← 中部目录

MN 137 · 六处分别经

Tipitaka 7.0 静态阅读页 · 27 段 · 打开交互阅读器

304如是我闻:有一次,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。在那里,世尊对比丘们说:“比丘们。”那些比丘回答世尊:“尊师。”世尊这样说道:“比丘们,我将为你们开示‘六处分别’的法义。你们要仔细听,好好地放在心上,我这就说。”那些比丘回答世尊:“是的,尊师。”世尊这样说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
2“应当了知六种内处,应当了知六种外处,应当了知六种识身,应当了知六种触身,应当了知十八种意行,应当了知三十六种有情句。然后,依靠这个来舍断那个。有三种念处,是圣者所亲近的;当圣者亲近这些念处时,这位导师就有资格教导大众。他就是所有调御师中,那位调伏应被调教者的无上调御者。’ 这就是‘六处分别’的总纲。
‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṃsa sattapadā veditabbā, tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
305“说‘应当了知六种内处’,这是已经说过的。但它是根据什么而说的呢?就是:‘应当了知眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处这六种内处。’原来那句话,就是根据这个而说的。
‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ – cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
4“说‘应当了知六种外处’,这是已经说过的。但它是根据什么而说的呢?就是:‘应当了知色处、声处、香处、味处、触处、法处这六种外处。’原来那句话,就是根据这个而说的。
‘‘‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ . Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ – cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
5“说‘应当了知六种识身’,这是已经说过的。但它是根据什么而说的呢?就是:‘应当了知眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识这六种识身。’原来那句话,就是根据这个而说的。
‘‘‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ – cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
6“说‘应当了知六种触身’,这是已经说过的。但它是根据什么而说的呢?就是:‘应当了知眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意触这六种触身。’原来那句话,就是根据这个而说的。
‘‘‘Cha phassakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso – cha phassakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
7“应该知道十八种意行”——这句话是这么说的。它是根据什么而说的呢?当眼睛看到色之后,心会游走于能带来喜悦的色,游走于能带来忧愁的色,游走于能带来舍的色。当耳朵听到声之后……当鼻子嗅到香之后……当舌头尝到味之后……当身体碰到触之后……当意认知到法之后,心会游走于能带来喜悦的法,游走于能带来忧愁的法,游走于能带来舍的法。像这样,有六种喜悦的游走、六种忧愁的游走、六种舍的游走,这就是应该知道的十八种意行。——那句话正是根据这个而说的。
‘‘‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
306“应该知道三十六种有情状态”——这句话是这么说的。它是根据什么而说的呢?有六种依家的喜、六种依出离的喜、六种依家的忧、六种依出离的忧、六种依家的舍、六种依出离的舍。其中,哪六种是依家的喜呢?当一个人得到了眼所能识知的可喜、可爱、可意、令人愉悦、与世间利益相关的色,他观察这种获得;或者,他回忆起以前得到过、但已经过去、消失、变化了的那些,由此生起喜悦。像这样的喜悦,就叫做依家的喜。对于耳所能识知的声……对于鼻所能识知的香……对于舌所能识知的味……对于身所能识知的触……对于意所能识知的法,当得到了可意、可爱……与世间利益相关的法,他观察这种获得;或者回忆起以前得到过但已消失、变化了的,由此生起喜悦。像这样的喜悦,就叫做依家的喜。这六种就是依家的喜。
‘‘‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ…pe… somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Imāni cha gehasitāni somanassāni.
9“其中,哪六种是依出离的喜呢?就是真正了知色的无常性、变化性、消褪性和灭去性之后,如此如实地以正慧去观察:'过去的色如此,现在的色也如此,所有的色都是无常、苦、会变化的法',由此生起喜悦。像这样的喜悦,就叫做依出离的喜。同样地,真正了知声的无常性……香的无常性……味的无常性……触的无常性……法的无常性、变化性、消褪性和灭去性之后,如此如实地以正慧去观察:'过去的法如此,现在的法也如此,所有的法都是无常、苦、会变化的法',由此生起喜悦。像这样的喜悦,就叫做依出离的喜。这六种就是依出离的喜。
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ , ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
307“其中,哪六种是依家的忧呢?当一个人没有得到眼所能识知的可喜、可爱、可意、令人愉悦、与世间利益相关的色,他观察这种不可得;或者,他回忆起以前没得到过、但已经过去、消失、变化了的那些,由此生起忧愁。像这样的忧愁,就叫做依家的忧。对于耳所能识知的声……鼻所能识知的香……舌所能识知的味……身所能识知的触……意所能识知的法,当没有得到可意、可爱……与世间利益相关的法,他观察这种不可得;或者回忆起以前没得到过但已消失、变化了的,由此生起忧愁。像这样的忧愁,就叫做依家的忧。这六种就是依家的忧。
‘‘Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ…pe… sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha gehasitāni domanassāni.
