muñcitvāti suttapadāni muñcitvā. Añño suttassa attho ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā’’tiādīsu (dha. pa. 294-295) viya āharitabbo, natthi suttapadeheva nīto atthoti attho.
18‘一、多’即被粉碎的或微细的造作，以轻蔑的语气说‘粉碎作’。‘你不知道一、多’的意思是：难道你就不知道这么一点吗？‘难道已知’：当对方掩盖自己的了知而转移话题说‘即使先前不知，现在才知，难道不好吗？’时，以此追问。‘分别后’的意思是：不滞留在文字表面，将隐晦的含义分别、提取、引出而说。贪等的灭尽仅是‘无’的状态，而‘无’并没有多量性，因为它是自身的无。为了截断如此说者的言论，而问：‘贪的灭尽是否就是贪本身的灭尽？’等。因为，如果贪的灭尽不是嗔等的灭尽，而嗔的灭尽等也不是贪等的灭尽，那么它们就成了彼此相异、各别不同的，从而就成了多个涅槃；而所谓的彼此差别，对于无自性者是不存在的，因此涅槃就成了有自性者。九种以渴爱为根本的，即‘缘于渴爱而有遍求’等（《长部》2.103；3.359；《增支部》9.23；《分别论》963），其中，遍求等应被见为与遍求等相应的烦恼。一千五百种烦恼在因缘论中已说。
Ekaṃ nānanti cuṇṇitaṃ khuddakaṃ vā karaṇaṃ, cuṇṇīkaraṇanti abahumānena vadati. Na tvaṃ ekaṃ nānaṃ jānāsīti kiṃ ettakaṃ tvameva na jānāsīti attho. Nanu ñāteti ‘‘yadipi pubbe na ñātaṃ, adhunāpi ñāte nanu sādhu hotī’’ti attano jānanaṃ paṭicchādetvā vikkhepaṃ karontaṃ nibandhati. Vibhajitvāti akkharatthamatte aṭṭhatvā līnaṃ atthaṃ vibhajitvā uddharitvā nīharitvā kathitanti attho. Rāgādīnaṃ khayo nāma abhāvamatto, na ca abhāvassa bahubhāvo atthi attano abhāvattāti vadantassa vacanapacchindanatthaṃ pucchati ‘‘rāgakkhayo nāma rāgasseva khayo’’tiādi. Yadi hi rāgakkhayo dosādīnaṃ khayo na hoti, dosakkhayādayo ca rāgādīnaṃ khayā, aññamaññavisiṭṭhā bhinnā āpannā hontīti bahunibbānatā āpannā eva hoti, aññamaññaviseso ca nāma nissabhāvassa natthīti sasabhāvatā ca nibbānassa. Nava taṇhāmūlakā ‘‘taṇhaṃ paṭicca pariyesanā’’ti (dī. ni. 2.103; 3.359; a. ni. 9.23; vibha. 963) ādayo, tesu pariyesanādayo ca pariyesanādikarakilesā daṭṭhabbā. Diyaḍḍhakilesasahassaṃ nidānakathāyaṃ vuttaṃ.
19“因粗显而应令作”的意思是：对于极其微细的涅槃，由于（有人）执取其有粗显之体的过失，应当使其觉悟，或者应当予以斥责。“事”指所执受的触——即淫欲法。问：为何说涅槃的证得是“遮蔽”等？难道对于认为“烦恼的毕竟不生、灭尽即是涅槃”的人而言，烦恼的坏灭、暂时的不转起就不是涅槃了吗？答：不是，因为就无有之共性而言。毕竟不转起与暂时不转起，都只是无有而已，并无差别。若说有差别，便会陷入“无有”之过失。又，因为畜生也能证得，对他们而言，涅槃也如同明显的装饰品一样，是粗显的、粗大的。然而，仅仅（以此譬喻）并不能套在耳朵上（完全契合），或者因为其粗大而不能作为装饰品，这就像是在嘲弄似地予以斥责。
Oḷārikatāya kāretabboti atisukhumassa nibbānassa oḷārikabhāvadosāpattiyā bodhetabbo, niggahetabbo vā. Vatthunti upādinnakaphoṭṭhabbaṃ methunaṃ. Acchādīnampi nibbānappatti kasmā vuttā, nanu ‘‘kilesānaṃ accantaṃ anuppattinirodho nibbāna’’nti icchantassa kilesānaṃ vināso kañci kālaṃ appavatti nibbānaṃ na hotīti? Na, abhāvasāmaññato. Accantāpavatti hi kañci kālañca appavatti abhāvoyevāti natthi viseso. Savisesaṃ vā vadantassa abhāvatā āpajjatīti. Tiracchānagatehipi pāpuṇitabbattā tesampi pākaṭaṃ piḷandhanaṃ viya oḷārikaṃ thūlaṃ. Kevalaṃ pana kaṇṇe piḷandhituṃ na sakkoti, piḷandhanatopi vā thūlattā na sakkāti uppaṇḍento viya niggaṇhāti.