11“其中,哪六种是依出离的忧呢?就是真正了知色的无常性、变化性、消褪性和灭去性之后,如此如实地以正慧看到了'过去的色如此,现在的色也如此,所有的色都是无常、苦、会变化的法',然后,他对那些无上的解脱生起渴望:'我什么时候也能证入、住于圣者们现在证入、住着的境界呢?' 当他这样对那些无上的解脱生起渴望时,由这份渴望为缘而生起忧愁。像这样的忧愁,就叫做依出离的忧。同样地,真正了知声的无常性……香的无常性……味的无常性……触的无常性……法的无常性、变化性、消褪性和灭去性之后,看到'所有的法都是无常、苦、会变化的法',然后对无上的解脱生起渴望:'我什么时候也能证入、住于圣者们现在证入、住着的境界呢?' 由此份渴望为缘而生起忧愁。像这样的忧愁,就叫做依出离的忧。这六种就是依出离的忧。
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Saddānaṃtveva…pe… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
308“其中,哪六种是依家的舍呢?当一个愚痴、迷昧、未超越境界、未克服恶果、看不见过患、没有听闻法义的凡夫,用眼睛看到色之后,生起舍心。像这样的舍心,它无法超越那个色,因此,这种舍就被称为'依家的'。用耳朵听到声之后……用鼻子嗅到香之后……用舌头尝到味之后……用身体碰到触之后……用意认知到法之后,一个愚痴、迷昧的凡夫,未超越境界、未克服恶果、看不见过患、没有听闻法义,生起舍心。像这样的舍心,它无法超越那个法,因此,这种舍就被称为'依家的'。这六种就是依家的舍。
‘‘Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa ( ) puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Imā cha gehasitā upekkhā.
13这六种依出离的舍是什么呢?就是真正看清了诸色的无常、变异、消褪和灭尽——'从前的诸色和现在的所有诸色,都是无常的、苦的、终将变化的',像这样以正慧如实观察时,心里生起一种平等的舍。这种舍,已经超越了色法本身。正因为如此,它才被称为'依出离的舍'。同样地,真正看清了诸声……诸香……诸味……诸触……诸法的无常、变异、消褪和灭尽——'从前的诸法和现在的所有诸法,都是无常的、苦的、终将变化的',像这样以正慧如实观察时,心里生起一种平等的舍。这种舍,已经超越了法本身。正因为如此,它才被称为'依出离的舍'。这就是六种依出离的舍。前面说的'应当了知三十六种有情句',就是针对这些内容而说的。
‘‘Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
309那么,所谓'在这里,依靠这个来舍断那个'——这句话又是针对什么说的呢?比丘们,在这里,依靠那六种依出离的喜,凭着它们、凭着这些,你们应该舍断那六种依在家的喜,应该超越它们。就这样,它们被舍断;就这样,它们被超越。
‘‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
15比丘们,在这里,依靠那六种依出离的忧,凭着它们、凭着这些,你们应该舍断那六种依在家的忧,应该超越它们。就这样,它们被舍断;就这样,它们被超越。
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
16比丘们,在这里,依靠那六种依出离的舍,凭着它们、凭着这些,你们应该舍断那六种依在家的舍,应该超越它们。就这样,它们被舍断;就这样,它们被超越。
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha. Evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti.
17比丘们,在这里,依靠那六种依出离的喜,凭着它们、凭着这些,你们应该舍断那六种依出离的忧,应该超越它们。就这样,它们被舍断;就这样,它们被超越。
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
18比丘们,在这里,依靠那六种依出离的舍,凭着它们、凭着这些,你们应该舍断那六种依出离的喜,应该超越它们。就这样,它们被舍断;就这样,它们被超越。
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
310“比丘们,有种种性、依种种的舍,也有一性、依一的舍。比丘们,什么是种种性、依种种的舍呢?比丘们,有对色的舍,有对声的舍,有对香的舍,有对味的舍,有对所触的舍——比丘们,这就是种种性、依种种的舍。比丘们,什么是一性、依一的舍呢?有依空无边处的舍,有依识无边处的舍,有依无所有处的舍,有依非想非非想处的舍——比丘们,这就是一性、依一的舍。
‘‘Atthi , bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā. Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu , atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu – ayaṃ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā – ayaṃ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
20比丘们,在那里,依靠那一性、依一的舍,仰仗那一性、依一的舍,你们应舍断、应超越那种种性、依种种的舍。这样是对它的舍断,这样是对它的超越。
‘‘Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya taṃ āgamma yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
21比丘们,依靠无所成,仰仗无所成,你们应舍断、应超越那一性、依一的舍。这样是对它的舍断,这样是对它的超越。‘依靠这,舍断那’——这句话,就是因这个缘故而说的。
‘‘Atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
311‘有三种念处,圣者所亲近;当圣者亲近此念处时,作为导师就有资格调御大众’——这么说,是因什么缘故而说的?比丘们,在此,一位导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯之心而对弟子们说法:‘这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。’他的弟子们不听从,不仔细聆听,无心求悟,反而违越导师的教导而行。比丘们,在此情形下,如来既不会感到不满意,也不会体验不满意,他安住于不执著、保持正念正知的状态。比丘们,这就是第一种念处,圣者所亲近;当圣者亲近此念处时,作为导师就有资格调御大众。
‘‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti , vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
23再者,比丘们,一位导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯之心而对弟子们说法:‘这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。’他的一部分弟子不听从,不仔细聆听,无心求悟,反而违越导师的教导而行;另一部分弟子则听从,仔细聆听,专心求悟,不违越导师的教导。比丘们,在此情形下,如来既不会感到不满意,也不会体验不满意;也不会感到满意,不会体验满意。超越了那两者——不满意和满意——之后,他安住于舍,保持正念正知的状态。比丘们,这称为第二种念处,圣者所亲近;当圣者亲近此念处时,作为导师就有资格调御大众。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti . Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. Anattamanatā ca attamanatā ca – tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
24再者,比丘们,一位导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯之心而对弟子们说法:‘这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。’他的弟子们都听从,仔细聆听,专心求悟,不违越导师的教导。比丘们,在此情形下,如来感到满意,也体验满意,但他仍安住于不执著、保持正念正知的状态。比丘们,这称为第三种念处,圣者所亲近;当圣者亲近此念处时,作为导师就有资格调御大众。‘有三种念处,圣者所亲近;当圣者亲近此念处时,作为导师就有资格调御大众’——这句话,就是因这个缘故而说的。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
312“‘所以,他被称为驯导师中无可比拟的应调教者的调御者。’——这句话,就是这样被说的。那么,它是基于什么而被说的呢?比丘们,一个被驯象师调教过的象,只会往一个方向跑:或是东方,或是西方,或是北方,或是南方。比丘们,一个被驯马师调教过的马,只会往一个方向跑:或是东方,或是西方,或是北方,或是南方。比丘们,一个被驯牛师调教过的牛,只会往一个方向跑:或是东方,或是西方,或是北方,或是南方。可是,比丘们,一位被如来、阿拉汉、正自觉者调教的人,却能奔往八个方向。有色身而观看诸色——这是第一个方向;内心没有色想而观看外在诸色——这是第二个方向;全心专注于‘清净’——这是第三个方向;完全超越一切色想,平息有对碍想,不作意种种想,成就并安住于‘虚空是无限的’空无边处——这是第四个方向;完全超越空无边处,成就并安住于‘心识是无限的’识无边处——这是第五个方向;完全超越识无边处,成就并安住于‘什么都没有’无所有处——这是第六个方向;完全超越无所有处,成就并安住于非想非非想处——这是第七个方向;完全超越非想非非想处,成就并安住于想受灭——这是第八个方向。比丘们,一位被如来、阿拉汉、正自觉者调教的人,就是能奔往这八个方向。‘所以,他被称为驯导师中无可比拟的应调教者的调御者。’——之前所说的这句话,正是基于这个而说的。”
‘‘‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati. Rūpī rūpāni passati – ayaṃ ekā disā; ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati – ayaṃ dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti – ayaṃ tatiyā disā; sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati – ayaṃ aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati. ‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vutta’’nti.
26这就是世尊所说的。那些比丘们心满意足,对世尊的话感到欢喜赞同。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
27六处分别经完,第七
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.