20以涅槃为所缘而作意，在种姓智生起时，他以为已证得烦恼的灭尽，于是说“你就在尚未断尽的……”等语。难道仅凭以涅槃为所缘，就不能说烦恼的灭尽尚未证得吗？因为心可以缘取过去、未来等一切法，并非只缘取已成就的法。那么，种姓智是否也会以道所应作的“烦恼的不转起法性”为所缘而生起呢？答：不会，因为未证得涅槃者，不会有以涅槃为所缘的智。涅槃并不像其他法那样，它由于极其深邃，未被证得者是无法缘取的。因此，种姓智所应证得的涅槃，必然具有超越三时自性的深邃本质；或者，对于只想要烦恼灭尽之状态的人来说，在种姓智之前，烦恼的灭尽就已经成就了。所以他说：“你就在尚未断尽的烦恼中，安立了烦恼灭尽的涅槃。”因为，如果能在未证得烦恼灭尽时以其为所缘，那么种姓智之前的心也应该能缘取它了。
Nibbānārammaṇakaraṇena gotrabhukkhaṇe kilesakkhayappatti panassa āpannāti maññamāno āha ‘‘tvaṃ akhīṇesuyevā’’tiādi. Nanu ārammaṇakaraṇamattena kilesakkhayo anuppattoti na sakkā vattuṃ. Cittañhi atītānāgatādisabbaṃ ālambeti, na nipphannamevāti gotrabhupi maggena kilesānaṃ yā anuppattidhammatā kātabbā, taṃ ārabbha pavattissatīti? Na, appattanibbānassa nibbānārammaṇañāṇābhāvato. Na hi aññadhammā viya nibbānaṃ, taṃ pana atigambhīrattā appattena ālambituṃ na sakkā. Tasmā tena gotrabhunā pattabbena tikālikasabhāvātikkantagambhīrabhāvena bhavitabbaṃ, kilesakkhayamattataṃ vā icchato gotrabhuto puretaraṃ nipphannena kilesakkhayena. Tenāha ‘‘tvaṃ akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayaṃ nibbānaṃ paññapesī’’ti. Appattakilesakkhayārammaṇakaraṇe hi sati gotrabhuto puretaracittānipi ālambeyyunti.
21“道的烦恼灭尽即是涅槃”的意思是：以涅槃作为道的所缘，此即所谓“已作”之义。以“道”等开头的文句，只是在阐明前面的两个问题。
Maggassa kilesakkhayaṃ nibbānanti maggassa ārammaṇabhūtaṃ nibbānaṃ katamanti attho. Maggotiādinā purimapucchādvayameva vivarati.
22“并非任何什么”的意思是：在色等诸法当中，涅槃并非任何什么，也并非在某个时候存在，不可说为过去等状态。他们说：依此（涅槃），无明与渴爱没有任何一点点的部分存在；正是依此，它们才在某个时候不存在。此义理是合理的。
Na ca kiñcīti rūpādīsu nibbānaṃ kiñci na hoti, na ca kadāci hoti, atītādibhāvena na vattabbanti vadanti, taṃ āgamma avijjātaṇhānaṃ kiñci ekadesamattampi na hoti, tadeva taṃ āgamma kadāci na ca hotīti attho yutto.
25阿毗达磨分别释义终。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
23三、问分释义
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
168168.“不……不可说之法为所缘”的意思是：正如有些有所缘的法，以“小”等状态而成为不可说，并缘取某种所缘一样，同样地，从所缘的角度而言，它并不归属于不可说的范畴。此即其义。
168.Na…pe… navattabbadhammārammaṇattāti yathā sārammaṇā parittādibhāvena navattabbaṃ kiñci ārammaṇaṃ karonti, evaṃ kiñci ālambanato na navattabbakoṭṭhāsaṃ bhajatīti attho.
28问分释义终。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā.
29处分别释义终。
Āyatanavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.